1. nez biju vācijā tur nez kāpēc normāla prakse (varbūt ne visur), bet pēc 22.00 - 5.00 +/- apkuri atslēdz vai krietni samazina - un nekādas nekomforta problēmas - temperatūra nenokrīt zem "nepatīkamā līmeņa". 2. Ja runa iet par efektīvu apkuri, tad man vairāk dīvaini liekas uzstādīt 18-22 konstantos grādus pat tad , kad neviena nav ēkā, vai 2-3 istabas stāv "tukšas" regulārāk.

t.i.

"rēķinot silto grīdu ierīkošanas izmaksas, salīdzini tikai caurulīšu un kolektora cenu ar radiatoru cenu. "

siltā grīda netiek papildus sagatavota (liekas "izolācijas utt." kārtas.) vs parastā (ja netaisa silto grīdu)?? jeb tas ir bezmaksas. Es tikai cenšos saprast -galīgi neesmu spečuks, bet cenšos loģiski pafunktirēt.

P.S. ja runa iet par temperatūras regulēšanu -pēc situācijas, tad kāpēc uzreiz jādomā, ka pa dienu vajag kaut ko kaut kur uzreiz cepināt?? Pie tam dažādas temperatūras dažādās istabās (telpās) ir TIKAI normāli (runa neiet par 5-10 gŗaud atškirībām, ja regulāri tiek dzīvots) Pie tam cik noprotu, tad katrs 1 grāds siltuma rezultējās 5-10% izmaksu ekonomijā uz gadu? Jeb galvenais ir reklāmas sauklis ss ir cool pārējais - neinteresējaties, ja tā, tad ir viela pārdomām par ss lietderību (kaut gan pagaidām vēl nav būtiskas alternatīvas bez gāzes;/).

tieši tā: siltā grīda no aukstās atšķiras tikai ar caurulīšu esamību. viss pārējais ir identisks, ja vien negrib pa īstam auksto grīdu - bez izolācijas, bez betona, bez seguma.

tieši tā - ja regulāri tiek dzīvots, tad nav jēgas uz dažām stundām atdzesēt istabu, lai pēc tam ietaupīto iztērētu intensīvi uzsildot.

siltā grīda dod lieliskas iespējas noregulēt katru telpu atbilstoši vēlmēm - vannasistabu siltāku, guļamo vēsāku u.t.t.

ok, paldies par vienu atbildi. cerams par cenām un pārējiem prātojumiem ar kāda atbilde atnāks ;)

v_t
intresanti kopš kura laika telpas temperatūru vairs nav iespējams regulēt ar radiatoru apkuri? Ar radiatoru apkuri vajadzības gadījumā telpas temperatūru 5 minūtēs es pačelšu par vienu grādu pat pie -20, cik stundās varēs panākt izmaiņas par vienu grādu ar grīdas apkuri?

hmms
Kāda apkures sistēmu redzēji tai ziemeļu zemē Vācijā: zemes siltumsūkni ar silto grīdu apkuri vai elektriskos konvektorus?

Gribētu redzēt reālās zemes siltumsūkņa apkures izmaksas, ja tas katru nakti no 22.00 - 5.00 tiktu atslēgts...`

vgy7

vācijā -noteikti ne elektrīskā ne ss - es par būtību izteicos.

Jā, jā, protams. Izslēgt SS pa nakti, kad elektrībai ir T2 tarifs ir ļoti izdevīgi. Un tālāk no rīta par pilnu cenu pēc T1 tarifa kurināt māju.
Super ideja, respeck :)

kurš teica, ka nevar regulēt? runa gāja par "vai vajag?" pie pastāvīgas dzīvošanas.

"Ar radiatoru apkuri vajadzības gadījumā telpas temperatūru 5 minūtēs es pačelšu par vienu grādu pat pie -20, cik stundās varēs panākt izmaiņas par vienu grādu ar grīdas apkuri?" - un cik paliks pāri no "ietaupītā"?

ar grīdām izmaiņas par 1 grādu apmēram 2 - 3 stundās. tas ir atkarīgs no, arī, telpas lieluma.

Secinājums ļoti vienkāršs: katram apkures veidam diemžēl ir savi trūkumi.
Siltām grīdām ļoti liela inerce; radiatori nevienmērīgi uzsilda telpu(ir pazeminātas temperatūras zonas); pie siltā gaisa apkures neizbēgami putekļi...

Varbūt tomēr neslavēsim savu izvēlēto apkures veidu kā vienīgo pareizo, bet parunāsim par trūkumiem, lai beidzot cilvēki var izvēlēties katrā konkrētajā gadījumā sev pieņemamāko optimālo risinājumu.

vgy7

gaidīsim sepciālistus, kas var pateikt par cenām utt.
savādāk katram "tantukam"par visu ir savs superīgākais viedoklis ;) - neuztvert personiski - man ar dažreiz patīk visur savus komentārus pa tēmu un ne pa tēmu ielikt.

speciālistus gaidīt nevajag. tiem jāaizsūta pieprasījums, lai uztaisa tāmi tavam konkrētajam objektam.
šeit forumā, 38 lapās tu vari savākties tik daudz info, ka nebūs grūti izdomāt kā un ko darīt un cik tas reāli maksā. un te arī nekas nav jāgaida, kalkulatoru nagos un skaiti cik tev izolācijas, cik betona, cik trubu vajag.

