ggatis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Dindirin Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > ggati - vai pareizi sapratu, ka katls Tev 60kW?
> un
> > no katla nāk 28mm caurule? tad tā lieta ar
> > smalko malku ir nopietna, jo tādai žagaru
> > kaudzei aizdegoties var nākt arī vairāk par
> > 80kW
> >
> > 1) Uzliec mazā loka sūkni uz maksimālo
> ātrumu
> > 2) katla vadībā pieregulē ventilatoru
> > atslēgšanās temperatūru uz 85
> >
> > un tad paskaties, kā sokas
> >
> > tomēr gādā rupjāku malku
>
> Nē starp kattlu un aķi ir 54mm lai saglabātos
> paštece el, atslēguma gadījumā, mazais loks
> savienots ar 28mm kur ir balansieris, termo 61gr.,
> filtriņš, wilo sūknis.
> sūknis ir uz pilnu jaudu,
> katla vadībā nevar uzlikt vairāk par 80 tikai
> mazāk

Ja katls uzsilst, kamēr aķis vēl nav uzsilis-tātad sūknis nespēj aiztransportēt saražoto siltumu. Vispirms pārbaudītu gružu filtru, ja nē-domātu par jaudīgāku sūkni.

Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------
> Balansieri ārā! Ja samazini mazā loka
> cirkulāciju ar balansieri, tad viņš nevar
> attiecīgu daudzumu atpakaļgaitas laist klāt.
> Proporcijas ir termovārstam rakstītas papīros.
> Jo mazāk karstais tiek cauri, jo mazāk aukstais
> piejaucas. Temperatūra augšā, katls guļ.


Kā te viens saka..."murgi" . Termovārstu uzstāda lejā, pie aukstā gala. Pie karstas krāsns, kas kurās savā nominālajā jaudā, termovārsts ir pilnīgi vaļā, un neko nemaisa pēc būtības, bet tikai kontrolē, lai krāsns izejā neparādās temperatūra zem rasas punkta, kas ir tie paši 65-70 grādi. Karstais pa taisno aiziet uz akumulatoru, un tik pat daudz aukstais no akumulatora caur atvērto termovārstu ienāk krāsnī. Ja krāsns izejā temperatūra krīt tuvu termovārsta atvēršanās- aizvēršanās temperatūrai, tas verās ciet no mazās plūsmas mazajā lokā , silda termokameru termovārstā, lai tā atkal izplestos pie lielākas temperatrūras un atvērtu trešo galu, no akumulatora aukstās plūsmu. Tas, ir vai nav balansēšanas vārsts atkarīgs no termovārsta uzbūves...Ja tas ir, tad tam jābūt, ja vispār Meistars pārzin savu lietu un termovārsta prasības montāžā.

Vilnis
Vari darīt ko tu gribi, ne pirmo reiz man nospļauties uz taviem spriedelējumiem. 3 MW katls ar 12 mehāniskiem gaisa regulatoriem, gazificē šķeldu, ka maz neliekas. Viessmann uzstādītās regulācijas iespējas ir vienkārši, lai vilnis pateiktu, ka tas viss ir fufels. :D
Āmen!

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jānis Zomerfelds Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Balansieri ārā! Ja samazini mazā loka
> > cirkulāciju ar balansieri, tad viņš nevar
> > attiecīgu daudzumu atpakaļgaitas laist klāt.
> > Proporcijas ir termovārstam rakstītas
> papīros.
> > Jo mazāk karstais tiek cauri, jo mazāk
> aukstais
> > piejaucas. Temperatūra augšā, katls guļ.
>
>
> Kā te viens saka..."murgi" . Termovārstu
> uzstāda lejā, pie aukstā gala. Pie karstas
> krāsns, kas kurās savā nominālajā jaudā,
> termovārsts ir pilnīgi vaļā, un neko nemaisa
> pēc būtības, bet tikai kontrolē, lai krāsns
> izejā neparādās temperatūra zem rasas punkta,
> kas ir tie paši 65-70 grādi. Karstais pa taisno
> aiziet uz akumulatoru, un tik pat daudz aukstais
> no akumulatora caur atvērto termovārstu ienāk
> krāsnī. Ja krāsns izejā temperatūra krīt
> tuvu termovārsta atvēršanās- aizvēršanās
> temperatūrai, tas verās ciet no mazās plūsmas
> mazajā lokā , silda termokameru termovārstā,
> lai tā atkal izplestos pie lielākas
> temperatrūras un atvērtu trešo galu, no
> akumulatora aukstās plūsmu. Tas, ir vai nav
> balansēšanas vārsts atkarīgs no termovārsta
> uzbūves...Ja tas ir, tad tam jābūt, ja vispār
> Meistars pārzin savu lietu un termovārsta
> prasības montāžā.

"Trešais gals" tiek atvērts tik daudz, lai no termovārsta izejošā temperatūra būtu tik liela, cik ir tervovārstam uzrakstīts. "Trešais gals" ir pilnībā vaļā un karstais pilnībā ciet tikai tad, ja trešā gala temperatūra ir 5-10 grādi virs termovārsta nomināla!

To Ggatis: Ja krāsnī uzkāpj līdz 80 grādiem un krāsns sāk migt ciet, tad kāda temperatūra ir katla aukstā gala ieejā? Un kāda temperatūra ir aukstā gala izejā no akumulatora tai pat laikā. Tas varētu ienest skaidrību par jaudas noņemšanas efektivitāti.

