Aldiss

Zemes siltumsūknim ir ierobežojums maksimālajai temperatūrai, ko var izmantot, lai freons pildītu savu funkciju un kompresors nedabū galu.
Katrs grāds, par kuru siltāks freons, ir aptuveni 2% ekonomija elektrībai, bet nevar būt siltāks par aptuveni 20 grādiem (nezinu par pilnīgi visiem SS). Tātad plastmasas caurule gar šķūni nederēs. Savukārt atbildot uz pirmo daļu par temperatūrām, kāpēc ņemt zemes siltumsūkni, ja var izmantot gaisa siltumsūknis. Sākotnējā uzstādīšana lētāka un tagad ir SS, kas darbojas pat līdz -25 grādiem ārā.
Savukārt "laimīgajiem" kolektoru īpašniekiem, lai celtu temperatūru un samazinātu elektrības izdevumus ir saules kolektori, kas zemi "silda". Vasarā tie pa tiešo silda ūdeni, bet pēc tam darbojas ar zemes kontūru. Nav lēts prieks, bet ekonomējot elektrību, tas atmaksājas.

v_t, ja reiz liela daļa "sajūtamā siltuma" ir nevis silta gaisa, bet gan IR starojuma veidā, tad varbūt man tas mansards tomēr nav jāskaita pie apkurināmās platības (vismaz ne pilnā apmērā)? Pieņemot, ka mansarda stāvā nevajag tādu pašu komfortu kā pirmajā stāvā, jo nav plānots tur pastāvīgi uzturēties (un ja kādreiz savajadzēsies to siltumu, tad būs iespēja to nodrošināt vai nu ar pirmā stāva kamīnu, vai ar lielas platības radiatoriem).

Par to, ka siltās grīdas silda ierobežotā augstumā - [www.concretenetwork.com]
Tur arī minēts, ka siltās grīdas nodrošina 24°C grīdas līmenī, 20°C acu līmenī, 16°C pie griestiem. Citos resursos tā atšķirība starp grīdu un griestiem nav tik liela, bet nu tomēr - raksta, ka pie griestiem ir vēsāks nekā pie grīdas.

Mežmalas man te nav un nebūs, ēna varētu būt no atsevišķiem kokiem, krūmiem, kaut kādiem apstādījumiem. Vispār esam diezgan atklātā vietā, kur kokus pašiem jāaudzē, lai dabūtu kaut kādu ēnu vai aizvēju.

Ir kaut kāda metadoloģija (vispārīgas formulas), pēc kā aprēķināt, cik W no m2 zemes var dabūt horizontālā kolektora gadījumā? Jebšu tas viss balstās uz "ņuh, čuj i poņa"?

Ir kādam pieredze ar horizontālajiem kolektoriem, kas ierakti vairāk kā 2m dziļumā?

Kā ir ar tiem vertikālajiem, kas pumpē ūdeni? Ir te kādam reāla pieredze ar viņiem? Pagaidām neko daudz nav sanācis atrast - vien to, ka teorētiski tādi pastāv un tos teorētiski var ierīkot…

Jāni,
Paldies par izsmeļošo atbildi.
Manas pārdomas bija ne tik daudz par tiem, kuri ir izvēles priekšā kādu apkures veidu izvēlēties, bet gan par tiem, kuri ir ierīkojuši zemes SS un viena vai otra iemesla dēļ nav apmierināti ar rezultātu. Kādam kolektora laukums par mazu, kādam apkures platība par lielu, bet vēl kādam kūdras grunts mežmalā sasalusi vai par seklu ierakts. Tad nu mans pārspriedelējums bija par to, kā ar šķietami vienkāršiem līdzekļiem un nelielām izmaksām, izbūvējot otru virszemes kontūru, var vai nevar atslogot par brangu naudu izbūvēto pazemes SS kontūru.

W no m2 nerēķina, bet gan no caurules metra. Atkarībā no grunts, jāizvēlas attiecīgai minimālais caurules garums. Ja SS 10 kW, tad caurulei vajadzīgs arī garums, kas dod šos 10 kW. W no metra ir atrodami i-netā.
Cik m2 aizņems kolektors atkarīgs no soļa, kā liek caurules. Lai saprastu telpiski, tad ne mazāk kā 2x apkurināmā platība. Jo vairāk, jo labāk.
Piemērs. Solis 1m, tad ieliekot 400m cauruli vajag 200m2. Gar vienu tranšejas malu uz vienu galu, gar otru malu atpakaļ. Ja rok ar bobkatu, tad attiecīgi jārok 400m tranšeja, ar nopietnu traktoru 200m. :)

