Nu arī paskatījos zīmējumu: Ap krāsni-pieslēgumu visam būtu jāstrādā. Par termovārsta pareizību var pārliecināties: tikko sāk strādāt sūknis tā pirmā (krāsns) cilpa paliek strauji karsta. Vēl: ieregulējiet pie aukstas krāsns, ieslēgta krāsns sūkņa to ar 12 nummuru (mākslīgais slodzes radītājs-aizbīdnis. To jāgriež ciet, un jāklausās skaņa, kā strādā sūknis. Pie manāmas slodzes, sūknis sāks savādāk skanēt. Tad aizbīdnis mazliet jāatgriež atpakaļ.(tas ir svarīgi: jo kad termovārsā temperatūra būs sasniegusi atvēršanās temperatūru, plūsma ar mazāku pretestību pildīs akumulatoru, tas ir, aukstais nāks no akumulatora. Bet zīmējums ap akumulatoru ir aplams! Akumulatoram jābūt vienai ieejai augšā un vienai izejai apakšā. Un tālāk uz mājas radiatoriem jāiet no šīm caurulēm, nevis no akumulatoram citā vietā piemetinātām caurulēm! Tas ir: trīsvirzienu vārsts 5 jāpievieno pirms ventiļa 3 lietojot trīsvirzienu sadali. Tāpat arī aukstā plūsma jāpievada pie akumulatora, tā apakšā (jāliek ventilis, un pieslēdzās pirms ventiļa ( izejā no akumulatora). Tad arī pirmām kārtām, sildīšanas sākumā, siltums ies uz māju, un arī daļa, ja temperatūra būs virs 70 grādiem, uz akumulatoru. Jo uzzīmētajā gadījumā, kamēr akumulatorā nebūs siltums, mājai plūsma būs auksta. Un tā kā akumulatora ieejā, pie kurošas krāsns būs augsta temperatūra, sajaukšanās trīsvirzienu rokas griežamā vārstā būs efektīga. Un vēl: mana pieredze rāda ka krāsns ķēdē vajag jaudīgu sūkni. Man pie 15kW krāsns spēj siltumu pārnest tikai 93W.

Oi, Oi..Sory. Lasīju vienu, ierakstīju citā. Neņemiet pie sirds..

Lasam par āderošanos vikipēdijā:
[en.wikipedia.org]
Interesantākais te:
A 1948 study tested 58 dowsers' ability to detect water. None of them was more reliable than chance.[12] A 1979 review examined many controlled studies of dowsing for water, and found that none of them showed better than chance results. [13]
...un tā tālāk, izrādās, līdz šodienai NEVIENS pats eksperiments nav parādījis, ka ūdeni var atrast ar rīkstniecību!!!
Un no tās pašas vikipēdijas man momentā kļuva skaidrs, kāpēc es par šito sviestu nekad neesmu dzirdējis runājam citās valstīs, bet pie mums tik daudz, jo kur gan tā rīkstniecība ir radusies?:
Dowsing appears to arise in the context of Renaissance magic in Germany...
te viss ir pateikts, vācu iekarotāji mums bezsmadzeņu bauriem šīs muļķības ierādīja, un, kā tu neticēsi, ja pat vācu kungs tā ūdeni meklē...

