AndrisL
es gan neglorificētu mozu - džeku, kas divas paaudzes nomainot, 42 gadus vazāja tautu pa teritoriju, kas šķērsojama kājām pāris nedēļu laikā. viņš no cilvēka uztaisīja biorobotu ar attiecīgu softu (svētie raksti), kas tendēts uz pasaules iekarošanu: [www.youtube.com]
tiešā un pastarpinātā veidā ar mozus darbības sekām saskāries ir katrs no mums, arī topika autors.
mozus - globalizācijas pirmā posma realizētājs.

es te atkal atpakaļ pie saviem niķiem ar salīdzināšanu - cilvēkam tik ļoti vajag rīgu (nagliņas pogām), ka ir ar mieru pat emigrēt, ja nevar apmesties tās tuvumā, citāts: "Ja es ar ģimeni emigrēšu, tad manā anketā nebūs ķeksītis "alga", bet gan "dzīves vide"".
acīmredzot aizbraukšana materiālas problēmas nesagādās.
bet nekādā veidā nevar sevi un savu ģimeni iedomāties dzīvošanai daudz labvēlīgākā vidē kādā mazpilsētā, kur līdz skolai un dārziņam var aizspļaut. par ideālāko vidi - viensētu vai vismaz ciematiņu vispār neviena vārda.
vismaz prieks par rūpēm par penšiem, kurus labprāt ieliktu kādā dzīvošanai labvēlīgākā vidē.

... sabiedriskais transports ....te nav Berlīne ! Lūk ja runājam par to kāpēc - tāpēc, ka tur infrastruktūra veidota gadsimtiem un lai arī kādreiz sapostīta tā konsekventi atjaunota un pilnveidota kā sistēma - brauc uz izstādi tev tas transports jau ierēkināts biletes cenā un menedžeri ar autora un augstāku atalgojumu bez aiztures sēžas šai tarnsportā un noklūst kur nepieciešams.

Tieši tāpēc uz autora jautājumu ko darīt pievienojos tiem kas iesaka irēt un Rīgas centrā - ātri varēsi noklūt uz visām iespējamām pusēm, braukt ar sabiedrisko vai iet kājām, skolas pēc izvēles bernudārzi arī piejami, ja na pašvaldības tad privāti. un ires maksa būs zināms sociālais filtrs lai nebūtu jāskatās uz piečurātu un apzīmētu kāpņu telpu !

Manu senču paaudze mūžu vairāk vai mazāk sekmīgi veltīja aizbēgšanai no laukiem. Lielākā daļa manas paaudzes to turpina, tomēr daži ja ne atgriežas, tad vismaz skatās pār plecu atpakaļ vai parāpjas kādā kompromisa (līdz 1 h ar auto) attālumā no Rīgas. Pilnīgi atgriezties provincē arī es pagaidām neriskēju, kaut, iespējams, vajadzētu...

Laukos mēģina izbīdīt cauri represijas pret dīvānzemniekiem un lauksaimniecības zemes aizlaidējiem, jo tie paši nestrāda un citiem neīrē. Varbūt tukštāvošās apdzīvojamās platības, attīstības plānojumā ietvertās, bet nogaidošās zemes būtu jāstimulē ar NĪN?

v_t
vēlējos parādīt cēloņu un seku sakarību, un to ka sabiedrības domāšanu un pieeju nevar mainīt vienā rāvienā. Var, bet tad ir jānomaina cilvēki un jāieved jauni ar vēlamu domāšanas stilu - Staļins, Hitlers to labi piekopa.
Tāpēc iesaku koncentrēties uz lietām, ko mēs varam izdarīt personīgi un ietekmēt šeit un tagad. Ja ne lietu kopumā (sasniegt 100% rezultātu), bet vismaz virzīt, orietnēt darbības vektoru vēlamajā un pareizajā, pēc mūsu domām, virzienā.
Te jau uz filozofiju panesās, nav būvniecības foruma tēma...

