Pirmajā zīmējumā un arī otrā ir viens un tas pats- zemējuma pretestība ir par lielu lai drošinātāju "Izsistu" un lielā strāva uz zemi vienalga radīs dzīvībai bīstamu spriegumu !!! Ja korpuss ir savienots ar vadu uz skapi un tur ienulēts, kā arī uz zemi, iezemēts, tad caursitot fāzi uz korpusu, strāva būs tik liela, ka drošinātājs tiks izsists. Zemējums skapī ir potenciāla uz nulles vada ierobežotājs, jo pie šī nulles vada daudzas citas iekārtas pieslēgtas un lai uz nulles būtu pēc iespējas mazāks spriegums (jo strāva pa nulvadu arī iet) nulvada spriegumu palaiž zemē... Tāpēc iekārtas korpusus ar atsevīšķu vadu savieno ar skapja nulli un reizē ar zemi kas tiek pievadīta skapim. tautā to arī sauc par aizsardzības zemējumu. Strādās tas tikai kā aizsardzības vads, kautgan tam būs tas pats ceļš kā nulvadam. Patstāvīgi pieslēgtām iekārtām kuras ar skrūvītēm pieslēdz pie elektrības (nav ķūdas iespējamība pieslēgt otrādi)dažreiz nulvadu pieslēdz korpusam (korpusu nonullē) un tam vajadzētu kalpot kā aizsardzības zemējumam. Bet tā kā apskatītajā gadījumā ir štepselis, tad to var iespraust arī otrādi- fāze uz korpusu un tad "kirdik"

Bet pirmais zīmējums ir tīrs zemējums, kas nav savienots ar nulli. Tad šādā gadījumā problēma ir tikai tad, ja zemējuma pretestība ir pa augstu (piemērā - 10 omi)?
Tā arī nesapratu kā ir pareizi - slēgt mājas zemējumu pie nulles sadales skapī vai neslēgt?

Man dzīvē ir nācies saskarties ar situāciju, kad zemējuma pretestība ir mazāka par nulles vada pretestību, bet tas iespējams tikai tad, ja ar nulles vadu nav viss kārībā. Privātmājā zemējums ar nulles vadu sadales skapī ir noteikti jāsavieno, tad, no elektrodrošības viedokļa, viss būs kārtībā.

Nu pašlaik ar šito nākas mazliet nodarboties. Latvenergo izdomājis izvākt savu skapi no manas teritorijas. Es te kaut kādu atsevišķu zemi biju aizvilcis no šamējo skapja korpusa. Tagad attālums palielinās un nav garantijas, ka jaunajam skapim to zemi uztaisīs kārtīgu. Kaut gan mans 1. sadales skapis pēc Latvenergo papīriem skaitās sazemēts, tas protams ir tikai uz papīra. Tā nu ņemos pats.
Grunts man ir smilts, tā kā vajadzīgo pretestību dabūt grūti. Daudz stieņus paralēli arī negribējās grūzt, jo attālums starp viņiem jāatstāj diezgan liels - apm. 5m (praktiķu ieteikums).
Nosolījos sev dabūt 8 Om. Materiāli - 1m gari dzelzs stieņi ar vara pārklājumu, divpusējie stieņu savienošanas konusi (ir gan no misiņa, gan kaut kāda bronzveidīga materiāla). Paņēmu speciālu mēramo, un tik vicoju vaļā. No sākuma situ ar kūvaldu, vēlāk paliku slinks un darbojos ar nelielu atskaldāmo āmuru (vibratoru, perforātoru). Iesitu dažus metrus un pamēru. 3m- 820 Om, 7m- 24 Om, 10m- 12 Om, 14m- 7.42 Om. Pie tā arī paliku. 16 kv pītais kapara vads piestiprināms divos veidos ar speciālu skrūves skavu, vai konusa savienojums. Nekādas metināšanas.

14 m dabūji zemē? Ja pareizi sapratu, tad pa vienam metram vieno kopā kā tādu dziļurbumu urbēju?!

izmantot metinātus savienojumus iesaka dēļ drošības. Zemējums ik pēc laika ir jāpārmēra, lai pārliecinātos par tā atbilstību normām, bet ja tur ir skrūvju savienojumi, tad man nav pārliecības, ka tajā savienojumā pēkšķi neparādīsies pārejas pretestība 0,5 omu apmērā un zemējumam tas jau ir daudz. Bet nu katrs jau dara kā saprot/zin/dzirdējis un taisnība būs gandrīz visiem :).

