Un tā ir tikai statistika, kuras metodiku neviens nezina!

Jāni, kurš tad ir tas ražotājs, kas aizņem 80% no tirgus? Ir kaut kādas atsauces uz datu avotu?

Es no galvas varu nosaukt vairākus lielākos ražotājus:
Copeland (Emerson)
Danfoss
Panasonic
Daikin
Hitachi
Mitsubishi Electric

Copeland ir līderis ziemeļamerikā, bet Panasonic ir līderis āzijā. Danfoss, laikam eiropā, bet nav datu uz rokas. Kurš varētu būt līderis pasaule es pat nezinu. Bet nu neviens no viņiem nav tāds izteikts tirgus līderis, lai paņemtu 80%.

Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------
> No prakses. Šorīt biju pie kārtējā laimīgā
> SS īpašnieka. Gada dalītais elektrības
> rēķins 193 EUR mēnesī uz nepilniem 100m2
> apkurināmās platības. Dienas patēriņš pie
> -10 grādiem ir 110-125 kWh/24h. Brenda SS,
> Tirgotāji un uzstādītāji nav virs atrodami.
> Cik tipiska bilde Latvijā.


Nu un kā tad TU glābi situāciju?
Ar to patēriņu, tā ir elektriskā apkure un ss vispār nestrādā.
Ja man vajadzētu vēlreiz likt ss - es izvēlētos vai nu LV - fonons vai tos pašus Igauņus. Vai arī kādu vācu ražojumu ar konkurētspējīgu cenu.
Maksāt 2x dārgāk par nosaukumu - NIBE/JUNKERS/Thermia nav jēga. Kaut gan ir - ar to var pasildīt ārzemju ekonomiku un pārpircēja kontu.

Nu par tiem igauņiem nezinu. Darbā ir trī gabali. Pirkām gan ap 2010 gadu-vienus no viņu pirmajiem ražojumiem. Lūza un plīsa. It sevišķi viens, kuram vislielākā slodze. Pārējie periodiski ieslēdzas, tādēļ varbūt nebija tik daudz problēmu. Dabūjām kompresoru nomainīt. Brauca visādi gudrinieki-nekā. Gribējām jau mainīt nost, tad uzradās kaut kāda firma no Rīgas, kas beidzot saveda kārtībā. Toreiz zvanījām arī igauņiem-ieinteresētība maza, ka tik notirgot. Tagad pagaidām iet. Nezinukā viņiem tagad, bet pirmie bija diezgan lieli mēsli. Salīdzināt ar manu Buderus nevar.

Jānis Zomerfelds - lai pēc tam nav dārgi jāmaksā par bezmaksas konsultācijām forumos, no anonīmiem padomu devējiem.

ja iekritušais ss pircējs būtu padzīvojis pa forumu, tad forumieši nelaimīgajam būtu devuši labas atsauksmes par Jāni Zomerfeldu un pa tiešo novirzījuši tā labajās rokās kā arī devuši dažu labu citu derīgu padomu.

kas attiecas uz it kā tipisko latvijas bildi, tad jāteic, ka apčakarētāju netrūkst nekur. arī tā saucamajā c īvil izētajā pasaulē. tas drīzāk tāds mēģinājums pateikt: ai cik es labs atšķirībā no citiem.

tēmā manu ierakstu par uzstādīšanu un ekspluatācijas pieredzi ir gana daudz tāpēc neatkārtošos.
tagad arī noteikti izvēlētos ss.
savukārt lauku mājai lielu krāsni.

batja Wrote:
-------------------------------------------------------
Lūza un plīsa. It
> sevišķi viens, kuram vislielākā slodze.
> Pārējie periodiski ieslēdzas, tādēļ varbūt
> nebija tik daudz problēmu.
-------------------------------------------------------
Te arī ir pierādijums, ka raušana nonstopā nav laba.
Tagad esarī noteikti izvēlētos ss kā apkures elementu.

xyz Wrote:
-------------------------------------------------------
> batja Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> Lūza un plīsa. It
> > sevišķi viens, kuram vislielākā slodze.
> > Pārējie periodiski ieslēdzas, tādēļ
> varbūt
> > nebija tik daudz problēmu.
> --------------------------------------------------
> -----
> Te arī ir pierādijums, ka raušana nonstopā nav
> laba.
> Tagad esarī noteikti izvēlētos ss kā apkures
> elementu.

Nepareizi saprati. tas viens iet normālā režīmā un silda ofisa ēku un silto ūdeni. Viens ir paredzēts tehniskajam ūdenim kurš'nepieciešams lielos salos un viens apkurina ražošanas telpas, kurās nepieciešama temperatūta virs nulles. Divi pēdējie tiek darbināti reti. pats sev mājās izmantoju SS. Vienkārši pirkums nebija veiksmīgs. Parādījās tie igauņi un cena bija laba. Pirmajiem vadība arīir pilnīgs sviests, tagad skatos ir cita.

pag, a kur Fononam siltās grīdas pieslēgums?
Pēc tās shēmas viņiem paredzēts karstais ūdens iet paralēli apkures cilpai? [viena izeja ?]

jeb silto grīdu režīms nav? jeb pašiem ārpus agregāta jākontrolē ar trīs vārstu/termostatu?

man Fononam ārpusē 2 cirkulācijas sūkņi - viens boilerim, otrs grīdām. Siltumsūknis pats ieslēdz vienu, vai otru. Cik atceros stāstīja arī, ka ja grib ir variants ar sūkņiem iekšā kastē, vai ar trīsceļu vārstu

Mitsuks ir pasaules monstrs kompresoru ražotāju vidū. Kas viss tiek tam apakāša pavilkts nav zināms, bet pieņemu, ka tas ir "skrūves" patents. Paskatoties lielo brendu majas lapas, tad visi min lielākoties uzstādītos miljonus kopumā. Mitsuks pasaka tikai savus 14 miljonus gadā, pret šo skaitli nobāl citu kopējo uzstādīto iekārtu skaitļi.

