Ko tur mazgāt zalespļāvējam, nav tak mašīna :) Rudenī izkasa visu to sļuru uz ziemu un viss. Iešu vēl es tur čakarēties un bkstīt nost, katru reizi pēc pļaušanas, saķepušo zāli :) Man jau vairāk kā desmit gadus kalpo parasts stumjamais pļāvejs un ne tur "kuzavs" izrūsējis, ne krasa nolobījusies. Iestum šķūnītī, caurvējā un, ja kas apakša ir sakrajies, tad pats izkalst. Vot nazi gan es bieži asinu. Nemaz nost neņemu, tikai ar fleksi nobraucu gar sānu nazim, lai ir riktīgi ass. Tad pavisam cita pļaušana un tādu lietu, ka motoram nepietiktu jaudas, es neesmu izjutis. Senči jau arī ar neasu izkapti nepļāva :)

Ir pieredze ar Oleomac pašgājēju. Muterītei laukos biški vairāk kā 10 gadi, 49 cm nazis, pakaļējā piedziņa. tiek lietots lauku apstākļos. Pašlaik, paldies dievam, kur ar traktoriņu nevar izkruķīties. Motors jaudīgs, lai pietiktu riteņiem. Verķis smags, priekšējo riteņu augstums katrs atsevišķi, aizmugure kopā. Nav uz sāniem izsviešanas caurums. Vai nu grozā, vai zemē. Grozā priekš lauku apstākļiem galīgi garām - tik īsu zālīti nav laika pucēt. Ar nedaudz garāku tāpat mulčēšanas režīmā piedzenās pilns un pieķep, tāpēc aizmugurē lūka pa pusei atstutēta - zāle tiek ārā, bet zaļākas kājas. Sakarā ar jaudīgo motoru, kā jau te iepriekš minēts tika, sievieša cilvēkam grūti pielaist. Manervēt grūti, ātrums ierobežots, jo tik cik motors spēj, tik velk. Taču ja skrajāka zālīte vai garākas kājas, tad ar. Spēka ekonomija tikai uz taisno gabala posmu. Tikko krūmiņi, dobītes, padot atpakaļ, vai kāds cits gadījums, tā spēku 3 X vairāk jāpieliek. Tā kā siksnas pārvads priekš riteņu piedziņas gliemeža atrodas zem pannas, nosegts ar plastmasu, tad tajā vietā papildus vienmēr zāle un citi sū sakrājās. Plastmasa tāpat ar laiku tiek bojāta un visa tā draza tiek aiz tā aizsarga garām un bremzē visu padarīšanu. Domā, ka jāmaina siksna, bet nekā - sūdi vainīgi. Siksna mainīta apmēram pēc 4 līdz 5 gadiem, naži katru gadu. Riteņiem bukses, ļurkājās, bet nav bijis vēl jāmaina. Savulaik ap 240 latiem maksājis. Sevišķi nekas nav plīsis. Karburatoram membrāna nomainīta, kāds troses gals pārtaisīts, nazim stiprinājums vienkāršots. Bet vairāk arī neko tādu neatminu.
Sencīši jau arī ar vislabākiem nodomiem pirka - veci cilvēki, nebūs jāstumj, pats papriekšu skries. Bet nekā, sanāca smagā tehnika. Daudz vieglāk vieglāku verķi stumt, vieglāk iedarbināt un citādi iznesties. Es jau saprotu, ka sievasmāte, bet nu vajag tomēr par cilvēku apžēloties :D Ne jau pats vienmēr viņai to pagalmu nopļausi.

Man pašam pie sienas mētājas vēl dīvaināks verķis Husqvarnas pļāvējs uz gaisa spilvena. Divtaktu motors, apukšā paliels trimmera disks ar četriem diegiem :)
Lieta tāda, ka man bez taisnajiem gabaliem arī tādas kalnu nogāzītes, kur četrtaktnieks rij eļļu un spļauj melnus dūmus. Priekš trimmera atkal tās nogāzes par mazu, bet taisnie gabali par lielu. trimmera sistēma ir trimmera sistēma - zāli nepļauj, bet dauza, līdz ar to pļāvums nav tik līdzens, kā gribētos. Pret vibrāciju rokturis ir aplikts ar tādu, kā biezu porolonu. Apgriezienus notur pats. Izslēgšanai tikai elektriskais slēdzis. Gaisa filtrs draņķīgā vietā, mūžīgi pilns ar sū. Nav tas filtrs mazgājams, papīra, tāpēc draņķis. Gaisa spilvens no vienas puses ir labs, maini jebkādi verķa virzienu. Taču negatīvais ir tas, ka skrajāka zālīte uz smiltiņām - smiltis pa gaisu, bet zāli pieloca un nenopļauj. Ar riteņiem arīnopļautās un nenopļautās joslas vieglāk ievērot. Esmu arī tās žilkas ņēmis nost un no veca zāģa asmens izveidojis plānu nazi. Uzlīme uz korusa aizliedz to darīt :) Pļāvums uzreiz kļūst līdzens. Esmu nodomājis atteikties no žilkas un ventilatora. Izmantot tikai motoru,un rokturi. Jālaiž tik uz mettāllūžņu kantori kāda panna piemeklēt. Luk tā, vot :)

