Pret tiešu zibens spērienu TV antenā nepasargās nekādi izlādētāji. Tā pat, tie laiki, kad kabeli varēja zemēt ar ceturtdaļviļņa garuma nogriezni sen pagājuši. Tā var aizsargāt antenu tikai uz vienu TV kanālu, bet pārējie nerādīs.Tas bija aktuāli televizijas pirmsākumos. Nekāda dižā aizsardzība TV uztvērēja ieejā nav un ko gan var gribēt no teļuka par 80Ls, kurā ražotājs ekonomē uz pilnīgi visu. Labāk jau nav arī ar jaunajiem LCD un plazmaz TV. TV antenai vajag savu atsevišķu metāla mastu, vai arī antenas masts uz jumta ir jāsavieno ar zibensnovedēju. Nesazemēta antena nav pieļaujama. Vasarā pirms pērkona sntena noteikti ir jāatvieno no TV uztvērēja un pats televizors obligāti jāatvieno no elektrotīkla. Tas attiecas arī uz citu sadzīves elektroniku. Tikai tā lauku mājā var pasargāt aparatūru un tad arī vēl nav garantija ka kas neizies no ierindas. Man šovasar zibens saspēra rūteri, kurš bija atslēgts gan no elektrotīkla, gan no Lattelekoma tīkla. Tuvu mājai iespēra zibens un indukcijas strāva vienalga piebeidza rūteri, uguņi vien pagriezās. Gribi dzīvot laikos, jārēķinās ar zaudējumiem.

to dominiks70

To, ka tu dari ar to antenu ir ļoti bīstami, pirmkārt, ja laika kad Tu antenu pievieno pie vara vada būs zibens spēriens tad Tu aizlidosi uzreiz pie Dieviem, otrkārt televīzijas antena un kabelis neizturēs zibens spērienu un sāk degt un būs ugunsgrēks, tā ka jārīkojas tā:

Lauku mājām pilnīgi pietiekoši uz jumta montēt tērauda stieni ar diametru 10mm tā, lai augšējais stieņa gals būtu 0,5m virs ēku augstāka punkta(arī virs antenas), parasti virs skursteņa. Tas būs zibensnovedējs. Zibensnovedēju ar zemējuma kontūru savieno ar apaļtēraudu ar diametru 8mm. To apaļtēraudu montē pa jumtu un ārsienām ar speciālam stiprinājumiem lai ievērotu drošu attālumu līdz jumtai un ārsienām. Montāžu veikt tā, lai tas apaļtērauds būtu vismaz metra attāluma līdz ēku elektroinstalācijas, lai zibens spēriena laikā vados neinducējas virpuļstrāvas un nerodas pārspriegumi. Visus montāžas elementus ir iespēja nopirkt komplektā.
Tas bija pirmais solis – ēkai ir zibensaizsardzība.

Otrais solis – pārsprieguma aizsardzība, lai pasargātu no pārspriegumiem zibens spēriena laikā. Māju elektrosadalnē uzstāda pārsprieguma novadītājus starp fāzēm un PE(zemējuma kopni) un starp nulli un PE. Novadītājiem jābūt II klases (B tips). Televizora antenai un telefona/interneta un citiem telekomunikācijām ir savi pārsprieguma novadītāji, kurus arī jāpieslēdz pie PE kopnes.

Tagad trešais solis – pats galvenais – zemējuma kontūrs. Ar vienu zemē iedzītu 2m stieni būs pamaz, vajag vismaz trīs 3 m – jo vispirms korozija, cik no tā viena stieņa paliks pēc 5 gadiem, otrkārt, pie ēkas zeme pēc būvniecības ir pilna ar būvgružiem un ir nepieciešams dzīt dziļāk. Protams, vislabāk veikt mērījumus – to dara montažnieki montējot zemējuma kontūru.
Kad zemējuma kontūrs ir gatavs un zibensnovēdejs pievienots ir laiks ķerties pie potenciālu izlīdzināšanas.

