Aizsutiju

Man ir šitādi logi, no Lammiņa, kā linkā kreisā apakšējā pusē:
[www.lammin.fi]
Tirgo viņus Finlogs.lv, cena liela, bet labi gan - ārpuse alumīnija, koka rāmis, pretvēja stikls un pakete iekšpusē.

O jā, es ar uz šitiem cierēju savulaik. Diemžēl tikai cierēju.
A piem. logu tirgoņi nepiedāvā kautko, tipa viens stikls rāmītī, ko varētu uzlīmēt logam no ārpuses? Nez, man škiet, kāds efekts varētu būt, da i cena varētu nebūt kosmiska.

Projektētājam
būvvietai izvēlētos vadoties pēc zāles joslu marķējuma virzienā no D uz Z no 3-6 zāles joslām un no R uz A no 2-4 joslai būtu labākā teritorija.

Vai tā ir pietiekama cits jautājums.

aaaa
izskatās labi tie logi.
paketes iekšējais stikls silts?

Nu grūti pateikt, tagad, kad aiz loga -15 silts nav (uz tausti jau stikls nekad silts neliekas), bet tādu parādību kā kondensātu nekad uz logiem neesmu redzējis, pat virtuvē vārot zupu. Savukārt terases durvīm, kur ir parastā 2-stiklu pakete stikls uz tausti liekas kudiš aukstāks kā logiem. Principā tas ārējais stikls neietilpst paketes tipa konstrukcijā un viņu pat nav paredzēts īpaši hermetizēt - tas ir pretvēja un pret-nokrišņu stikls. Ārējais rāmis ir alumīnijs (balts), reāli viss, kas iznāk uz āru ir alumīnijs, iekšējās paketes rāmis un vispār pats lielais loga rāmis ir no koka.

hhmm, a kā būtu likt šādu kombināciju - parastā (divstiklu) pakete, tad 2-3cm tukšums un tad vēl viena tada pati pakete.
Izmaksu ziņā vajadzētu būt līdzīgām 2kameru (3stikli) paketei, toties spriežot pēc v_t teiktā efekts varētu būt daudz labāks.
Kā jau minēju plānotais logs ļoti liels un neverams. Nekādā profilā nelikšu, montēšu pats pa tiešo logam paredzētā ailā. stiprināšu ar 30x30 brusiņām no ārās un palodzi no iekšas. Varbūt apakšā uztaisīšu gropi pēc Valda ieteikuma.

ja logs ir liels un neverams, respektīvi vitrīna, tad par svaru nav jāuztraucas un var likt kaut vai divas paketes, īpaši, ja tas baigi nesadārdzina visu to darīšanu.
sanāk kapitāla trīskameru konstrukcija ar augstu siltumpretestību.

Tas kameru daudzums,siltumpretestības-tas viss jauki,tikai vajag arī izvērtēt ieguldītos līdzekļus pret ieguvumu,ka nesanāk kā ar el.apsildāmām paketēm-cipars baigs+elektrību patērē,beigās ieguvums ar mīnus zīmi,vienīgi čomu priekšā var pirkstiņus pamētāt,cik man kruti logi

Vai kāds var norādīt informācijas avotu, kurā atrodama stiklstarpas siltumpretestības atkarība no tās platuma pie dažādām temperatūrām?
Man ir tikai viena līkne pie 15°C starpības.
Tam, ka stiklstarpai ir konstanta siltumcaurlaidība, jābūt mītam, jo pie lielākām temperatūru starpībām konvekcijai vajadzētu kļūt turbulentai.

Parakņājos pa svensonu logu ražotāju lapām un sanāk, ka 2+1 logam ir mazāka U-vērtība kā tādam pašam logam ar 3 pakešu stiklu. Nedaudz, bet mazāka. Varbūt tas saistīts ar to, ka tas 1. stikls tomēr ir krietni tālāk no paketes kā 3 stikli parastā paketē? Ļoti gan atkarīgs no paša loga konstrukcijas. Un kas ir tie energotaupīgie stikli?