to elektriķis Māris
Posmi nav ar skrūvju savienojumiem. Savienojumi ir apmēram 10 cm gari un 2,5 cm diametrā krāsainā metāla cilindri, kuriem no abiem galiem ievirpoti mazliet koniski caurumi. Sākotnēji savienojums tiek nedaudz uzsists uz zemē esošā stieņa, nākošais stienis tiek nedaudz iesists savienojumā. Tad ar atskaldāmā āmura palīdzību stieņi tiek palēnām iesisti zemē. Sitienu rezultātā ne tikai stieņi iet dziļumā, bet pretestības dēļ ciešāks kļūst arī savienojums. Stieņa mīkstais apvalks dziļāk iespiežas konusā. Jāpiebilst, ka sitot ar āmuru, stieņa gals parasti tiek atdauzīts, un pēc tam ar fleksi nākas to apstrādāt, lai dabūtu virsū savienojumu. Ja lieto atskaldāmo āmuru, tiek lietots pārejas posms - apmēram 2kg smags cilinrs, kuram arī abās pusēs ir caurumi. šinī gadījumā stieņa gals nedeformējas un tā lieta iet raiti uz priekšu.
Vienīgais skrūvju savienojums it kā būtu, kur vads piestiprinās pie stieņa. Bet principā tā nav. šis savienojums izskatās pēc elipsveida gredzena, kuram viens gals platāks, bet otrs šaurāks. Resnākajā galā skrūve, visa konstrukcija no krāsainā metāla. Gredzens liekās uz stieņa. Starp stieni un gredzena šaurāko galu tiek ielikts daudzdzīslu kapara vads. Piegriežot skrūvi vads starp gredzenu un vadu tiek iespiests.
Kā iepriekš minēju ir vēl otra veida savienojus ar vadu. Līdzīgs stieņu savienotājam, tikai puse no tā. Tāda kā muciņa ar nedaudz konisku caurumu. Perpendikulāri, pie cauruma beigām izurbts caurums, kur ievilkt vadu. Sastiprināts tiek dauzot virsū stienim. Bet tā kā sišana ir sišana, savienojums neskaitās tik labs, kā ar skrūves palīdzību. Tas izskaidrojams ar to, ka konuss var neuziet līdz galam, vai tieši pretēji - var pārspiest kādu dzīslu.
Stieņi arī mēdz būt dažāda diametra. Parasti 12 vai 14mm. Es lietoju 14mm.
Šo zemējuma ierīkošanas metodi pašlaik lieto lielākā daļa energo un sakaru celtniecības uzņēmumu. Materiāli sertificēti, tā kā bažām nevajadzētu būt.
Metināti savienojumi tiek pielietoti ļoti lielām būvēm, piemēram mobilo sakaru torņiem. Ja paskatās šamējās konstrukcijas var redzēt, ka zemējuma stienis savienots ar kaparnieku ar skrūvju savienojumu. :(

Labdien!
Noplūdes automāts ir laba lieta.Uzejiet googlē uz Meļņika VMT ELEKTROAPGĀDI I UN II DAĻAS,PALASIETIES,UN VISS BŪS SKAIDRS.
SKAIDRĀ,POPULĀRZINĀTNISKĀ VEIDĀ AR PĀRRAKSTĪŠANU NO VECMEISTARIEM Baltiņa un tml.
Tikai rūpīgi jākasa.
Elektroiekārtas (da jeb kādas)metāla daļas(zemējuma vads zaļš ar dzeltenu)jālaiž kopā ar''LATVENERGO''nulli ;no tās pašas vietas izlaiž vadu caur noplūdes automāta nulli.Pēdējais vads ir elektroiekārtas darba nulle(zils vads).Atslēdzas labAk ja izvēlas 30mA automātu.

thx, par skaidrojumu EjTakTu, tagad zināšu ka ir arī tādi. Incanti ko šitais stienis saka tad, ja 5 m vai citā dziļumā tamceļā parādās akmens :).

Iesaku Tev pārbaudīt arī pārejas pretestības līdz sadales skapja zemējuma kopnei, vai arī zemējuma pretestību pamēri pie tās kopnes.

PS a ko darīsi ar zibensnovedēju? Tur ar derētu kontūrs.

=> elektriķis Māris
Nu ko viens stienis var teikt :) Protams apstājas, kā visi normāli stieņi. Tādā gadījumā nekā darīt - jātaisa kontūrs ar vairākiem stieņiem, respektīvi papildus rakšanas darbi. Nu parasti jau tik dziļi nevajag. Tas vairāk atkarīgs no gruntsūdeņu dziļuma un zemes sastāva. Manā pleķī ir tīra smilts, māja atrodās uz upes vecās gultnes kraujas malas. Augsnes kārta labākā gadījumā 20 cm. Šitanī lietā labi, ja grunsūdeņi augsti, mālains. Ja trāpa vēl uz āderes, pavisam lieliski - ūdens vada elektrību vislabāk ( dabā jau destilāta nav). Krievu laikos pie zemējuma pieņemšnas sālsūdeni esot lējuši virsū - uz neilgu laiku var dabūt mazu pretestību.
Man lielāko daļu teritorijas aizņem lieli koki, galvenokārt priedes. Šamējie ir krietni augstāki par māju, tā kā rada sava veida zibens aizsarga vairogu. Ja ņem vērā, ka zibeni pievelkošie koki ( ozoli ) atrodās, gar ielas malu, un pāri ielai vēl ir piecstāvu nams, pagaidām zibensnovedēju nelikšu. Zibensnovedējiem ir tendence uzstādīties tur, kur iepriekš iespēris zibens :) Nu ja vajadzība spiedīs paurķēšos vēl tanīs zemes dzīlēs ;)
Man tas zemējums vēl pie kopnes nav pieslēgts. Gaidu, kad Latvenergo apakšuzņēmēji pabeigs savu pārslēgšanos. Kabeli ieraka, bet nepievienoja, jo nav izvilkuši cilpu atpakaļ uz ielas. Pustranšeja vaļā, nedēļu nav rādijušies. Pamēriju tik pie stieņa. Pēc tam pie piestiprinātā pītā vada, vienlaicīgi piegriežot stingrāk savienojumu. Kad pretestība vairāk nesamazinājās, likos mierā. Precīzi neatceros, bet pārejas pretestība noteikti bija zem 0.1

Labdien! Man interesē tāds jautājums. Man kādreiz ir noprkts vads ar parametriem - 2x0,75mm 2.
Cik es varu atļauties pieslēgt kw vai watu lielu aparatūru?
Lūdzu palīdziet! Es diemžēl šajā jautājumā esmu "0"!
Jau iepriekš pateicos!