Jā, Garausi, pastāsti gan, ko ar ss naktī sildīsi un ko pa dienu dzesēsi, neskaitot veļas mazgāšanu, ēšanu un ko tur vēl tikai brīvdienās un pa naktīm dara :)

Mums Sadales tikla vīri nesen mainīja skaitītāju un ieteica ņemt dinamisko, jo dinamiskais esot labākais un tāpēc to maz reklamē. Latvenergo bija piedāvājis kaut kādu +600.

ETT Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jā, Garausi, pastāsti gan, ko ar ss naktī
> sildīsi un ko pa dienu dzesēsi, neskaitot veļas
> mazgāšanu, ēšanu un ko tur vēl tikai
> brīvdienās un pa naktīm dara :)

Pieņemot, ka nakts ir no pl.23 līdz pl.7, nez vai veļas mazgāšana, ēšana u.c. aktīvas darbības, kurās iesaistīts cilvēks, notiek naktīs.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------

> Pieņemot, ka nakts ir no pl.23 līdz pl.7, nez
> vai veļas mazgāšana, ēšana u.c. aktīvas
> darbības, kurās iesaistīts cilvēks, notiek
> naktīs.
...............
Nakts tarifs skaitās sestdienās un svētdienās visu diennakti.

SerViss, to saprotu. Vēlējos vien citētā posta autoram norādīt uz to, ka ēst gatavot un veļu mazgāt nereti vajag arī darba dienās "dienas tarifa" darbības laikā - negaidīs tak pl.23, lai varētu pagatavot vakariņas.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 19/12/2014 08:50, labojis binary.

nē, bez ironijas - ja kādam ir veiksmīga pieredze par vērā ņemamu patēriņa nobīdi uz "lētākas elektrības" stundām, tad labprāt to dzirdētu. Pats varu iedomāties:
a) lielāka boilera uzsildīšanu nakts stundās un tad izvelkot ar šo siltumu cauri dārgajām stundām. Ņemot vērā, cik šobrīd uz ūdeni tērēju (parastais tarifs), moš varētu ietaupīt 3-4 EUR mēnesī

b) ja ir siltuma akumulators, tad to var "piekačigārīt" pilnu pa nakti ar lētāku elektrību un tad pa dienu no tā ņemt siltumu netērējot elektrību (vien cirkulācijas sūkņa tiesa). Bet izklausās pēc papildus apsaistes sarežģīšanas, ja vien tas akumulators jau nav uzlikts. Par aķa lietderību SS gadījumā esmu dzirdējis dažādas versijas. Man aķis nav. Jo sliecos domāt, ka lai tajā kaut ko akumulētu, tas būtu jāsilda uz augstāku t nekā mājai tobrīd vajag. Tātad mazāks SS COPs. Vai nesanāk, cik garš, tik plats, vai pat šaurāks, ja vien nekarina klāt vēl saules kolektorus vai tmldz (bet tad atkal investīcijas).

Kas vēl?

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> SerViss, to saprotu. Vēlējos vien citētā posta
> autoram norādīt uz to, ka ēst gatavot un veļu
> mazgāt nereti vajag arī darba dienās "dienas
> tarifa" darbības laikā - negaidīs tak pl.23,
> lai varētu pagatavot vakariņas.

ēst gatavot Ok, bet mazgāt veļu, traukus var lētajā tarifā - visām normālām veļas/trauku/u.c. mašīnām jau tagad ir atliktā starta fīča, vajag tik atrast kā ieslēgt. Nekāds mega ietaupījums jau tur nav, vairāk tāds morāls gandarījums :)

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> ETT Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Jā, Garausi, pastāsti gan, ko ar ss naktī
> > sildīsi un ko pa dienu dzesēsi, neskaitot
> veļas
> > mazgāšanu, ēšanu un ko tur vēl tikai
> > brīvdienās un pa naktīm dara :)
>
> Pieņemot, ka nakts ir no pl.23 līdz pl.7, nez
> vai veļas mazgāšana, ēšana u.c. aktīvas
> darbības, kurās iesaistīts cilvēks, notiek
> naktīs.
Nu tur jau ne tikai naktis sanāk, bet arī brīvdienas. Tā kā mēs visi strādājoši cilvēki, tad mājās esam vēlu vakaros un brīvdienās, kad arī visu tērējam. Pie tam ss ziemā pēc definīcijas uz sildīšanu vairāk tērē naktī (jo tad ir aukstāks), mazāk dienā, kad piesilda. Vakaros no 19.00-23.00 galvenais tēriņš ir gaisma (pupu mizas salīdzinot ar ss) un televizors. Veļas mašīnu var uzlikt, lai mazgā naktī, vai arī brīvdienās. Pirtī ar iet brīvdienās, malku zāģē un citus darbarīkus darbina arī galvenokārt brīvdienās. Vārdu sakot - var pielāgoties. Tas ir pārbaudīts - mums sākumā bija T3 tarifs no latvenergo, pirms pēdējā sadārdzināšanās reizē viņi to "sačakarēja"un vairs nebija izdevīgs. Reālais patēriņš bija 60% nakts tarifā. Šobrīd kalkulatorā ieliekot izdevīgi ir jau sākot no 50%. Redzēs, kā būs dabā ;)