praksē starpību starp temperatūru pie grīdas un augstāk nejūt. pie radiatoru apkures gan tas ir diezgan izteikti. atliek pakāpties uz trepītēm un kādu brītiņu paķimerēties ar lustras nomaiņu vai ko citu, starpību jūt.
tas, ka silto grīdu gadījumā ir mazāk intensīva konvekcija, nenozīmē to, ka siltais gaiss disciplinēti apstāsies pirmā stāva griestu līmenī un uz mansardu ni ni.
protams, ka gaisa kustība būs, bet cik liela un cik silti būs mansardā bez papildus apkures, būs atkarīgs no cauruma izmēra, konfigurācijas, mājas ventilācijas kopumā un vēl citiem apstākļiem.
siltās grīdas pirmajā stāvā darbināju jau pirms bija siltināts jumts - elektrība toreiz maksāja 4 santīmus. apakšā bija silts, varēja normāli strādāt, mansardā ozols (dubaks). tikko kā jumtā sabāzu vati un pārlaidu pāri atstarotāju, tā augša palika silta un jaka bija jāvelk nost, lai nesvīst. temperatūru nemērīju, bija svarīgāks ko darīt.
bet nu fakts, ka siltās grīdas taisīju arī otrajā stāvā.

es vadījos pēc principa 3:1. iespējams, ka tas bija kritērijs gruntij ar vismazāko siltuma atdevi. precīzi vairs neatceros.

tīmeklī redzēti virszemes kontūri, kur caurule ievīta žogā. skaidrs, ka saulainā laikā tādā kontūrā temperatūra ir stipri augsta un ar to varētu piešpricēt zemes kontūram. vasarā lielas jēgas nav, bet tas varētu darboties saulainās pavasara dienās. jātaisa automātika, kas nodrošina, lai ss neiet iekšā vairāk par 20 grādiem.

Jāni, par "W no metra ir atrodami i-netā" - varbūt vari padalīties ar konkrētiem linkiem? Nezinu pareizos atslēgvārdus, nesanāk atrast.

v_t, tas "caurums", rupji rēķinot, ir 30m2 :)
Tev tur augšā pēc jumta siltināšanas "pietiekami silti" palika pie ieslēgtām otrā stāva grīdām? Jebšu tobrīd otrajā stāvā silto grīdu vēl nebija? Otrā stāva grīdas lietas betonā?

silti palika no pirmā stāva grīdas.
otrā stāvā grīdas liku vēlāk, trīs kārtas riģipša un 10 mm caurulīte.

Smilts līdz 10W/m
Slapjš māls līdz 35W/m.

v_t, paldies par info! Domājams, ka būs vien jāpieņem, ka mansardā vajag tādu pašu komfortu kā pirmajā stāvā (principā ilgtermiņā tā arī varētu sanākt… nevar jau zināt, kāds būs tas mansarda stāva reālais pielietojums - ne pirmajos gados, ne pēc gadiem 10-15-20). Nu un jācer, ka tai pirmā stāva 30m² telpā nebūs nepieciešamības "pārkurināt grīdas". Mansarda stāvā apkuri varētu ierīkot vēlāk vai nu grīdu, vai lielu radiatoru formātā, ja būs nepieciešams.

----

Jāni, forumā jau var daudz ko sarakstīt. Tik pat labi Tu varēji uzrakstīt, ka smiltīs ir līdz 5 W/m. Bet kā lai notic šim apgalvojumam? Kur pamatojums, formulas, pieredzes stāsti? Kur pierādījums, ka šis apgalvojums ir patiesāks nekā citu sacītais "Latvijā no viena metra var dabūt no 20W līdz 35W, ja neskaita sausas jūrmalas smiltis"?

Par to apgalvojumu, ka 400m kolektoru var ieguldīt 200m2 laukā, ja izmanto soli 1m - tak tā caurule neņem siltumu no izraktās tranšejas. Ja reiz solis ir 1m, tad, rupji rēķinot, var pieņemt, ka caurule ņem pa 50cm abos virzienos. Tātad tā caurule ņems siltumu arī 50cm ārpus izraktās tranšejas. No tā izriet, ka tas kolektora lauka platums ar Tevis minētajiem izmēriem faktiski būs 1m plata tranšeja + 0.5m ārpus tranšejas, tātad 200x2 m2 jeb 400m2 lauka priekš 400m caurules.

