Un lejot lentveida pamatus to nevajag?

rbm-mob Wrote:
-------------------------------------------------------
> Un lejot lentveida pamatus to nevajag?


Vajag, vajag, vēl vairāk vajag, jo plātne pamatā ir grīda, bet te vēl papildus nāk lenta ~30 cm platumā un līdz 1.5 m dziļumā (papildu betona apjomu pats var izrēķināt).

Saskaros ar zemes pirkšanu mājai pirmo reizi.

Kāds ir īpašuma izzināšanas process? Vai tas ir normāli jautāt zemes īpašniekam Zemesgrāmatu un vai ar Zemesgrāmatas info pietiek, lai par 90% saprastu visu situāciju?

Saprotu, visus citus faktorus par vietu kā tādu, kaimiņiem, applūšanām utt.

Vēl dažas lietas:
- jāskatās pašvaldības saistošajos noteikumos un apbūves noteikumos, kādā zonā ir konkrētais zemes gabals un ko var būvēt. Šo var arī pašvaldībā/būvvaldē uzzināt.
- jādabūj zemes robežu plāns, lai noskaidrotu vai robežas ir uzmērītas koordinātās vai tikai vecās- kupicas (šis vairākus simtus var izmaksāt un pie būvniecības tāpat vajadzēs). Robežu plānu var no īpašnieka dabūt par velti vai Kadastrs.lv nopirkt no arhīva.
- Jānoskaidro par komunikācijām- vai ir pieejamas un cik tālu. Ja ir kāds pazīstams projektētājs vai topogrāfs tad bez maksas var topogrāfijas datu bāzē ielūkoties un visu saprast pats. Var izdruku nopirkt no topogrāfijas datu bāzes uzturētāja konkrētā pašvaldībā. Ja nē, vēl var griezties pie kominkāciju turētājiem- Sadales tīkls, TET, pašvaldības komunālās saimniecības un citiem, kas varētu interesēt.
- Ja uz zemes ir lieli koki, tad jānoskaidro vai nav dižkoki, lai nebūtu pārsteigumu.
- Vēl ieteiktu kadastrs.lv kartēs atrast, kam pieder piebraucamais ceļš. No tā būs ļoti atkarīgs, kā izbūvēt iebrauktuvi zemesgabalā.
- Ja aizdomas, ka zemesgabals atrodas tuvu upei, varētu būt vecā upes gultne vai purvs- būtu vēlams veikt gēoloģisko urbumu un noskaidrot kāda ir grunts un kas slēpjas dziļumā. Maksā dažus simtus, bet ļauj ļoti labi novērtēt un saprast par to kādus pamatus vajadzēs. Dažkārt gadās, ka dziļumā ir dūņas, kūdra vai cita nestabila grunts un tad vienīgais iespējamais variants būs pāļi.

Zemesgrāmatā pa lielam var pārliecināties par īpašumtiesībam.
Vēl dažas lietas:
Koki - ne tikai dižķoki, bet visi, kas pārsniedz 12cm - arī par parasta koka nociršanu, ja pilsētā var nākties šķirties no paprāvas naudas summas.
Pieslēgums pie ceļa - kādi ir noteikumi, vai un kur varēs pieslēgties ceļam. (radiniekam nācās būvēt 3x garāku ceļu, jo ja jau ir viens pieslēgums (kaimiņam) tuvāk par XX m, tad jaunu pislēgumu nedrīkst būvēt.
Apgrūtinājumi, servitūti, aizsargjoslas, būvlaides - vai vipār paliek vieta kur būvēt un vai tā vieta, kur būvēt drīkst šķiet laba, loģiska. varbūt māju drīsktēsi uzbūvēt, bet žogu vairs nē (jo ir kāds mega svarīgs grāvis ar 15m aizsargjoslu)

Topogrāfija, ja nav taisīta pēdējos gados, var būt nepilnīga, piemēram tur varētu nebūt datu par kādreizējo kolhozu meloriācijas sistēmām. Info var mekēt melioracija.lv

Liels paldies par atbildēm!

Visas potenciālās zemes ir samērā vienkāršas (atrodas Rāmavā un Katlakalnā), atkrīt daži punkti, jo šie zemesgabali jau ir starp citiem apbūvētiem privātmāju gabaliem, bez kokiem un nav nekurienes vidū.

Tas čakarīgākais izskatās noskaidrot kādas izmaksas sastāda komunikāciju pievilkšana, kuru vēl trūkst zemes gabalam, lai pie līdzīgas patikas izvēlētos labāko cenas/ieguvuma variantu.

Ir, protams, pieejami gabali ar jau visām komunikācijām tajā rajonā, bet gabali mazāki un cena attiecīgi cita...

Nu ja jau Rāmava un Katlakalns, tad jāsalīdzina Ķekavas novada būvvaldes darbinieku atsaucība un komunikācija salīdzinot ar citiem novadiem. Zinātāji sapratīs.

Aldiss: ''Koki - ne tikai dižķoki, bet visi, kas pārsniedz 12cm'' - vai tad pilsētā nebija 20cm pie celma , kad bija jāprasa atļauja?

asd rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aldiss: ''Koki - ne tikai dižķoki, bet visi, kas
> pārsniedz 12cm'' - vai tad pilsētā nebija 20cm pie
> celma , kad bija jāprasa atļauja?


O-jā pilsētā 20 cm pie celma, bet mežā 12 cm 1,3m augstumā. Bet pie pašas zemes mēdz būt krietni resnāks celms kā 1,3M augstumā.