Neanalizēju ko rakstījāt, jo katram ir sava doma un antidoma. Tas ir- pretestības analīze. Skepse. Tas ir normāli.Mazliet par pašu lietu. "Āderu" noteikšana ir zemapziņas, nezkādas informācijas atkodēšana nosacītās atbildēs. Tas ir: pašam sev jāuzdod jautājums, skaidri saprotams, jādefinā atbildes veids, un maksimāli jāatslēdz visi pārējie maņu orgāni, domas, analīze, "nākotnes" reakcija uz šo informāciji, tās saņemšanas sekas. Tā ir sevišķa noskaņošanās, atslēgšanās. Varbūt teikšu- bezsatura domāšana- domas apstāšanās. Tikai vērošana. Tikai. Un jo lielāks treniņš, varbūt arī talants, sajūtu saskatīšana, TICĪBA. Absolūta ticība vērojumam. Palīdz autogēnā treniņa metodes, maditācija, pašiedvesma, sevis, pasaules, dievišķā izzināšana....Un jo vairāk šajā jautājumā iedziļinās, jo patiesāka informācija saņemama. Sajūtas , kas jāatšifrē ir ļoti, ļoti vājas (šunu, vai kā cita reakcija, intuīcijas komandas...). Un jebkura skeptiska, naidīga doma, stipra personīmba ar kompleksiem, negācijām, ....uzslāņo savu informāciju. Atslēgties no tās var, bet ar vēl lielāku selektīvo iedvesmu, enerģiju. Atkārtojos vēlreiz: Tā ir ļoti smalka, mazsajūtama enerģija, varētu pat teikt- informatīvi vairāk, nekā materiāli nomērāma. Bet pietiekoši stipra, lai mainītu ātomu savstarpējo attiecību dinamiku, fizikālās īpašibas. Lauku veidi arī ļoti dažādi, jo atbildes reakcijas ir selektīvas- rāda to, pie kādas enerģijas lauks pieder. Ja lauks ir nezināms- to pat var arī nesajust. Te vajag papildus informāciju, tā teikt, skolotāju, kas ierāda lauku, kāds tas ir. Tāpat arī ar virzieniem, pluss, mīnuss- tā visa ir interpretācija. Ja būs vienošanās starp āderistiem, ko, kā sauc, kā tā jūtama, tad arī rādījumi būs tuvāki. Galvenais: staro visi ķermeņi, visa pasaule!!!! VISA! Pie tam, lai cik skeptiķiem tas nepatīks- jebkurā vietā ir informācija par jebkuru vietu....

Interesani secinājumi no dabas grāmatas ir te (un ne tikai...): [www.sinor.ru] Mazliet lejā skatieties grāmatas fragmentus krievu valodā (Var meklēt arī citu www, bet var arī iekopē Wordā un mazliet pafiltrēt- izdzēst fonu . Tur šis- līdzīgs pēc sajūtām lauks ir pavērots. Dabā tas strādā. Kā piemērs. Un cik daudz ap mums ir šādi starotāji bez āderēm! Burkas, spaiņi,kineskopi, trauki, krūzes, lampas plafoni, un t.t.t. (Kapēc mums jau bērnībā teica- glabā traukus apgrieztus otrādi...Ne jau lai kas neiekrīt. Bet lai nestaro. Tāpat arī grāmatas, žurnāli....ai, ..daudz, daudz. Protams ziļoņuztveres indivīdi to nesajutīs, bet tas, kas ieklausīsies-iejutīsies, vēlēsies sajust- sajutīs. Un tas būs atklājums, ka tas ir. Ir šis starojums. Un tā nav prātā jušana, bet tieši otrādi- tuvošanās dabai, tās radītām sajūtām. Bat jau tagad redzu kā tūlīt birs....nezināšanas augļi.

...tik atklāts jautājums, cik no % tiem, kas apgalvo, ka jūt visādas smalkas enerģijas, redz Visumu rasas lāsē un dzird vienas plaukstas aplausus etc. labas lietas, tiešam kautko jūt, un cik spēlē mūžseno vieglas iedzīvošanos spēlīti "šamanis un briežkopji", "mācitājs un zemnieki" vai kā nu kurā kultūrvēsturiskās laikatelpas vietā to sauc :)) mans minējums ir, ka kādi 2,71828183 %

Iepriekš jau rakstīju diezgan izsmeļoši - āderes ir un viss.
Tajā pašā laikā cilvēkam ir tāda īpašība, ja viņš par kaut ko nezina, tad tas nezināmais parasti viņam netraucē dzīvot.
piemērs, mazi bērni no tumsas nebaidas. No tumsas baidīties iemācam mēs pieauguši, sakot ka tur ir bubuķi, mošķi un visādas transformeru žukru un kurmju krustojumi.
Āderas ir taisnas gandrīz parolēlas līnijas.
Pati slavenākā ādere ir ekvators.
pats slavenākais (2gab) āderu kruspunkti ir ziemeļu un dienvidu poli.
nu un tad jau visas iespējamās brunts anomālijas bīda šīs āderes palabi un pa kreisi.
Un kā jau teicu Latvijā āderes esot ik pa 2,5 metru.
Fīča ir tā, ka ticam vai neticam āderēm, mēs mūsdienu cilvēki nemākam dzīvot saskaņā ar dabu. Mums vajag tagad tūlīt un uzreiz.
Kaķis, Ozols, Stārķa ligzda elektro stabā utt dabas piemēri kas apliecina zināmas sakarības.
Tas ir tā pat kā ar radiāciju Černobiļā - ciema vecākajam saka, tinaties no šejienes, pakaļā jums visiem. Šis iziet ārā, paskatās riņ''kī saulīte spīd, ievelk gaisu, priežu sils maržo... un atbid - nevižu, neslišu, ņečustvoju značit ņet.
Kautkur pētījumā lasīju ka cilvēks kas neko nezina par āderēm darba vietā kabinetu bosam iekārto ar krēslu uz āderu krustpunkta. un tas ir veiksmīgs pasākums. (vismaz no bosa biznesa viedokļa).

