moš šitas kontrolieris? :)
[movekgrupp.com]

nokijs
Paldies! Mēģināsim kaut ko darīt. Viss kopumā izskatās šādi [failiem.lv]
Cik saprotu, tur ir bufertvertne?
Termostatu mums nav.
crab
Nop :) , tas arī nav.

Carb
Atradu info par pašu kontrolieri, bet tas, cik saprotu, ir programmējams (pielāgojams katra vajadzībām), tas ir, piemēram, konkrēti siltumsūknim vai tml. Tādai instrukcijai būtu jābūt tieši no Movek Grupp, bet nav. Rakstīju jau viņiem arī pa taiso - atbildes nav.

//

nuk_a
Nea, bufertilpnes tur nav.
Tas lielais bundulis pa labi ir ūdens boileris.
Bet, ja kopumā, katlutelpa izskatās kā sarežģīts zirnekļa tīkls. Un kā jums karstā ūdens sagatavošana notiek? Arī caur siltumsūkni? Ja jā, tad kā pārslēdzas no apkures loka uz karstā ūdens sagatavošanas loku, jo neredzu trejceļa vārstu.
Caurules arī prasās pēc siltinājuma :)

Tā, un kā tas tagad iespaido to visu sistēmu (bufertilpnes neesamība)?
Jā, tas ir ūdens boileris, bet pagaidām atslēgts, jo tur nedzīvojam - jā paredzēta sagatavošana caur siltumsūkni / tieši tā - pāslēdzas.
Tās caurules jau ir ar izolāciju. No ārpuses gandrīz vispār nav jūtams siltums. Vai tās vēl nepieciešams siltināt?

Sākšu ar caurulēm.
Tās ir kausējamās plastmasas caurules. Siltumu tu praktiski nejūti, jo temperatūra ir salīdzinoši zema un tuva cilvēka ķermeņa temperatūrai. Ja palielināsi temperatūru sāksi just, līdz ar to arī siltuma zudumi sistēma ir no tā. Līdz ar to secinājums un ieteikums ir tās nosiltināt.
Par boileri. Ja boilerim būtu jāpārslēdzas, tad tur sistēmā būtu jābūt elektroniskajam trejceļu vārstam (http://www.nibe.eu/upload/products/accessaries/vst11.png), kuram komandu dod siltumsūknis, bet tāda vismaz bildē redzamajā vizuālajā daļā nav. Tāpēc no manas puses tāds blonds jautājums.
Vēl viena lieta ir tāda, ka jums ir divas apkures cilpas vai pat visas trīs, jo to pēc bildes īsti nevar saprast, bet neviena nav balansējama, līdz ar to arī ūdens plūsma katrā no tām ir savādāka. Tad jums būs ļoti grūti saregulēt māju.
Par bufertrauku, jeb akumulācijas tvertni. Tā ir izolēta tilpne, kas palīdz samazināt SS ieslēgšanās ciklu skaitu. Precīzāk sakot, izbalansē ieslēgšanās un izslēgšanās laikus un kalpo kā apkures šķidruma rezerve, lai nebūtu bieža slēgāšanās. Jūsu gadījumā pie zemākas āra gaisa temperatūras palielināsies ieslēg-izslēg ciklu skaits, jo sistēmā principiāli ir tik daudz šķidruma cik radiatoros un ja būs auksts un vējains laiks, tad ieslēgšanās cikli augs aritmētiskā progresijā, jo nav nekādas siltumnesēja šķidruma rezerves. Nu tas tā īsi. Labprāt ievietotu saiti, bet ātrumā nevaru atrast iekš plašā web.

Nu tā kā atradu ko līdzīgu.
[www.nibeonline.com]
Bufertrauks paslēpts zem numura 120.
shēmā ir tā, kad turpgaita tiek padota caur bufertrauku un atpakaļgaita tiek padota, gan apejot bufertrauku, gan arī caur bufertrauku. Dzīvē tas izpaužas tā, kad atveroties termovārstiem uz radiatoriem ūdens plūsma iet caur bufertrauku pa tiešo uz sildķermeni. Un sākotnēji siltumsūknim biku jāpasvīst, kamēr uzsilda šo te apjomu. Bet vēlāk sistēma iegūst pietiekamu siltumnesēja apjomu, lai paildzinātos šis iesl-izsl intervāls. Kad apkures cilpas in noslēgtas, tikmēr SS cirkulē īsajā lokā caur šo te bufertrauku un uztur tanī nepieciešamo temperatūru, bet kad rodas nepieciešamība pēc siltuma ēkā, tad SS turpina darboties savā ierastajā ritmā, jo bufertraukā ir jau silts siltumnesējs, kas novērš pēkšņu nepieciešamību pēc ātra siltumnesēja.
Nu tā, īsumā.

