Spuldzīte, tas taču ir rekuperators, kurš lielāko daļu siltuma atgriež atpakaļ.

Mans aprēķins, ja ir vienkārši ventilācija, kas silda pasauli.

un neviens rekuperators pasaulē nekad neatgriezīs vairāk kā 50% enerģijas (naudas)! To diktē termodinamika, nevis marketings

Pēdējo gan nesapratu. Ja neņemam vērā enerģiju, ko paterē paša rekūperatora ventilatori, neredzu iemeslu, kāpēc viņš nevarētu atgriezt tuvu 100%.
(pats gan neapsveru rekūperatorus pavisam citu iemeslu pēc, kas ir šeit aprunāti).

Vienkārši skaidrojot (ceru ka šeit nesēž mani pasniedzēji :D )

No termodinamikas 2. likuma vienkāršojot seko, ka siltums plūst (par šito izteicienu met laukā no eksāmena, eksmatrikulē un izved aiz Urāliem) tikai temperatūras gradienta virzienā - no siltāka uz aukstāku, līdz līdzsvara stāvoklim. Lai procesu turpinātu (ledusskapis, vai gaiss/gaiss siltumsūknis) ir jāpieliek ārējais darbs, ko mēs uzskatām par nelietderīgu.

Vienkāršojot pieņemsim, ka gaisa spiedieni, blīvumi un siltumietilpība abās pusēs (istaba/āra gaiss) ir konstantes kas sakrīt.

Rekuperators ir siltummainis, nevis siltuma mašīna (viela - gaiss, tiek dzenāta ar ventilatoriem caur siltummaini, nevis pakļauta Karno/adiabātiskam ciklam).

Paņemam ideālu siltummaini - tas perfekti izlīdzinās temperatūras abās pusēs līdz vidējai - tātad mēs nevaram uzsildīt ienākošo āra gaisu vairāk, kā mēs atdzesējam "slikto" laukā metamo gaisu (kuru par savu naudu esam jau sasildījuši un izelpojuši,piepirduši utt)

No tā acīmredzami seko, ka mēs nevaram nodzesēt laukā metamo gaisu līdz āra gaisa sākotnējai temperatūrai, viss ko mēs varam paspēt ieekonomēt ir puse no laukā sviežamā gaisa kT enerģijas.

piemēram - laukā ir -20, iekšā + 20. Laukā metamā gaisa tilpums = iekšā sūcamo (ja māja nav gumijas balons kas nepārtraukti piepūšas)

Siltummainis līdzsvaros temperatūru līdz 0 grādiem, un ne pa grādu vairāk!

Visubeidzot - pieņemsim, ka mums ir ideāla māja, kurai nav siltuma zudumu (pasīvas mājas utopija, kurāi nevirina durvis)
Šādu māju tikuntā būs jāventilē - skatīt manu iepriekšējo aprēkinu ar gaisa kubikmetriem.

Šādā mājā ierīkojot ideālu (ideāls - fizikā nozīmē nesasniedzams, perfekts, abstrakts modelis ar teorētiski maksimāli augstiem parametriem, kas dzīvē nav sasniedzami) rekuperatoru, ventilāciju kompensējošie siltuma zudumi, kurus nāksies piesildīt, būs 2x mazāki, UN NE MAZĀK!

Viss pārējais - ventilātori, piesildīšana utt - tam nav nekāda sakara ar rekuperāciju! Piesildīt var ar parastāko matu fēnu vai elektr sildītāju.

