Siltajām grīdām pirmajā stāvā pamatne- melnā grīda vai smiltis. Tad putiks vismaz 100mm un caurules ar betonu. Protams, kkur starpā plēve. Silto grīdu izpildījumam dažādi veidi: Siešana pie režģa (novecojis veids), takerēšana, iespraušana (piem. Tenapors termo pluss) uc. veidi. Otrajam stāvam, ja koka konstrukcijas, tad vieglāki risinājumi: iefrēzēšana reģipsī, gatavais risinājums. Gropes aizlej ar cementu saturošu sastāvu.

DzinPo Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiki!
> Kā tur ir ar to betonu siltajām grīdām,
> parastu transportbetonu ar šķembām 8 mm vai ko
> citu? Doma ir silto grīdu klāt nevis uz jau
> esošas betona plātnes (melnā grīda), bet uz
> grunts. (grunts-šķembas-putuplasts-plēve-siltā
> grīda).
> Un kā ir, ja otrais stāvs ir veidots no koka
> brusām 100x200. Īsti nesaprotu kā šajā
> gadījumā ar siltām grīdām? Kādam ir
> pieredze? Tās klāj grīdas reģipsī
> iefrēzētās gropēs un pēc tam ar kautko
> aizsmērē? Ar to pašu MP75 kautkādu?

1) šķembas zem putuplasta ir lieka greznība, putuplastu var likt tieši uz noblietētas grunts
2) der transportbetons,bet ideāli taisnu un līdzenu grīdu vienā piegājienā grūti ar to iegūt. Labāks rezultāts sanāks, ja pasauksi estrich grīdas licējus.
3) otrajā stāvā silto grīdu caurules liek starp strēmelēs 10-15-20 cm sagrieztu parasto vai mitrumizturīgo reģipsi, kura kārtas savā starpā salīmē ar pva līmi. Spraugu ap caurulēm aizpilda ar MP75, Rotbandu vai cementa javu.

Grīdas reģipsi, kas ir dārgāks par parasto, pataupi nosedzošajai virskārtai vai divām.

OK. Skaidrs, paldies par atbildēm!
Ir vēl kāds jautājums: kā tas ģipškartons uzvedas neapkurināmās telpās? Ja nu gadījumā sanāk tā, ka es samontēju ģipškartona griestus, kā arī šo ģipškartona silto grīdas konstrukciju, taču neizdodas nākamgad to apkuri pieslēgt, tad ir vāks tam visam darbam vai kā?

DzinPo Wrote:
-------------------------------------------------------
> OK. Skaidrs, paldies par atbildēm!
> Ir vēl kāds jautājums: kā tas ģipškartons
> uzvedas neapkurināmās telpās? Ja nu gadījumā
> sanāk tā, ka es samontēju ģipškartona
> griestus, kā arī šo ģipškartona silto grīdas
> konstrukciju, taču neizdodas nākamgad to apkuri
> pieslēgt, tad ir vāks tam visam darbam vai kā?

Ja visa ēka neapkurināta, tad nekas reģipsim otrajā stāvā nenotiks. Ja pirmais stāvs apkurināts, apdzīvots,tad otrā stāva neapkurināto telpu grīdās virs mitrām telpām, tādām kā vannas istaba vai virtuve var veidoties kondensāts. (ja vien nav tvaika izolācija pārsegumā). Kondensāts nepatīk ne pārsegumam ne ģipša grīdai.

Knauf mitrumu izturīgajam reģipsim (zaļajam) un grīdas (brūnajam) mitrums ir nekaitīgs. Var pat īslaicīgi izmērcēt lietū. Pelēkais gan uzreiz izjūk.
Man zaļā reģipša atgriezumi būvgružu čupā zem klājas debess pusgadu nostāvēja un tā arī neizjuka.

Aldiss Wrote:
> 1) šķembas zem putuplasta ir lieka greznība,
> putuplastu var likt tieši uz noblietētas grunts

>

Tad jāvaicā, vai zini, kāds ir pamatojums, kādēļ šādos gadījumos ber šķembas?

Dizis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Aldiss Wrote:
> > 1) šķembas zem putuplasta ir lieka greznība,
> > putuplastu var likt tieši uz noblietētas
> grunts
>
> >
>
> Tad jāvaicā, vai zini, kāds ir pamatojums,
> kādēļ šādos gadījumos ber šķembas?

Pamatojumi kāpēc ber šķembas grīdas pamatnē ir dažādi.

