Par to skrūvēšanu pie grīdas taisnība. Nez vai eksistē kāds aparāts ar ko varētu noteikt caurulīšu vietas?

vislabāk ir uztaisīt trubu kartes. safočīt ar klāt pieliktu mērlentu, un miers.
var ar spektrometru. jo pareizāk uzbūvēta grīda, jo grūtāk. labākais rezultāts būs, ja spektrogrāfēt aukstu, tikko sildīt sāktu, grīdu.

Mūsdienās tā skrūvju problēma atkrīt - tagad ir tik stipras līmes, pat daudz labāk par skrūvēšanu, un prāts arī mierīgs, jo pārdurt cauruli ir ļoti pat nepatīkams pasākums - remonts praktiski neiespējams.

Kaut kādiem maziem skapīšiem, wc podiem, utt. - jā, bet man, piemēram, vajadzēja kāpnēm metāla pamatu dabūt grīdā. Protams, ka līme nederētu.
Es aplēju betonu ar ūdeni un iegriezu grīdu apsildi. Sūdīgi jau bija, bet aptuveni varēja nojaust kur tās trubas iet. :)

Nu būtībā jau siltās grīdas taisa, lai patērētājs neredzētu tos plastmasas cauruļu kilometrus savā mājā.Ir jau sen zinātniski pierādīts, ka maximālo komfortu un ekonomiju SS gadījumā var sasniegt gar grīdlīstēm ievietojot nepieciešamo cauruļu skaitu(speciālā dekoratīvā "grāvītī" sienā vai grīdā).Neviens jau negribēs redzēt, kā
plastmasas caurules kontaktē ar gaisu, tāpēc prasītos metāla.Bet tas maksā .Bet ja patērētājs var samaksāt par metāla caurulēm, tad varbūt viņš var samaksāt arī par elektro apkuri.Agri vai vēlu, viss tas ko negrib plastmasu necienītāji, tā vai tā nonāks no tām siltajām grīdām mājas gaisā. Vai tad nebūtu vienkāršāk psiholoģiski pieņemt to plastmasu un likt gar grīdlīstēm?Atvieglinot siltumapmaiņu , palielinātos SS lietderības koeficients.Vārds psihoterapeitiem?

aston, tu pats ar saproti ko tu tur muldi?
Un ja kaut kas ir zinātniski pierādīts, tad lūdzu norādes uz rakstiem peer reviewed zinātniskos žurnālos. Savādāk tā zinātne neatšķiras no tās, kas ir veļas pulveru un zobu pastu reklāmās.

aston, doma par caurulēm gar grīdlīstēm ir spīdoša, bet doma par psihoterapeitu, vienkārši, ģeniāla.

Pow Wrote:
-------------------------------------------------------
> aston, tu pats ar saproti ko tu tur muldi?
> Un ja kaut kas ir zinātniski pierādīts, tad
> lūdzu norādes uz rakstiem peer reviewed
> zinātniskos žurnālos. Savādāk tā zinātne
> neatšķiras no tās, kas ir veļas pulveru un
> zobu pastu reklāmās.


Kautkā neredzu, ka pēc katra Tava komentāra būtu norādes par to , kur to izlasīji.

Augstāk citēto manis rakstīto tekstu es neizlasīju, bet uzrakstīju pats. Ceru, ka tas atbild uz tavu jautājumu. Nekādas norādes man nav jādod, jo es savos apgalvojumos nemētājos ar frāzēm "Ir jau sen zinātniski pierādīts".
Vēlreiz atkārtoju.
Citēju aston: "Ir jau sen zinātniski pierādīts, ka maximālo komfortu un ekonomiju SS gadījumā var sasniegt gar grīdlīstēm ievietojot nepieciešamo cauruļu skaitu(speciālā dekoratīvā "grāvītī" sienā vai grīdā)."
Lūdzu norādes uz peer reviewed zinātnisku avotu, kur tas ir _sen_ pierādīts.

...un to ka jaalieto TIKAI UN VIENIIGI COP merijumi pie 0/35 mes ari no daza laba esam dzirdeejusi, jo taa luuk esot rakstiits gudrajaa dokumentaa ko komenta autors ne reizi nav pat aciis skatijis, bet runaat gan maak tik gudri. Taada nu ir muusu banaanu rpublika. Man ari bija skumji klausiities Pow, bet ko nu...

