Als
Domājams, ka informācija ir mazliet šķība - nevis nekas cits neaugs un koki iznīks, bet neko citu nevar audzēt, citādi kontūru sabojās...
nekas tur negatīvs nav un mīti, ka sniegs vēlāk nokūst utt arī nav pamatori. Šogad labi novēroju - nokusa sniegs tāpat kā visur citur.

Didzis D Wrote:
-------------------------------------------------------
> POW
>
> Un vēl. Tikko zvanīja vieni siltumsūkņa
> piedāvātāji. Un es viņam uzdevu jautājumu,
> kāda tad būs siltuma atdeve uz vienu kW
> elektrības patēriņa. Ilgi ņēmās, un zini ko
> atbildēja? "Siltajām grīdām 1:5, kontūram ar
> radiatoriem 1:3". Ej nu saproti...

Nu varēji taču viņiem arī pajautāt kāpēc tā, lai nebūtu te jāprasa simts reizes izrunāti jautājumi atkal un atkal. Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs.
Siltajām grīdām ūdens temperatūra ir vajadzīga daudz zemāka kā radiatoriem un kompresoram COP ir augstāks pie zemākām siltumnesēja temperatūrām.

Bet kā ir ar SS drošību?

Papildus, mani vairāk vilina iespēja lauku mājā apkuri pamest savā nodabā, bet režīmus mainīt pa mobīlo telefonu. Vai tas ir reāli?

Tāda sajūta, ka Didzis D būvē sev māju uz 5 - 10 gadiem.
Vai arī viņam patīk mūžīgais remonts mājās. Nu tā, ka visādi meistari apkārt staigā, kautko urbj, kautko nes. :)
Manuprāt labāk izdarīt visu uzreiz kārtīgi un ērti (!), lai nav pēc dažiem gadiem jāpārtaisa.

Iesācējs
Tāds papildus aprīkojus tik tiešām eksistē, bet par papildus samaksu. Jautājums - - cik bieži tad tev jāmaina režīmi? Es vēl ne reizi 2 gadu laikā neesmu pēc tā jutusi vajadzību. JJa ir radiatori, kam augstāka temperatūra vajadzīga un arī ātrāk uzsilst, tad varbūt, bet ja ir siltās grīdas - tās lēni atdiest, lēni uzsilst un tur zūd jēga tos režīmus mainīt. Ja nu vienīgi aizbrauc uz nedēļu un nogriez uz min. t un tad gribi, lai mājās ir silts, kad atbrauc. tad var būt tāda vajadzība. Bet mums parasti kāds ir mājās un režīmus mainu ļoti reti.

paldies par info, bet jautājuma otra daļa vēl palikusi gaisā - cik metros kontūra šķidums iegūst + temperatūru un kādā āttālimā tam jābūt no jau augošiem kokiem, lai tos neietekmētu. Un vēl - kur varētu iepazīties ar cirkulācijas šķiduma ekoloģiskiem rādītājiem un tā ķimisko sastāvu.

nu labi - par ķimisko sastāvu nevajag - pieņemsim ka tas ir uz iepakojuma izlasāms, bet vai kāds ir pētījis šo kontūra šķidumu ietekmi pēc to nonākšanas dzeramajā ūdenī? lūdzu padalieties informācijā, jo kā sapratu kontūru bojājumi ir sastopami, un šķīdums ūdenī nonāks, un kāds to arī lietot gribēs.

Als
un kas notiks, ja tev mašīnai dzesēšanas šķidruma izlīs zemē? Un ja nu mazuta tvertne plīst? un ja nu....
Manuprāt jādomā par to, kā nepieļaut šādus bojājumus (man vismaz nekas nekur netek un es arī netaisos ar traktoru kaut ko baigi tur pa virsu darīt. Un kokus stādīt.Firma korekti ieraka un šķidrumu jau laiž iekšā tikai tad, kad kontūrs ir ar spiedienu pārbaudīts).
Par attālumu, kurā sasilst īsti nezinu, bet ja spiestas vajadzības dēļ jārok kokam gar pašām saknēm, var uzlikt izolāciju tajā vietā. Pie pašām saknēm nevajag rakt iepriekš izteikto iemeslu dēļ - koks aug visu laiku, saknes arī. Un ar saknēm var pārpēst kontūru (kā redzams, pat asfaltu izcilā), tad ari varēsi pētīt, kāda tam šķidrumam ietekme uz dzeramo ūdeni....

