Ja uzmanīgāk iepriekš lasijāt, tad manējie padsmitmetri bija tikai tāds mazliet extrēms pasākumiņš ;) + slinkums rakņāties pa zemi + tīra smilts. Ar 1m stienīšiem tomēr pa maz. mēdz būt nu ļoti sausi periodi (aizpagājšgad) kad zeme metra dziļumā kā pelni. Tur pat čurāšana virsū nepalīdzēs :D Ar 2metrīgiem stieņiem tā lieta ies. Tikai mazliet rakņāšanās darbi, jo stienim no stieņa jāatrodās ap 5m attālumā. Var likt strīpā, kvadrātos, utt. Misiņam nav ne vainas, jo arī zemējumam paredzētie tērauda stieņi tagad ir ar krāsainā metāla apvalku. Neesmu pētijis, bet varbūt krāsaino bleķu oksīdi vada labāk strāvu nekā dzelzs oksīds? ;) Katrā ziņā vajadzētu vienu mietu iedzīt, tad nomērīt. Tad jau aptuveni zinātu, cik tos stieņus vajag. Tikai šitādā laikā gan to nevajag darīt - var iegūt pārāk optimistiskus rezultātus.

Kad man vajadzēja zemējumu, īpašos kaparotos tērauda stieņus nepirku bet gan divas trīsmetrīgas vara caurules, kas laikam domātas centrālapkurei.
Apakšējā galā (ar POSu) ielodēju nosmailinātu skrūvi, bet savienojuma vietā -nerūsējošā skrūvi un misiņa uzgriezni (misiņa skrūves nebij dabonamas). Pakāpies uz Δ-veida kāpnītēm un svārstošo vidu pieturēdams ar kāju, ar kilogramīgu āmuru iedzinu pirmo, kam virsū uzskrūvēju un grūtāk, tomēr veiksmīgi arī otro cauruli. Pretestību neir mērījis, jo nevaid pribora.

nepareizs zemējums var kādreiz sākt strādāt kā patērētājs.vismaz esmu redzējis gadījumu,ka fāze tiek uz zemi,neko ārā nesit,bet skaitītājs skrien ka prieks..

Nu tad tur vēl nepreizai 0 arī jābūt ;)

tur jau tā lieta,ka pie tā zemējuma nulles nebija..

Tas par to slikto zemējumu kā patērētāju ir taisnība, pats esmu pieredzējis, gan bišku savādākā veidā, kad tranformatora punktā kāds amatieris bija nolāpījis drošinātāju un līnijā savkārt nulle bija pušu un aiz tā pušuma fāze ar nulli uz īso, bet tā kā nekur līnijā (arī pie mājām) nebija normāla zemējuma, tad to nolāpīto drošinātāju izsist neizdevās, tā nu zeme ap atkārtoto zemējumu bija labi uzsilusi, bija vēl ziema, sniedziņš nokusis :)

Bet mājas gadījumā IMHO, ja lieto noplūdnieku, tad sliktai zemei nevajadzētu šādu situāciju radīt, bet neesmu par to tā funktierējis, varbūt tur ar sanāk savs funktieris.

Tagad par zemējuma stieņiem.
Pēc viena stieņa iedzīšanas nedomāju, ka pēc mērīšanas var rasties priekšstats cik stieņi ir jādzen, it sevišķi DIY vingrotājiem.
Kad nokļūšu līdz darbam rīt, tad mēģināšu atcerēties iekopēt manus pēdējos mērījumu pie zemējumu dzīšanas.

ar to dzīšanu jau ar var sanākt visādi brīnumi.gadās,ka pietiek ar diviem,bet gadās arī,ka 10 ir par maz.un kas pats jocīgākais,ir bijis tā ,jo dziļāk dzen,jo sūdīgāka zeme paliek.varbūt tāpēc,ka stienis dzenot nedaudz vibrē,līdz ar to zūd kontakts ar zemi.

Lasīju pirmīt, ka Latvenergo nepārbauda savus izpildītājus, kuri parasti iedzenot 1,5m stieni zemē. Ja ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis, vai varētu būt pietiekami ar šiem 1,5m, jeb prātīgāk būtu apsvērt iespēju taisīt pašam savu zemējumu?

Pašam savs ir pašam savs ;) Redz latvenergo jau zemējumu nepiedāvā. Viņi dod 0 :)

Agrāk, kad LE sāka uzstādīt Jaudas ražotās uzskaites sadales, tad gan vini dzina zemējuma stieni pie sadales, bet tas IMHO ir vairāk uzskatāms kā līnijas atkārtotais zemējums. Funktieris ir tāds, ka šie aizsargājās no nullvada pārrāvuma līnijā ar šo atkārtoto, jo ja nulle ir pušu un pie mājas ir privātais zemējus ar sazemētu pēcuzskaites tīklu, tad vienfāzu skaitītājs neskaitīs, ja tam nebūs nulles.