Cik reiz forumā nospriedām, "energotaupīgie" stikli ir filtri - nelaižot ārā zemo infrasarkano no telpas, bet laiž iekšā augsto infrasarkano no saules. Stikls-ventīlis (iekšā jā, ārā nē) šķiet, ka vēl nav izdomāts. Manis minētajā līknē pie 15° starpības siltumpretestība pieaug līdz ~15 mm šķirbai, tad ir niecīgs maksimums un tālāk līkne ir gandrīz konstanta, resp, arī padlaiku pakete rullē.
Starp gaisu un inerto gāzi, kas ar gadiem tik un tā izvēdinās, starpība esot minimāla.

to viesulis:
tur jau tā lieta, ka domāju par atmaksāšanos. tāpēc jau arī nelieku lielus veramus logus un arī profilu neizmantošu! Pats likšu iekš logam paredzētās stikla ailes un stiprināšu ar brusām.
Izdomāju par divām paketēm, jo pašlaik sēžu pie parastajiem pakešniekiem (staļi ar selektīvo stiklu un tā..) un jūtu kā salst cauri.(nu neba gluži caursalst, bet ir tāds vēss. kad ir zem -20, tad arī caursalst)
Veramajiem arī maaazlietiņās velk.
Logi lieli, jo būs vērsti uz dienvidiem, lai tajās nedaudzajās rudens/ziemas/pavasara saulainajās dienās kas mums ir, gribas baudīt siltumu.
Vasarā no saules pasargās lielā vienslīpnes jumta pārkare.

Starp citu, runājot par lēzenu vienslīpu jumtu, forumā neradu daudz padomu/diskusiju par un pret to.
Varbūt kādam savs viedoklis - padalieties lūdzu.
Manuprāt tam ir daudz plusi:
+ lētāk
+ vienkāršāka spāru un vispār jumta konstrukcija
+ vēlāk vienkārši piecelt otru stāvu
+ par gaumi nestrīdēšos, bet man patīk kā izskatās
un daži mazāki :) mīnusi:
- biedē smagā sniega sega
- biežāk jātīra
- nav skaidra/pārbaudīta uzklāšanas tehnoloģija

Par plānoto jumta konstrukciju.
Paredzēts vienstāvu mājai (6x12m iekšējais perimetrs) ar pārkari 1.2 vienā 12m pusē un 0.4 otrā pusē. Pa 6m malām katrā arī pa 0.4.
Uz 1.stāvā griestiem/bēniņiem 35cm ekovates
liela(40cm) brīva gaisa kārta
sijas
MDF
gludā jumtu segums

precīzu slīpumu paredzējis neesmu. meklēju optimālāko variantu.

Iepriekš pateicos visiem par viedokļiem, padomiem un konstruktīvu kritiku!

Tā tik liekas, ka vienslīpu jumtu ir vieglāk uztaisīt, bet neaizmirsti, ka limitējošais būs pieejamo spāru garums. Ja ir 6m māja ar 2 m kopīgo pārkari, tad ņemot vērā kaut kādu slīpumu vajadzēs 9-10m garas spāres. Gud lak tādas atrast, stiķēt? - nu kur tad paliek tas vienkāršums montāzā un lētums?
Ja godīgi - konstruktīvi 2-slīpu jumtu uztaisīt ir kudiš vieglāk kā labu vienslīpu jumtu - pēc šablona tik taisa spāru kopnes un mauc virsū ar konkrētu soli. Sataisa uz zemes un uzceļ un nostiprina, viss, nav nekā vienkāršāka.
Pirmkārt laidums sanāk mazāks un slodze vienmērīgāk sadalās uz mūrlatām, vienslīpu jumta gadījumā apakšējā nesīs lielāku slodzi. Otrkārt tomēr cilvēcīgi lielāka bēniņu telpa, lai tur nav 4-rāpus jālien. Par otrā stāva piebūvi? - nesapratu joku, tāpat jumts jādemontē, kāda starpība? Ja bēniņu telpa vēdināma, virs ekovates obligāti iesaku likt pretvēja barjeru - nu kaut vai samet vecas kartona kastes virsū, citādi visam tam siltinājumam nebūs pilnīgi nekādas jēgas.
Par logiem runājot - nav jau māksla paketi nostiprināt iekš kaut kāda no brusām sameistarota rāmja (lai gan - cik tāda pakete sver?), bet neaizmirsti, ka starp mājas konstrukciju un logu obligāti jāatstāj sprauga, lai mājai staigājot utt nesaplēš stiklus. Šī sprauga pareizi jāaizdrīvē, nevis kāpiepūš ar putām. Otrs faktors, ko ļoti grūti pašam uztaisīt - labi noblīvēt ārējo rāmja daļu pret ūdens ietecēšanu - arī agrāk logus tomēr taisīja galdnieki ar visu blīvēšanu ar tepi, slīpajām līstītēm, iefrēzējumiem un metāla palodzēm. Ja ūdens pareizi nenotecēs, bet krāsies kaut kur uz kaut kādām paštaisītā rāmja detaļām, tas sapūs dažu gadu laikā - tur visam ir jābūt ar slīpumu uz leju. Es nesaku, ka nevar uztaisīt, bet precīzi jāzin kas un kā jādara un kā tiks darīts.P.S. Ja interesē nelielas koka karkasa mājas celtniecības video, padod ziņu, ir filma zviedru valodā, kur ceļ koka karkasa māju, ieskaitot spāru likšanu. Valodu nav jāsaprot, tāpat viss skaidrs.

