devēji arī medz sabojāties. man nesen apkures katlam tā gadījas. kurināja pēc pašizdomātas programmas, kamēr nenomainīju atpakaļgaitas temperatūras devēju.

Paldies! Nomierinājāt!

Sveiki!

Tiem, kam horizontālais zemes kontūrs - kāds apmēram spiediens Jums ir zemes kontūrā?
Ja ir info no uzstādītāja vai arī no citiem avotiem - kāpēc tieši šāds spiediens zemes kontūrā ir optimāls (caurulēm mehāniski labvēlīgākais? Cirkulācijas sūkņiem optimālais utmldz) - arī interesētu dzirdēt dažādās versijas.

Un vai ir kādas atauksmes dzirdētas par Jelgavā ražotajām zemes kontūra 4 cm caurulēm, kas esot speciāli paredzētas siltumsūkņu kontūriem?

Paldies!

pol
Mums Jelgavā ražotās (Evopipes) siltumsūkņa kontūram paredzētās caurules pēc viena gada ss darbības pārplīsa! Un ne tikai mums, bet vairākiem, kam tās tika ieraktas. Paši esot atzinuši, ka "brāķis", bet, protams, naudas izmaksas visas jākārto caur apdrošinātājiem.. Šoziem mūsu māja bez siltuma, jo ss ierīkotāji savus līdzekļus, protams, ieguldīt "nevēlas", kaut arī garantija par visiem darbiem vēl spēkā..

Man zemes kontūrā ir 1,5 bar, cirkulācijas sūknim, lai mazāka kavitācija, jātur vēlams virs 1, lai gan citi avoti raksta, ka optimāli esot 0,8-1,2... nevar īsti saprast.

Paldies par info!

mjā. Man arī zemē Evopipes.... Moš nav jēga teritoriju iekopt :) Šoruden jau plīsa kaut kur pie ievada mājā - arī apmēram gadu pēc ierakšanas. Bojājuma vietu atradām pūšot iekšā kontūrā ūdeni, kas izlīda atpakaļ turpat mājā virs grīdas. Bet nu tur varbūt kāds lauziens pārlieku liels sanāca. Es ceru, ka būšu izsmēlis savu "problēmu normu" :)

Vienīgi pie reizes tad varu uzslavēt savus uzstādītājus (vietējā SS ražotne Fonons) klientu atbalsta kultūras ziņā!
Zemes kontūra rakšana negāja gludi (varbūt zemes kontūra rakšana nav viņu "stihija"). Bija iepriekšminētā problēma, kā arī sākumā viena cilpa bija ierakusies pus-sprūdusi un plūsmas ātrums tajā bija, bet švakāks kā otrā cilpā (ko viņi paši konstatēja un necentās noklusēt). Toties abas problēmas viņi risināja paši par savu naudu (raka) un atkratīties nost no atbildības nemēģināja ne reizi.

Ar pašu Fonons SS iekārtu problēmu nekādu ("kurinu" kopš pagājšgada februāra).

Par spiedienu - sākotnēji arī bija tas 1 ar kapeikām bārs - (spiediens nedaudz pendelējās šķidrumam atdziestot/uzsilstot), bet tikko, baidoties no iespējamām Evopipes nākotnes problēmām, uzstādītāji ierosināja pārtaisīt savādāk (neko nemaksāju papildus) - spiediena bunduli pārcēla augstāk, tā ka neuzpumpēts uz augstuma rēķina uztur ap 0.2 bārus. Pagaidām neredzu nekādas izmaiņas cirkulācijas sūkņu darbībā vai in/out temperatūrās. Sūkņi nav super ekonomiskie - manuāli pārslēdzami 3 režīmi, jaudīgākais režīms ap 90 W (katrai no 2 cilpām atsevišķi). Šķiet kavitācija vai kas cits nav "iestājies".

Jā, mums atkal ar uzstādītājiem nav laimējies.. Kur un kāpēc plīsis vēl nezinām. Kaut arī plīsa novembra beigās, kad vēl būtu bijusi iespēja rakt, turpinājās aizbildināšanās ar līdzekļu trūkumu u.c. līdz janvāra lielajam salam. Tagad jau ejam ar pieprasījumu caur PTAC.
Starp citu, uzstādītājs ir Harmonija un enerģija (siltumsuknis.lv). Ja nu vēl kādam 2012.gadā uzstādīts ss un zemē ierakts Evopipes kontūrs, iesaku jau laicīgi painteresēties par garantijām.