Cilvēki dažādi, ja strādā Rīgā un ārpus Rīgas tāds darbs vai samaksa nav iespējama, tad būtu muļķīgi cerēt, ka nu tik pārcelsies kaut kur meža vidū.
1h brauciens, nav maz, bet no otras puses - cik ilgs laiks, no bolderājas līdz centram? No juglas? utt. Rīgā nav tranzītceļu, nav iespēja ātri pārvietoties. Tāpēc, ja var tik līdz Rīgas robežai 10-30min laikā, uzskatu, ka attālums ir labs.
Ja vēl tuvumā ir vilciens, tad ideāli, jo tā ir garantija dažādos laikapstākļos.
Es Jelgavas virzienu nu nemaz nesmādētu.
Vispār jau sākumā bija jaut. kāpēc mums ir tik dārgi...
Ja tā padomā, tas ko var dabūt uz vietas un uztaisīt vietējais, nemaz tik dārgi nav. Tas pats bloks un mūrnieks, par darbu kopā nemaz tik dārgi nesanāk.
Tepat forumā bija stāsts, ka cilvēkam poļi atveda granulnieku lētāk, kā vietējie - kur loģika? man čoms no poļiem logus atveda lētāk, kā vietējie taisa (konkrētajā gadījumā - vietējie bija sliktāki par dārgāku cenu).

Pēdējā laikā šad tad jāaizbrauc uz Bausku, un ar izbrīnu konstatēju, ka ceļā nepaiet daudz vairāk kā man ierastie 30 km no Rīgas austrumu virzienā. Iecava šai ziņā ir vēl pievilcīgāka. Ir gan nianse - ja no rīta Baložu luksoforu nepaspēj šķērsot līdz ~7:15, tad stundas vietā brauciens var ievilkties gandrīz uz divām. Ja kādreiz uzceltu dzelzceļu, Rīga aizstieptos līdz Iecavai.
No otras puses, daudzi Bauskas klasesbiedri pēc vairāku gadu braukāšanas tomēr izšķīrās par labu Rīgas tuvumam, baidoties, piemēram, aizmigt pie stūres.

"Bezpajumtnieks" - paskaties uz savu dzīvi nedaudz no malas. Vai nav tā, ka baigi daudz laika aiziet darbā? Tāpēc arī ir stress par papildus pavadīto laiku ceļā. Nu pieņemsim, ka dabūsi kredītā foršu māju 10km attālumā no Rīgas, bet ko tas pa lielam mainīs? No rīta agra celšanās, bērnus sataisam uz skolu/bērnudārzu, ceļš/sastrēgumi līdz darbam, tad darbs līdz vēlam vakaram, tad sastrēgumi, veikals, bērnu savākšana no bērnudārza, mājās vakariņas, paskatamies TV kādu stundu, gulēt... un viss no sākuma. Sievai tas pats.
Pareizi te saka, ka ja gribi pilnvērtīgu dzīvi, tad ne vienmēr ir svarīgs labi atalgots darbs metropolē un visa tā skriešana, kas ar to saistīta. Es zinu, jo pats tā skrēju, bet tad izdomāju paņemt gadu brīvu. Un tas bija mans labāk pavadītais gads kopš bērnības. Aizbraucu uz laukiem (mantojumā palikusi mājiņa) padzīvoju tur, tad paceļoju pa pasauli, mierīgi bez nekāda stresa, tad padarīju visādus lauku darbus, ko pilsētnieki tikai pa TV var redzēt. Ideāla sajūta, turklāt nekāda stresa par finansēm, jo laukos var nodzīvot gadu ar pilsētnieka 2 mēnešu algu. Sievai uzreiz pateicu, ka nav jēgas strādāt algotu darbu, viņa tagad ar bērniem dzīvojas jau vairākus gadus un šaubos vai jebkad vēl strādās kāda labā. Drīzāk sāks kādu savu biznesu kā hobiju.
Esmu tagad pa ziemu atkal atgriezies pastrādāt, bet šo vasaru atkal būšu brīvs un centīšos izbaudīt dzīvi ārpus ofisa. Vēlāk ir mērķis visu sakārtot tā, lai nevajadzētu lielāko daļu savas dzīves pavadīt ceļš-darbs-veikals-ceļš. Un šeit ir būtiski lai nebūtu lielu kredīsaistību. Ja tu, labu gribot, esi par 100K nopircis "skaistu māju, ar sakārtotu vidi apkārt", tad tev pēc tam nekas cits vairs neatliek kā 20 gadus strādāt. Padomā par to. Atpakaļ ceļa nebūs.