Vai skeptiķim nav āderes?
Domāju par eksperimentu kad kāds atsūta savu plānu un citi mēģina iezīmēt tajā āderes/ personīgi es no attāluma nekad neesmu to darījis, tikai klātienē/.
Vai tas būtu ļoti sarežģīti?
Līksms pensionārs un ražīga ābele kā Latvijas simbols varētu nākotnē nomainīt Zilo govi.

aaaaa
Ja esi kaut cik saistīts ar zinātni, tad zināsi, ka Wikipēdiju šamie neatzīst.... :)
Bet vairums Rietumu tautas (un zinātnieku) ir daudz materiālāki par mums, viņiem ne tikai āderes, arī ārstniecības augi ir šamanisms (vismaz Somijā tie netiek tirgoti aptiekās un netiek uzskatīti par ārstniecības līdzekļiem), īstu dabu vidusmēra amerikānis nav nemaz redzējis, viņam jābrauc jūdzēm tālu uz dabas parku kaut ko tamlīdzīgu izbaudīt. Paskaties labāk uz Austrumiem, tur ne tikai āderes atradīsi... ;)

aaaaa:
mēģināt šitiem tumsoņām iestāstīt, ka āderes ir muļķības, ir tas pats, kas ticīgajam iestāstīt, ka dieva eksistence ir stipri apšaubāma, vai mazam bērnam iestāstīt, ka salatētis nav īsts.

ruukiitis:
"Iepriekš jau rakstīju diezgan izsmeļoši - āderes ir un viss."
Vo tas bija izsmeļoši - respekt i uwaga.

"Tajā pašā laikā cilvēkam ir tāda īpašība, ja viņš par kaut ko nezina, tad tas nezināmais parasti viņam netraucē dzīvot. piemērs, mazi bērni no tumsas nebaidas. No tumsas baidīties iemācam mēs pieauguši, sakot ka tur ir bubuķi, mošķi un visādas transformeru žukru un kurmju krustojumi."
Tad kad bērni baidās no izdomātiem mošķiem, tās ir muļķības, bet kad pieaugušie baidās no tādām pašām izdomātām muļķībām, tad tas ir fen šui? Pareizi sapratu?

"Āderas ir taisnas gandrīz parolēlas līnijas."
Nodefinē jēdzienu gandrīz parolēlas.

"Pati slavenākā ādere ir ekvators. pats slavenākais (2gab) āderu kruspunkti ir ziemeļu un dienvidu poli."
Paņem jebkuru CAD programmu un uzzīme to ko tagad pateici. Uzklāj savu iedomāto āderu tīklu uz zemeslodes un panāc lai visas līnijas ir, kā tu saki, gandrīz parolēlas, lai arī ko tas nozīmētu. Hint: zeme ir apaļa.

"Tas ir tā pat kā ar radiāciju Černobiļā"
Tas nav tāpat. Radiāciju var izmērīt.