Man spiediens pēc uzstādīšanas bija 0.4, tagad nokrities līdz 0.1. Viss iet un notiek, nekādas problēmas nemanu. Cauruļu ražotāju savām gan nepiefiksēju, cerams nebija Evopipes.

man zemes kontūrā manometra nemaz nav. un priekš kam, ja tur nav ko mērīt? automātiskais atgaisotājs jau sen ir izpūtis visus burbulīšus, kas radās pie sistēmas uzpildīšanas. ir arī manuāli darbināmais atgaisotājs pie izplešanās trauka, un ja piemēram to attaisa vasarā, pie maksimālā glikola līmeņa, tad ziemā pie zema līmeņa izplešanās traukā, sistēmā teorētiski varētu būt negatīvs spiediens - neliels retinājums.
visādā ziņā caurulēm nevajadzētu plīst arī pie dažu atmosfēru spiediena.
grūti noticēt, ka var uztaisīt tādas caurules, kas plīst salīdzinoši saudzējošos režīmos. to arī vajag prast.
gan jau, ka pie rakšanas ir mehāniski palīdzēts, trubas traumētas.

v_t:
Varbūt, ja ir caurspīdīgs izplešanās trauks, tad nevajag, nezinu. Man ir parasts hidrofors, cauri neko neredz. Nebūtu manometra, caurums kontūrā paliktu neatklāts līdz apkures sezonas sākumam, jo ūdeni vēl nesildu ar SS (mājā nedzīvoju) un SS aizsardzība izslēgtā stāvoklī neko nepateiktu Arī burbuļu laiks vēl laikam nav garām.

Par tām caurulēm nevaru neko apgalvot, tiesu medicīnas ekspertīzes vai līķa sekciju neesmu taisījis. Iemesli var būt dažādi. Tikai kā redzams, citur līdzīgi stāsti dzirdēti.

Kā jau iepriekš rakstīju, paši cauruļu ražotāji pēc vairākiem cauruļu plīšanas gadījumiem atzinuši, ka brāķis. Mūsu caurules vēl atraktas nav. Nezinu, kur tieši ir plīsis. Vienu dienu vienkārši pazuda siltumnesējs.
J:
Caurules pēc izskata ir melnas ar sarkanu svītru, ja tas ko izsaka..

Bāc.. un es vēl šogad biju domājis un jau pat tāme pieskaņota, lai caur to siltumsuknis el vē firmu likt, bet tagad nezinu ko darīt...

trubas: [goo.gl]

ingis
Nu pagaidām izskatās, ka problēmu gadījumos šis uzņēmums nav "īpaši atsaucīgs". Nezinu, kādu siltumsūkni esi izvēlējies, bet, piemēram, Gapsal viņiem nav izstrādāta pat instrukcija. Atsūtīja kaut kādu igauņu valodā, ko es par instrukciju jau nu galīgi nesauktu. Kopš vasaras sākuma mūsu ss visu laiku izmetās kaut kāds kļūdas ziņojums (līdz trubu plīšanas brīdim tas jau bija parādījies vairāk kā 80 reizes). Atbildēja, ka tas esot kaut kas maznozīmīgs. Pieprasījām, lai problēmu atrisina. Solīja mainīt vadības bloku, kas netika izdarīts. Tad vēl pilošs ventilis savienojumā ar apkures sistēmu - arī tas nav salabots. Siltumsūkni uzstādīja, vispār nepieregulēja. Bez instrukcijas paši mēģinājām tikt galā. Nu patiesībā diezgan liela frustrācija jau no paša sākuma..
Vēl iesaku tāmē ierēķināt pilnīgi visus izdevumus, tai skaitā par urbšanas darbiem, racēju transporta izdevumiem, visu, ko vien var iedomāties, lai pēc tam nav pārsteigumu, ka kaut kas jāmaksā pa virsu.
pol
Jā, tādas pašas arī mums ieraka.

Redzu, ka šai tēmai lielais vairums ir atmetis ar roku.
Varbūt varat padalīties atsauksmēs vai negācijās?
Nu jau vairumam Europas naudas sūkņiem būs 2 gadi noskrējuši, ir kautkādi pieraksti un aprēķini veikti.
Varbūt varat ieteikt ar ko sadarboties vai teiši otrādi ar kuru ne.
Man vairāk interesē kas ar to sūkni notiek vasarā - kā vasarā tiek gatavots siltais ūdens utt.
no aprēķiniem vados ka ap 60 Euro nodedzinu kurinot ElBoileri,(vasarā) + ziemā ap 150 Euro apkurē.
tas uz 140m2 māju.
paldies jau iepriekš - priecāšos par jebkuru prātīgu komentāru.

