Tie, kas lietojuši balto, saka, ka tas ļoti ātri saplok, tas ir - kļūst neelastīgs kā "skārda gabals" un vairs neko neslāpē....((((

Es arī to biju dzirdējis, tāpēc jautāju. Korķim nav šādu problēmu.

Zem parketa jāliek IKOPAL materiāls - papīrs ar bitumena mastiku un korķa gabaliņiem, maksā ap 0,7 Ls/m2.

Te runa iet par laminātu.

Atvainojiet vakar izkritu no kompja:))). Par cik mans darbs ir saistīts ar koka konstrukcijām un ir bikinj sajēga par koku, man neviens nevar iestāstīt, ka parketu vai koka dēļus var likt siltajām grīdām. Likt jau var, bet NEVAJAG.Nu staigā tas koks agrāk vai vēlāk (tas arī no manu klientu pieredzes).Daudzi grīdas segumu tirgotāji apgalvo, ka var likt gan parketu, gan tarketu pie nosacījuma, ka nesildīs grīdu apaksā vairāk par 25-26 grādi, ieteicamais seguma biezums 1,5 cm (kuru,starpcitu, var slīpēt tikai 2-3 reizes mūžā).Tas pats(izņemot slīpēšanu) attiecas un laminātu. Gribu atgādināt ka koks ir viens no labākajiem siltumizolācijas materiāliem un kur tad sanāk ekonomija, un cik var dabūt temperatūru telpā ja zem dēļa 25 grādi.Vai nesanāk ka lai panāktu normālu temperatūru telpā nākas pārkāpt tos maksimālos 25-26 grādus un tur tad arī rodas tās grīdu problēmas. Kā jau rakstīju vācieši vispār atzīst tikai flīzes uz siltajām grīdām. Ja grib koku vai laminātu, tad jāliek radiātori, bet tad sanāk lielākas izmaksas par elektrību.
Ja runa iet par laminātu. Man nepatīk tas ka lamināts ir «skaļš». lai to novērstu, tad klāj apakšā skaņas izolāciju (korķi vai citu). Tas attiecas uz parastām grīdām, neviss siltajām. Korķis ir ļoti labs kā skaņas izolātors, tā arī siltuma izolātors. Klāt korķi uz siltajām grīdām nebūtu prātīgi. Itkā lamināts «neskan», bet padomājiet priekškam tērēt vairāk enerģijas lai sasildītu telpas un maksāt par to lieku naudu.
Par paklāju uz siltajām grīdām. Atradu to Reatonā. Paklāji(griežamie) firma DURA (ar akcentu uz A:)) ), otrājā stāvā.Var izvēlēties ar dazāda garuma «spalvu». Nedomāju, ka paklājs pārāk aizkavēs siltumatdevi, ja apakškārta nav gumijota un nav blīva. Tur klāt tur rakstīts ka var likt uz siltajām grīdām. Ir paklāji uz stiklaškiedras t;ikla pamata un ir vēl ar citu pamatu, kurš izlīdzina siltumu. Par cik nepatīk plikas grīdas, klāsim tos visā orta stāvā un par viesistabu nāksies izšķirties starp flīzēm un laminātu (nevaru iedomāties viesistabu ar flīzēm, bet laminātam pagaidām neuzticos).

Ir viena lieta kura mani mulsina. Ja klāj to paklāju tieši uz betona kārtas, kā izvairīties nākotnē 1)no betona putekļiem (it kā tādi tomēr var būt) 2)vai tas būs labi vasarā, kad grīdas nesidīs? Varbūt kāds zin.
Man ienāca prātā, ka varētu papriekšu uzlikt uz betona visplānākās un lētākās flīzes un tad pa virsu to paklāju no sienas līdz sienai.Viesistabai noskatīju flīzes, kuras vizuāli un taustot ne grama neatšīras no koka dēlīšiem (tikai aukstas), bet par cik virsma ir nedaudz ar reljefu, bažijos ka nāksies pēc tam putekļus kasīt arā ar zobu birstīti.

Daaa, interesanti kā tev liekas, kur tas siltums paliek? Enerģijas daudzums telpas sasildīsanai nekādi nevar mainīties, ja vien siltums neiet, piemēram, pirmā stāva grīdām, uz leju zemē. Visādi citādi, fizikas likumi vēl nav atcelti.

