Kad izvēlējos sev apkuri arī runāju ar DKD. Arī par siltumsūkni. Viņi bija to urbēju ar EU naudām nopirkuši.
Viņu pašu pozīcija bija - ja nu nevar ne gāzi ne granulas, tad var sākt domāt par SS. Baigi izbrīnija, ka paši savu tehnoloģiju neizslavē

Kurināt ar gāzi pēc šodienas tarifa un mana konkrētā praktiski novērotā COPa sanāk precīzi 2x dārgāk kā ar zemes SS. Granulas apmēram tas pats, kas SS. Visi rēķini centi par kWh, ņemot vērā reālos lietderības koeficientus. SS ir nedaudz dārgāks uzstādīšanā, bet pilnīgi automātisks lietošanā - ja gāzes katlam vajag tomēr kaut kādu apkopi, tad pie SS principā var nepieiet n-tos gadus un tāpat viss notiks. Granulnieks - nu tas tomēr ir no citas līgas - tur ir ņemšanās ne pa jokam.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kurināt ar gāzi pēc šodienas tarifa un mana
> konkrētā praktiski novērotā COPa sanāk
> precīzi 2x dārgāk kā ar zemes SS. Granulas
> apmēram tas pats, kas SS. Visi rēķini centi par
> kWh, ņemot vērā reālos lietderības
> koeficientus. SS ir nedaudz dārgāks
> uzstādīšanā

Vot incanti, cik mūsdienās izmaksā apkures sys uzstādīšana ?

Piem. gāzes projekts, truba, katls utt
un SS, ja pieņem, ka esošā elektrolīnija pavelk pasākumu

Mums sādžā nesen ievilka gāzi - kaimiņš lika - truba dažus metrus no mājas un vienalga sanāca pie 4000 LVL. SS maksā apmēram 2x vairāk - tas ir visu darot oficiāli - caur firmu, bet būtībā tās trubas zemē sarakt ir 1 diena traktoristam (max 300 EUR), 1 palīgs un lieta darīta. Pats sūknis ir puse no tās cenas. Nu vēl pāris sotaki santehniķim par darbu un materiāliem iekšējai apsaistei. Gāzei pašam neko darīt nav atļauts - pilnīgs LG monolpols un par visu ir nežēlīgi jāmaksā. SS dari ko gribi, un pieslēgumu tur nevajag nekādu, man, ja nemaldos, lielākā kopēja patērējamā jauda tam SS no tīkla ir 2.3 kW, tas, protams, bez TEŅiem, bet tie man programmā uzlikti, ka virs -30 oC iekšā pat nemēģina slēgties.
Ja es liktu SS vēlreiz, un ne caur KPFI, noteikti lielāko daļu darbu darītu vai vismaz organizētu pats.
Granulnieks ar visu apsaisti, skursteni utt noteikti ir tikpat, vai vairāk par SS:

Man gāze no krievu laikiem jau ir atvilkta līdz mājas stūrim. Katru gadu zvana no latvijas gāzes un stāsta cik izdevīgi ir pieslēgt gāzi. Un brīnās kapēc es atsakos.
Mana nostāja ir tāda, ka mums pašiem ir pietiekoši daudz koksnes ko kurināt, lai nebūtu krievam par gāzi jāmaksā.
Pašlaik kurinu čuguna apkures katlu jau 26 gadus kalpo, kad apniks, tad uzlikšu granulu degli.

To aaaa,
Kāds tev ir faktiskais patēriņš kWh apkurei sezonā?
No tā varētu piemest cik 2reiz lētākā MWh kompensē lielākas SS izbūves izmaksas.

Kaimiņš tikko ieraka gāzi jau pēc jaunajiem noteikumiem ar uzskaites kasti ārpus žoga - 300eur projekts, 3400eur gāzes izbūve ārā/iekšā/palaišana , 1000 kondensācijas katls. Pirms tam bija samaksāta pieslēguma maksa un līdzfinansēta tīkla izbūve pa ielu.

Ar elektrības zemo cenu birzā protams var kaut ko ietaupīt, taču mājsaimnecībā pat pie nosacīti lieliem patēriņiem (virs 1000 kwh/mēnesī) tas nedos būtisku finansiālo efektu, jo elektrības cena gala tarifā ir tikai aptuveni 1/3 no gala izmaksām.
Tieši tāpēc no finansiālā viedokļa svarīgāk ir optimizēt piegādes un sadales komponenti un to būtiskāk var iespaidot ar savu ģenerāciju - piemēram fotovoltāžas paneļiem.
Realitātē šis modelis izskatās sekojoši - dienā kad birzā ir dārgā enerģija tā netiek tērēta vai tiek tērēta minimālā režimā (prioritāri tiek tērēta paša saražotā), bet naktī vai brīvdienās lētā no tīkla.

Cik esmu dzirdējis Vācijā attīstoties lokālā koģenenerācija, kur siltumu un elektrību ražo uz vietas objektā ar gāzes vai dīzeļģenerātoru un šo projektu pozitīvo naudas plūsmu rada tieši ietaupījums uz enerģijas sadales un piegādes komponentes rēķina ! ! !

