10m no mājas ir elektrības stabs, uz kura pienākošā nulle ir iezemēta. Stabs kādu metru vairāk zemē un zemējuma vads diezgan pamatīgs.
Kā tad ir ?

"Nulles" zemēšana skapjos, stabos, nenāk par ļaunu nekad. Tas nozīmē ka "nulles" potenciāls būs tuvāks zemei. Bet tālāk gan visiem vadiem jābūt atsevišķi- fāze, zeme, nulle. Drošinātāju liek tikai fāzes vadā, nekad to neliek nullē! Zemes vada "pamatīgumu" nevar noteikt pēc tā dziļuma vai citādi- jāveic zemes pretestības mērījumi ar speciāla mērinstrumenta palīdzību (lieto tilta shēmu...).Nulle patēriņa iekārtās nav jāliek pie korpusa(to nekad nedrīkst darīt). Pie korpusa jāliek zemes vads. 220V spriegums uz iekārtām vienmēr ir izolēts no korpusa, jo tad iespraužot otrādi dakšu- būs korpuss zem sprieguma. Zeme šajā gadījumā var glabt...Praksē tas būtu:No sadales skapja, kas ir iezemēts, nāk trīs vadi: Fāze, nulle, zeme.(Nulle pievienota skapja korpusam, ja tas ir no metāla un sazemēts.)Tad iznāk ka itkā nulle ir tāpati zeme. Bet tie iet atsevišķu ceļu un jauda tiek pievadīta caur fāzi- nulli, bet "zeme" tikai zemē!

sory ka mana piebilde varbuut liekas mulkjiiga bet tomeer gribu paarbaudiit vai pareizi esmu sapratis, taatad piemeeram par to pashu pagarinaataaju ar zemeejumu ir taa ka taa "zemeejuma" plaaksniite rozetee principaa uzreiz savienojas ar nullvadu,t.i. ka tiek nonjemts spriegums no nulles un faazes un peec gabalinja tas zemeejums sapluust ar nulli, vai pareizi sapratu!?

Principā tā sanāk, bet pa zemējuma vadu neplūst nekāda strāva. Zemējums kalpo par aizsardzību no strāvas trieciena un tas ir savienots ar zemējuma kontūru(stieni zemē). Piemēram, uz nesazemēta datora korpusa vienmēr ir 110V spriegums. Dators uzreiz ar strāvu nenositīs , bet ja ar vienu roku pieķeras pie radiatora un otru pie datora korpusa, tad gan "labi paliek". Visu tehnuku, kurai ir tā saucamais eiroštepselis, noteikti vajag slēgt pie rozetes ar zemējumu.

Mērvienību "labi dziļi" mēra ar aparātiem un atbilstību normatīvai pretestībai noformē ar spec.aktu, ko pievieno mājas lietai.

Tātad ja es pareizi sapratu, tad nulle no jebkuras kontaktligzdas iet uz sadales skapi, bet pats sadales skapis (korpuss) tiek sazemēts ar citu novadu (vadu - stieni zemē)?

=>Booster
Saprati pareizi. Arī zemes vads turpat pienāk. Un visa tā jezga atkal pievienojas elektropiegādātāja nullei, kura savukārt nākošā skapī atkal ir sazemēta.

