Cik ir cenas atšķirība ierīkošanai vertikālais vs horizontālais?
Tas COP uzlabojums uz to t starpību būs minimāls.
Bet nočakarējiens ar regulāru filtru tīrīšanu var būt ar vertikālo. Protams horizontālajam sākumā arī jāpārbauda, kas saķerās sietā, bet pēc tam nevajag to darīt.

Kādi filtri vertikālajam slēgtajam kolektoram? Nekādi.
Nerunājam taču par atvērto variantu ar ūdens pārpumpēšanu starp urbumiem. Šo var aizmirst jau saknē.

Ierīkošanas riski - nekādi. Es vienojos par $$$, par kādu tas tiks ierīkots un viss. Vienalga cik ilgi urbj, vai ir jāpārurbj citā vietā, vai arī urbums aizbirst ciet cilpas guldīšanas laikā. Visus šos riskus uzņemas urbējs.

Manā gadījumā ekspluatācija iet tikai gadu. Nekādi ČP nav bijuši. Spiediens turas, Viss notiek. Apkurnieks arī nemācēja teikt, ka vertikālajiem kolektoriem ir kaut kādi īpaši lietošanas riski. Ja tas strādā, tad strādā. Jau vienīgi nenotiek zemestrīce un sākās tektoniskās plātņu svārstības.......

Tā kā - ja grunts ir "aizdomīga", nav ko rakt kilometru trubu zemē, izsauc labāk urbēju un dzīvo mierīgs ar nesačakarētu zālāju.

Reno,
cik satērējies uz vertikālo izbūvējot?
Kādreiz urbšana bija 50 Ls/m, nez cik tagad iet....

Man kolektoru saurba par 25 eur/m. Pie viena uztaisīja arī ūdens urbumu. Tas bija par 40 eur/m ar plastmasas trubām.

Vai Zemes SS cenas ir kritušās? Kādreiz tas bija nezināms,ekskluzīvi,kā ir tagad? Uz 250m2 māju gribas saprast izmaksas +/-

vai kādam ir pieredze par urbumiem U-veida vertikālajam trubām 15 metru dziļumā?Nu kādus 10 urbumus kolektoram.Vācijā un UK ta dara.Pie mums neviens neko nezin.Es to tāpēc, ka tādā dziļumā veči ar rokām spici dzen dienas laikā.Varētu būt daudz lētāk kā pie tiem 50m urbējiem.

Ja ir pieejams ēkas projekta energoefektivitātes novērtējums, kā lai no tajā esošās informācijas izsecina, cik jaudīgu SS izvēlēties?

SS jaudu nosaka ēkas soltumzudumu aprēķins.

Nu viss tas novērtējums ir viens liels siltumzudumu aprēķins, kurā ir kaudze lielumu ar gala secinājumu, ka apkures periodā, kurš ilgst 203 dienas un kurā vidējā gaisa temperatūra ir 0°C, nepieciešams nodrošināt 9 MWh siltumenerģijas.

Kopējais/vidējais konstrukciju laukums ir 486.48 m².
Siltuma zudumu koeficients uz šo platību ir 81.87 W/K.
Vai tas nozīmē, ka, lai uzturētu ēkā +20°C pie āra temperatūras -10°C, nepieciešami 81.87*30 = ~2456.1 W, lai kompensētu zudumus caur konstrukcijām?
Cik lieli zudumi varētu būt uz ventilācijas rēķina? Ventilācija dabiskā, bez rekuperācijas.
Kā SS ir ar darba režīmu - vai tam ir veselīgi strādāt ilgstoši, bez pārtraukuma, gada aukstajās dienās? Jebšu jārēķina tā, lai pat aukstākajā laikā tam nebūtu jāstrādā nepārtraukti? Ja tā, tad kāds būtu tas optimālais darba režīms (cik stundas dienā ieslēgts, cik stundas - izslēgts)?

Kā papildus apkure būs pieejams kamīns, līdz ar to nav bažu par nosalšanu laikā, kad aiz loga būs -20, -30 °C.

Meklē aprēķinu metodikā taisnību! 486 m2 ar 2456W sanāk 5W/m2. Pasīvā ēka sanāk.

9 MWh = 9000 kWh / 203 = 44,33 kWh/24h= 1,85 kW/h
Kam Tev SS? Pie tāda leiputrijas var elektrisko tējkannu likt un āmen :D

Jāni, tā vien šķiet, ka tu neatšķir norobežojošo konstrukciju platību no dzīvojamās platības (apkure sarēķināta ap 53 kWh/m² gadā), kā arī neapjēdz, cik izmaksā tējkannas darbināšana 24/7 (rupji rēķinot, pusotru štuku eiro 203 dienās). Tādas mērvienības kā "kW/h" lietošana arī neko labu neliecina par tavām zināšanām šajā jomā (pat man, neesot ar to jomu saistītam, ir grūti tādu mērvienību uzrakstīt).

Nu… Tas tā - atbildot tev tevis paša piekoptajā stilā.