es jau arī gribēju parādīt likumsakarības.
pirms koncentrēties un ķerties pie lietas, tā vispirms ir jāsaprot.
kaut vai tas pats nīn. kad es saku, ka tas ir nelikumīgs un neloģisks, un ir pretrunā propagandētajai ideoloģijai, cilvēki uz mani skatās kā uz trako. cilvēkiem ir grūti saprast, ka nī ir tāds pats privātīpašums kā bikses. par biksēm ikgada nodevu neviens nemaksā. samaksāju valstij pvn, tās iegādājoties, un atšujieties.
ja man par savu privātīpašumu jāmaksā kaut kāda regulāra nodeva, tad tas īpašums nav mans vai arī ir dažādi kapitālismi. piemēram igaunijā savs, latvijā savs. tas ir tikai viens piemērs

tiem, kas te baigi krenķējas par postā ejošām lauksaimniecības zemēm, varētu iedot uzdevumu iznomāt gabalus, kur ar traktoru īpaši neieskriesies, kas nav interesanti lielražotājam vai uzsākt konkurētspējīgu ražošanu padsmit ha zem uzraugošo iestāžu un subsidētās eiropas lauksaimniecības produkcijas spiediena. labāk lai tā zeme stāv un pieder vietējam, lai viņš nav spiests to pārdot!

filozofija IR būvniecības un jebkā cita neatņemama sastāvdaļa.

Kādreiz strādāju Elijas 17, dzīvoju Iļģuciemā, kolēģe dzīvoja Raganā. Pēc darba es iegāju sporta zālē Global Fitness Tērbatas ielā uz 1h20min, pēc tam caur dušu un veikalu biju mājās vienlaicīgi ar manu Raganā dzīvojošo kolēģi, kas visu šo laiku bija pavadījusi pie stūres.

Jā, es zinu gadījumus, kur cilvēki divatā 3 gadus no Cēsīm katru dienu uz Rīgu brauca. Tāpat beigās nojūdzās, saprata, ka piķis nav tā vērts, kaut pelnīja katrs ap 1,5K Ls mēnesī uz ķepas. Ģimenes budžets 3K Ls ir neslikti, vai ne? Šobrīd abi kopā pelna ap 1K Ls Cēsīs un ir smaidīgāki un laimīgāki kā senāk.

Algots darbs ar bankas karsto dvašu pakausī uz 30 gadiem, ja darbs-māja ir vairāk par 30min - neiesaku.

to v-t

NI var formulēt arī kā maksu par infrastruktūru, ko kopīgi uzturēt ir saprātīgāk - pretējā gadījumā Īpasums varētu būt tikai kā autonoma vienība bez 'sakariem ar ārpasauli" !

Viesturs470
Ja NĪN formulē, kā maksu par infrastruktūru, tad, jo tālāk purvā, jo NĪN jābūt lielākam. Infrastruktūru uzturēt un attīstīt purvā ir daudz grūtāk, nekā vietā, kur koncentrējušies vairāk īpašumu.

Par NĪN pilnīgi piekrītu v_t. Ja kāds domā, ka NĪN palielināšanas rezultātā tiks pie lētākiem zemes pleķiem un mājām, tad apbēdināšu. Nekas nav jāpalielina, apskatieties vienkārši, kas notiek vietās, kurās jau pašlaik NĪN ir lielāks nekā citur (summas ziņā, ne procentos). Šovasar sanāca tā krietni pastaigāties pa Jūrmalu, sen nebiju tā kārtīgi pavērojis, parasti jau tik caurskrienot, vai uz konkrētu adresi. Jāsaka kā ir - kontrastu pilsēta. Starp "redz, es varu to atļauties" un "es to vairs nevaru atļauties. Principā jau tas pats princips - pilis izgāztuvē.Degradēta sociuma apmetne, tikai daba nedaudz piesedz, pagaidām. Vai tāpēc tur nav grausti, vai tāpēc ir palikusi lētāka zeme?

Posted by: Dzindzis (159.148.172.---)
Datums: 05.03.2013 12:52

Mārupe, Jelgavas puse galīgi nerullē - augsti gruntsūdeņi, ļoti bieža applūšana, kā arī problēmas ar iebraukšanu Rīgā . Māja jaceļ teiksim Mežparks, Kišezera apkārtne, Baltezera apkārtne, Berģi, Dreiliņi var būt arī Dārziņi - sakārtota vide, normāla satiksme, lidz centram 40min. maksimums.