Kā jau tika minēts var iztikt ar 2vadu sistēmu, 3 vads ir paredzēts tikai un vienīgi drošībai un no trešā vada ir vislielākā jēga tikai tad, ja tas sākas no sadales, kas ir sazemēta ar zemējuma kontūru. Pats esmu pārbaudījis kā ir, kad nesazemē veļasmašīnas rozeti, rezultātā starp ūdens cauruli un veļenes korpusu ir tie ~110 V(kā jau tika minēts iepriekšējās ziņās). Lai zemējums spētu pildīt savu funkciju ir jānodrošina normatīvos noteiktās zemējuma pretestības, kas, kā jau te tika rakstīts, ir jāmēra. Sākumā ir jānosaka zemes(grunts) pretestība, pēc tās tiek rēķināts cik daudz un kādos attālumos ir jāiedzen zemējuma iesmi, kas tiek savienoti ar tērauda stiepli(metinot), pēc tam tiek izdarīti pārbaudes mērījumi, vai izveidotā kontūra pretestība atbilst normatīviem. Parasti iesmu skaitu nosaka pēc grunts struktūras (smilts, māls, smiltsmāls, utt.), iesmi ir jāiedzen ~2 m zemē. Pēc pieredzes ir tā, ka mājas galvenajai sadalei mitrās augsnēs pietiek ar vienu iesmu, smilšainā augsnē 2 iesmi. Galvenais neaizmirst, ka stieple pie iesma ir jāpiemetina!!! Un stieplei ir jābūt bez savienojumiem līdz pat sadales zemējuma kopnei vai, ja tiek lietota speciāla zemējuma kopne, tad līdz tai. Jaunuzceltajās mājas bieži grēko un nesazemē sadali, pie kuras ir pievienots zemējuma vads, līdz ar to pastāv risks, ka pēdējais zemējums ir pārāk tālu nenodrošinot nepiciešamo zemējuma pretestību, kas savkārt var atsaukties strāvas noplūdē uz korpusa. Arī vecajās daudzdzīvokļu mājās ir problēmas ar zemējumiem(arī ar nepareizi pievienotām elektroierīcēm), ir gadījies, kad iedzīvotāji sūdzas, ka krāns "sit pa nagiem" utt.

Piezīme kas ir ļoti svarīga: Nulles sazemēšanu var veikt tikai STACIONĀRI! Tas ir - uz palikšanu, ar skrūvēm, neatdalāmi, stipri... Nekādā gadījumā to nedrīkst darīt pagarinātājos, kuram galā štepselis!!!!! Ja iespraudīsiet otrādi- Fāze nonāks uz korpusu pieslēgtajai iekārtai un Kirdik...

Par spriegumu uz korpusa 110V: Tāds pastāv gandrīz visās elektroniskajās, elektriskajās iekārtās!!!!(Veļasmašīnās,TV, DVD,Urbmašīnas, Datori...). Kāpēc? Tāpēc ka šajos aparātos ir sprieguma pārveidotāji, motori, kuri rada impulsa slodzes uz tīkla spriegumu- motors dzirksteļo, pārveidotājs- barošanas avots ģenerē augstfrekvences spriegumu transformācijai...Tie pa barošanas ķēdi nonāk tīklā un ar saviem impulsiem traucē TV un citām uztverošajām iekārtām. Lai to novērstu liek pašās iekārtās impulsu dzēšanas shēmas, kur viena no sastāvdaļām ir katra pienākošā 220 V vada (neatkarīgi tā ir Nulle, Fāze) "sazemēšana" uz korpusu ar augstfrekvences impulsu vadošu detaļu- kondensatoru. Tādi ir 2 gab. Tāpēc iznāk ka korpuss ir zem 220V dalītu ar 2 spriegumu-110V.(tas pats par sevi nav bīstami, jo, strāva ir maza, (kondensatori 50Hz slikti laiž cauri attiecīgā gadījumā) Ja viens no tiem tiek caursists- beigts (kaut vai pēc zibens spēriena...) uz īso, tad viss spriegums nonāk uz korpusu un sekas sliktas... Pieliekot šiem korpusiem zemesvadu, impulsi tiek novadīti uz zemi un traucējumi tiek novērsti.(no DVD vai tamlīdzīgām iekārtām dažreiz uz TV ekrāna ir punktiņu nosacīti rindās izvietoti a traucējumi- tas ir no tīkla vada indukcijas TV kabelī, sliktā to savstarpējā izvietojuma un sliktās filtrēšanas dēļ)