Spuldzīte, nu gan tu izgāzies ar referātu par rekuperatoru lietderības koeficientiem :)

Neviens netraucē mums vēlreiz samaisīt auksto āra gaisu ar pussilto izplūstošo, atgūstot vēl 25% enerģijas, pēc tam vēl un vēl un rezultātā tuvojoties (matemātiski nesasniedzot) visus 100%

Spuldzītei ar termodinamiku ir problēmas. Nejauc līdzplūsmas siltummaini ar pretplūsmas siltummaini. Pretplūsmas gadījumā rekuperācija teorētiski tuvojas 100%, praktiski mūsdienās tā ir krietni virs 95%. Paul mazajam rekuperatoram ar plūsmu 200m3/h tā ir 99%, piemēram. Cipars mainās, atkarībā no āra temperatūras un plūsmas ātruma, bet nekad nenokrīt zem 95%.
Par ventilāciju runājot - man nav rekuperatora un nesūdzos, ziemā, kad ir -20 to vienkārši neslēdzu iekšā. Bet kā jau te esmu rakstījis, ar visu to, ka ir 2 ventilācijas cukas skurstenī, kas visu laiku velk, starpība starp ieslēgtu/izslēgtu nosūces ventilatoru ir milzīga. Ventilējam nepārtraukti apmēram 8 mēnešus gadā, izslēgts tiek tikai lielajos mīnusos, bet tad arī īpaši ventilēt nav labi ļoti sausā āra gaisa dēļ, jācenšas saglabāt telpās mitrums. Protams, ja ir gaisu patērējoša apkure, tad no sausā gaisa ziemā neizvairīties.

Situācija piektdien dienas vidū ar rotācijas rekuperatoru.
Āra temperatūra +13
Iekšas temperatūra +19
Izmestā gaisa temperatūra +13,3
Ienākošā gaisa temperatūra pēc rekuperatora +18,7
Tā kā pašlaik viss strādā OK bez piesildīšanas.

Otra ventilācijas mašīna ar plākšņu rekuperatoru - situācija ir stipri sliktāka. Atdzesē telpas diezgan pamatīgi.

Spuldzīte, ir tāda lieta kā pretplūsmas rekuperācija, ko lieto jau ap 100 gadu, un dažādi tai lietai nosaukumi, un var atgūt līdz pēdējam grādam, ja ir tāda vēlēšanās, bet vienīgā problēma ir visas tās padarīšanas piesārņošanās kondensācijas rezultātā. Vēl mazliet traucē kondensāta sasalšana, tās kontrolēšana u.t.t.. Filtru lietošanai arī savas problēmas u.t.t.. Ja runa par lieliem objektiem, kā stadioni, iepirkšanās centri u.t.t., tad atmaksājas zināms "čakars"...
Tātad, tehnisku šķēršļu nav, tikai vidēja izmēra dzīvoklim neatmaksāsies saimnieka iztērētais laiks, lai visu to iekārtotu, kontrolētu, tīrītu, vai maksātu par visu to citam....

šajā zarā iepriekš bija jautājumi, kā pareizi izveidot ventilāciju, lai tā strādātu puslīz dabiski.
Atradu rakstu krieviski, kur manuprāt (esmu "tējkanna") ir sakarīgi praktiski padomi un netiek pieminēta maģija un āderes.
[build.ru.com]

Par piespidue ventilāciju privāt mājās un pasīvās mājās spicākais Latvijā ir Vilis Krūmiņš. Rakstie man e-pastu (janis.sipkovs at energodata.lv) nodošu koordinātes. Viņš visu ko izpētījis un uzbūvējis augstā zinātniskā līmenī. Pētījumi bija sekojošās jomās: skaņa (klusinātāju materiāli, ilgmūžība, cauruļvadu šķērsojumi) smaka (klusinātāju materiālu noturība, noārdīšanās, pelēšana), rekuperācija (ar un bez mitruma reģenerāciju), CO2 un mitruma un temperat\ūras noturēšana telpā, zelta vidusceļa meklējumi, interfeisa izveide uz viedtelefonu vai/un internetā utt. utt. Mēs pat kopā piedalījāmies ar šo proejktu Ideju Bankā. Viena iekārta darbojās arī pie Čira Amatciemā. Par cik visi aprāti ir pieslēgti internetam, tad uzskatāmi var redzēt līdz cik grādiem ārā var iztikt bez piesildīšanas. Protams Vilis ir arī pētījis dzīvokļu mikroklimata jautājumus un graujošos alokatoru ietekmi uz maznodrošinātājiem un ēku konstrukcijām.