thx EjTakTu!
tie stieņi nav nemaz tik dārgi, 1 gab. sanāca nepilni 5 Ls + vēl savienojums kautkur 2 Ls, vēl gan neesmu iepircis, doma to atlikt uz pavasari.

tas uzgalis, kas pārdodās līdz ar tiem zemējuma stieņiem ir priekš dzīšanas ar kuvaldu vai priekš perforatora?

Tur ir 2 uzgaļi. Viens apakšā. Cik sapratu, lai labāk ietu iekšā cietās augsnēs, un izvairītos no apstāšanās sīku akmeņu dēļ. Otrs uzgalis skrūvējamiem ir augšā, droši vien, lai nesapurgātu vītni. Tā kā es dzinu pludmalē :) , bez vītnes, nelietoju ne vienu ne otru. Jāsaka gan, ka lietojot kūvaldu, katra stieņa galu pirms nākošā posma likšanas nācās apstrādāt ar flexi. Sitot atštaukājas nedaudz gals. Pielietojot atskaldāmo āmuru, šādas problēmas neradās. Tad tik spēju vicot :)

bet ka sazemejumu drikst izmantot radiatoru? tas rada kkādas briesmas? vei tomēr labāk likt pie 0
Un vai nav iespējams ka pēkšņi radiators man kkādā veidā sadedzina datoru.

Ar radiatoru protams var sadedzināt datoru, tikai dators jāpiebāž cieši klāt radiātoram un jāpanāk lai dators riktīgi uzkarst. Tad tā lieta var izdoties. Citādi gan radiātors nevar nobeigt datoru. Kā zemējumu apkures trubas izmantot nav pareizi. Ja ūdensvada metāla trubas var būt ieraktas zemē un tiešām veidot nesliktu zemējumu(tas gan nav vienmēr), tad apkures trubas cenšas pēc iespējas izolēt no zemes, lai nebūtu siltuma zudumu. Tā cenšanās zemi dabūt no ūdensvada trubām nāk no radiouztvērēju pirmsākumiem, kad rāčiņam vajadzēja antenu un zemesvadu. Radiouztvērējam pietika ar tā saukto pretsvaru, kurš varēja arī nebūt labā kontaktā ar zemi, bet mūsdienās bez kārtīga zemējuma neiztikt.

Elektroapgādes sistēmā ir vairāki zemējumi. Tā kā mums ir elektrosistēma ar cieši zemētu neitrāli, tad ir zemējums, kuram pievienota transformatora neitrāle (N). Elektroapgādes gaisvadu līnijās (GL) ir atkārtotie zemējumi, arī GL galos tādi ir. Elektrouzskaites sadali (US) sazemē ar atkārtoto zemējumu. US kopā savienoti barojošās līnijas N, sadales korpuss, atkārtotais zemējums. Atkārtotā zemējuma pretestība noplūdes strāvai jābūt < 30 omi. Praksē pie US iedzen 1,5m garu stieni un uzskata, ka ir zemējums. Neesmu sastapis gadījumu, ka "Latvenergo" kā elektroapgādes izbūvēšanas darbu pasūtītājs, būtu pārbaudījis darbu kvalitāti, tādēļ droši variet rēķināties ar visiem 100 omi. Ir bijušas gruntis, kur, lai iegūtu 30 omi pretestību, vajadzēja 4 stieņu kontūru no 2,5m stieņiem. Mājas ievadsadalē būtu jāatrodas potenciālu izlīdzināšanas kopnei, kurā savienojas: N, zemējuma kontūrs, metāliskie cauruļvadi (ūdensvads, apkure, utt), potenciālu izlīdzināšanas ietaises, utt.. Sākot ar ievadsadali vajadzētu būvēt elektroinstalāciju ar atsevišķu zemēšanas dzīslu (PE). Ja mājai izbūvēta zibensaizsardzība un tā pievienota esošajam zemēšanas kontūram, tad obligāti uzstādāma pārsprieguma aizsardzība.
Ekonomiski pamatoti zemēšanas stieņu garumi 6 - 12m, taču nācies dzīt arī 18m un garākus (gruntīs ar lielu pretestību).
Zemēšanu izmanto, lai: samazinātu pieskarspriegumu un soļa spriegumu el.ietaišu bojājuma gadījumā, novadītu statiskos lādiņus, novadītu bīstamus pārspriegumus, utt..
Ievadsadalē N ar PE savieno, lai bojājuma gadījumā rastos īsslēgums - nostrādātu aizsardzība.
Lai pareizi izbūvētu zibensaizsardzību, zemēšanu, pieaiciniet kādu speciālistu.