Skaidrs par caurulēm.
Par to vārstu pajautāšu uzstādītājiem. Saprotu, ka tas uzstāda prioritāti sildīt ūdeni, pareizi? Loģiski, ka tā tam būtu jābūt.
Apkures cilpas ir trīs un jā - regulēšanas problēmas jau tagad ir redzamas. Par to jautāšu radiatoru sistēmas uzstādītājam.
Skaidrs arī par bufertrauku.
Lai arī saprotu, ka visi "jaunumi" nav labi jaunumi, tomēr prieks, ka kāds var visu paskaidrot kā nākas. Paldies!
Tagad vēl viens jautājums - vai šis viss kopā ir būtisks iespaids visas apkures sistēmas, siltumsūkņa darbību tā, kā tas notiek pašreiz (ilgā ss darbība)? Vai arī lielākā vaina ir temperatūras diapazonā, kas jānoregulē?

Tas viss, atstās iespaidu nākotnē uz kopējo patēriņu, kad temperatūru jau celsiet komforta līmenī.
Pašlaik, samazini temperatūras diapazonu un SS ies raitāk.
Bet pārējās pozīcijas, tās nu labāk būtu sataisīt, jo vēlāk spļaudīsies, ka SS ir slikts u.t.t. It sevišķi par par stāvvadu balansēšanu un karsto ūdeni.
Ja pareizi sabalansēsiet stāvadus, tad nebūs nepieciešamība pēc termogalvām. Un ja nebūs termogalvu, nebūs arī nepieciešamība pēc bufertrauka.
Vēl viena lieta nākotnei ir tāda, ka pie karstā ūdens boilera labi būtu uzlikt ESBE termovārstu, lai nebūtu bieži jāsilda ūdens. Bet tas tā, nākotnei :)

Termovārstus vajag izravēt, jo, ja viņi aiztaisīsies ciet, SS ļoti cietīs (tad jāliek te pieminētais akumulators). Siltumsūknim vajag masu, ar ko strādāt. Pie pareizi noregulēta heat curve temperatūrai mājā vajadzētu turēties ļoti smuki bez nekādām termogalvām. Ja pēkšņi vienu istabu vajag aiztaisīt ciet, ak mī un žē - uzliek parastos ar roku skrūvējamos ventiļus un lieta darīta.

Trīsgaitnieks izskatās. ka ir iekšā pašā sūknī, jo atgaita no apkures ieiet augšā, bet atgaita no boilera - apakšā. Saskatu tikai 2lokus, vismaz no kačenes. Par trešo vienīgi var uzskatīt boilera cilpu, bet tā nav jābalansē. Otrajā rorē no griestiem, katrā pusē trejgabalam vajag ielikt balansējošos vārstus. Ja nu vēl kur atdalās trešā cilpa, tad tajā pusē nelikt, bet likt vēl divus vārstus tur, kur sadalās...

Temperatūras starpība jāskatās pēc atpakaļgaitas, kas jau ticis pieminēts. SS strādājos uzsildītajam ūdeni jācirkulā caur akumulatoru un radiatoriem, un tad kad ceļās temperatūra ūdenim atgriežoties SS ieplūdē par 3-4'C SS izslēdzās. Lai šis cikls būtu pietiekoši garš (lai ss bieži neslēgtos iekšā ārā) nepieciešams tas minimālais ūdens tilpums apkures ssitēmā.

Man pašam ir tā, ka, SS strādājot delta T = 8'C (konstanta lai cau siltummaini skrienot noņemtu 16kW saražotā siltuma) + lai paceltu atpakaļgaitu par 3'C. Kopējais T svārstības diapazons SS iesēdzoties līdz izslēgšanās brīdim ir 12'C. Pie -10'C slēdzas iekšā pie 28'C, slēdzās ārā pie 40'C.

Man pašam devējs ir padevē, tomēr kontrolēt izplūdes temperatūru ir drošāk, tā es kontrolēju, lai kaut kādu kļūmju gadījumā SS nestrādā ar pārāk augstu temperatūru.

Šodien paskatījāmies, ir tie ventiļi radiatoriem, kas regulē plūsmu, tā kā visi radiatori ar termoregulatoru atgrieztu uz maksimumu, regulēsim plūsmu ar ventiļiem.
Mēģinājām temperatūras diapazonu samazināt, bet izskatās, ka uzlabojumu nav.. Ieplūdē 0,8, izplūdē -3,8. Sūknis strādā gandrīz nonstopā. Mājā temperatūra nemainīga.

MW, nokijs
ja ss ir 8kW, kādai būtu jābūt optimālai šai delta T radiatoru sistēmai, lai paceltu atpakaļgaitu par 3 grādiem?
Bija šī starpība uzlikta 13 grādi, tad uzlikām 10 grādus (likās, ka paliek labāk), tad 8, bet atkal izskatās, ka vairāk strādā.

Man ir radiatori II stāvā, tie 3+8 ir ok, Jūs pamēriet atpakaļgaitas temperatūru, par cik tā pieaug no SS ieslēgšanās līdz izslēgšanās brīdim? 3 atpakaļgaitas pieaugums ir min. temperatūra, nevajadzētu būt vairāk par 5'C.