Niks Wrote:
-------------------------------------------------------
> (..) SS, ja pieņem, ka esošā elektrolīnija
> pavelk pasākumu

Par elektrolīniju runājot - kādiem vajadzētu būt pieslēguma parametriem, lai varētu likt SS? Un tie SS strādā uz 1 vai 3 fāzēm?
Mums Latvenergo līgumā norādīti - nominālā strāva 32A, spriegums 0.4kV, 3 fāzes - kopumā līnijas jauda skaitās 32A*400V vai 32A*230V*3?
No lielajiem patērētājiem, neskaitot SS - plīts, cepeškrāsns, tējkanna, ūdens sūknis, putekļsūcējs utt.

te [www.siltumsuknis.lv] piemērs ar thermia diplomat dažādiem modeļiem un elektriskajiem parametriem pieslēdzot to caur 1f vai 3f .

Viesturs470 Wrote:
-------------------------------------------------------
> (..), jo elektrības cena gala tarifā ir tikai
> aptuveni 1/3 no gala izmaksām.

OIK 20%, ST 40%, elektrīb 40%. Tas tā aptuveni.


Viesturs470 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Realitātē šis modelis izskatās sekojoši -
> dienā kad birzā ir dārgā enerģija tā netiek
> tērēta vai tiek tērēta minimālā režimā
> (prioritāri tiek tērēta paša saražotā), bet
> naktī vai brīvdienās lētā no tīkla.

Vai tiešām brīvdienās no tīkla būs lētāk nekā paša saražotā?


rbm, lasu to tabulu un nesaprotu. Ja kompresoram vajag 3kW, sūknim 0.2kW, tad kā rezultātā var sanākt 1.3kW?

Arī ražojot pašam būs jāmaksā par sadali un OIK, jo ja saules paneļa jauda vasarā būs 1 kW, tad siltumsūknis pa dienu faktiski neieslēgsies, tas nozīmē, ka visu (gandrīz) nodosi tīklā un vakarā vai rudenī saņemot atpakaļ savu saražoto elektroenerģiju par sadali un OIK būs jāmaksā. Labākajā gadījumā spēsi optimizēt 25% sadales un OIK izmaksu. Tātad ieguldījumu atmaksai jārēķina elektroenerģijas cena plus nedaudz no sadales un OIK, kas kopā vrētu būt ap 6 eirocentiem/kWh

Vai tiešām brīvdienās no tīkla būs lētāk nekā paša saražotā?

Viss atkarīgs no cenas biržā un paša ražotā iespējām es minēju piemēru ar fotovoltāžu tāpēc, ka tas vislabāk atbilst maksimālam ieguvumam, jo saražot var tad kad ir visdārgāk paņemt no tīkla.
Ja ģenerēt vari ar ūdeni vai vēju vai savā koģenerācijā tad aina ir savādāka, taču neesmu vēl redzējis situāciju biržā, kad dienā ellektrība būtu lētākā kā naktīs !

Elektrības tirgošana biržā balstās uz principa ka patēriņs vispirms tiek nosegts ar llētākās pašizmaksas ener'hiju un ja ar to nepietiek pieslēdzas nākamā pašizmaksas līmeņa generācijas, pie tam ja Hesu var operatīvi "paraustīt" tad AES vai TEC nevar tā ātri iedarbināt

binary: esi rāms - ar 32 A un 3 fāzēm tev pietiks atliektiem galiem.
Man ir 25 A, un mājā (165m2) viss uz elektrību, tai skaitā visi tevis pieminētie patērētāji, ieskaitot SS (9.8 kW siltumjauda, 3 fāzes). Kopš jūnijā ievācos pagaidām ne reizi nav dēļ pārslodzes ievadautomāts izbliezts.
Plānojot elektrības sadali mājā gan nav par ļaunu piedomāt, lai patērētājus izmētātu pa fāzēm puslīdz vienmērīgi. Uz to pats diezgan laika pavadīju štukojot/rēķinot. Tāpat lielos patērētājus (plīts virsma) manuprāt labāk ņemt ar vairāku fāzu barošanu.

aaaa wrote
Granulnieks ar visu apsaisti, skursteni utt noteikti ir tikpat, vai vairāk par SS:

No kurienes šāda informācija?
Piemēram, granulu katls Opop Black Star Compakt ar visu tvertni 2500 Eur. Apsaiste maksā tāpat kā SSūknim. Skurstenis maksā, pieņemsim 500 Eur. Kopā 3000 Eur maksimums. Beztam parasti skurstenis ir ieplānots ar 2 cukām, jo būs pirts utt. līdzarto skursteņa izmaksas ir mazākas.
Tātad jautājums, vai es varu nopirkt, ierakt (par urbumu nemaz nerunājot) un palaist zemes siltumsūkni par 3000 Eur?