Potenciālu izlīdzināšana nozīme visu strāvvadošu (metālisku) daļu savienošanu savā starpā un pievienošanu pie PE kopnes (zemējuma kopnes). Šeit ir domāti ūdens, kanalizācijas, gāzes, siltuma caurules, ventilācijas kanāli, el iekārtu korpusi – piemērām veļas mašīna, vanna (ja ir metāliskā) un tt. Lai izveidotu PE kopni nepieciešams no zemējuma kontūra līdz māju elektrosadelnei ieguldīt 16mm2 vara viendzīslu kabeļi (dzeltenzaļš). Pie zemējuma kontūra vadu pievienot ar uzgaili un bultskrūvi, māju sadalnī vara vadu pievienot pie speciālām spailēm uz DIN sliedes. Pēc tam pie PE kopnes ar 16mm2 vara vadu pievienot visas met. caurules, vannu, met. ventilācijas kanālus un tt.

Pār el. iekārtām – visiem el. iekārtām (kuri neražoti PSRS) ir divi cilvēka aizsardzības veidi: 1). dubultā izolācija (apzīmējums: viens kvadrātiņš iekšā otrajam), piemēram, fēns un
2). zemējuma vads (dzeltenzaļš), rozetēs zemējuma kontakts – šīm kontaktam jābūt pievienotām pie zemējuma kopnes māju sadalnē, līdz ar to jālieto trīs dzīslu kabeļus vienfāžu patērētājiem un piecu dzīslu kabeļus trīsfāzu patērētājiem. Kabeļus māju sadalnē pievieno pie fāzes(fazēm), pie nulles – zem automāta un pie PE kopnes.

Kad ēkā ir izveidota pareiza elektroinstalācija (3 un 5 vadu sistēma) sadalnē jāuzstāda noplūdes strāvu automātus – ar nostrādes strāvu 30 mA uz rozetēm – cilvēka aizsardzībai no pieskāriena pie iekārtam zem sprieguma un 100 mA uz ievadu pret izolācijas bojājumiem. t.i. pret ugunsgrēku.


Šīs raksts sanāk pagarš, jo es te mēģināju apvienot vairākus savu un citu postus par elektroinstalāciju.

Kā jau iepriekš minēts antenas ir jāsazemē. Laukos bieži metāla masta vietā bieži ir kāda slaidākas priedītes maiksts. Tai piestiprināta antena, kabelis lejā un viss. Un visbiežāk ir nevis sūdzības par tiešiem zibens spērieniem, bet par to, ka pēc garāmejoša negaisa antena vairs nefunkcurit :( A cilvēkiem mazo izmaksu un vienkāršības dēļ, popularitāti iekarojusi made in poland platjoslas antena - tautā sauktais "režģis". Tas nekas, ka Rīgas apkārtnē šamējā īsti neģeld, jo šamējā paredzēta no 5 čanneļļa uz augšu. Līdz kuram precīzi neatceros. Nu ar to LTV1, kas no zaķenes pa 3. čanneli jau ar dievu uz pusēm galā tiek. Liek garākas "ūsas" un kanāls ar mahten spēcīgs. Tā kā šamējais tomēr kastītē redzams.
Bet nu atpakaļ pie zibeņiem. Lieta tāda, ka tikko tālāk noraidītāja, tā šamējā antena prasa pastiprinātāju. A šamējais ta turpat antenā kopā ar salāgošanu. Un kā jau visas smalkās (AF) lietās, šamējiem ir lauktranzistori, kuri jūtīgi pat uz statiskām strāvām, kur nu vēl uz šitādiem enerģijas laukiem kā zibens izlāde. Tas gan tāpat attiecas arī uz sarežģītākām antenu sistēmām ar dalītām antenām un masta vai telpu antenu pastiprinātājiem. Bet tas polis sevišķi izceļās ar savu "vārgulību" - viņš var nosprāgt nesazemētā mastā arī ļoti karstā vasarā. Jo spriegums, kā visiem zināms ir potenciālu starpība. Tā kā mīlīši zemējiet mastus! A tiem kas pret ziboņiem ar nodevējiem, atvainojiet, novedējiem nodrošinājušies jāatgādina, ka antena jānovieto zibensnovedēju teorētiski nosegtā vietā. Ja šamējais masts augstāks, tad visa pārējā zibensnovedēju sistēma paliek tikai par piedēkli. Tā kā daudzās jaubūvēs skumju smaidiņu izraisa pa visu jumtu izkaisītas nelielas zibensnovedēju pimpačkas, bet tam visam pāri nesazemēts antenu lauks :D