Tad jau vislabak sanakt 2. apkuri gan siltas gridas, gan mazus radiotorus. Tas bus ideali. Visapr tagad saku saubities par siltam gridam, domajot tiesi par uzsilsanas atrumu.

=>mazs_zemes
Tiko sāksi likt klāt radiatorus, ss nāksies darbināt režīmā, kas nav tik ekonomisks kā tikai silto grīdu gadījumā :( Vēl visādas papildus izmaksas lai slāgotu abas sistēmas (trīsceļu krāni un pārējie pribambasi)

ja ir tik ļoti bail no siltām grīdām, un ļoti gribas radiatorus, tad mazi radiatori - ir tieši tas, ko nekādā gadijumā nevajadzētu komplektēt ar ss.
vajag lielus, masīvus radiatorus. tā, lūk!

un vispār, ja tu runā par maziem radiatoriem un baidies par uzsilšanas ātrumiem, tad pagaidām tev absolūti nav skaidrības kā un kas darbojas, un kas ir vajadzīgs. tāpēc galīgā lēmuma pieņemšanu droši vari atlikt uz nedaudz vēlāku laiku.

Tam visam pāri stāv siltā ūdens sagatavošana, gan vasarā, gan ziemā.
Siltumsūkņa izejošā t 55 grādi it kā pietrūkst pat ziemā, bet ko vasarā
darbināt visu iekārtu ... Ir izeja saules enerģijas kolektotrs, bet $$$$$

nez, kā tas nākas, ka vispārliecinošākie spriedumi nāk no cilvēkiem, kas par ss ir dzirdējuši tikai pa ausu galam?

kam, tev, pietrūkst to 55 grādu? siltām grīdām, vai dušai? pamēģini nostāvēt zem tādas dušas pārdesmit sekunžu.

Sanitārām vajadzībām lietojamā ūdens temperatūra +37 grādi, uz siltajām grīdām +30; +35 grādi, radiatoru apkure pie tā sauktajām zemajām temperatūrām +30 +50, augsto temperatūru radiatoru apkure +50 +70 grādi.
Ja apkures sistēmu pieskaņojam atbilstoši izraudzītā siltumsūkņa vai apkures katla jaudai un izejas temperatūrām, nekādu problēmu nebūs.
Ja uzbūvēsim kaut kādu apkures sistēmu un pie tās sāksim piedzīt siltumavotu, neizbēgami sāksies problēmas.

vgy7

Sveiki!

Gribeeju pajautaat siltumsuknju ipashniekiem par udens sildishanu. Cik atceros tad elektriskajiem boileriem muzhigi bija kaite ar udens smirdeshanu, ja to nehloreeja. Sodien palasijos diezgan zinatniskus aprakstus par so probleemu un secinaaju, ka tas visbiezhaak ir no magnija anoda, kursh korozijas rezultataa atdod briivos elektronus un rezultataa sadala kaut kadus sulfiidus bakterijaam par bariibu. Principaa kaa korozijas avots var darboties jebkura neaizsargata metaliska virsma.
Vai siltumsuknju iebuvetajiem boileriem nav so problemu? It kaa jau nevajadzetu, jo tur droshi vien nav anoda, bet gan kaut kaads siltummainis un tas viss droshi vien parklats ar keramisku aizsargkartu.
Dazhi siltumsukjnu razhotaaji (piemeram, Heliotherm) gan pieversh tam uzmaniibu un ieriiko siltuma akumulatoru un caurteces siltummaini prieksh siltaa udens. Nezinu vai tas ir marketinga triks vai reaala problema. Kaa ir no pieredzes?

Benk, man ir 98 kW uz 170 kvm, tā kā ar 14 kW būs atliektiem galiem.

Mazs zemes.
Neesmu spečuks, ko Tu šeit gaidi, tikai silto grīdu īpašniece, kas pirms uzstādīšanas arī rēķināja visus par un pret.
Te būs. 1. - varbūt kaut ko nesaprotu, bet silto grīdu inerce manuprāt ir to priekšrocība nevis trūkums. Pateicoties tai man māja šoziem neatdzisa vairāk par 3 grādiem 2 dienās, kad vētrā pazuda elektrība (varēja dzist vēl mazāk, bet mums nav pabeigta ārējā apdare).
2. komforts un vēlreiz komforts. Siltums izplatās vienmērīgi, kājas ar nesalst
3. Izmaksas protams lielākas siltajai gridai uzstādot, tomēr vēlāk ekonomiskāka. Vērts likt tiem, kas vairāk domā par nākotni.
Vienīgais mīnuss - problēmas kaut ko skrūvēt pie grīdes - durvju atdures, līstītes, iebūvētos skapjus utt. Var uzrauties uz trubas...