VK Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man elektroenerģija būs no 220energia pa biržas
> cenu ar priekšapmaksu. Sistēmas pakalpojumi
> divās laika zonās - tarifs S-3.
> Salīdzināt ar citiem piedāvājumiem varēs
> tikai pēc gada.


Nezināju, ka arī šiem iespējams 2 zonu pakalpojums...

Padalieties lūdzu pēc gada, varbūt tiešām šis sanāk izdevīgāks! :)

Aha, veļas mašīna naktī mazgā, pēc tam nākamajā vakarā pēc darba beidzot izņem saņurcītu veļu (nākamajā vakarā - jo no rīta tak fiksi jāpaēd un jādodas uz darbu). Ja ir iebūvēts žāvētājs, tad varbūt vēl OK, ja nav - tad visu dienu tā veļa tāda mitra tur arī stāvējusi slēgtā telpā. Man personīgi neizklausās pēc saprātīgas rīcības…

Brīvdienas - tās jā, tur var daudz ko sadarīt. Arī ēdienu visai nedēļai pagatavot ;)

Nu nav gluži tik traki. Pamatā jau protams visu var samazgāt brīvdienās, bet ja ir kas steidzīgs, tad nav problēmu no rīta fiksi izņemt un izkarināt. ;)

Tikai Latvenergo ir elektroenerģija piedāvājums 2 laika zonā.
Sistēmas pakalpojumu tarifs nav tieši saistīts at tirgotāja elektroenerģijas piedāvājumu un var būt vienā vai divās laika zonās.
Savukārt biržas cenas piedāvājums no 220Energia nozīmē katru stundu mainīgu elektroenerģijas cenu, kas nozīmē, veļa jāmazgā (ja grib) tad kad zemākā elektroenerģijas cena biržā - parasti naktī.
Es gan tā nedarīšu, jo dažu centu dēļ netaisos no rīta veļu kārt.

Kaut kā nevedas ieraudzīt pilnu bildi ar tiem dažādajiem skaitītāju veidiem. T3 divu zonu tarifam (skaitītājam) taču bija vēl gada abonēšanas maksa ap 40 EUR un klāt vēl pāris EUR par katru atļautās strāvas ampēru. Gadā provizoriski tas būtu ~70>100 EUR. Lai tā abonēšana atmaksātos pie dažu centu starpības, tad ikmēneša patēriņam jāiet stipri virs 500 kwh. Kāda tad tagad būs šī abonēšana, jeb to iekļaus sadales tīklu pakalpojumu cenā katrai kilovatstundai?

nesen uzskrēju virsū filmai "Blefs" ar čelentānu, un tur viņa varonis saka: liec uz kuru skaitli gribi, vienalga vinnēs zero.
tā arī šeit jebkurā variantā nopogās vairāk kā iepriekš.
bagātīgais dažādu tarifu piedāvājums ir klasiska melu sadalīšana vairākās daļās un izvēloties kādu no tiem vienmēr būsim zaudētāji.
patiesība ir tā, ka tauta nobalsoja pret le prihvatizāciju. un le slepenās prihvatizācijas un sadalīšanas realizētājus un visādus citādus oik ziķerus ir jāver uz iesmiem. ja nevaram, neesam spējīgi, tad nav jēgas arī funktierēt kā ietaupīt dažus grašus. pats grūtākais šai visā lietā ir panākt, lai cilvēki saprot, ka tiek totāli čakarēti nevis aplaimoti ar dažādiem tarifiem. tad jau arī kuplā kompānijā aizstaigāt līdz zināmajām mājām lielpisētā nebūtu problēma.

