Buss,
tie ventilaacijas agregaati, ko piedaavaa Thermia un NIBE tikai teoreetiski dod kaadu ekonomisku labumu. Vismaz es taa izdomaaju. Galvenaa probleema ir taa, ka no vinjiem kaads labums ir tikai tajaa momentaa, kad siltumsuuknis reaali darbojas, t.i. kad ir iesleegts aukstaa kontuura cirkulaacijas suuknis.
Bet ventilaacija ta darbojas visu laiku. Un kaada tad jeega uzsildiit antifriizu mazaa trubas gabalinjaa kaut vai liidz 20 graadiem, ja visaa paareejaa garumaa vinsh ir 0 graados.

Attieciigi iepirku ventilaacijas aparaatu ar counterflow plaaksnju siltummaini ar 90% siltuma atguushanu. Daargs gan maita.
Vot domaaju mosh atsleegt TENus ventilaacijas agregaatam un ievilkt to vietaa karstaa uudens cirkulaacijas trubas. Jaaskataas ko shis ziemaa teiks.

Cien.Pow,labāk ir nepirkt gatavus izstrādājumus,bet pirkt vislētākos materiālus un izgatavot pašam.Lietoju pašgatvotu counterflow rekuperātoru no 1995.g..Bez sildelementiem.Materiāli vienai telpai toreiz izmaksāja 100Ls.Kad sāk aizsalt,izslēdzu iekšānākošo plūsmu,ūdens iztek 1st.Izmaksā 2Ls elektrība vienai telpai.Iekšā nāk par pāris grādiem mazāk nekā iet ārā.Šo starpību kompensē sadzīves aparatūras izdalītais siltums.Metāls siltummainim neder,jo sasalstot deformējās.Labāk lielākas virsmas no plastmasas.Darbojās arī galīgi apledojis.Vēlu veiksmi!

To Pow
Tas jau ir tas ko es saku. SS ar ventilācijas siltuma atgūšanu nav laba doma. Ūdens sildīšanas kaloriferus manuprāt onninen'ā var iepirkt. Papildus vajadzēs termostatu, kas atslēdz ventilāciju, ja izejošā ūdens temp nokrītas zemu, 3 ceļu jaucēju ar termostata regulāciju no uz māju ejošā gaisa (lai sasildītu līdz ~20 grādiem un ne vairāk ne mazāk).

Es atkal biju cierējis uz rotācijas siltummaiņa rekuperatoru - tiem ir liels atgūšanas koeficients un papildus piesildīt vajag ļoti minimāli.

Spec:

Vai vari nedaudz plašāk raksturot savu siltummaini??? kā būvēji, kādus materiālus izmantoji? Man ir vēlme taisīt kaut ko līdzīgu, gribētos iegūt kaut kādu papildus info. Varbūt ir kaut kāda rokasgrāmata, paraugi, idejas netā???

To VanRaiks.
Agrāk lietoju gofrētas plānsieniņu plastmasas caurules kā siltummaini apm.0,8m2
uz 1 telpas platības m2,ievietotas 150m lokanajā met. gaisa vadā.Ar ventilātoru piemeklēšanu notiek noskaņošana(plūsmu temp.).Kopā apm.70w.Tas viss vienai telpai.Tagad taisu "izpendrizētāk".Aprakstu nav nekur.Japāņu valdība kautko bāž saviem pensionāriem vēdlodziņos.Plašie austrumi,kuriem tas būtu aktuāli,blenž uz rietumu tehnoloģijām,bet rietumu arhitekti domā tikai par kadastrālajiem nodokļiem un īrēm,kas tur ir 10 reiz lielāki par apkuri.Tur ir perfekta siltumizolācija,siltāks klimats un pastiprināta ticība vācu apkures katlu neiespējamiem lietderības koeficientiem.Un vēl viens faktors;ja uztaisīs lēti-ar ko tad palielīsies(Redziet cik es dārgus verķus varu atļauties!).

P.S.
Ieviesusies kļūda:nevis150m bet150mm.15cm diametrs.

Ja siltumu ņem no zemes, tad nedrīkstot būt nekādas uzraktas dobes, tikai der mauriņš, lai neizgaro siltums.
Un esmu dzirdējusi, ka aukstā laikā nevelk.
Ideāla varianta nav, visiem apkures veidiem ir savi plusi un mīnusi. Tomēr izvēlētos katlu ar cieto kurināmo - šķeldu, malku vai oglēm, jo tad tomēr ir garantija, ka vienmēr būs silts...

Dzirdeju ka .. ja ara auksti apmēram zem 20 gradiem tad majas vairak ka 18 nedabusi, un vajadzes kurināt papildi krasni... par tadu naudu neeee

Es te vienā tulkotā vācu grāmatā atradu ideju par plākšņu siltummaini no stikla plāksnēm. Esot ļoti labs materiāls pēc savām siltumīpašībām. Jāsalīmē (vai jānohermetizē) malas, un izveido nosūces/pievades tā, lai viena (izejošā/ienākošā) plūsma ietu katrā otrajā kārtā. Es jau aptuveni piemetu kā to varētu realizēt lai izveidotu pretplūsmas siltummaini. Problēma ir tīrīšana - nezinu kā tas pēc tam iespējams. Filtrs, lai cik tas labs būtu, kaut ko jau laiž cauri. Vēl jāpasmadzeņo, tad mēģināšu uzcept.