Ar zinātni esmu saistīts vistiešākajā veidā un ikdienas darbā, un nemaz nekaunos, pat lepojos ar to, ka mums tagad ir tik forša lieta kā internets, gūgls un vikipēdija.
Par āderēm tiešām nav vērts strīdēties, lai katrs domā kā grib, bet tad tas ir tieši 1:1 no sērijas - divmetrīgas milzīgas žurkas Maskavas metro, jetiji ziemeļos un Nesija Lohnesa ezerā. Āderes ir bāžamas vienā maisā - tipa visi zin, ka tādas lietas ir, redzējis, taustījis, izmērījis neviens nav, bet visi par to runā.
Ar Āderēm ir tāpat, kā ar to tumsu un bērniem - mēs paši sev iestāstam, ka ir, sākam ticēt, un tad tas tiešām var pat fiziski mūs ietekmēt, gan naktsmieru, gan labsajūtu, gan veselību - kā jebkurš cits distresa faktors. Un tas, savukārt, jau ir pilnīgi un galīgi zinātniski pierādīts. Tā kā, ja mēs uzskatam, ka tās āderes ir, tiešām labāk ir pasaukt šamani un tās novirzīt, vai nolikt māju pēc šamaņa ieteikumiem, bet ar āderēm tam, protams, nav vispār nekāda sakara, tās āderes tiek novirzītas no mūsu galvām, nekas cits jau tur nav.
Starp citu vakar mēģināju lasīt par pazemes ūdeņiem un secināju, ka pazemes ūdeņu struktūra ir pavisam citāda, tādas āderes vispār neeksistē - pazemes ūdens vienkārši ir aizpildījis porainu iežu tukšumus visā to tilpumā un īpaši Latvijā, ūdes mūsu smilšainajā augsnē ir pilnīgi visur. Tas pats, ka ar ūdeni piesūcināts vannas sūklis. Ja ūdeni no kaut kurienes ņem, tā slāņa spiediens to pa porām piegādā klāt.
Par austrumiem runājot - es esmu padaudz lasījis par viņu dzīves uztveri un visā tajā saskatu gandrīz 100% saprotamas un loģiskas lietas, āderu gadījumā - 0%.
Par amurikāņiem runājot - manā uztverē viņi ir ļoti gudra un attīstīta nācija un tie, kas tur ir bijuši, tieši par dabas iespaidiem atbrauc ar atkārušos žokli - dabas tur ir daudz vairāk kā pie mums. Protams Eņģeļpilsētas centrā tās būs tikpat nemaz, cik Rīgā uz Marijas ielas.

tiešām nekas personīgs, bet āderistu uzstādījumi un mēģināšana pārliecināt dikti atgādina sektantu utml subjektu uzvedības modeli uz ielām... Varbūt laiks beigt diskusiju, lai āderisti nesajautku galvu vēl atlikušajiem veselīgi domājošajiem anti-āderistiem? :)

Es tā saprotu, ka āderu zinātāji vienkārši uzskata zem sava goda tumsoņiem, ziloņuztveres cilvēkiem, neiesvētītajiem un pārējiem lajiem saprotami izskaidrot, kas tās āderes īsti ir, tā teikt viedie paši zin, bet muļķi tāpat nesapratīs :)
No tā arī panesās tik gara un bezjēdzīga diskusija. Tik kādēļ zemesmāte pret mums tik ļauna un ik pa 2.5m savilkusi līnijas, kas pataloģiski iedarbojas uz mūsu šūnām, nav skaidrs... Līdz šim likās, ka visuma/dabas būtība ir pozitīvais, labais

aaaa
Piedošanu, salīdzinājums par amerikāņiem tiešām nebija korekts, jo Amerika ļoti liela zeme un ir daudz un dažādas vietas. Pati esmu bijusi vairākkārt, bet neskartu dabu negadījās redzēt arī izbraucot stipri ārā no pilsētas - tiesa, blīvi apdzīvotajā Austrumkrastā. Bet ir jau vēl citi štati ar!
Bet diskusija tiešām kļuvusi neauglīga.... Ja sameklēšu to tanti, kas Latvijā ar to strādā, varbūt tā kļūs zinātniskāka, kā kungi vēlas! :)
Bet Wikipēdijas noliegšana nāk no pašiem zinātniekiem, ja kas! Tā kā prieks, ka ne visi tādi! :)

to Valdis Liepa 01/12 10:40
Varbūt varam vienoties par kādas publiski pieejamas vietas, piemēram, neliela Rīgas skvēriņa nokartēšanu? Šoreiz varbūt tiešām bez "map dowsing", jo, pat ja vispār tas rullētu, vismaz iespēju nokļūdīties noteikti būtu vairāk.

Ideja par eksperimentu dabā ir vērta apspriešanai, bet ir nepieciešami vairāki dalībnieki. Lai gan sākotnējā veikt kādas 25m2 telpas pārbaudi būtu lietderīgāka it īpaši kādam oponentam.

Ideja par eksperimentu dabā ir vērta apspriešanai, bet ir nepieciešami vairāki dalībnieki.

Telpas parasti ir pārāk piekrautas. Spraucoties gar vai kāpjot pāri dīvāniem vismaz es precizitāti negarantētu ;)
Ko teiktu Rx?

Viens variants ir apskatīt gruntsgabalu katrs dodot savu iespējamo 9x12m ēkas novietni. Vai tas varētu būt Olainē?

Iespējams, laikposmā līdz pavasarim (steigas taču nav?)