Ja, ejTakTu, man vectēvam laikos arī agrāk bija koka antena, kādi pieci metri, bet jau gadus 10 ir satelīts, tā kā nedzīvo pagātnē, jāiet uz priekšu... ;)

Oleg, televizijas kabelim nav nekādu speciālu pārsprieguma novadītāju un nafig tādus arī vajadzētu. Koaksiālā kabeļa zeķi vienkārši sazemē un viss. Lattelekoman es arī nekādus pārsprieguma verķus nēsmu redzējis. Nav jau tiem nekāda jēga, jo vajag zemējuma kontūru, bet Lattelekoma montieri tādu neveido un pa zemē ieraktu kabeli jau nekāds zibens neiespers. Datortīkla pārsprieguma aizsardzības shēma maksā dārgāk par habiņu vai svīču un to arī parasti nepielieto, jo lētāk sanāk nomainīt pašu iekārtu. Tāda ir dzīves realitāte.
EjTakTu ir pilnīga taisnība par tiem poļu sū* pastiprinātājiem, kuri lielākoties antenai nemaz nav vajadzīgi. Poļu antenas ar pastiprinātājiem uz koka mastiem sprāgst kā mušas. Pastiprinātājos gan neizmanti lauktranzistorus [teleradio.ru] , bet tas nu tā.

Didzi nepiesienies ;) Nu labi nav lauķi, bet AF maztrokšņu traņi. Bet katrā ziņā jūtīgāki par KT 3102 :D

Olegs
Vai nav tā, ka vectēvs tagad var lūrēt veselu gūzmu čanneļu, bet saka, ka tik un tā tur nav ko redzēt? ;) Un cerams parabolla nav virs zibensnovedēja...

to didzip
Kādas problēmas, es atbildēju uz dominiks70 jautājumu, ja Tu man netici paskaties internetā, internēts ir pilns ar informāciju par zibensaizsardzību un tt., piemērām [www.obo-bettermann.com]
Saproti, es esmu projektētājs un vienmēr rakstu ta, kā jābūt pēc normām, bet reāla dzīve ir reāla dzīve un piemērām autoskolā māca braukt ar 90, bet sanāk braukt arī biku ātrāk, vai ne? ;)

to Olegs = Paldies par izsmeļošu skaidrojumu.

Bet vēlētos padomu, kā rīkoties reālajā dzīvē. Man tā māja tāda pēc padomju mormatīviem celtā koka dača vien ir tepat 18km no teletorņa.
Līdz šim dzīvoju tur laimīgs bez televizora.Tagad bailīgs ar televizoru.Visi iesaka zemēt antenas mastu. Man masts tiešām ir uz jumta un no koka. Ko zemēt? Vai tas var ko līdzēt, ja pirms negaisa antenas štekeri atslēgtu no televizora un pievienotu "žemei", vai arī vienalga mana "būda rūks", kad zibens iespers antenā?
Bet varbūt manu antenu aizsargā 20kv elektrolīnija, kas atrodas apm. 15m no antenas?

Man tāds jautājums par zemēšanu:
1. Ar ko apzīmē zaļi/dzelteno vadu - tas ir PE?
2. Kas ar ko tad galu galā ir jāsavieno? Nulle, kontūrs pie mājas, un dzeltni/zaļais vads? Visi šie trīs vadi mājas sadalnē ir jāsavieno savā starpā un pie sadalnes korpusa klāt???
3. Vai tomēr jāsavieno tikai zemējuma kontūrs ar to dzelteni/zaļo. Bet nulle jāatstāj tāda kāda tā ienāk no nezin kurienes?
4. Ko dod tas zaļi/dzeltenais vads tādā variantā, ja viņš tiek savienots ar 0. Tas tikai dažādu motoru korpusu aizsardzībai: sūkņi, veļasmašīnas, boileri?


Mājā ienāk divi vadi fāze un 0. Par atkārtotu zemējumu nav ne miņas vai tāds ir un vai vispār darbojas. Tādas ārējās uzskaites pagaidām nav, kur nu vēl atkārtots zemējums. Ir vecais skaitītājs mājā, pie kura pienāk divi vadi. Un viens patstāvīgi pārkarsis padomju 25A drošinātājs (pagaidām):)