Agrāk šķembas vai keramzītu bēra zem un starp koka grīdas lāgām, lai novērstu kapilārā mitruma nonākšanu kokā.
Arī zem betona pabērts šķembu slānis aiztur no zemes nākošo kapilāro mitrumu, tajā pašā laikā novada ūdeni, ja tāds ir gadījies uz leju. Piemēram garāžas grīda.

Putuplasts kapilāro mitrumu un arī ūdens tvaiku aiztur labāk kā šķembu slānis pamatnē. Līdz ar to nav jēgas no šķembām kā kapilārā mitruma barjeras.

Vēl kādam šķiet, ka šķembas dod kādu labumu pret grīdas iespējamo nosēšanos. Diemžēl šķembas ir ļoti grūti noblietēt un paliek pa vidu tukšumi. Tukšumiem aizpildoties grīda var aizbraukt nevēlamā virzienā.


Manam radiniekam pie Jelgavas vasaras māja ir pārplūstošā vietā pie Svētes upes, reizi piecos pavasaros uz trīs dienām aplūst. Ne gluži tā, ka istabās ūdens, bet ar sausām kājām bez zābakiem līdz lievenim netikt.

Divām istabām, kur pirms betonēšanas tika bērtas un blietētas šķembas, grīda divas reizes pēc plūdiem ir pārtaisīta - piebetonēti kādi septiņi, desmit centimetri virspusē klāt.

Savukārt telpām, kur zem betona tika izmantota vienkārša blietēta smilts (jo šķembas bija beigušās), grīda joprojām ir līmenī.

Fizika par škēmbām, kas noder mazai saprašanai: Sēšanos veicina spiediena lielums uz laukuma vienību. Ja laukums ir gludas plaknes, tad tāds arī ir laukums. Ja šī plakne ir nelīdzena, tad laukums pieaug. Un tāpēc liek šķembas, lai palielinātu virsmas laukumu pie tā paša spiediena spēka, lai pamatmasa nedeformētos, jeb deformētos (iespiestos) mazāk. Spiediena iedarbības laukums jau ir pat divas un vairāk reizes lielāks uz tā rēķina, ka šķembas iespiežās smiltīs, bet pašas ir nesaspiežamas. Tāpēc visur kur slodzes, liek apakšā šķembas. Lai tās pareizi pielietotu, tas ir jāsaprot. Kāpēc? tāpēc, ka pietiek ar pavisam plānu slāni šķembu ( lai tikai noklātu pamatvirsmu) un būs spiediens sadalīts jau uz daudz lielāka laukuma. Tātad: Plānā slānī, un to varēs arī labi noblietēt. Ja virsū vēl uzber slānīti smilts, tad šķirbas būs arī visas ciet. Biezā slānī jau smiltis šķembās neieies, un iespējams tas tikai jau ar skalošanu.

Dzīvojamā istaba nav lidmašīnas skreijceļš, tāpēc arī šķembas nevajag. Putuplasta plāksne uz noblietētas grunts ar betonu virs tā slodzes izlīdzinās ne sliktāk kā slikti smiltīs iemīcītais šķembu klājums.
Tas ir mans subjektīvais vērtējums. Būvinženieri- studijā. Ar aprēķiniem, kas norāda uz to, ka smagi kļūdos.

Somi aiz polārā loka var pasīvās mājas grīdas/pamatu plātni pa tiešo uz kūdras betonēt, bet latvietim vajag ģeodēzisko izpēti,grunts izrakšanu līdz divu dziļumam, lentveida pamatus, šķembas metru biezā slānī un tā tālāk.

spiediens, pārspiediens, nedaspiediens .... :DDDDD .... tajā pašā operā arī sienas "elpo" .... :P
pavirši sablietēta smilts bez problēmām izturēs 1kg/cm2 .... un tas viss rezultēsies 10t/m2 ... kur tādas slodzes privātmājā ??????

p.s.
par pamatnes izskalošanu Aldis raksta patiesību ...

nu plātnei šķembu(akmeņus, oļus?!) vajadzētu drenāžas slānim, krievijā skatos drenāžu retais taisa.
paskatoties kā tie paši vācieši taisa plātnes, tad es nezinu kur loģika, bet kalnainos apvidos it īpaši var redzēt, ka norok vismaz 2metrus un vairāk un to visu pilda ciet ar šķembām blietējot ar lielo ceļa rulli un lielajām blietēm.