Man ir skumji klausīties tevī. Kā veca skaņuplate. Parādi man, kur es esmu teicis, ka, citēju: "jaalieto TIKAI UN VIENIIGI COP merijumi pie 0/35". Jālieto tāpēc, lai varētu objektīvi salīdzināt. Vienkārši, nevajag teikt, ka ābols ir labāks par apelsīnu, ja nevari piedāvāt kā viņus objektīvi salīdzināt.
Neesmu arī teicis, ka standartā ir rakstīts, ka jāuzrāda konkrētas temperatūras. Lūdzu, palīdzēšu tev atrast manu komentāru:

"Miko, Eiropas standarts ir EN 255. COP 0/35, saskanjaa ar EN 255 standartu, noraadot vai ir iekljauta cirkulaacijas suuknju jauda, ir jaanoraada, lai vareetu saliidzinaat dazjaadu kompaaniju siltumsuuknjus."

Pārlasi uzmanīgi 3 reizes, lai nav jāspamo lieki. Nenovirzīsimies no tēmas.

EN 255... un kāpēc tieši 0/35? Vai tad EN 255-2 nav arī citu vērtību, jeb Jūs runājat par 255-1?

A esat vispār dzirdējuši par metodoloģiju, kas nomainīs veco sistēmu - tur vērtību skaits, kā mērīt, jau vai nebūs tikai uz abu roku pirkstiem skaitāms...

Tad varēsi "[] objektīvi salīdzināt"...

"EN 255... un kāpēc tieši 0/35?"

Jo vēsturiski tā ir iegājies. Vairums siltumsūkņu ražotāju uzrāda COP pie 0/35 un 0/50. Nekādas jēgas nav, ja katrs uzrāda pie citām temperatūrām.
Un nevajag noliegt, ka COP norādīšana pie temperatūrām 5/30 vai tml., ir lēts mārketinga triks - redziet, mums lielāks COP.

Nekādu marketinga triku tur nav - gudrie šveices kungi, kur dokumentu sastādīja, saprata, ka ir dažādi ss tipi, kuriem arī norādīja atšķirīgas vērtības, nevis tikai 0/35 un 0/50, kas arī nav vienīgās, ja apskatat vienīgi Brine-water sadaļu. bet šeit jau neko vairāk nav vērts prasīt...

v_t, vai arii kaads cits kas zin. sakiet luudzu, kur var nopirkt un cik maksaa tas kontuurs vai kolektors, kas rokaas zemee iekshaa. nepiecieshamiiba peec 900m gara kolektora.

Pow Wrote:
-------------------------------------------------------
> Augstāk citēto manis rakstīto tekstu es
> neizlasīju, bet uzrakstīju pats. Ceru, ka tas
> atbild uz tavu jautājumu. Nekādas norādes man
> nav jādod, jo es savos apgalvojumos nemētājos
> ar frāzēm "Ir jau sen zinātniski pierādīts".
> Vēlreiz atkārtoju.
> Citēju aston: "Ir jau sen zinātniski
> pierādīts, ka maximālo komfortu un ekonomiju SS
> gadījumā var sasniegt gar grīdlīstēm
> ievietojot nepieciešamo cauruļu
> skaitu(speciālā dekoratīvā "grāvītī" sienā
> vai grīdā)."
> Lūdzu norādes uz peer reviewed zinātnisku
> avotu, kur tas ir _sen_ pierādīts.


Avotu tiešām neatceros.Lasīju pirms apm. 3 gadiem.Skaidri atceros, ka nekas netika reklamēts, bet analīzes mērķis bija atrast ideālu siltuma pievades veidu no arhitektūras, veselības un ekoloģijas viedokļa. Varbūt tepat man kādā makulatūras kaudzē stāv, ja uzduršos, tad uzrakstīšu.

a
Remonts ķēpīgs, bet iespējams. Ja ir nojauta, kur bojāts', nem taisa grīdu vaļā, liek caurulei virsū speciālu remontkomplektu, un taisa atkal visu ciet. Mums sākumā sanāca šaize, kad santehniķi sabojāja vienu kontūru, tāpēc tagad esam uzmanīgi.Limes protams labas.

viens no variantiem āra kontūram ir pipe life caurule 40 x 2,4.

Mazs komentārs - vienas firmas siltumsūkņi no citu firmu sūkņiem atšķiras ļoti maz, vislielākās atšķirības apkures izmaksās rada zemes kontūras izbūves kvalitāte no vienas puses un mājas sistēmas kvalitatīva izbūve no otras puses. Bieži tiek veikta cenu aptauja un izvēlēts tiek lētākais variants, neskatoties ka zemes kontūras garumi un diametri ir atšķirīgi.

Es arī šo rakstu izlasīju un pat izgriezu šo lapu no ZT. Likās kaut kas fantastiks, bet tad kad tagad sapratu to darbības principu jutos vīlies. Pat nosaukums "zemes siltumsūknis" ir marketinga triks. Īstais nosaukums būtu "lielas jaudas, elektriskais zemes dzesētājs"