Lielāko tiesu naktī temp. aiziet mīnusos un tad arī no viņa vislielākais labums,jo neliels apledojums efektivitāti praktiski nesamazina.Vienkārši darba temp. zona pārvietojās.Ledus normāli vada siltumu.Stikls saplīsīs.Būs grūti novaktēt.Varētu jau būt kā grāmatas lapas-tīrīšanai-uz eņģēm.Vieglāk taisīt skalojamu.Piepilda ar mazgājamo ūdeni,patur,izskalo.
Kad temp. iet zem -10c,labāk izslēgt un kurināt malku.Tādas dienas ir tikai kādas 40 gadā.Romaņķika.

Vai nevar tā: papildus paralēli zemē iebūvē zemes centrālapkures cauruli ko lielā aukstumā izmanto siltumsūkņa nesēja sasildīšanai. Iekuriniet 5kW centrālapkures krāsniņu un turpiniet darbināt siltumsūkni! Visa sistēma strādās ar ļoti aukstu lietderības koeficientu. Tāpat, ja mājās ir kas kurināms- avīzes un citi štrunti- viss aizies ekonomijai. Tā ir tikai ideja, jo man tāda apkures sistēma nav. Bet liekas ka OK!!!!

Labota pareizrakstība: Visa sistēma strādās ar ļoti augstu lietderības koeficientu.

ooho! Viessmann lapā Inesex gan ir atrodami pat saules kolektori... :

To: spec

Man te radās viena doma - likt tās stikla plāksnes uz parastajām resnajām durvju/logu blīvgumijām, līmējot tikai vienu pusi, tā lai atsevišķu plāksni var viegli izcelt un notīrīt. Tas arī nodrošinātu zināmu stikla kustību sasilstot un atdziestot. Pie tam, ja taisa pretplūsmas, tai lādei viens gals būs permanenti silts, otrs - auksts (t.i. nebūs tā, ka šaurā vietā satiekas siltais un aukstais gaiss, gradients būs visā stikla masas garumā). Protams, iespēja saplīst ir, ja temperatūras starpība ir liela....

Skalojamu to uzparikti dabūt jebkurā gadījumā nebūs viegli... Cik bieži jātīra??? Nav nekādas pieredzes.

To VanRaiks

Man bija šāda doma 1994.gadā.Vienkārši,loģiski,bet tas kondensāts visu izbojā.Aukstajā galā daudzreiz uzsals,atkusīs,tecēs,atkal sasals,izpletīsies un saspiedīs stiklus.Tādu labi lietot virs 0c visādās žāvētavās,pīpētavās u.t.t.
Ja siltummaiņa virsmas laukums tuvinās telpas grīdas laukumam,tad efektivitātes samazināšanos sakarā ar noputēšanu knapi jūt arī pēc 10 gadiem,bet gaisa kvalitāte vairs nebūs tā.

a kam tie drošības kodi vajadzīgi ja šitā te piecūkā forumu?

Taatad, esmu izdomaajis, ka siltumsuuknis ir labaakaa izveele maajas apkurei.
Tagad ir probleema - cik ampeeru elektriibas pievadam jaabuut, lai vareetu darbinaat SS un arii visu paareejo, kas jau maajaa buutu vajadziigs.
Apkures projekts paredz, ka ir jaabuut 11kW apkures katlam (SS shajaa gadiijumaa). Vot es domaaju - ar 25A pietiks? Es saprotu, ka starteejot kompresoru buus normaals piikjis, bet negribas arii maksaat Latvenergo par 40A pievadu paaris kLs. Padalieties, luudzu, pieredzee.

To Zampa
Kad es taisīju, man elektriķi teica, ka vajagot 32A, lai ir ar rezervi. Taa arī izdarīju, jo vēl pirts un plīts arī darbojas uz elektrību. Pēc tam, kad biju samaksājusi par pieslēgumu, uzzināju, ka citām mājām ar identisku elektrības patēriņu (man gan ir 9 kW siltumsūknis) ir 25 A un pilnīgi pietiek... Varbūt esmu ieguvēja, jo nākotnē sazin kādas jaudas vēl būs jāslēdz, bet pašlaik nedaudz pārmaksāju (neskaitot ierīkošanas izmaksas) par T3 tarifu katru mēnesi - jo jāmaksā abonēšanas maksa atkarībā no pieslēguma maksas... Tā kā sarēķini labi kārtīgi, cik un kas tev vēl tiks pieslēgts un varbūt Tev arī pietiek ar 25A. Jo viss vienlaicīgi jau darbojas ļooooti reti.... Nu katrā zinā ar 32 ir atliektiem galiem, 40 noteikti nevajag!

Excellent site, added to favorites!!

Hi there! <a href=" [italiano-catalogo.italy-find.org] ">materiali edili verona</a> materiali edili verona <a href=" [italiano-catalogo.italy-find.org] ">italiano-catalogo</a> italiano-catalogo Welcome!