Pats šķidrums nav dabai īpaši draudzīgs. Parasti tas ir etilēnglikols vai propilēnglikols. Ja liek tādi meistari kā te jau daži aprakstījuši, ka caurule ir bojāta, tad dabas draugs tur nekāds nesanāks. It sevišķi, ja sistēmu piepilda nepārbaudot spiedienu un sagāž to visu zemē. Ar mašīnu te arī nebūtu korekti salīdzināt, jo tur tā šķidruma nav tik daudz kā siltumsūknim.
Par kokiem nezinu, bet ja ir barga ziema, tad dziļumā 1-1.5m zemes temperatūra varētu būt kādi -5 grādi, jo siltumsūknis būs paņēmis siltumu.
Mani gan vairāk satrauc tas vai koku saknes var sadirst trubas, nevis vai koki izdzīvos.

Pow
uzsvars bija uz otro daļu - kā nepieļaut tādu noplūdi. Jo viss kas ar visu ko jau var notikt.
Nu nezinu, ja kāds pilda kontūru nepārbaudot, tad jau viņam rokā var dot tikai destilēto ūdeni, lai skādi neuztaisa! No muļķiem jau nevar pasargāties ne ar kādiem līdzekļiem! Vienkārši manuprāt viss jādara tā, kā jādara un viss būs kārtībā!

pirms rakšanas nācās ņemt laukā vecās ābeles. lielas. un nevienai pašai saknes nesniedzās dziļāk par metru.

Paldies par info.

Uh, kādi spriedumi par siltumsūkņiem.
Nečalošu. Paskataties lapu www.divine.lv, sameklējat Nibe modeli NIBE 410 P, izlasiet tā reklāmu. Pazvaniet Divine pārstāvjiem un pajautājiet, kur Latvijā tādi uzstādīti. Varbūt mani atradīsiet.(varbūt, vienīgo!) Tad pastāstīšu par reālo dzīvi ar šo katlu.
Apspriestā teorija par siltumsūkņiem ir laba lieta, taču maz to rakstītāju, kas jau ekspluatē siltumsūkņu sistēmas un dalītos savā reālajā pieredzē. Laikam ,tiem, kam ir, nav aktuali dalīties ar savu pieredzi forumos...

Vecīt, tu vispār sajēdz ko nozīme nostrādātā gaisa siltumsūknis? Ja tu to pirki kā primāro apkures iekārtu, tad atvaino. Šeit iet runa par zemes siltumsūkņiem, kas siltumu iegūst no zemes, nevis no siltā gaisa, ko paši uzsildījusi ar elektrību (1kW elektrības = 1kW siltuma).

Varbūt es kaut ko nesaprotu, bet paskatoties zīmejuma shēmu, tā apkure ir nedaudz dīvaina. Pa logiem tiek vilkts iekšā auksts gaiss, teiksim -20grādi (ziemā). Siltumsūknis kurina radiatorus ar elktriskajiem TENiem un atgūst siltumu no iekšas nostrādātā gaisa (+20C) un pūš ārā aukstu gaisu (a lja rekuperators).
Ja es pareizi saprotu, tad tu esi ieguvis savā īpašumā rekuperatoru un elektrisko apkures katlu. Nesalīdzini lūdzu to ar zemes siltumsūkņiem.