Es tomēr sāktu ar pamatlietām
1)Tātad katla ieplūdē (atgaitā) tiek nodrošināts lai katlā nenāk vēsāks ūdens par 61 grādu – Tas jau ir labi
2)Ir mazais cirkulācijas loks, kas dzen no augšas karsto uz leju, lai katlā ir vienmērīga T. Bet vai mazais cirkulācijas loks nodrošina, lai karstais ar auksto ūdeni tiek SAJAUKTS ĀRPUS KATLA!!!!!!. 3t tas ir vērā ņemams apjoms neatkarīgi cik jaudīgs katls. Varbūt, ka ir tā, ka tas termovārsts nodrošina katla atplūdē tos 61 grādus, bet kādā brīdī iedzen katlā pilnīgu aukstu ūdeni, kas arī veidos dūmu atsitienu.
Es tomēr paskatītos kādas T ir katlā, ieplūdē, no tvertnes utt.

JZ - redzi, ja tu būtu profesionālis sadzīves gazifikatoru tēmā, tad arī diskutētu konstruktīvi, bet nevis lielītos ar to ka esi stāvējis klāt pie 3mw šķeldas katla. Es arī esmu pie daudz kā stāvējis klāt, un?, taču tāpēc es sevi nepozicionēju tur kā profesionāli.
Lai nu ko bet šos gazifikatorus es pazīstu ļoti labi un nekāda dinamiskā regulācija viņos nepastāv - ir tikai sekundārā un primārā gaisa padeves attiecība + releji uz ventilatoru on-off + mehāniskā gaisa klape. Ar šo kombināciju ir par maz, lai kurinātu smalku malku. Smalku malku kurinot būtu jāspēj kontrolēt procesu kuru sauc par cavity burning un to ir jaspēj izdarīt pilna kuršanās cikla laikā, nevis vienā īsā laika nogrieznī. Ar šo regulāciju to nevar nodrošināt, jo visi devēji kustās ar pārāk lielu laika nobīdi un pārāk lēni.
Tāpēc regulācija šajos katlos notiek kā vienreizējs pasākums un stabilitāti ciklā nodrošina normāla izmēra malka - ne par lielu ne par mazu. Visas nobīdes kurināmajā izraisa neefektivitāti. Ja nobītes ir pavisam lielas - skali, skaidas, salmi, tad process kļūst par kļūdu.

pēc ražotāja projektēšanas dokumentācijas, sūknis prasās jaudīgāks. [www.viessmann.ru] skat. instrukcija po prejektirovaniju.

Par dūmu atsitienu, ko min jaunākais. Ar smalku malku tas notiek pavisam vienkārši - T katlā ir pazemināta un notiek pastiprināta gaisa padeve, iekšā kurtuvē notiek atklāta degšana, T sasniedz 80 grādus un primārā gaisa klape ir praktiski ciet, bet kurtuvē ir palielināts daudzums ar gruzdošu materiālu, kuram gaisa atvērums ir nepieciešams kā pie 60 grādīga katla. Rezultātā mizlīga dūmošana un slāpst liesma, ik pa brīdim skābeklis izraisa haotisku iedegšanos kas izpaužas kā nelieli sprādzieni un tad dūmi skrien ārā pa visām iespējamām vietām, tajā skaitā pa primārā gaisa pieplūdi.
Pretruna šajā stāstā ir tāda, ka katlā ir 80 un pirmārā gaisa klape pievērta, bet faktiski vajag gaisa padevi kā pie 60 un vēl mazāk. Savukārt, ja pavērs gaisa padevi paaugstinātā režīmā, tad process būs vēl lielāks degs vienlaicīgi puse un vairāk no kameras tilpuma un būs tas pats stāsts kas pirmīt, tikai degs vēl trakāk. Tāda ir tā problēma.

Skatāmies :
Balansiera nav. Nav tāpēc ka ir divu veidu konstruktīvie balansieri, tādi kas aizver mazo loku, un tādi, kas neaizver. Ja balansieris ir uzstādīts, tad var pieņemt to ka tas ir tāds, kam vajag.
Sakāt:""Trešais gals" tiek atvērts tik daudz, lai no termovārsta izejošā temperatūra būtu tik liela, cik ir tervovārstam uzrakstīts. "Trešais gals" ir pilnībā vaļā un karstais pilnībā ciet tikai tad, ja trešā gala temperatūra ir 5-10 grādi virs termovārsta nomināla" No zīmējuma tas ir pluss 18 grādi!
Nevis tik liela, bet ne zemāka. Kā tā var būt zemāka par 61 grādu krāsns apakšā, ja augšā-izejā ir 80 grādi, mazā loka sūknis strādā, un mazais loks plūsmai daļēji vaļā caur to pašu balansa vārstu, kas puspavērts, un kuram cauri ar lielu jaudu spiež karsto ūdeni no krāsns augšas....bet jauda uz akumulatoru neiet...tātad aukstais netiek piemaisīts. Tātad nav tik zema ieejā temperatūra, bet noņemtais situma daudzums nav pietiekams, lai dzesētu krāsni. Krāsns silda pati sevi un stop. Nav pietiekama plūsma no akumulatora aukstā gala.