Kačigarkā gan nevajag likt radiatoru vai ko citu, jo piesilst tāpat. Man kachigarka gan mājas viducī (3m×3m), trubas visas pakotas ar cietajām akmensvates čaulām + ir ievilkta zem grīdas pieplūde kur nāk auksts gaiss telpā, bet no apkures katlu tāpat uzsils gana +34º.katls granulu ar automātisko aizdedzināšanu . Izmazgāto velju tur ljoti ātri var izžāvēt vismaz.
Mājas pirmajā stāvā ir siltās grīdas, ne mirkli nenožēloju. telpa vienmērīgi silta. neteiktu ka no grīdām justu baigo siltumu, tikpat siltas kā gāzbetona sienas. mājās + 21º , grīdās laižu +28º patreiz. Mājās patreiz remontdarbi, grīdas segumi nav ieklāti vēl.

V_t: atļaušos nepiekrist.
1. Dīvāns ir 15cm siltumizolācijas slānis virs grīdas. Zem grīdas man ir 7cm izolācija. Tātad tajā vietā 2x vairāk aizies zudumos nekā nonāks istabā
2. Skapja dziļums 60cm, normāli tādā platumā būtu 3 trubas, es pedāvāju vienu. Jāatceras, ka skapis ir noslēgts, tajā nav logu, īdz ar to siltums no tā nepazūd. Pats raksti, ka pieliekamo apsildi ar vienu cauruli
3. Varbūt Tu šmucspaini nes ārā 3x dienā, man vairāk kā reizi negribās. Apsildāms virtuves skapītis arī ir siltumizolēts un noslēgts, tādēļ jau pēc pusstundas ar ciet durvīm ieņem siltās grīdas temperatūru, kas ir vismaz 24 grādi. Tiklīdz atver durvis, tā uzsildītais un aromatizētais gaiss ar joni izplūst istabā.piemēram, šodienas sīpolu miziņas un ķilavu bundža.

[farm8.staticflickr.com]

Ceru, ka bilde būs redzama. Tas no manas Somu mājas. Visas istabas perfekti vienmērīgi. Jo plānojums var vainīties.
Vienīgais, kur ir izmaiņas solī - kur būs trepju centrālais balsts un zem virtuves skapīšiem arī neizrullēja.

Pašam man pieredzes vēl nav, bet cik izprotu procesu, ja māja "caura", tad besīgi jākurina un attiecīgi iestājas visādas jautrības. Ja dzīvojam blīvā mājā, tad bieži pat prasās piegriezt kādu grādiņu klāt, jo grīda ir teju vienā temp ar gaisu - sajūtu līmenī - auksta.

Pēc cik ilga laika pēc betonēšanas varētu laist siltumu rorēs ?

Par to armatūras režģi arī nav skaidrs. Vairākaš mājas lapaš raksta, ka režģis jāliek virs trubām, tad tam būs kāda nozīme, bet aptaujāju 2 firmas Latvijā, visas liek zem trubām, lai ir, kur piesiet trubas. Kāda jums pieredze? Un kā ar folliju, vai ir likts vai nē.

uldis_s Wrote:
-------------------------------------------------------
> 1. Dīvāns ir 15cm siltumizolācijas slānis virs
> grīdas. Zem grīdas man ir 7cm izolācija. Tātad
> tajā vietā 2x vairāk aizies zudumos nekā
> nonāks istabā

Tev dīvāns izpaužas kā uz grīdas uzlikts 15cm biezs viendabīgs matracis, kura porās ir noslēgts nekustīgs gaiss? Man dīvāns izpaužas kā slikti izolēta kaste gultas veļai, zem dīvāna vēl ir dažu cm sprauga - domājams, ka no siltumizolācijas viedokļa pat 5mm puķiks varētu būt krietni efektīvāks.


uldis_s Wrote:
-------------------------------------------------------
> 3. Varbūt Tu šmucspaini nes ārā 3x dienā, man
> vairāk kā reizi negribās. Apsildāms virtuves
> skapītis arī ir siltumizolēts un noslēgts,
> tādēļ jau pēc pusstundas ar ciet durvīm
> ieņem siltās grīdas temperatūru, kas ir vismaz
> 24 grādi. Tiklīdz atver durvis, tā uzsildītais
> un aromatizētais gaiss ar joni izplūst
> istabā.piemēram, šodienas sīpolu miziņas un
> ķilavu bundža.