VK Wrote:
-------------------------------------------------------

> Savukārt biržas cenas piedāvājums no
> 220Energia nozīmē katru stundu mainīgu
> elektroenerģijas cenu, kas nozīmē, veļa
> jāmazgā (ja grib) tad kad zemākā
> elektroenerģijas cena biržā - parasti naktī.
> Es gan tā nedarīšu, jo dažu centu dēļ
> netaisos no rīta veļu kārt.
...........
Tikai jāpiebilst, ka biržas cenas piedāvājums konkrētajai stundai apzināti ir izmantojams tikai ar trešā tipa - VIEDO, jeb ikstundas skaitītāju. Bez tāda skaitītāja birža dod vidējo svērto diennakts tarifu, un ir pilnīgi vienalga vai veļas mazgāšana notiek pusnaktī vai pusdienas laikā, jo nav, kas to piefiksē.
Ja ir parastais skaitītājs, tad ieguvums no biržas tarifa varētu būt vidējā kwh cena kādā mēnesī, bet to nekādi neietekmēs veļasmašīnas darbināšanas reālais brīdis.

LATVENERGO mājas lapā ir kalkulators un uzspiežot uz 2 zonu skaitītāja attiecīgajam tarifam parādās visas izmaksas. Mēneša abonēšanas maksa bija, bet ar visu to pie patēriņa 50% nakts zonā - atmaksajas. Ja vēl kādam ir normālāks ievadaparata A lielums, nevis ka mums pārmērīgi ar rezervi ņemtais 32A, tad vēl lētāk sanāk. ;)

Reno - sāku izvērtēt arī šādu iespēju ( vertikālās cilpas/zondes).
Vai vari savu sistēmu noraksturot sīkāk?
- apkurināmie m2, SS jauda, cik garas zondes, vai ir vēl kaut kādas trubas zemē bez tā?
Cik grādi šobrīd nāk no/uz zemi?
Kādas atsauksmes par darbību?
Kurā LV pusē tas ir?
Ja nav noslēpums, kas taisīja un cik sen?
Paldies!

Man apkurināmā platība ir 167m2. Paredzēts 11kW Buderus siltumsūknis.
Māja vēl tikai būvēšanas stadijā, sienas ir gatavas, bet jumta vēl nav. Sezona, izskatās, ir beigusies un līdz pavasarim darbi nolikti uz pauzes.
Saurba 4 urbumus, katru pa 50m. Plus būs divi grodi kolektoram. No tā uz māju iet divas trubas siltumnesējam.

Kaujas lauks, kas paliek pēc rakšanas. bija tikai viens faktors, kādēļ izvēlējos vertikālās zondes. Otrs ir tas, ka man nav gruntsūdeņu. Zem plāna melnzemes slāņa ir akmeņaina, grantaina smilts. Tur rakt savu kilometru ar horizontālajām trubām būtu vāks. Pie tam - šādai gruntij katrā siltumsūkņu kantorī sava patiesība par nepieciešamo kolektora trubu garumu (sākot no 800m līdz 1500m).
Objekts - pie Ķeguma. Urba DKD vīri visu novembri, 4 nedēļas, jo apakšā ir arī dolomīts.

11 kW uz 167m2??? Izklausās apmēram 2x vairāk kā reāli būs nepieciešams. Kā man skaidroja manējais kantoris, tā esot visparastākā un visrupjākā LV siltumsūkņu kantoru un klientu pieļautā kļūda - izvēlēties jaudīgāku siltumsūkni, kā reāli ir nepieciešams. Man uz 150m2 ir 5.9 kW, lai gan pēc formulas sanāca pat vēl mazāk, un ne reizi nav licies, ka būtu par maz. Pat pie -25 ārā viņš tomēr darbojas periodiski. Kāpēc lielāka jauda ir slikti? - a tāpēc, ka SS ir rēķināts uz maksimāli ilgiem darbības periodiem - iekšā/ārā slēgšanās lauž kompresoru, sūkņus un turklāt tiek sasniegts daudz zemāks COPs. A parasti cilvēkam liekas - nu labi, man vajag 8 kW sūkni, bet nākošais modelis ir tikai 300 EUR klāt - davai, ka ņemšu drošības pēc to - vot SS gadījumā tas esot galīgi garām piegājiens.
A 4 urbumi pa 50m jau ir progresīvs piegājiens, jo tad cilpu kopgarums sanāk 400 m, kas pie konstantas temperatūras izklausās ļoti OK. Progresīvs tāpēc, ka agrāk lika 1 vai divas cilpas, kas milzīgi garas un tad sūknī stāvēja 0.8 kW cirkulācijas sūknis un pusi no elektrības norija nevis kompresors, bet gan cirkulācijas sūknis (un COPs līdz ar to galīgi zems). Tagad modernais piegājiens ir likt daudzas paralēlas, bet īsas cilpas (daudz mazāka plūsmas pretestība) un mazu, ekonomisku cirkulācijas sūkni.