Protams, ka es nezinu, kas ir griesti, ārējās sienas, pamati un logi. Kam tas ir jāzina? :)
Parasti, kad man paprasa aprēķināt apkuri, es tieši pajautāju šo nevienam nezināmo skaitli - plānotie siltuma zudumi ēkā. Ja atbildi nesaņem, tad bliež uzreiz pēc m2, jo nevienam (99%) nav ne mazākās nojautas, kādas sienas, logi, griesti un citas būvkonstrukcijas mājai ir, būs vai bija, un neviens par velti nesēdēs un nerēķinās kaut kādus reālos siltuma zudumus. Zina parasti stiklu skaitu paketēs, siltumizolācijas biezumu un sienu materiālu. Ar to izpēte arī beidzas. Pēc tam pastāsta par praksi, pieredzēto, piedzīvoto un bliež pēc m2 apkures katlu. Āmen!
Tavā gadījumā siltuma zudumi ēkai ir izrēķināti. Paņem LBN minētās zemākās gaisa temperatūras dažādiem gadu termiņiem, iegūsti temperatūru starpību un zināmi kW apkures iekārtai.
Dabiskajai ventilācijai vajadzētu būt jau šajos 81.87 iekšā, bet neesmu pārliecināts.
Kā nonācu līdz mērvienībai kW/h ir ļoti labi redzami matemātiskajā aprēķinā. No MWh iegūst kWh, tās dala ar 203 dienām. Dienas patēriņu dala uz stundām un tu pilnīgi citā sfērā stāvošais iegūsti, cik kW tērēsi stundas laikā. Āmen!
Un te mēs nonākam pie mistiskās matemātikas un latviešu piekoptās aprēķinu sistēmas - "kad tas atmaksāsies". 9000 kWh x 0,15 EUR= 1350 EUR gadā. Cik lielai ērgļa ligzdai tas ir, ir zināms tikai tev! Nu labi, pateikšu, ka 170 m2 +/- ir. :D
Tagad sākam skatīties, cik maksā SS, cik ar COP vai SCOP tiek saražots un salīdzinām ar tējkannu vai jonu katlu. Pieliekam servisa apkopes un galā iegūstam, kas izdevīgāk! Āmen!
Viss tak būtu tik vienkārši, ja nebūtu piektdienas vakar ( nu jau sestdienas rīts) :D

Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------
> Dabiskajai ventilācijai vajadzētu būt jau
> šajos 81.87 iekšā, bet neesmu pārliecināts.

Diez vai. Tai tabulā ir ārdurvis, logi, grīda uz grunts, ārsiena, jumts, pārsegums, attiecīgi katram laukums (m²) un siltumvadītspējas koeficients (W/(m²*K)). Jā, piemirsu vēl termiskos tiltus - tas pie tiem 81.87 dod klāt vēl 8.02 W/K. Domājams, ka tajā skaitlī nav iekļauta arī tāda pozīcija kā "siltuma ieguvumi".


Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kā nonācu līdz mērvienībai kW/h ir ļoti labi
> redzami matemātiskajā aprēķinā. No MWh
> iegūst kWh, tās dala ar 203 dienām. Dienas
> patēriņu dala uz stundām un tu pilnīgi citā
> sfērā stāvošais iegūsti, cik kW tērēsi
> stundas laikā. Āmen!

Nu nav redzams. Grozies kā gribi - nav.
kWh, dalot ar 203 dienām, iegūst "kWh / h" jeb "kW", nevis "kW / h".
Ja par apgalvojumu "cik kW tērēsi stundas laikā", tad stundas laikā patērē enerģijas daudzumu, kurš tiek izteikts kā "kWh", nevis "kW" vai "kW / h", savukārt ar "kW" apzīmē nevis patērētās enerģijas daudzumu laika vienībā, bet gan jaudu.


Runājot par atmaksāšanās laiku, tad pie tām 9 MWh ir vērts pieskaitīt arī ūdens sildīšanas izmaksas. Ar "pliku elektrību" savas ~3 MWh gadā saskries.
Jāņem arī vērā, ka elektrības cena nebūt nav konstanta, pretējā gadījumā mēs joprojām maksātu 0.057+PVN par kWh kā pirms 10 gadiem. Paskatoties www.csb.gov.lv statistiku, ir ļoti labi redzams, ka elektrības cenai ir tendence pieaugt. Kad šī tendence samazinājās/apstājās, tad tas liecināja nevis par cenas stabilizēšanos, bet par (iespējams, laicīgi ieplānotu?) tādu cenas kāpumu, kāds līdz tam vēl nebija pieredzēts.

----

Principā spams spama pēc - labākajās letiņforumu tradīcijās. Žēl, ka tā.

