Nu es zinu tādu Eriku, tikai pāris burti uzvārdā rakstās citādi, bet izklausās tas pats. Kam viņš tev vajadzīgs?(atvaino par zinkārību). Neesmu pārliecībā ka tas ir viens un tas pats cilvēks, tāpēc tel.Nr. pubicēt negribu, bet savu e-pastu esi iehaidojis.

Uzzvani šai firmai: Prasi interesējošo personu:[www.gribumaju.lv]

Sveiki! Patīkami bija šeit atrast jau sen aizsāktu diskusiju par zemes siltumsūkņiem, it īpaši tāpēc, ka pats tākā esmu nonācis pie lēmuma pievienoties laimīgajam siltumsūkņu īpašnieku pulciņam. Liekas gan tā lieta nepamatoti dārga, bet ko darīt, labāku alternatīvu neredzu, jākrāj nauda..:)
Esmu secinājis ka visprātīgāk būtu izvēlēties skandināvu aparātu. Tā kā pašreiz esmu izvēles priekšā, gribēju pavaicāt varbūt te bez sastaptajiem Thermia un Nibe īpašniekiem ielūkojas arī kāds kam ir IVT Greenline? Varbūt varētu padalīties kāda ir pieredze, plusi, mīnusi. Nevaru izšķirties starp Thermia Diplomat un minēto IVT, kas tā kā liekas biķin labāks varētu būtšādās tādās niansēs. Vienīgi boileris mazliet mazāks- 165 l.
Nevaru saprast cik man īsti liels boileris vajadzīgs, ja nekadus džakuzi, baseinus un citas izvirtības neplānoju, vien parast vannu un dušu, un esam 5cilv.- 3 lieli un 2 sīciņi.
Kāda ir jūsu pieredze?
Inese X- vai jums pietiek ar jūsu 180 l iekš Thermia un cik cilvēku esat?

Vilks
Pilnīgi pietiek 3 cilvēkiem ar 180 Ls. varbūt arī pieciem, ja visi negrib akurāt iet rindā vai vienlaicīgi dušā, bet drusku pagaidīt, lai uzsilst...Nu mēs kaut kā nekad neesam jutuši sastrēgumu ar ūdeni.

jautājums v_t

Vai nebūtu drusku par traku ieliet melno grīdu? Betona cenas tagad ir tādas, ka bail paliek.
Man projektā ir paredzēts blietēts šķembu slānis, tad puķiks un pa virsu betonēta, armēta siltā grīda.
Kurā vietā te vajadzētu atstarojošo materiālu?

Paldies!

Nu es ieleju melno gridu pirms putika likshanas. Saarmetu ar veciem dzelzhiem, un tam bija tikai viens izskaidrojums.
lai klajot putiku un pec tam lejot nakamo kartu butu daudz maz liedzena ta grida un flizes varetu vieglak un bez nekadam audzeshanam ieklat, kas ari izdevas

vilks.Mēs esam 2 lieli 2 mazi un pietiek. Tas aparats samera atri uzkarse to udentinju man liekas ka pat atrak ka elektroboileris.

Man arhitekte teica, ka vinja jau nu liktu melno griidu (betona), bet tas maksās. Bet tas vajadzīgs, nevis lai flīzes taisni uzliktu, bet lai būtu stingrs pamats un grīdas trubas neizkustētos ar laiku. Silto grīdu ierīkotāji teica, ka pēc tehnoloģijas nevajagot, pietiek ar labi noblietētām šķembām un putiku. pārrēķinot izmaksas, tā arī izdarījām. Vīri ielēja tīri labi, beigās gan drusku bija jāpielabo ar izlīdzinošo maisījumu, bet irO.K. Tā kā - ja var to maksāt, droši vien, ka ir labi ieliet. Bet var arī neliet. Lai gan, kas zina, kas būs ar manu grīdu pēc gadiem....))))) caeru, ka O.K.