Kad berģos bija plūdi vai Ogrē, te Ozolniekos nekas nebija.
Vienīgie plūdi bija 2009 laikam, kad visa Jelgava pludoja. Tiem kam mājas zemākā vietā - ūdens bija klāt pie pamatiem.
Iebraukt Rīgā var pa asfaltu un nav nekādu problēmu. Ja darbs pārdaugavā - ceļā ~ 25 min. Ja Ziepniekkalnā ~ 20 min.
Mežaparkā zemi par 10 KLS varbūt 95 gadā varēja nopirkt, tagad tā tur ir Jūrmalas vērtē - nu vismaz nodokļi točna.

Varbūt NĪ nav īsti godīgs, bet, ja mēs atceļam NĪ, tad atceļam virkni citu ar privātīpašumu saistītu lietu - būvatļaujas, projekti, saskaņošanas utt. Piemērs - man jānozāģē SAVĀ zemē, MANA vecātēva stādīts koks, kas nu ir pāraudzis un traucē. Man SVEŠIEM cilvēkiem, kam nav pilnīgi nekāda sakara ar MANU īpašumu un MANA vecātēva stādītu koku ir jālūdz atļauja koka nociršanai un jāmaksā liela nauda. Ar ko šis gadījums atšķiras no NĪ?
Kaut kādai kārtībai ir jābūt un likvidēt Jūrmalas graustus var arī bez genocīda pret pamatiedzīvotājiem, par to nu es esmu 100% pārliecināts. Kad atbrauca vācu radi ciemos, es viņiem nekādīgi nevarēju izskaidrot, kāpēc pašā Majoru centrā ir kaudzēm pamestu graustu, kas tādi tur stāv jau 20 gadus. Viņi tikai nosmīn un nodomā, ko tad nu no tiem "sovjetiem" citu var gaidīt - pie pilna prāta jau viņi nav, jo vietā, kur īpašumi maksā miljonus, gadiem stāvoši grausti nevienam nav saprotami. Nav valstiskas domāšanas - tas ir visa pamatā.

Man domāt, ka plūdi pierīgā vairāk draud tur, kur ir tiešs upju (pali) vai ar jūru savienotu ezeru/kanālu (vētras) tuvums. Tā ka Jelgavas/Olaines puse, kas nav Misas, Lielupes un to pieteku tuvumā man liekas nav diži riskants rajons neskatoties uz to, ka viss ir plakans un gruntsūdeņi augsti. Biežāk dzirdams ziņās, ka kaut kur Gaujas un Juglas palienas pļavās zemākās vietas cieš. Nu un vētrās attiecīgi piejūras un tuvējo pieezeru rajoni.

Visa diskusija biku ne pa tēmu. C'mon ģimene ar 2300 ls meneša ienākumiem var atļauties kredītā samaksāt 600 ls/mēn, 25 gados var nomaksāt 125 TLVL kredītu...
Nu nestāsti, ka par 170 TEUR nevar pats uzcelt (zeme kaut vai Mārsilos par 30 TEUR, vai Mārupē par ~35 TEUR) sakarīgu ~150-180 kvm mājeli (bez torņiem, milzu logiem un citām nevajadzīgām lietām)... Neauglīga diskusija!
Un nevajag ņemt vērā tos sludinājums par māju cenu virs 180 TEUR - tās ir domātas nerezidentiem, jo katrs šeit dzīvojošais, kam ir pieejams kalkulators sarēķinās, ka tad lētāk ir uzbūvēt pašam!

Un ja vēl var maksāt 900 ls mēnesī, tad pa 15 gadiem māja jau izmaksāta...

ingi, protams, to var samaksāt. Mierīgi, kapēc ne. Tikai, ja mēs runājam, par trīs bērnu ģimeni, tad tas nozīmē atteikties no sporta aktivitātēm, jebkādiem (budžeta kategorijas) ceļojumiem, sašaurināt izglītības perspektīvas, atteikties no jebkāda drošības spilvena, utt. Īsāk sakot visas iespējas kļūt par trulu Austrumeiropas dārzeni, lai izpirktu pārcenotu mājokli. Un jautājums ir kāpēc viņš tik pārcenots, nevis vai pārdodot nieri es to varu nopirkt.

Starp citu - pirms pāris dienām iegāju DnB un apvaicājos par savu kredītspēju pie šādiem ienākumiem (man ir absolūti nevainojama vēsture, neviena kredīta). Un bankas ieskatā tā ir 85 000 LVL. Trūkstošo, protams, var aizņemties SMS kredītā.