Atļaušos arī es savu artavu diskusijā ielikt.
Jau pēc konkrētiem faktiem.
Siltumsūkni lietoju jau astoņus gadus. Konkrēti Nibe Fighter 1140 8kW.
Kopš 2010 gada janvāra fiksēju konkrēti SS patēriņu ar visiem sūkņiem, ūdens sildīšanu u.t.t., tā kā ir uzstādīts atsevišķs skaitītājs siltumsūknim.
Sešu gadu laikā SS ir „nokurinājis” 39299 kWh, dati uz 01.01.2017. Protams, tā kā nav siltuma skaitītāja, tad saražotos siltuma kilovatus nepateikšu. Tiesa gan ~5000 kWh ir nokurinātas 2011 gada sākumā, kad nobruka kompresors un piegādātājs 3 mēnešus nevarēja piegādāt kompresoru. Ja brutāli parēķina pa stundām tad sanāks 750 W/h. Ja rēķina pēc SS kompresora darbības laika, tad apkurei pa šo laiku ir patērēts 12782 stundas, bet karstajam ūdenim 3501 h, kopā 16283h. Ja atmet nost nelietderīgos kW, tad SS vidējais patēriņš sastāda 2,1kW/h no kuriem 0,3kW ir zemes cilpas sūknis. Ēka 180 kv.m ar lielu stiklojums apjomu, grunts- smilts,kā jau Rīgā. Ja rēķinam COP atbilstoši SS jaudai, tad aritmētiski iznāk 3.81.
Elektrības patēriņš lielākais ir gada pirmie trīs mēneši, jo zemes cilpa ir gana labi atdzisusi. Un kompresoram nākas pasvīst. Nu tā īsumā :)

Ja vēl ņemam tīri gada griezumā, tad 2016 gadā:
Kopējais SS patēriņš ir 3335kW/h, darba laiks 5152h no kurām 445 ir ūdens sildīšana, bet 4707h ir apkure. Vidējais aritmētiskais patēriņš ir 0,647KW/h. Ņemot vidējo gada cenu pēc biržas datiem, pēc rēķinu izvilkuma- 0,1474 Eur/ kWh, tad kopējais naudas izteiksmes apjoms SS par 2016 gadu ir 491, 58 Eur. Apkurei tas sastāda apmēram 448,90 Eur/gadā jeb 2,5Eur/ kv.m. Ui, pirksti nogura rakstot

binary

Tev ir reāla problēma! Nezinu nevienu siltuma ražojošo iekārtu, kurai virsū ir rakstīts kWh vai MWh. Kā zināsi, ka iekārta tev saražos nepieciešamās kWh? Tas no tēmas par matu skaldīšanu. :D

Uz pareizā ceļa esi. Ūdens vajadzēs, siltuma ieguvumi no iekārtām un cilvēku ķermeņiem arī ir zināmi. Paliek tikai mistiskais lielums "dabiskā ventilācija". Te tikai jāzina temperatūras, spiedieni, gaisa ķīmiskais sastāvs, pieplūdes, izplūdes kanālu izmēri un viss top dažos mirkļos skaidrs. Tikai jāpaprasa kādā forumā!

nokijs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja vēl ņemam tīri gada griezumā, tad 2016
> gadā:
> Kopējais SS patēriņš ir 3335kW/h, darba laiks
> 5152h no kurām 445 ir ūdens sildīšana, bet
> 4707h ir apkure. Vidējais aritmētiskais
> patēriņš ir 0,647KW/h. Ņemot vidējo gada cenu
> pēc biržas datiem, pēc rēķinu izvilkuma-
> 0,1474 Eur/ kWh, tad kopējais naudas izteiksmes
> apjoms SS par 2016 gadu ir 491, 58 Eur. Apkurei
> tas sastāda apmēram 448,90 Eur/gadā jeb 2,5Eur/
> kv.m. Ui, pirksti nogura rakstot

Diezgan labi cipari kopumā. Kā mājai ar siltinājumu un kādi logi? Cik m Tev ārējam kontūram? 500-600?
Sākumā ar skatījos uz Nibe SS, bet beigās piedāvāja - VITOCAL 333-G (SS + iekšējais boileris.)
COP pēc papīriem 5.0, bet nu redzēs kā dzīvē.

Ko var gudri spriedelēt par kaut kādām mistiskām 9mwh utt.
Zemes ss nevajadzētu močīt nonstpā, kad ārā arktika.
Ja ir tie 170m2 būdai un nav caura, tad ~10kw ss būtu ok.

viens ir vidējais patēriņš apkures laikā - 203 dienās pēc normatīva Rīgas reģionam Delta=20gŗādi.
Bet neaizmirsīsim, ka apkure ir jarēķina arī 'pīķa stundām, kas ir piecu dienu zemākā temperatūra - kautkur pie mīnus 20grādiem, un tad jau delta ir nevis 20-0, bet gan 20- -20 = 40grādi.
Vēl nez kāpēc visi pieķērušies pie maģiskiem 20 grādiem iekštelpās, bet realitātē vismaz man telpās stāv +22-23grādi citādi pēc sajūtām ir vēsi. arī to jāierēķina.

p.s. ja mājai siltuma zudumi sarēķināti uz 50kwh/m2gadā, tad tie 8-9MWh siltuma arī aizies, vēl pa virsu jāuzmet ūdens.

p.p.s. man gadā uz apkuri un karsto ūdeni aizgāja 1350m3 gāzes ( 11MWh siltuma) [gimenesmaja.wordpress.com]