Inese, ja patreiz ir viss OK ar grīdu, tad varat neuztraukties. parasti viss, kas notiek (plaisas utml.), parādās pirmajā gadā.
Par to melno grīdu. Grīdas izturība vispār slēpjas vairāk pamatnē, kā pašā grīdā. Var taisīt bez melnās grīdas, ja kvalitatīvi sagatavo un sablietē granti vai šķembas. Tālāk- plēve, 10cm putuplasts un apsildes trubas un 7-8cm gatavā grīda, armēta. Vēlams ņemt spečukus, kas māk rīkoties ar nivelieri un to grīdu taisni ieliet un arī uzslīpēt, tad nevajag nekādu izlīdzinošo maisījumu.
Bet praksē parasti to pamatni sagatavo diezgan slikti- nepietiekoši sablietē, smilts par smalku, nav līdzeni utt. Tad ir iespējamas problēmas. Tātad, ja ir iespēja, ir vērts tomēr vispirms ieliet melno grīdu. Man šajā variantā patīk arī tas, ka ir vieglāk strādāt būvē, ja uzreiz ielej vienkāršu melno grīdu. Tad nav visu laiku jāmīcās pa smilti, bet ir normāla darba virsma uz kuras vieglāk arī pēc tam līdzeni salikt putuplastu. Šajā gadījumā arī putuplasts varbūt plānāks, manuprāt, pietiek ar 5cm, kā arī nav jāpievērš tāda uzmanība grīdas armējumam, tīrās grīdas biezums var būt 6-7cm, ja melnā grīda ielieta līdzeni.
Zinu šīs lietas, jo pats nodarbojos ar grīdām.
Bet šis laikam nav īsti par topika tēmu...:)
Inese X, atvainojiet, varbūt jums šie jautājumi jau apriebušies, bet kāpēc jūsu SS izvēle krita tieši uz Diplomat SS, un starp ko jūs izvēlējāties (man liekas lasīju, ka svārstījāties starp 2 variantiem). Vai ir kādi trūkumi, kas novēroti pa šo laiku, ko lietojat šo SS? Man vienkārši patreiz ir jāizlemj ko pasūtīt..

Melnām grīdām ir viens mīnuss, t.i. ja ielej celtniecības sākumā (tā manējie celtnieki izdarīja), tad "izpeld" problēma, mitrā laikā ūdenim nav kur pazust. Visu laiku saskāros ar peļķēm atsevišķās vietās (nelīdzenās vietās). Beigu beigās paņēmu saurbu vairākās vietās caurumus, lai novadītu lieko mitrumu no melnās grīdas.Tā lūk!

Iemesli vairāki, kāpēc izvēlējos Thermia Diplomat. Daži tīri subjektīvi - mums patika Igauņu MOVEk firmas attiesme un profesionalitāte. Tehniskajās niansēs uzticējāmies citiem lietotājiem, kas to bija spējuši izvērtēt (apskatījām darbībā vairākus sūkņus). \Sķiet, ka progresīvāka tehnoloģija, labāki kompresori, vārdu sakot - viss jaunākais. Negribās kritizēt pārējos, kurus neizvēlējāmies - viņi ari protams nav slikti (manuprāt šajā jomā vēl galīgi diletanti nav ienākuši, jo pieprasījums vēl nav tik liels), bet kaut kas visur neapmierināja - par NIBI dzirdējām vairākas versijas, ka ekspluatācijas izmaksas tomēr iznākot augstākas, nekā rēķinātas, arī uzstādīšanas tempi bija lēni, IVT sanāca dārgāks ar uzstādīšanu tāpēc to vispār nesalīdzinājām, vēl EARTlink sūknis man nepatika, jo bija ļoti skaļš, bet šim patika viss. Gadu lietojam, vīlušies neesam nemaz.Vēl aizvien viss patīk! Izņemot to, ka uzsākot ekspluatāciju drīz vien bija aizsērējis ārējā kontūra filtrs un stiprāk tērēja elektrību (bet to iztīrīja un viss ir O.K.), nekas vērā ņemams nav noticis.lai neteiktu, ka vispār nekādu problēmu nav bijis - tieši kā reklāmā - uzstādi un aizmirsti. Bet nevar aizmirst, jo šausmīgi gribas apskatīties, cik grādi iekšā, ārā, temperatūras līknes utt...pilnīgi spēl'mantiņa!))))

Paldies par pieredzi, Inese. Laba ideja ir apskatīt sūkni darbībā, būs jāpajautā dīleriem, varbūt tiešām ir tāda iespēja.
Jūrniek- ģeniāla doma, par tiem caurumiem- tas arī ir problēmas atrisinājums. Vienkāršāk ir izurbt dažus caurumus, nekā mīdīties pa smiltīm.

to zampa
melnā betona grīda ir fīča, kas atvieglo masīvās izolācijas likšanu un nav obligāta kā, savulaik, vidējā izglītība. ar grābekļa, blietes, niveliera un kaut kādas, tur, mātes palīdzību to pašu šķembu var dabūt gana līdzenu. :)
atstarotāju liek uzreiz uz masīvās izolācijas, ar spīdīgo uz leju, aizsargāto POLY variantu.

jā, tikai ņem vērā ka šitā "fīča" bez izolācijas ieklāšanas atvieglo arī pārvietošanos, materiālu novietošanu un visādu citādu darbību būvē.
Un vispār- iesaku būvēt nevis pierastos lentveida, bet betona plātnes pamatus. Pieredze rāda, ka tie nesanāk dārgāk, ir ātrāk uzbūvējumi un šādu fīču kā melnā grīda nodrošina automātiski.