Piedod, bet nu ja agrāk izskatījās, ka no Tevis nāk sakarīgi komentāri kā no cilvēka, kurš saprot, par ko runā, tad tagad jau izskatās, ka sāc dzīt kaut kādu sviestu, kuram īsti nav pamatojuma - spams spama pēc…



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 12/10/2016 19:16, labojis binary.

binary

raksti vācu valoda "wärmepumpe erdkollektor" un tesies visai informācijai cauri. Tur vēl ir daudz kas rakstīts kam jāpievēŗš uzmanību. Teiksim caurules diametrs.
Tie 200 m2 ir piemērs, cik daudz jārušinās, lai ielikto tos 400m zemē. Vienkārša nesaprašanās skaitļos. Rēķinot siltumtrases, nākas atjaunojamo zālāju, asfaltu, izrokamos m3 utt. rēķināt, tāpēc es to tā daru.
Ja iet pēc tavas metodikas, tad tie nav arī 400m2, jo galā, kur līkums, iekšējais nosūces rādius ir par mazu, lai sanāktu katram caurules metram 1m2 laukuma. :) Katram sava metodika, galvenais, lai rezultāts ir sasniegts un elektrības rēķins nav astronomisks.

peace! :)

ja rok 1 m platu tranšeju un šļauku liek prom gar vienu malu un atpakaļ gar otru (to sauc arī par ķemmes principu), tad jau iznāk, ka rakšanas laukums ir puse no visa laukuma (metru rok, metru izlaiž), bet skaidrs, ka bardaks būs visos 100%.

Kā ir ar vertikālajiem kolektoriem - ir kaut kādi trūkumi, riski? Jebšu tos var ierīkot jebkur un tie ir mūžīgi?

Šobrīd neatrodu, bet atmiņā palikusi info, ka tas vertikālais tips, kur pārpumpē ūdeni no viena urbuma otrā, prasot regulāras ķēpīgas papilddarbības ar filtru tīrīšanu un mainīšanu.

Jā, par atvērtā tipa vertikālajiem kolektoriem jau vairākās vietās lasīju, ka esot problēmas ar filtriem, aizsērē siltummainis utt. Arhitekts arī minēja gadījumu iz savas pieredzes, kad klientam pats urbums aizsērējis ziemas laikā. Tā ka atvērtā tipa vertikālos kā variantu vairs neizskatu. Un ūdeni patēriņam pagaidām droši vien turpināsim ņemt no spices (bija pavīdējusi doma apvienot siltumsūkni ar ūdensapgādi).

Paliek vai nu "klasiskais horizontālais", vai arī slēgta tipa vertikālais. Apkurnieki "sabiedēja", ka man pārāk draņķīga ģeoloģija un vajadzēs ~kilometru cauruļu, kas to pasākumu nostāda +/- līdzīgā cenā ar vertikālo. Tāpēc gribētos noskaidrot, kā tiem vertikālajiem (slēgta tipa) ir ar ierīkošanas un ekspluatācijas riskiem.

Man ir vertikālais. 4 urbumi pa 50 m katrs.
Viss notiek, viss kustas. Man ģeoloģija arī ne visai un arī negribēju pusi pļavas pārrakt, liekot horizontālo kolektoru, tāpēc izvēlējos vertikālo.

Urba ilgi, kādas 2.5 nedēļas, jo zemē dziļumā biezs dolomīta slānis, bet izurba.

Riski? Ka liekot iekšā cilpu urbums var aizgrūt ciet. Bet tā jau ir urbēja atbildība urbumu pēc tam attīrīt, ja vajag. Trūkumi? Nekādi. Ieguvumi - stabila siltumnesēja temperatūra un nesairsts zālājs.

""
Apkurnieki "sabiedēja", ka man pārāk draņķīga ģeoloģija un vajadzēs ~kilometru cauruļu, kas to pasākumu nostāda +/- līdzīgā cenā ar vertikālo.
"""
Kāda ir zeme kad parocies 1m dziļumā? Balta smilts? Gruntsūdeņi augsti? Piemājas dīķis nav? Kāds līmenis ir tur?
Tas zemes ss princips ir lai ziemā, kad ārā ir - grādi, ss no zemes kolektora dabū šķidrumu, kas ir + grādos. +5 vai +10 vai 0, ir atkarīgs kā ieraktas trubas. Un cik daudz tu kačā to aukstumu iekšā uz zemi. Ja nu ir galīgi smilšanis, nu rokam dziļāk un gan jau būs ok. 1.5m dziļumā taču neizsals tā zeme? Un cik nedēļas vispār ir ziema? 3?
Pārējais laiks kā šobrīd +3, 0 varbūt mazs - kādu rītu. Palielam gaiss ūdens ar tiktu galā ar šādiem apstākļiem, bet protams ja ir zemes pleķis kuru var uzrakt - pie mīnusiem ar zemes ss būsi plusos.

xyz, par krāsu tagad nepateikšu, bet mājas vietā ģeologi pateica šādi:
* 0.00..0.30m - augsne (blīvums 1.72, porainība 0.90)
* 0.30..0.90m - putekļaina smilts, irdena (blīvums 1.70, porainība 0.80)
* 0.90..1.60m - mālsmilts (blīvums 2.01, porainība 0.65)
* 1.60..6.00m - putekļaina smilts, blīva (blīvums 1.93..2.01, porainība 0.60)
* Gruntsūdeņi jūnijā bijuši 4.8m. Ūdenssūkņa bedrē ~1.5m dziļumā pēdējo 3 gadu laikā "plūdi" nav novēroti. Dīķa nav.