Ja regulāri pļauj, var pļaut principā ar jebkuru, stumjamu vai pašbraucošu. Bet ja: reti pļauj, augsne mīksta, kurmju rakumi, zāle ķepīga (ir tādas sēklas, ka zāle aug smalkos garos stiebros...), tad jauda vajadzīga. Un vispār jāvelk nevis jāstumj, jo tā vieglāk... Gadās ka ielaists tik tālu, ka ar trimeri sākumā jāpāriet, tad jāsagrābj un pāri līdzenības un dizaina pēc ar zāles pļāvēju pāri. Un ja jānopļauj 700 un vairāk m2 tad ir svarīgi, cik spēka šim darbam jāpatērē.

Nu tā pļaušana ir viena sūdīga padarīšana, es kamēr savus 1700m2, no kuriem lielākā daļa ir zāle, nolocu, neapstājoties stundas 4 paiet. Nav joka lieta. Un vasarā jāpļauj reizi nedēļā točno, īpaši, ja pa zāli bizenē mazi bērni. Galvenais noguruma cēlonis tomēr vibrācija un troksnis. Elektriskais tādā ziņā ir super. Gar mājas priekšu reizēm izvelku elektrisko - klusums, miers, cita lieta, nebūtu tas draņķa vads, vispār benzīnnieki nebūtu vajadzīgi.

Grūti iedomāties pašvilkmes aparātu ar velkošo aizmuguri - lai paceltu velkošos riteņus manevriem, vadītājam jāapsteidz aparāts un vēl jāceļ uz augšu. Ir Husqvarna pašvilces pļāvējs ar priekšpiedziņu. Daudz smagāks par parasto, bet jaudas uz biezu, ielaistu zāli tāpat pietrūkst. Prātīgi braucot, velkošie riteņi jāmaina ik sezonu, apmēram 25Ls komplekts. Nez, vai vispār pirmajā ierakstā pieminētajam ķīnietim tos vispār varēs atrast...

Atbildot par tēmu autoram. Motors pilnīgi noteikti turēs ilgi, bet svarīgi, lai motora uzbūve ir ar atsevišķu eļļas tvertni, jo tad smirdoņa nav tik traka kā modeļiem, kam eļļa jālej klāt degvielai, kas kopā arī sadeg un smird ne pa jokam. Galvenā problēma ar ne-firmu ražojumiem ir sekojoši: izļurkājas riteņi, lūzt roktura stiprinājumi, nogurdinošs rokturis, būtiskas problēmas ar zāles izmešanu. Īstenībā pietiek ar vienu trūkumu - nejēdzīgu zāles izmešanu, un aparāts nav nekam derīgs. Pieredze rāda, ka, pļaujot mazu sausu zāli ir pilnīgi vienalga ar ko pļauj, bet, kad zāle ir nedaudz garāka vai mitra, tā ne-firmas rada vienas problēmas. Tātad ne-firminieki strādā jūlija mēnesī, bet augustā vai septembrī, kad brīvdienās noķert brīdi, kad zāle ir sausa ir grūti, šie aparāti nervu šūnas bojā krietni. Ņemot vērā, ka tas ir ilgtermiņa ieguldījums iesaku netaupīt, bet, piemēram, cenu klubā nopirkt ALKO ražojumu par 209Ls un bēdu nezināsi. Kā citi iepriekš minēja, pašgājējs ir vērtīgs, ja 70% no mauriņa ir taisni gabali, jo līkločus mest ar pašgājēju ir 2X grūtāk kā ar vieglu parasto.

p.s. ja aparāts ir tas, ko var redzēt bildē, tad tas nav pašgājējs, jo pašgājējām jābūt OBLIGĀTI divām svirām.

Gribu redzēt to verķi, kam eļļa ir "atsevišķā eļļas tvertnē" ;)
Divtaktu motoriem eļļošana notiek benzīnam pievienojot eļļu, taču tie parasti ir tikai zāģiem, trimmeriem un tādai tehnikai, kuru var vai vajag apgāzt otrādi vai slīpi. Pļāvēji ar tādiem motoriem praktiski tirgū nav pieejami, izņemot retus gadījumus, tādus, kā es iepriekš aprakstīju. Četrtaktu dzinējiem eļļu lej motorā, tā saucamajā karterī, bet tā nav nekāda tvertne. Atsevišķās tvrtnēs, jeb nodalījumā eļļu lej tikai zāģim priekš ķēdes eļļošanas. Divtaktu motoriem salīdzinot ar četrtaktu motoriem parasti ir lielāki apgriezieni, lielāks troksnis un vibrācija. Bet kā jau es minēju, pļāvēju tirgū tādu praktiski nav.

Ja reiz diskusija par zāles pļāvējiem, tad jautājums, cik bieži pļāvējam būtu asmenis jāasina? 600m2 parasts mauriņš, reizi nedēļā pļauju.

Es asinu vismaz reizi pļaujamā dienā (kas ir vismaz 2-3 stundas darba). Uz aci taču redzams, ka gali ātri "noapaļojas".