Es biju domājusi, ka lai dabūtu telpā labvēlīgu siltumu ir starpība cik elektības tiek patērēts lai uzsildītu grīdas virsmu pārklātu ar flīzi vai koku (pie nosacījuma ka zem siltuma elementiem ar izolāciju viss O.K.). Varbūt kļūdos un (tagat izgāzīšos fizikas eksāmenā :)) ), bet man liekas ka ir starpība.

Infromacija tiem, kas nevar reguleet savaa maajoklii telpu temperatuuru:

Info par silto gridu sistemu:
[ss.ss.lv]

Info par radiatoru sisteemu:
[ss.ss.lv]

Abas sisteemas var kombineet kopaa, jo CM-Zone ir bezvadu sisteema.

Janis
cm-zone@#$%&filter.lv

Da mēes ne par to. Kā regulēt un kur tās pogas zinam. Runa iet par klājumiem un izmaksām.Kaut gan kādam var būt par 400 latiem patiks spēlēties ar pultiņu un tā lietiņa ir laba. Neņem ļaunā;). Priecīgus Ziemassvētkus.

Daaa, varbūt tev ir taisnība, man likās ka pie tik maza seguma biezuma var ignorēt siltumvadāmību, kamēr tur pa vidu nav gaiss.
Es te skatos viena ražotāja uzstādīšanas rokasgrāmatu, tur teikts, ka segumam zem lamināta jābūt ar R < 0.15.

Daaa, runājot par fizikas likumiem. Es biju iedomājies apmēram tā. Flīzēm ir mazāka R vērtība, tāpēc viņas uzsils, paņemot siltumu no siltumnesēja. Lamināts tik daudz neuzsils, BET tajā pašā laikā viņš arī nepaņems tik daudz siltumu no siltumnesēja, kā flīzes. Vispārīgi runājot, ja grīdas segums ir perfekts siltumizolators, grīda būs auksta, bet arī siltumsūknim nekas nebūs jādara, jo atpakaļejošā temperatūra būs vienāda ar turpgaitu.
Tāpēc enerģijas daudzums mājas apsildei ir nemainīgs. Cita lieta, ka siltumsūknim COP pie 50C siltumnesēja temperatūras ir mazāks, kā pie 35C. Tādā ziņā jā, ir vajadzīgs vairāk elektrības, bet diez vai COP tik būtiski atšķirsies pie 21C un, teiksim, 25C temperatūras siltumnesējā.
Nezinu, varbūt kaut kur kļūdos. Kur tie laiki, kad fiziku mācījos.

Nu jūutos DURA (bez uzssvara uz A :) ).Neko nesapratu. Es ka «meitene» būdama varu atļauties uzdot stūlbus jautājumus ;). Es nesaprotu no kā iztabā būs silti, ja grīda būs augsta? Tā tak arī uzsilda telpu. Pēc mana, sieviešu prāta, jo vēsāka grīda jo vēsāks gaiss, jo vairāk izolēts sildelements, jo lielāku temperatūru vajag lai uzsildītu grīdas virsmu (grīga no materiāliem ar zemo siltumvadības koeficientu), līdz ar to patēre vairāk elektrību (tobiš sūknis vairāk «mokās»). Nu var būt tā starpība arī liela nav, bet pats fakts.

ĀAA! Pārlasīju vēlreiz, man pileca. Bet tā nav izeja. Var būt jau pēc fizikas likumiem jau tas siltums saglabāsies zem lamināta un tai brīdī SS «atpūšas» netērējot elektrību, bet iztabā ta būs vēsi. SS uzsilda grīdu tik daudz lai sasniegtu gaisa temperatūru kuru pats esi uzstādijis priekš dotās telpas. Uzsildoties gaisam līdz vajadzīgai temperatūrai - nostrādā datčiks un SS «izslēdzas» līdz brīdim kamēr gaiss atziest zemāk per uzdoto.Tādā gadijumā flīzes 'varētu būt labākas, jo ilgāk atdos siltumu gaisam un līdz ar to datčiks vēlāk dos SS komandu «strādāt» Nezinu vai man taisnība. Bet tā sapratu to darbību no piegādātāja.

