> EjTakTu
Pateicos par atbildi, es jau to visu diezgan labi saprotu un jaudīgu patērētāju - veļasmašīnu esmu pievienojis tieši tādā veidā, kā iesaki. Bet virtuves gadījumā ir dilemma - būtībā, jautājums ir nevis par to, cik laba zeme kur ir, bet par to, lai nedabūtu pa nagiem no vadītājiem ar dažādiem potenciāliem. Kas tad vispār virtuvē ir? Aukstā un siltā ūdens caurules, metāla izlietne, metāla plīts virsma, gāzes caurule. ( Nu, vēl ir radiatori, bet tālāk.) Pie šiem priekšmetiem var pieskarties dažādās kombinācijās ar vienu roku ( slapju turklāt ) pie viena, otru pie otra. Tāpēc uzskatu, ka ir derīgi tos visus savienot kopā ar vismaz 2.5 ja ne visu 4 mm2 šķērgriezuma vadu. Un, ja kāda truba ,neapzinīga kaimiņa vai cita iemesla dēļ, piemēram, būs zem sprieguma - tad varbūt labāk, lai izlietne un plītsvirsma būtu zem tāda paša, nevis atšķirīga.

Sveiki, vai kads varetu man paskaidrot kas notiek ja zemejuma pretestiba parsniedz pielaujamo pretestibu, piemeram chetrus omus, kas notiek?

Normālā gadījumā (ja ierīces izolācija nav bojāta) nenotiek nekas, pat ja paterētājs pieslēgts vispār bez zemējuma. Tikai gadījumā, ja izolācija bojāta un ķēdē nav noplūdes automāta, no sliktāk iezemēta korpusa dabūsi pa nagiem vairāk. Kamēr, piemēram, atslēgsies 32A strāvas drošinātājs, spriegums var uzkāpt līdz 4om*32A=128V.

Spriegums jau ta vēl tā, bet caur ķermeni plūstošā strāva, kas lielāka par 30 mA var būt nāvējoša. Šādu strāvu var sasniegt pie daudz mazākiem spriegumiem nekā 128 V.

Var jau nelikt ne trešo vadu, ne dzīt zemējumu, arī neapdrošināt mantu un cerēt, ka nekas nenotiks.

Ja pārsniedz tos 4omus, un nemēģina uzlabot šo zemējumu, tad tā drīzāk ir zemē nomesta nauda, un viss.

Populārākais zemējuma uzlabošanas veids laikam ir sālsūdens :)
Ir gadījies dzirdēt par zemējuma periodisku galvanisku atoksidēšanu. Vai kāds zin ko konkrētāk (biežums, strāva, polaritāte)?

Būsim reālisti, individuālajā mājā, pēc zemējuma ierīkošanas, neviens nečakarēsies ar regulāru zemējuma pretestības mērīšanu, zemējuma kontaktu tīrīšanu, vai kautkādu atoksidēšanu. Mājas saimniekam būs jāaudzina bērni, jāpļau zālājs, jāmīlē sieva, u.t.t. un zemējums sen būs aizmirsies. Parasti zemējumu ierīko ar rezervi(iedzen vairāk laužņus zemē) un aizmirst. Tos četrus omus uzturēt ir gandrīz nereāli. Krievu laikos, pirms pārbaudēm, priekšniks lika čurāt uz zemējumu un tas bija visai efektīvi.

ja nemaldos,tad zemējumam norma ir 30 omi

Te biedri iepriekš izteicās, ka triec zemējuma stieni padsmit metrus zemē. Bet vai to nevar aizstāt ar padsmit metrīgiem stienīšiem? Vienkārši mājās ir kaudzīte ar 2m garām misiņa trubām, kuras bija doma izmantot šādiem mērķiem. Otrkārt nav nejausmas kāda ir grunts. Līdz ar to domāju, ka pie 5-6m tas stienis varētu atmesties pret dolomīta slāni un dziļak nelīst.

Tev pareizs funktieris, būtu neprā'tigi dzīt iekšā padsmit metrus stieni. Man liekas, ka bez speciālas ierīces kādi 3m un būtu čau.
Vairāk jau par 1m vajadzētu dzīt iekšā, lai tiek līdz grūntsūdenim, kur būs labāks "kontakts" . Misiņa caurules nebūs tā labākā lieta, jo tās var ātri nokorodēt zemē. Labāk pārdod tās, un nopērc normālus zemējumiem paredzētus tērauda stieņus. Tiem būs arī uzreiz kur vadu pieskrūvēt.