Droši vien, ka mitsuka pārdošanas statistikā iekšā bija visi skrūves tipa kompresori. Tajā skaitā automašīnās, saldēšanas iekārtās, kondicionieros, utt.
Es centos atrast datus par kompresoriem, kas tiek izmantoti tieši siltumsūkņos un tad man sanāca saraksts, ko iepriekš te rakstīju. Diemžēl precīzus datus ar linku uz pētījumu nevaru iedot, jo tie visi bija par maksu un man negribējās tērēties.

Manuprāt neadekvāti liels patēriņš 193 Eur mēnesī par elektrību uz 100m2 sildoties ar ss. Tad uz 200m2 māju būtu pie 400eur mēnesī?

Jā, ar kompresoru bez freona uzsildīt māju ir pagrūti (((

Cik minūtes pārējiem ir on/off cikls?

Sveiki!
Interesē Vaillant SS meistars/serviss. Pašu "Vaillant" servisu nepiedāvāt, da nu tos kosmiskos cilvēkus :).
Īsumā māja Baldonē, nopirkta 2gadus atpakaļ, un patstāvīga servisa/meistara nav, un kad vajag tad nu nākas iespringt kā nu sanāk. Ja kāds var ko ieteikt atsūtiet info/tel. uz crap(at)inbox(punkts)lv , atzvanīšu. Paldies.

Xyz Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cik minūtes pārējiem ir on/off cikls?

Atkarīgs no āra temperatūras, patlaban kaut kur ap stundu.

Siltumsūkņa ārējā kolektora ierīkošanai vajag pieiet atbildīgi un jāsaprot, ka lai tas efektīvi darbotos jābūt augstākai temperatūrai, bet tikpat svarīgi arī lai iekšējā apkures temperatūra nebūtu pārāk augsta. Domājot kādu kolektoru likt, izvēli sāk ar parasto zemes kolektoru. Lielākajā daļā gadījumu to var ierakt. Ja vietas nepietiek vai traucē kādi apstākļi, tad taisa zondes dziļurbumos. Tas izmaksā 3x dārgāk kā parastais zemē ieraktais. No prakses skatoties uz kolektora temperatūrām pavasara pusē var secināt, ka zondēm dziļurbumos un parastam kolektoram, kas ierīkots pareizi un varbūt ar nedaudz konservatīvāku pieeju (piem par 100m garāks), atpakaļ nākošās temperatūras ir ļoti tuvas. Parasti rēķina, ka no zondes metra var dabūt 3x vairāk kā no zemes kol.metra. Bet zemē arī apstākļi mēdz atšķirties un kas tur īsti notiek neredzam. Domāju, ka vislabāk zondes darbosies dolomītā kas pilns ar ūdeni nesošām dzīslām. Gadās, ka zondes darbības laikā tiek saspiestas. Nezinu kas tam ir par iemeslu, bet pieņemu , ka tur piemēram nokustas kāds akmens. Faktiski tad neko nevar vairs darīt un zonde jāpārurbj. Tas ir sālīts pasākums.
Vēl ir nācies ierīkot tā saucamo spirālkolektoru. Tas ir piemērots vietās kur ļoti dziļš gruntsūdens un zemē smilts. No kolektora caurules izveido īpašas spirāles 2m garas un 0,5m diametrā un tās 3 gab saslēdz virknē un tādas vairākas virknes savukārt kolektora akā. Ierīko tā, ka izrok grāvi un grāvī taisa urbumus 0,5m diametrā 2m dziļumā. Ir tādas traktora uzkabes ar ko to var izdarīt. Tur kur tādu kolektoru ierīkojām īpašnieks ir ļoti apmierināts. Tikai cena tam sanāca aptuveni tāda pati kā ar zondēm...
Parastajam zemes kolektoram nav nekāda vaina. Zālāju vairāk bojā kurmji nekā ierakts kolektors. Virs kolektora kurmju nav. Pēc ierakšanas vajag pagaidīt kamēr zeme nosēžas un uzvest atpakaļ augsnes kārtu un pareizi ierīkot zālāju. Sabojāts tas parasti tiek tikai mehāniski, ja kaut ko rok, bet to var labot. Virsū var būt dārzs ar visiem kokiem un krūmiem, pamatus būvēt virsū gan nevajadzētu.

Par kompresora darbu runājot. Runā, ka labāk esot ja tas darbojas pēc iespējas ilgāk, jo galvenā dilšana tieši notiek ieslēgšanās izslēgšanās brīdī. Tagad jau ir arī invertori, kas apgriezienus uzņem pakāpeniski, bet nu tie arī maksā padārgi. SS ar ko man darīšana arī gāzes spiediens tiek regulēts elektroniski un pieļauju, ka vairs nav tādu triecienu kā bija ar vecākiem aparātiem.

>Virs kolektora kurmju nav

Man virs kolektora pagaidām lien negribīgi kaimiņam 100 m tālāk, kam kolektors rakts senāk, kurmji pārrakuši visu pagalmu :) Domāju tas vairāk atkarīgs no augsnes sastāva, saknēm utt, kas rokot mainās, pēc tam atjaunojas.

ooo tiešām virs kolektora ir kurmji...??? Tas man jaunums, jo esmu redzējis skaistu mauriņu, kur kurmju rakumu robeža ir arī zemes kolektora atrašanās robeža... Iespējams tad atkarībā no ierakšanas veida, jo varbūt ierakts kompakti un varbūt tikai 2 trubas garā tranšejā...