to zihers

Pašlaik Latvijā visos projektējamos vai rekonstruējamas ēkās jābūt TN-S zemējuma sistēmai, burts „S” ir vārds separated – tas nozīme N un PE vadītājam jābūt atdalītam.
Mājās ievadsadalnē pienāk: no 10(20)/0.4 kV transformatora 4 dzīslu kabelis
(3 fāzes un N) un no atkārtotā zemējuma kontūra (par kuru tu rakstīja) pienāk PE vadītājs. Pie PE vadītāja jāpieslēdz visi metāliskie cauruļvadi, telekomunikācijas kabeļu ekrānus, antenu un tt.(tas ir potenciālu izlīdzināšana). Mājās iekšējai elektroinstalācijai jābūt veidotai 5 dzīslu – 3 fāzes, N, PE (3-fāžu slodze) vai 3 dzīslu – 1 fāze, N, PE (1-fāžu slodze).

Uzskaites sadales (US) bieži atrodas 20m un tālāk no objekta ievadsadales- uz zemes gabala robežas (piemēram). Nav pamats uzskatīt, ka objektam pietiek ar pie US izveidoto atkārtoto zemējumu.
Esošā sistēma drīzāk būtu nosaucama, kā TN-C-S.

zihers Wrote:
-------------------------------------------------------
> Uzskaites sadales (US) bieži atrodas 20m un
> tālāk no objekta ievadsadales- uz zemes gabala
> robežas (piemēram). Nav pamats uzskatīt, ka
> objektam pietiek ar pie US izveidoto atkārtoto
> zemējumu.
> Esošā sistēma drīzāk būtu nosaucama, kā
> TN-C-S.


Atkārtotājs zemējumu kontūrs atrodas pie pašas ēkas un PE kopne pievienota pie ievadsadalnes, US sadalne varētu atrasties jebkur.

Cienījamā publika! Kurš "nekorekta zemējuma" veids labāks? - Vecāku daudzdzīvokļu māju stāvu sadales skapjiem nekāds atsevišķs zemējums nepienāk un dzīvokļu instalācija izpildīta ar 2 vadiem. Tātad, vienīgais veids kā vismaz nonullēt korpusus datoriem ,piemēram, ir tā pati nulles un zemes kontaktu savienošana sienas rozetēs. Bet jautājums rodas , ko iesākt ar vannas istabas - virtuves elektriskajām ierīcēm - kuru instrukcijās pat obligāti pieprasīts zemējums. Var tāpat nonullēt - taču ,starp nulles vadu un ūdensvada aukstā ūdens cauruli ( kas būtu labākā alternatīva ) manā gadījumā ir 8 V potenciāls un strāva, ja pamēra ar testeri - apm. 1A. Varētu nenullēt ,bet,piemēram, plīts virsmu "iezemēt", pievienojot zemējuma kontaktu tai rozetei, kas paredzēta šai ierīcei, klemmēm ko es pieskrūvētu aukstā ūdens caurulei, saprotams, aiz visiem ventiļiem un skaitītāja un gāzes caurulei arī. Kā būtu labāk ?

=>Ims
Ja sadales skapji ir trepju telpā, tur uz kopējās zemes-nulles tās zemes būs krietni vairāk kā uz ūdens trubas. Ja gribi paraustīties pats un paraustīt kaimiņus - droši uz priekšu. Bet varbūt jau kāds kaimiņš to jau ir izdarījis, un tavā nullē zemes vairāk nekā uz trubas :D Savienošana sienas rozetē kaut cik būtu attaisnojama, ja 0 vads būtu vismaz ar 3 reizes lielāku šķērsgriezumu un visi savienojumi nozarkārbās būtu ar minimālām pārejas pretestībām. Tā kā vecajās daudzdzīvokļu mājās elektroinstalācija ir no alumīnija, bieži ar apšaubāmiem savienojumiem, tas španungs pa dzīvokļa 0 dzīvo ne pa jokam. Paņem kārtīga šķērsgriezuma kapara vadu, kārtīgi pieskrūvē pie sadales skapja nulles, aizstiep līdz dzīvokļa tālākai rozetei un ar testeri pamēri španungu starp to vadu un esošās instalācijas 0. Vēlams arī lai kaut kur būtu ieslēgta kāda lampa vai darbotos ledusskapis. Tad sapratīsi kāpēc rozetē nevajadzētu neko savienot. Uz virtuvi un vannasistabu priekš mūsdienu jaudīgajiem agregātiem jau tāpat jāvelk normāli jauni kabeļi. Ja domā, ka pietiks ar vecajām parpalām, varu apbēdināt - vadi karsīs, savienojumi dzirksteļos, gan jau kaut kur pārdegs. Ar ugunsgrēku vai bez - kā palaimēsies. Un velkot jaunu kabeli neko cenas ziņā neizsaka, vai viena dzīsla mazāk, vai vairāk. Par noplūdes automātiem te arī jau kaut kur iepriekš bija rakstīts.