Nekādas ūber reklāmas divine saitā arī neredzu. Google search [www.google.lv] uzrāda tikai vienu pdf dokumentu. Nekā kliedzoša tur nav. Kas no tās reklāmas tev lika to izvēlēties?
Uzrādīts kaut kāds mistisks ietaupījums: 6.000 – 8.500 kWh/gadā, protams ar divam zvaigznītēm:
* Lielums mainas atkariba no energijas paterina un nostradata gaisa plusmas.
** Labveligos apstaklos var sasniegt lielaku ietaupijumu

Jā, tas ir ietaupījums salīdzinot ar elektrisko apkuri. Atvaino, bet izskatās, ka tu esi uzmests.

Jautajums Inese X:

1. Kadas firmas siltusukni Jus izvelejaties?
2. Vai varat ieteikt labu konsultantu, kurs vares atbildet uz maniem jautajumiem?
3. Kapec Jus tik ilgi atrodaties sini foruma? Parasti cilveki uz sejieni atnak, lai sanemtu informaciju par siltumsukniem, izdara savu izveli un aiziet. Jus uzstadijat siltumsukni, manuprat, jau pirms diviem gadiem, bet joprojam seit serfojiet. Kapec?
4. Varbut varam izveleties kadu privato sakaru kanalu - man ir vel vairaki jautajumi par siltumsukni, kurus es gribetu ar Jums apspriest.

Paldies.
Alons.

Esmu sācis būvēt māju. Drīz likšu siltās grīdas.Tad nu tā, aktualizējās šāds jautājums, cik daudz un kāda diametra caurumus man būtu jāatstāj grīdā priekš siltumsūkņa.
Esmu dzirdējis vēl tādu variantu, ka kolektoru izvieto mājas ārpusē, speciāli izbūvētā šahtā. Tādā veidā mājā ieiet tikai divas trubas.

Paldies par atbildēm jau iepriekš.

Arii taisos SS likt , Driizumaa lieshu pamatus.
SS speci ieteice vismaz 1,25 zem zemes limena atstaat caurumus .
Man buus truba zem peedas , caur kuru tie ievilks kolektora trubas.
vislabaak jau pie konkreeta SS piegadaataa konsulteeties.

Siltuma sūknis laikam noiets etaps ;) No rīta dzaēru kafiju un ar vienu aci vēroju teļluku. Iekrita acīs reklāma par prodžektu Baložu Venēcija. Atklātā tekstā tika paziņots, ka siltumu varot nodrošināt ar ZEMES SŪKNI, GAISA SŪKNI vai SAULES KOLEKTORU. Tā kā mīlīši, tagad nav jāpumpē no apkārtējās vides siltums, bet pa taisno jāsūknē zeme vai gaiss :D Labi, ka sauli pa tiešo netaisās sūknēt, savādāk tā Venēcija izkūpētu gaisā ar visām parpalām :D

jā, izskatās, ka šitie te dabas resursu sūkņi ir kļuvuši par pašsaprotamu lietu un vairs nepaģēr sīkāku izskaidrojumu.

ggmm
pats svarīgākais ir, lai ievads neveidotu asu līkumu. 135* vajadzētu, jo truba ir pacieta, pārlocīt to nedrīkst.

To Raimis:

Es pirmajā etapā izbūvēju pamatus un aizraku zemes siltumsūkņa kolektoru mājas pagalmā. Apmēram 2m attālumā no mājas pamatiem ieliku aku ar siltumsūkņa cauruļvadu kolektoru. No kolektora (no akas) iziet divas caurules un ieiet mājas pamatos tieši virs pamatu pedas atstātajos gredzenos - iziet cauri pamatiem. Tālāk divi cauruļvadi iet zem mājas un iziet tieši katlu mājas telpā ārā ar rezervi ~1,5m.
Tā kā man pirmajā etapā ir tikai pamati un melnas grīdas pirmā betona kārta, tad šie divi cauruļvadi ir iebetonēti šajā grīdas kārtā. Zem mājas un ārā no grīdas cauruļvadi ir izolēti ar pelecīgu 1cm biezuma miksto izolāciju.
Tagad gaidīsu 1 gadu, lai pamati nostaiga.