Atkārtotais zemējms vēl aizvien ir normā, ka tam jābūt pie uzskaites sadales. Un tas tiešām nav galvenais zemējums.

Bet, ja es paņemu (ar piekto vadu) zemējumu no skapīša korpusa, kas atrodas ~15m no mājas, skapītis ierīkots nesen, gruntsūdeņi ir augsti, tad ir kāda jēga no tāda zemējuma, jeb jēgas nav vispār nekādas? Jo, ja tāds skapīša zemējums tomēr IR kautkāds zemējums, tad negribas darīt lieku darbu un taisīt savu! Varbūt vērts kaut kā pamērīt? Neesmu elektriķis, tādēļ tik stulbi jautājumi.

P.S. Tik daudz sapratu, ka tas ir atkārtotais, nevis galvenais zem., bet ja tā pretestība ir daudzmaz ok, varbūt var izmantot???

Nu vai tas skapītis ir zemēts, vai tikai ar 4 krāsota metāla kājām iedzīts zemē - to zina tikai uzstādītājs. Papīros jau skaitās, bet vai dabā arī ir? Latvenergo večiem tās šeptes tāpat pietiek. Kad pieņem no darītājiem skatās tikai, vai visi apzīmējumi salikti :( Man pie sētas ar pagājšgad lika. Tu domā ka kāds tur lika zemējumu un to mērija? ne vella! Tāpēc es mājai (veca) to stieni iegrūdu. Bija par laimi, kur dabūt gan materiālus, gan mērāmo, gan praktiskus padomus. Tā nu man tur ir gan mana zeme, gan pienākošā nulle. Ja nesavieno, tad ar tā aizsardzība nenostrādā.
Nu šite par normām un veidiem biškucīt var palasīties.
[www.vdi.lv]

Vispār ir viens stulbs jautājums - kāpēc par zemējumu vienmēr lieto kaut kādu tievu "štociņu"? Vai nevar iedzīt zemē, teiksim dzelzceļa sliedi vai citu kārtīgu dzelzgabalu? Vai arī plakanu dzelzs loksni, kam ir liels virsmas laukums?

var jau dzīt arī dzelzceļa sliedi,tikai viens mazs sīkums,kā tu viņu iedzīsi??

Var norakt kaut vai dzelzceļa vagonu :D Viss atkarīgs no tā cik gribās rakņāties pa zemi. Katrā vietā savādāka zemes pretestība, mitrums utt. Plakandzelzi arī dziļi neieraksi. kādreiz dzina armatūras stieņus, kurus savā starpā sametināja ar plakndzelzi, tādā veidā veidojās zemējuma kontūri, kas labi veic savas funkcijas vēl šobrīd. Vienkārši tehnoloģija iet uz priekšu.Laikmets prasa mazāku darba spēka ieguldījumu un montāžas ērtumu.Bet ja nav iekopta zālāja vai izbūvētu celiņu, ja ir laiks un patikšana - var mierīgi tos lūžņus rakt nost ;)

"lūžņi" dod ļoti labu zemējuma efektu, tie tikai noteikti savā starpā labi jāsametina. Cita lieta, ka ne jau visiem sētmalē sakrautas dzelzceļa sliedes, bet ja tās pašas sliedes jānopērk par pašreizējām tirgus cenām, tad uzreiz rodas vēlēšanās dzītu tievus "stociņus".

Vai kāds nevarētu paskaidrot, kā aizsargāties pret zibensspērienu televizora antenā lauku apvidū. Es saprotu, ka zibensspēriens ir Dieva pēriens.
Un tomēr, vai varētu līdzēt, ja es, piemēram, pie mājas pakša iedzenu zemē 2m garu cinkota tērauda cauruli, piestiprinu pie tās kapara vadu, ievelku to istabā un pirms negaisa teleantenu atvienoju no televizora un piesledzu šim "zemējumam". Kādreiz tā darīja ar radioantenām uz laukiem.

Tiek piedāvāti pārsprieguma izlādētāji arī telefonam, LANam un dazādu pretestību un frekvenču koaksiālajiem traktiem (googlē Coaxial Surge protector), gan ne tik bieži kā elektrotīklam. Acīmredzot varbūtība iebliezt vienas mājas antenā daudz mazāka kā pa visu apkārtni izkaisītā tīklā.
Visvienkāršakais aizsargs ir īsslēgts ceturtdaļviļņa nogrieznis, kas gan nederēs vairāku TV joslu apvienojumam. Ar veco mehānisko slēdzi augstfrekvences (decimetru) signālu atšķirībā no vidējiem/garajiem radioviļņiem komutēt nevarēs, bet var pārspraust štekerus. Atšķirībā no tālaika "skaņugrābšļa" drāts TV antena jau ir galvaniski īsslēgta caur U-veida dipolu vai trafu, turklāt pret nelielām strāvām arī TV RF ieeja manuprāt jau ir šuntēta ar diodēm vai tml.
Domājot vairs ne par TV ieejas, bet mājas pasargāšanu no kabeļa aizdegšanās, droši vien būtu jāzemē antenas korpusa metāla daļas, bet vēl drošāk antenu uzstādīt atsevišķā mastā.