Bet atkal - triju bērnu ģimenei šīs lietas izskatās savādāk, nekā ja Tev ir 25 gadi un 2K mēnesī.

Daļēji piekrītu Bezpajumtniekam. Esmu ar līdzīgiem ienākumiem un pat krīzes apogejā konstatēju, ka ģimenei ar bērniem nav ko nopirkt Rīgā par saprātīgu cenu. Nerunāju par neko ekskluzīvu. Tiesa gan meklēju dzīvokli, ne māju. Un risinājums atradās sekojošs. Bija nenovērtēts, fiziski novecojis daudzdzīvokļu īpašums labā vietā pārdaugavā, kuru vairāki (virs 10) līdzīgi domājoši indivīdi viena ģenerālinvestora vadībā izpirka (pērkam kopā! :) ar domu veikt tajā kapitālo remontu. Šis remonts vēl joprojām turpinās, un es paredzu ka 4 gadu laikā nolaists 100 gadus vecs nams būs tapis jaunā kvalitātē, no sava sākotnējā saglabājot tikai fasādes izskatu un oriģinālos mūrus. Uzskatu, ka šāda ir klasiska ilgtermiņa investēšana un visur pasaulē tā prasa gadus. Pašiem tikmēr jāīrē. Vai tas būtiski atrauj kaut ko no paša un bērnu dzīves kvalitātes? Visticamāk, ka nē.

Runājot par standartizētiem Detroitas ciematiem... Nezinu,vai Autoram aizraujas elpa par vienu no 64578 vienstāva standartprojektiem, kuru nekādi nevar nosaukt par MĀJĀM. Jā - tie ir mitekļi kādam laikam (kā iepriekš minēja), bet ne mājas ar savu personīgo piesaisti VIETAI. Es sevi personīgi identificēju kā rīdzinieku, un visticamāk Detroitā justos vienkārši draņķīgi. Varbūt tas ir vienkārši vecmodīgums un tizlums - nezinu. Kad biju mazs, tad vasaras rītos pamostoties ar seju pret logu, vienmēr redzēju vienus un tos pašus 3 bērzus un zilas debesis. Laikam provinciālisms.

Par NĪ runājot... Konkrēts piemērs Mārupē ir Mārasciems. Tur nebija nekā 10 gadus atpakaļ. Burkānlauks. Atnāca privātais Merks, izpirka zemi, uzrullēja privātā kārtā asfaltētus ceļus pievilka drātis, trubas un gāzi, ieraka laternas. Kā privātais investors!! Un pārdeva daudziem maziem privātiem īpašniekiem. Un še ku reku dažus gadus vēlāk parādās pagasts, kas katriem 2000m2 īpašniekiem atsūta 600Ls rēķinus. Un aizbildinās, ka viss ir likumā noteiktā kārtā. Tipa formulu jau VZD izdomāja, nejau pagastvecis. Jā,tikai problēma ir apstāklī, ka absolūti nekas netika no pagasta puses darīts, lai vidi iekārtotu. Kā smejies - pie pilna katla smēlēju daudz. Un tas ir netaisnīgi. Nesamērīgi netaisnīgi. Tie politiķi, kas šo sistēmu mainīs/lauzīs, uzvarēs vēlēšanās. Šobrīd ir sajūta, ka iniciatīva ir sodāma!

Par izmaksām... Arī uzskatu, ka atslēgvārds ir standatizācija un masveidīgums. Kas arī rada izslavēto ražošanas un darba efektivitāti. Latvijā tā nav. Katrs mēģina izbīdīt savu vienīgo un unikālo projektu, kas savu daudzo unikālo prasību dēļ arī sadārdzinās. Var saukt to par raspaļcovku, taču drīzāk tā ir vēlme būt atšķirīgam pēc 50 gadu posma, kad ar pienu tika iezīsts, ka visiem jābūt vienādiem. Plus sūdīga darba plānošana. Ja tas pats augšminētais Mārasciems būtu viss no vienādām 150m2 Līvāntipa mājiņām - cenām vajadzētu būt salīdzinoši demokrātiskām, taču pārdot to būtu problemātiski, jo pircēji šādas standartmājas neidentificētu ar sevi un savu piesaisti vietai. Es gribu tā kā es gribu. Because I'm worth it!