Par patēriņu apkurei: Man apkurei vidēji tiek tērēti 11 kWh/dienā apkures sezonā, kas ir 6 mēnešus gara, tātad, ja apkures sezona ir 180 dienas gara, tad tīri apkurei gadā 2000 kWh, jeb naudiņās - 320 EUR. Ja kurinātu ar gāzi, būtu 700 EUR. Bet man patēriņš principā nav liels - ja māja lielāka, vai caurāka - starpība būs krietni lielāka.
Par elektropieslēguma jaudu - 32 A/400 V pieslēgums atļauj 22 kW patēriņu.
Mans siltumsūknis - paskatījos pasē, ar visiem cirkulācijas sūkņiem maksimāli no tīkla ņem 2.9 kW, sildīšanas jauda 5.9 kW. Lielāks sūknis, piemēram, ja sildīšanas jauda ir 12.8 kW, tad no tīkla ņemtā štrome maksimāli ir 5.9 kW.
Tā kā ar taviem 32 A var pieslēgt vismaz 3 tādus 13 kW siltumsūkņus. Parasti visi ir 3-fāznieki, bet visiem ražotājiem parasti mazākais modelis (ap 5-6 kW) ir pieejams arī ar vienfāzīgo 230V barošanu.
Par granulniekiem runājot - cenas ir dažādas - man Schiedel skurstenis, pavisam parasts, ar 1 kanālu un ventilāciju 7m garš izmaksāja vismaz 1500 EUR. Katls un tvertne ir viena lieta, bet malkas/granulu katlam papildus vajadzīgas visādas lietas, kas ir par kārtu sarežģītākas kā SS apkures gadījumā - akumulatori, trīsgaitnieki, termometri, automātika utt. Siltumsūknim tas viss ir iebūvēts. Granulas kaut kur ir jāglabā, skurstenis ir jātīra utt. Tā ir pavisam cita opera. Tik automātisks kā SS šobrīd nav neviens cits apkures veids - gāze ir no tās pašas līgas, bet tomēr siltummainis ir jātīra reizi gadā, jāuzstāda gāzes noplūdes sensors utt.

Granulnieka izmaksās jāiekļauj arī pārējās izmaksas: telpa mājā, šķūnis granulām.
Jebkuram apkures veidam var rēķināt lētāko versiju un dārgāko vai optimālo. Skursteņa izmaksas jāņem reālas - visticamākais ka 8 - 10 m garš ar šamota oderi - 750-1000 Eur plus montāža plus papildmateriāli.

Ja māju ceļ jaunā vietā, tad visu apkures sistēmu izbūve maksā gandrīz vienādi. Ja kaut kas jau ir tad ir jautājums tkai par to cik mēs esam gatavi maksāt par komfortu un vai vispār esam gatavi maksāt.
Man SS izmaksāja ap 11 000 Eur. Lētākajā variantā varēja par 6000.
Granulām katls 2500, skurstenis 1500, telpa mājā 3500, šķūnis 3000 plus motāža ar boileri 1000

Man NIBE SS 10 kW, maksimālā jauda apkures režīmā no tīkla ir līdz 2,3 kW. Jaudu redzu uz skaitītāja, tā ka tā ir faktiskā. Reizi divās nedēļās pēc pusnakts pielēdzas teni 6kW lai uzkarsētu karsto ūdeni līdz 60 grādiem.
Zinu vienu māju, kur ar 3x20A mājas kopējo automātu ir gan 12 kW SS gan elektriskā plīts gan viss pārējais. Nav ne reizi teikuši ka būtu atslēdzies.
Man gan ir 3x32A, bet ir vēl arī 8 kW elektriskā pirts krāsns. Faktiski mājai pietiktu ar 3x25A.

Par jaudām - paldies, tātad varu neraizēties ;)


VK Wrote:
-------------------------------------------------------
> Reizi divās nedēļās pēc pusnakts pielēdzas teni
> 6kW lai uzkarsētu karsto ūdeni līdz 60
> grādiem.

Priekš kam?

Es arī ar TEŅiem slēdzu ūdens pasterizāciju. Tas vajadzīgs legionellu un visādu citādu baktēriju nonāvēšanai - pie 60 grādiem praktiski visi mikrobi ir beigti pāris minūšu laikā. TEŅi gan rij krietni vairāk. Par kompresora jaudām runājot - jā, apkures režīmā, kad COPs ir liels, no tīkla ņem maz, bet karstajam ūdenim pie COPa tikai virs 2, jau ir cita aina. SS ir tāda īpatnība - jo zemāka turpgaitas temperatūra, jo lielāks COPs, tāpēc ūdenim arī nekas dižs tur nesanāk.
Vēl ir svarīga zemes kontūra cirkulācija - ideāli kompresoram delta t jātiecas uz nulli (ienākošais/aizejošais tosols), bet jebkuram kompresoram instrukcijā ir dota maksimālā pieļaujamā delta t līkne - parasti pāris grādi. Tas nozīmē, ka nedrīkst patvaļīgi samazināt zemes kontūrā tosola plūsmas ātrumu - tas ir jāpieregulē pēc temperatūrām. Tas pats siltajā lokā.

Parasti karstais ūdens ir 45-46 grādi, bet lai nesavairotos leģionellas baktērijas, tas ik pa laikam jākarsē virs 58 grādiem.