=> Valdis Liepa

Pēc Jūsu skaidrojuma sapratu, ka gribat novietot māju ziemeļu stūri. Ja!?

Tas ir pilnīgi loģiski pēc projektēšanas principiem, lai būtu saulaināks dārzs.

Bet tas pilnīgi un galīgi nenorāda āderu atrašanos vietu, lai es zīmējot guļamistabu, gultu neuzliktu uz āderes.
Tātad eksperments pagaidām no Jūsu puses ir izgāzies un āderu atrašanās vieta nav noteikta.

Ja neesmu sapratis pareizi, lūdzu, īekš Paint uzzīmējiet, uz manis aizsūtīto topogrāfiju, āderes ar ieteicamo ēkas novietojuma vietu.

To:aaaa

Tā filma kaut kur nav publiski pieejama? Gribētos apskatīties...

Gints

to aaaa:
Paldies!
Par konstrukcijas vienkāršumu, jā no abām pusēm stiķēšu, nav jau tik sarežģīti. Pašlaik gan mans padomnieks mēģina mani pārliecināt, ka labāk taisīt 5m platu māju (iekšējais perimetrs). Mazāks čakars ar spārēm - var ņemt 6metrīgās un pielikt vajadzīgo gabalu no katras puses.
Par slīpumu - to gribētos pēc iespējas mazāku. Kāds būtu optimālākais? Plānoju iztikt ar 7-7.5m garām spārēm.

Par loga stiprināšanu - jā, biju domājis par mājas staigāšanu un tā rezultāta radīto slodzi uz stiklu. Savā galvā pieņēmu, ka putas būtu pietiekami ok, jo slodzes gadījumā stikls tajās vienkārši iegrims dziļāk. Nē?
Kā būtu korektāk?
Par nokrišņiem - tā kā paredzēta liela pārkare, tad par mitrumu uz loga konstrukcijas pārāk neuztraucos. Lietum tur noteikti nevajadzētu tikt, savukārt uzpūstais sniegs ziemā tik lielu ļaunumu nenodarīs. Jebkurā gadījumā paldies par padomu. Pieturēšos pie slīpumiem.

Jā, filma ļoti interesē! Liekas, te forumā uz to bija links, taču pašlaik tas vairs nestrādā.

Ja prieks par citu būs , tad cita laime tava kļūs.
Par plakano jumtu jāpieraksta vēl viens Mīnuss, tas ir visām apkures iekārtām klāt nāk informācija - minimālais skursteņa garums ir 5m. klasiskajām podiņu krāsnīm vēl garāks. Tātad ja telpai nav 5 metrīgi griesti vilkme apkurei būs bēdīga, tā vairāk piemērota dzīvošanai vasarā. savādak ēka nedaudz atgādinās upju tvaikoni.
Par lētumu; vienam lēta ir 170m2 par 300 000 ls pasīvā eka,
cits 100m2 uzbūvē par 5 000 Ls ilgtspējīgo/ liela daļa skaidbetona ēku vai šlagbetona nokalpojušas 60 gadus un vairāk turpina apdzīvot, varbūt mainīts ir jumta segums.
Dari pats;sienas 50cm skaidbetons, pašgatavoti 3stiklu logi, skaidu jumts, apaļkoku pārsegms-1,5 stāvu ēkas 1m2 izmaksa būs 50 ls par 1m2.

Lai veicas!

Sīkāk info www.@#$%&.lv

Filmu diemžēl, nevaru vairs ielikt, no mājas mēģināju, bezcers, uz augšu tik lēni, ka uzkaras, no darba tik lielu failu aplouds laikam ir nobloķēts, filma 700MB :(
Ja kaut kur tikšu pie ātra neta, ielikšu.

Jūsu dzīvespriekam un veselībai varu, saņemot mājas plānu ar norādītām guļvietām un darba vietām, salīdzināt ar Zemes starojumu un dot ieteikumus par to atrašanās vēlamo izvietojumu.
Sīkāk info; www.buildartr.lv sadaļa ,,Zemes starojuma ietekme,,