Nav gan zināms, vai tā kolektora vietā grunts sastāvs ir identisks, arī par gruntsūdeņu līmeni tur nav skaidrības - virszemes reljefs nav plakans (~1m kritums uz katriem 10m) un nav zināms, vai "pazemes reljefs" seko līdzi "virszemes reljefam". Kaut kad tur kaut kādu nebūt iemeslu dēļ ir notikusi zemes virsējās kārtas pārbīdīšana, par to liecina kaut vai stāva nogāze uz robežas ar D pusē esošu lauksaimniecības zemes gabalu.

+10 no kolektora izklausās kaut kā neticami ;) Skaidrs, ka "jo siltāk, jo labāk" (nepārsniedzot kaut kādu tur +20°C robežu), bet nu pie nelieliem mīnusiem jau arī darbosies. Arī 1.5m dziļumā tā zeme tomēr aizsalst - zemi tak dzesē ne tikai ziema (ar sniegu vai bez), bet arī pats kolektors.

Nemācēšu teikt, cik nedēļas gara pie mums ir ziema - gadu no gada tas mainās. Man arī nav nekādas nojausmas, kādas ziemas būs pēc 10-20 gadiem (māju gribas ilgtermiņa dzīvošanai, nevis 1-2 gadiem).

" ~1m kritums uz katriem 10m "
Izklausās, ka dzīvo kalnos vai māja kalna galā. Kurā LV pusē vispār ir māja? Mazliet jau ir atšķirība - Liepāja vai Alūksne. Kamēr alūksnē var uz ledus copēt, tikmēr Liepājā jūra vaļā un ir + grādi.

+10 no kolektora apkures sezonas sākumā nav nekas nereāls. Uz beigam gan kolektors ir atsaldēts un pietuvojas +2 vaI 0. .


0.90..1.60m - mālsmilts (blīvums 2.01, porainība 0.65)

Un kāda vaina mālsmiltij? Blīvums par mazu? Man neticās, ka ziemā zeme caursalst 1m dziļumā. Varbūt ja ir kailsals un dubarī -30 nedēļām no vietas.

Par kalniem gan nenosauktu. Tas kritums ir kādu 30m posmā (par kādiem 3m), pēc tam kaut kāds kāpums, pēc tam - stāvāka nogāze, kas, kā izskatās, ir mākslīgi radīta - vai nu radot uzbērumu uz mūsu gabala, vai nolīdzinot/noplacinot blakus gabalu, vai kā citādi. Citur apkārtnē ir plakanāks - iespējams, mākslīgi līdzināts (lauksaimniecībai), bet varbūt arī dabiski plakans. Atrodos Baldones pusē.

Par caursalšanu:

Quote

Smilšaino grunšu normatīvais caursalšanas dziļums, iespējamais 1 reizi 10 gados ir 138cm, mālaino - 115cm (LBN 003-01).

Par to, kāda vaina tai manai gruntij, nemācēšu komentēt - tas vēl procesā. Nez, varbūt ir vērts pēcāk kaut kādu ģeoloģiju uztaisīt vietā, kur varētu likt horizontālo kolektoru, ja izrādīsies, ka vajag krietni mazāk kā kilometru… Iespējams, ka tai vietā tā mālsmilts jau ir nevis 0.90..1.60m, bet 0.30..1.00m :)

Ja kāds var padalīties ar konkrētu info par metodiku, kā nosaka no grunts "izceļamos W/m" (nevis aicināt googlēt vācu valodā "wärmepumpe erdkollektor") - laipni lūgti.

Ja kāds vēl var uzrakstīt par vertikālo kolektoru riskiem (gan ierīkošanas, gan ilgtermiņa ekspluatācijas laikā) - arī laipni lūgti.

Biju Vācija, vienā no viņu bijušajām koncentrācijas nometnēm. Viņiem tur muzejs vai kas līdzīgs, īsti nesapratu, mana vācu valoda ir pavisam švaka, bet vācieties nemācēja īsti angliski pastāstīt. Bet lai to muzeju uzturētu visu laiku konstantā temperatūrua +16 - +18, viņi uzblieza zemes siltumsūkni ar vertikālo kolektoru. Jauda viņiem bija liela, 29 kw, viņiem stāvēja 2 tādi siltumsūkņi.
Par vertikālo kolektoru neko sliktu neteica tās firmas pārstāvis, galvenais uzlikt dubļu filtrus, ja dzelžains ūdens, ar kautko teica, tik es vairs neatceros, sen bija un mūs tas nesaistīja. Starp dziļurbumiem starpā bija 25 metri, cik debets bija, nemācēšu pateikt, bet diezgan daudz varēja sūknēt.
[goo.gl]