Nu ko lai saka.... daudzas firmeles uzliek tādu uzcenojumu, ka viss kopā pavelkas uz 10KE vai pat vairāk.( sūknis maksā ~ sākot no 3KE un +, trubas+apsaiste-1 - 2 KE. Nu varbūt tur vēl kkas specifisks + darbs nu kopā 5-6KE(sūknis, apsaiste,trubas zemē). Atkarīgs jau arī cik jaudīgs ss un cik m trubas.
Meklē sūkni ap minēto ciparu ( var uzmest aci fonons vai kādu citu).
Varbūt arī sūkņa pārdevēji piespēlēs santehniķi, kas veiks apsaisti.
Nekāda jau kosmosa zinātne tur nav. To apsaisti var veikt jebkurš santehniķis, kuram iedod shēmu, ņem un kausē augšā. Trubas zemē rakt arī ir tups darbs. Ja ir "lētais darbaspēks" par polšu dienā - lāpstu rokā un lai mauc vismaz 1m dziļumā, lāpstas platumā un aidā. Starp trubām 1m kā minimums vajadzētu ievērot. Parasti rok 2 cilpas, katra ap 200 - 250m gara. Tad tās 4 ieiet caur pamatiem līdz vietai kur būs ss. Tad tās sapāro 2 turp un 2 atpakaļ un tās pāriet no 2 uz 1. un tad pie sūkņa 1 ir ieejošā un 2 ir aizejošā. Apkures kontūrā no sūkņa 1 ārā un 1 iekšā, bet tālāk jau tur var dalīt kā vajag.
Bet nu jā - ja rok firma - labāk paskatīties kā viņi to dara - ir dzirdēti varianti ka jā šajā pleķītī visu varēs ierakt - bet tad kad sāk rakt un visu kopā dara tad skuju tur pat 1/2 nevar ierakt.
Vai arī 1 eksemplāram zemas t nāk no zemes kontūra - trubas ieraktas 3X10m pleķī( vai pareizāk sakot samestas).
Ja māja nav "caura", tad uz 140m2 ziemā patēriņam vajadzētu iekļauties sākot no 600kw/m pie + - 5 grādi un ap 1200KW/m pie kārtīga spelgoņa.

ruukiiti- Neredzu jēgu dzīt SS vasarā. Saules baterijas ar 1-2 kW jaudu var nodrošināt siltā ūdens iegūšanu no aprīļa līdz oktobrim. Izmaksas 10-20% no SS ierīkošanas. Nekādu spiedienu, rakšanu, kompresoru un praktiski arī ekspluatācijas izmaksu. Kāda vispār loģika slēgt SS vasarā siltā ūdens iegūšanai? Pv baterijas var novietot arī atstatus no dz. ēkas- auto nojumes, šķūņa, lapenes vai kāds cits jumts. Elektrokabelis un tā novietošana nav trubu ierakšana ne pēc cenas ne pēc darba apjoma, arī 100m praktiski nemaksā ne ko. Vasarā Pv panelim nav konkurentu iegūtās enerģijas pašizmaksā, siltumsūkņa ieguvums ir aptuveni 2X dārgāks, nevērtējot ekspluatācijas problēmas un tekošās caurules. Saules Pv paneļa saražotās kWh pašizmaksa 3,3 eiro centi / pret paneļa cenu/, vidējam siltumsūknim- 4,5-6,5 Eirocenti/ vērtējot pret patērēto elektroenerģiju, nerēķinot uzstādīšanu/. Nemaksājot pēc uzstādīšanas klāt, SS vispār neko nedos- elektrība jānopērk.. Saules baterijai, lai tā darbotos, nav jāpiemaksā- SS ir pilnīgā autā.

Saules baterija (elektrības ražošanai) vai saules kolektors (ūdens sildīšanai)? Domāju, ka ne jau visiem, kuriem māju silda SS ir arī saules baterijas/kolektori. Tiem , kam nav ir izdevīgi izmantot SS, tikai koeficients nebūs 5, bet 3 apmēram.

Man apkures platība ~200m2. SS 10kW Nibe
Pēdējo 12 mēnešu patēriņš:
2013.10 286.40
2013.11 433.90
2013.12 591.20
2014.01 833.00
2014.02 532.80
2014.03 447.50
2014.04 268.40
2014.05 168.80
2014.06 116.70
2014.07 72.40
2014.08 90.30
2014.09 131.70

Pavisam 12 mēnešos 3973 kWh. Janvārī vidējā temperatūra bija -7.4 grādi. Aukstas ziemas gadījumā kopā ir bijis līdz 4600 kWh.
SS palaidu 208. gada novembrī. Problēmu nav bijis.

Padalīšos ar savu SS pieredzi: nu jau tiešām ir 2 pilni gadi pagājuši kopš pēdējās KPFI programmas. Māja 150 m2, kurinu kādus 130 m2. Cik precīzi ir apkurei, nezinu, bet kopīgais mājas elektrības patēriņš šo 2 gadu griezumā vidēji ir 440 kWh/mēnesī. Jāpiebilst, ka pilnīgi viss ir uz štromes - trauku mašīna, veļas mašīna, veļas žāvētājs, 2 ledusskapji, plīts, TV utt. Siltumsūknis 5.9 kW, Stiebel-Eltron, 4 cilpas pa 80 m. Zemākais novērotais COP pa šiem 2 gadiem apkurei ir 4.70, vidējais 4.95. Ūdens sildīšanai vidējais COP ir 2.37.