Atvainojos par gramatiskajām kļūdām

Īsti nevaru iesasitīties diskusijā par fiziakas likumiem))). Bet no pieredzes - man ir uz siltās grīdas gan flīzes, gan lamināts. Temperatūras starpība telpās praktiski nav. Man ir siltumsūknis bez papildus pričendāļiem - tas ir - nav īpašu siltuma regulatoru katrā telpā, kas regulētu katras telpas temperatūru. Visu regulē siltumsūknis pats ar tusp un atpakaļ ejošā ūdens siltuma līknēm un iestādīto istabas (teorētisko) temperatūru (nu galīgi neprofesionāli izteicos, bet aptuveni tā tas process notiek). Līdz ar to nav tā, ka vienu telpu viņš silda vairāk, otru - mazāk, lai sasniegtu vienādu temperatūru. Bet temperatūras atšķiras tikai tik daudz, ka vienā ir vairāk logu, otrā mazāk, bet nevis grīdu segumu dēļ...
Par betonu un putekļiem - betonu pirms grīdas seguma uzklāšanas gruntē, līdz ar to nekādu putekļu nav.
Par flīzēm vasarā - es arī biju domājusi, ka taupīšu enerģiju un vasarā vispār slēgšu sūkni ārā.... Ha, pamēģināju. Un flīzes bija auuukstas - nepatīkami pat 27 grādu karstumā! Līdz ar to uzlikām komforta līmeni visu vasaru - grīdas temperatūru ne mazāku kā 20grādi un tikai ar silto ūdeni viņš tādas arī uzturēja. Ļoti patīkami un nedomāju, ka īpaši vairāk patērēja elektrību. Bet citādi tiešām salst kājas! Ar miksto segumu uz betona diez vai tā būs, arī lamināts bija daudz maz normāls, bet flīzes gan bija aukstas!

Inese!
Paldies par dalīšanos pieredzē. Ļoti vērtīga informācija. Man jau intuitīvi likās ka flīzes arī lielā vasaras karstumā (mums tāda latvijā nav, ja ir ta pāris dienas)nav visai patīkami. Domāju ka palikšu pie tiem paklājiem un laminātu vajag sameklēt to labāko un izturīgāko. Diemžēl daudzi tirgotāji mūsu banānu republika piedāvā vidējas kvalitātes laminātu, kā augstas klases produktu pielāgojoties vidējai cenai, neviss kvalitātei. Nāksies pameklēt Vācijā.
Par logiem un temperatūru telpās.Jums gan tas vairs nav aktuāli (jo mājā jau dzīvojat) varu piedāvāt koka logu konstrukcijas ar 1,27 siltumvadāmības koeficientu, stiklam 1,1. Pēc gada vai pusotra varēšu piedāvāt stikla paketi ar 0,3 koef.(sienai ir no 0,3 līdz 0,7 atkarībā no materiāla un siltinājuma).
Novēlu jums Priecīgus Ziemassvētkus.

Nu ko ja nu vel aktuali iztereju novembri 45 Ls ap 1100 Kwh 230m2 apsildama platiba nav nosiltinats.
bet man vel ta mazliet nav skaidrs ar to aparatu.
Thermia Optimum man. Vienvardsakot shkidrums vel joprojam krit rezervuara. Cik vinjsh ta ilgi varetu krist ... man uzstadija kandriz 2 meneshus atpakalj siltumsukni.

Cik biezhi tirat dublju filtriņju????
tiem kuriem ir thermia diplomat cik jus turat radiatoru shkidruma temperaturas minimumu un maksimumu????
cik saprotu no minimumam ir atkarigs kad vinjsh saksslegties ieksha ara ... ka ari protams no laika ko uzstada.

lapi lai vicas
jaukus ziemassvetkus

Mīļus ZSV visiem! Par segumiem - var jau būt, ka piemaksāju tagad par elektrību dēļ radiatoru sistēmas, bet par to - man ir ozola dēļu grīdas! Siltas un tik patīkamas... pikām kājām gribas tikai staigāt.. tas tiešām ir tā vērts! Iesaku.

decembrī saskrējušas 330 kwh, jeb 16 ls. man patīk. temperatūra 18*, platība 170. silto ūdeni nelietoju, tikai apgaismojumu un elektroinstrumentus.
vakar papildināju izplešanās trauku - pielēju nedaudz vairāk par litru. tas ir normāli. kontūra temperatūra ir nokritusies no 9 uz 7 grādiem. droši vien, līdz aprīlim būs jāpielej vēl kādi pāris litri.