Vai kāds var ko pateikt par somu Lampoassa siltumsūkņiem? It kā esot lietderības koeficients līdz pat 1 pret 7(!), pie 30C izejošās temp., izklausās diezgan neticami. Zviedri neviens nesola vairāk par 1 pret 4,5 saviem aparātiem.

Bet siltu ūdeni arī gribās. Kāds tad Lampoassa koeficents?

Nezinu. Vienkārši, būdams nespeciālists šajā jomā, esmu pieķēries šim lietderības koeficientam- COP (coefficient of performance), lai kautkādā veidā salīdzinātu SS piedāvājumu. Ja pareizi saprotu, šis koeficients ir atdotā jauda pie viena kW paņemtās jaudas. Parasti uzrāda 2 koeficientus- 1)pie vidējas ienākošās temperatūras 0C un vidējas izejošās 35C un 2)pie vidējas ienākošās 0C un izejošās 50C. Pirmais tā kā varētu būt pie grīdu apsildes, otrais pie radiatoru apsildes. Siltais ūdens te ņipričom.
Tad nu skatos- lielāks koeficients, labāks aparāts.
Nezinu kā lai vēl izvērtēju tos aparātus un izvēlos. cenu starpība līdzīgu jaudu SS tomēr ir diezgan liela. Ņemot vērā ka pasākums jau tā ir baigi dārgais, katri pārsimts lati tomēr ir no svara, un iegrābties par tādu summu arī negribās.
Ko lai vēl salīdzina? Kompresoru jaudu un izgatavotāju,vai? Boilera uzbūvi? No tiem pārējiem rādītājiem ko uzrāda tehnisko datu tabulās galīgi neko nejēdzu.
Bet varbūt es te velti cepos? varbūt visi varianti ir OK, paņemt lētāko un miers mājās?
Gribētos zināt jūsu domas, kā lai izlemj...:)

Jautājums foruma dalībniekiem :
Vai kāds zin pateikt, cik liels enerģijas daudzums jāpatērē, lai sasildītu ūdeni līdz 55°C?

1kubikmetra(1000litri) udens udens uzsildisanai par 1 celsija gradu vajag 1kWh.It kaa taa.
SS videji maksaa ar ierikosanu 8t Ls. Shi iegulditaa nauda atmaksaajas 10 vai 15(ja SS pirkts krediitaa)gados.Tad jau labaak es 8t ieguldu kaadaa jaunaa dzivoklu projektaa kaa pirmo iemaksu un pie prognozetaa cenu kaapuma shim gadam 30% gada laikaa nopelnu 200-300%

ieguldot dzivoklja projekta tu nesasildisies :)))
ka ari tas ka tie kuri celj majas reti interesejas par dzivokljiem jo vinjiem ir svarigakas majas ...

tiem, kam lieka nauda... Tāds dīvains salīdzinājums- apkures ierīkošanas izmaksas ar ieguldījumu jaunā dzīvokļu projektā. Vot tur nu točna jābūt liekai naudai, lai pabeigtu māju un vēl ieguldītu dzīvoklī.
Atmaksāšanos it kā būtu jārēķina salīdzinot ar kādu citu apkures alternatīvu. Man piemēram sanāk tā: 7,5tk Ls SS ierīkošanas izmaksas. Kāda vēl ir alternatīva puslīdz autonomai programmējamai apkurei, kur nav jāgādā kurināmais un pašam jākurina? Tā varētu būt gāze. Laba kondensācijas tipa gāzes katla apkures ierīkošanas izmaksas kopā sanāks ap 4tk. Tātad starpība 3500Ls. Prognozējama mēnēša vidējā maksa par apkuri: SS gadījumā 40Ls, ar šķidro gāzi- 100Ls. Starpība 60 Ls/mēn. 3500 dalīts ar 60= 58mēn. Tātad atmaksājas 4,8 gados, nevis 10-15 gados. Ja prognozē gāzes cenai lielāku pacēlumu, nekā elektrībai, tad attiecīgi var atmaksāties arī ātrāk. Vai ne tā?