Kad "smukspaini" turējām aiz durvīm, tas tika turēts zem izlietnes - skapītī, kam aizmugurējā daļa ir tik pat hermētiska un siltumizolējoša kā atvērts logs, t.i., aizmugurē ir nevis "siena", bet neliels sānu malas kopā saturošs elements. Bet jā, katram jau tās mēbeles citādākas.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 11/12/2014 07:56, labojis binary.

Armatūras režģis iet apakšā zem caurulēm, ne tikai tāpēc, ka vieglāk caurules piesiet, bet tādēļ, ka armatūrai grīdā būtu jāatrodas betona apakšējā daļā, lai grīdas plate būtu izturīgāka uz spiedienu no augšas. Tāds armatūras novietojums ir raksturīgs visām betonētajām pamatnēm.

Par dīvāniem uz siltajām grīdām es varētu teikt, ka tas nav izšķiroši. Protams, ka jebkurš priekšmets uz siltās grīdas mazliet aiztur siltumu, bet nevarētu apgalvot, ka tāpēc zemē caur putuplastu ieies ļoti daudz siltuma. Jāņem vērā, ka betons ļoti labi vada siltumu, tāpēc liekais siltums pārvietosies pa vieglāko pretestības ceļu t.i. uz to daļu, kura būs brīva no priekšmetiem. Teorētiski palielināsies protams arī siltuma zudumi caur putuplastu tajā vietā, bet pie 10cm putuplasta tam būtu jābūt nenozīmīgam daudzumam. Rezumējot gribu atkārtoties, ka neredzu iemeslu mainīt cauruļu ieklājuma blīvumu grīdā tieši tāpēc, ka mēbeļu izvietojums tiek mainīts un zaudēts grīdas potenciāls.

es nerakstu, ka man ir viena caurule skapī. tas ir citāts ar skaidrojumu.
dīvāniem mēdz būt kājas, attiecīgi veļas kaste neguļ cieši uz grīdas, tur ir gaisa sķirkārta. un ventilējami slāņi nevar tikt uzskatīti par siltuma izolāciju.

ja skapis ir pie ārsienas, tad tieši caur ārsienu notiks siltuma zudumi. bez ventilācijas un nepietiekamas apsildes tas būs pelējuma inkubators ar garantiju. ja tas nebūs ar aci ieraugāms, tad ar degunu to var ilgāku laiku nepamanīt, jo pie sava mitekļa fona aromātiem cilvēks pierod. īpaši ja tie ieviešas un intensificējas pakāpeniski. tikai pats brīnīsies kāpēc iesnas nepāriet mēnešiem vai sāk elpas trūkt, vai vēl kāda zaraza.

vispār jau pat neaizbūvēta, bet nepietiekami apsildīta ārsiena ir potenciāls pelējuma perēklis.

lai uztaisītu nepareizu silto grīdu, ir speciāli jāpacenšas. pēc būtības tas ir elementārs inženiertīkls.
galvenais lielums ir cauruļu blīvums uz m2. ja ietin 6 - 7 m cauruļu uz m2, tad grīda darbosies nevainojami. skaidrs, ka vairāk ietīt drīkst, bet vai vajag?
betona biezums arī var variēt no 4 līdz padsmit cm. lai tikai plānais variants nelūztu. un kāpēc, lai lūztu armēts 4 cm biezs betons, ja ir grūti salauzt pat plānākus slāņus? galvenais, lai tiem būtu stabils pamats. biezajam būs ilgāks starts - vairāk laika vajadzēs to dabūt darba temperatūrā, lēnākas izmaiņas, bet tam ir savi plusi, kas jau ir izmalti ne reizi vien.
režģi protams, ka apakšā. bikses arī vieglāk vilkt no apakšpuses, ne pāri galvai.
atstarotājs ieteicams.

Vēsākās vietas ir nevis ārsienas, bet pie logiem. Pat štruntīga siena mūsdienās tur siltumu simtos % labāk par viskrutāko divkameru paketes logu. Zem stacionarajām mēbelēm trubas laist neiesaka, pat ja atrodas pie ārsienas, nekādam pelējumam tur nav jābūt. Cita lieta, ka santehniķi tin gandrīz visur - tā viņiem vienkāršāk. Atstarojošās izolācijas lietderība zem siltās grīdas apšaubāma, jo temperatūras tur ļoti zemas un attiecīgi efekta praktiski nekāda nav. Režģim jābūt grīdas apakšā - kādi 2 cm no grīdas apakšas, paceļot uz distanceriem.

Es sev uzliktu gan grīdas gan radiatorus. Grīdas turēšu patstāvīgā temperatūrā ap 19'C-20'C, bet komfortu piedzīšu ar radiatoriem. Protams uz radiatoriem man ir smalkā Honeywell sistēma evohome.