Paskatījos SS uzstādījumos/manuālī - cirkulācijas sūkņa ātrums jānoregulē tā, lai delta starp turpgaitu un atpakaļgaitu būtu 5-10'C robežās. Siltumsūkņa ieslēgšanos un izslēgšanos nosaka aprēķinātais parametrs grādi/minūtē, kurs raksturo ēkas siltuma zudumus.

Es arī savam tiko palūrēju. Sildīšanas pusē delta t starp turpgaitu un atpakaļgaitu, arī atkarīga no no zemes nākošās temperatūras.
Pie turpgaitas 35 °C un brīne 0 °C, max. pieļaujamais delta t: 10 °C. Ja turpgaitā laiž 50 °C, tad jau tikai 8 grādi. Cik saprotu, tas saistīts ar kompresora ciklu, bet principā abās pusēs, gan zemes, gan mājas, efektivitāte un kompresora ražība pieaug abām delta t tiecoties uz nulli.

Man liekas, ka tie delta t, ko jūs J un aaaa minat ir cits lielums kā tas, ko mēģinu noregulēt - mēģinu noregulēt to delta t, par MW arī rakstījis (augstāk). Tā ir temperatūras starpība par kuru ss ir jāuzsilda atpakaļgaitas temperatūra ss darbības laikā.
Vai jūs runājat par delta t, kas ir atšķirība starp turpgaidu un atpakaļgaidu ss darbības laikā? Liekas, ka tā arī būs jāpieregulē ar cirkulācijas sūkņa ātrumu..

Vispār tagad sāku veidot sarakstu ar pārbaudāmajā lietām, kad ss uzstādītāji atbrauks. Ja jūs varētu man te palīdzēt, tikai priecātos. Pašreiz sarakstā ir:
1) Freona līmenis kompresorā. Jautājums tāds - kā man, kura neko no tā nesaprot, blakus stāvot pārliecināties, ka tiešām tas freons ir līmenī? Varbūt stulbi izklausās, bet nu tiešām nezinu.. :)
2) Spiediens kolektorā. Kādam tam ir jābūt? Tepat forumā lasīju, ja pareizi saprotu, tam ir jābūt mazākam kā spiedienam apkures sistēmā?
3) Kolektora cirkulācijas sūkņa ātrums - vai te ir kādi ieteikumi vai arī tas viss uz vietas jāskatās pieregulēšanas procesā?
4) Filtri.
5) Elektroniskais vārsts (ūdens uzsildīšana) / tas jautājums par tā esamību
6) Caurplūdes balansēšana radiatoru sistēmā
7) Apkures sistēmas cirkulācijas sūkņa ātrums / kā lai saprot, kāds delta t ir piemērotāks?

Vai vēl kas?
Paldies!

1) Lietotajs freona limeni neredz.
2) 0.5- 1.5 Es turu ap 0.6, mazaks spiediens - mazak megina kaut kur spiesties aaraa.
3) max
4) ?
5) man nav tada
6) bez termogalvam, ar ventiliem
7) taads lai sildot visi radiatori ir silti un silti gan augsa gan apaksa. Var meginat samazinat, bet jaskatas lai visi uzsilst. es turu 2.

Manuprāt visi ar saviem SS ir saputrojuši Tev galvu. Katram SS ir sava vadība un savs manuālis un nav NIBE vai paštaisītais SS, vai aaaa retais SS tāds pats, kā GAPSAL (MOVEK). Pēc tām instrukcijām, ko vecam modelim bija iedevis Crab, man tas atgādina vienkāršotu un krieviskotu Thermia instrukciju. Un tāpēc diez vai vajadzētu visus pārskaitītos jautājumus prasīt - prasīt jau var, bet ja SS tas nebūs, tad būs pastulbi.
1) Freonu (precīzāk - aukstuma aģentu R... - jāskatās modelim) vienkārši nolej un tad nosver. Pēc tam nosver vajadzīgo daudzumu un to ielej kompresorā. Redzēt tur nekā nevar. Pazīme - kompresors nevar sasniegt prasīto temperatūru un "mokās"
2) un 3) nu tur izskatās viss normāli - starpība starp zemes ieejas un izejas temperatūru ir 4 grādi
4) Filtru derētu pārbaudīt un prasīt, lai parāda, kā to vēlāk var izdarīt pats. Reti, bet sākumā tomēr būs jāpaskatās, vai nav gruži.
5) ?
6) ja no SS ir vairāki loki, tad jāskatās uz balansējumu - vai uz 2. stāvu, piemēram, nav vairāk siltuma
7) Jāpaeksperimentē - kad labāk strādā, iespēju tur nav daudz - sūknim būs kādi max 3 ātrumi

8) Vai SS ir iestatīts darbam ar radiatoriem
9) Pamēģini uzsildīt ūdeni - SS temperatūra tad ir krietni augstāka - vai viņš to pavelk
10) ieteiktu jau iepriekš iztaisīt termogrāfiju - var izīrēt kameru - jāpameklē. Un ja SS nav vainīgs?