aaaa pareizi saka. Visa siltināšana karkasā ir ākstīšanās. Materiāli noveco un saraujas un sagriežas un paliek tur tikai šķirbas. Jābūt viengabala elementiem, pie kuru savienojumiem var vienmēr piekļūt. Vienkārši nevajag gribēt vairākas funkcija vienā .Siltinājums ir viena lieta, bet elektroinstalācija, santehnika, stiprības konstrukcijas u.t.t. citas. Nevajag taisīt rosolu. Daudzas lietas var kombinēt kopā, bet ne ar siltinājumu.

to Bezpajumtnieks

vai vari nopublicēt savu apkopojumu par karkasa māju ražotājiem nedaudz izvērstāk par dodies uz somumāja ?

Tur jau tā lieta, ka vietējā industrija piedevām visam nemāk sevi pārdot, nav smuku katalogu, nav pārliecinošu interneta lapu, nav smuku māju griezumu vai eksterjera risinājumu, nav viegli dabūjamu tāmju vai gala cenu piemēru. izziņas iegūšanas process ir ilga kantoru apzvanīšana un tad kaut kādas druskas izstāsta un sasūta meilos. vai es to visu esmu izkonspektējis? Protams, ka nē. Bet pēc vairāku nedēļu čakarēšanās izkristalizējās viedoklis, ka pārliecinoša cenas un kvalitātes attiecība ir somu mājai. Ar vismazāko iespējamību uzrauties uz aaaa norādītajiem riskiem no sliktas montāžas, utt. Cenas kā jau minēju lïdzīgas. Bet pie tādas brendu un kvalitātes atšķirības kaut kāda noneim angāra ražojumam ir jāmaksā uz pusi lētāk, lai man būtu interese tur turpināt diedelēt tāmi un ņemt riskus.

Tikai pircēja viedoklis. Nav nekādas intereses vietējos blamēt.

Es gan teiktu, ka noname angāra ražojumam drīzāk būtu jābūt 2x dārgākam, jo noteikti - darba organizācija ir švakāka, automatizācija švakāka, strādnieku motivācija švakāka, darbagaldi švakāki. Tā jau ir lielākajā daļā mūsu uzņēmumu - neefektīvs darbs, kas balstās uz nekompetenci. Kāpēc dānis Dānijā cūkas var izaudzēt lētāk kā mūsējais mazzemnieks šeit? Man patika, kad intervēja to dāņu cūkufermas īpašnieku, kas te pa Latviju šeptējas - viņš tiešā tekstā pateica, ka Latvijā pilnīgi nevienam neesot ne mazākās sajēgas no modernās lauksaimniecības. Es nedomāju, ka viņš blefoja, pie kam džeks bija pat patīkams, ne smakas no augstprātības vai kas tamlīdzīgs. Lielākā mūsu nelaime ir, ka mēs negribam mācīties - tas ir baigi žēl, ka mums patīk ieņemt pārgudro nostāju un nepieņemt neko no malas, nevēloties kaut ko mainīt.

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kāpēc
> dānis Dānijā cūkas var izaudzēt lētāk kā
> mūsējais mazzemnieks šeit?
Paskaties subsīdiju apjomu Dānijā un pie mums
Pie tam vismaz pārītis dāņu, kas ar plašu vērienu sāka Talsu rajonā lauksaimnieciskot, ir aizvākušies vai stingri samazinājuši apgriezienus, acīmredzot tas nav tikai mākas jautājums. Ja man subsīdijās sedz vismaz pusi izmaksas, es arī varu ražot lētu produkciju.
Tas, protams, nenozīmē, ka LV nav haltūristu un nejēgu. Otra LV izplatītā lieta ir tā, ka iesaistītajām personām naudu ļoti vajag - pašiem màjas jābūvē, džipi jāuztur, uz Ēģipti jābrauc - nu kā jau standartā pienākas.

lai nu būtu modernā ražošana, augstās tehnoloģijas. es labprāt samaksātu 3-5ls? par kg cūkgaļas izaudzēšanu kārtīgam lauku cilvēkam, ar manām dārzeņu sēklām, ar maniem graudiem utt., lai tik izaudzē. bet zinat ko? jūs tādu neatradīsiet principā. tādu vairs nav. ir tādi, kas tūdaļ solīs, bet turpinājumā zags, melos, dzers. un finālā saņemam to, ko gribējām- atkal dodamies uz rimi/maxima pēc lētās, bezgaršīgās, ar steroīdiem un pesticīdiem pilnās gaļas. žēl ka nav variantu, bet ja būtu, es to sūda mūsdienu augsto tehnoloģiju pārtiku nepirktu ne pie kādiem apstākļiem, vai to audzē dānis, latvietis vai krievs. tāpat šodienas jaunie privātmāju projekti, baigi gudri stāsta cik moderni būvēts, bet kad apskaties, pat normālu līdzenu grīdu ielikt nespēj, sienām pieliec līmeni- tas pats, šķībi greizi, materiālus saliek lētus, bet tirgo kā nez ko. latvijā nav adekvātas likumdošanas par pienākumiem un atbildību, un cilvēki tā arī dzīvo, viss vienalga, uz vienalga ņēma kredītus, uz vienalga aizbrauca no valsts, uz vienalga būvē, strādā. beigās saproti ka nav no kā paprasīt, labprāt maksātu adekvātu cenu par adekvāti padarītu darbu, bet tādu ir maz. lielāko daļu tik muld un sola un stiepjas pēc naudas, bet kad jāatbild par savu nekompetenci un nespēju, tā bēguļo slapstoties. beigās sanāk ka nekas nav mainījies no PSRS laikiem, jāizglītojas pašam, jābūt pašam būvuzņēmējam, jāstrādā līdz, tad arī varēsi pārmest pats sev, citādi nervi beigti.:D

mūsu māju ražotāju piedāvātie projekti vairumā gadījumu ir vainu ārzemēs veikto pasūtījumu nesaskaņotās projektu kopijas vai kopijas no IPP projekts katalogu brošūrām. lai iegūtu kautko ar detalizētāku informāciju tiešām bez zvana un iestādes apmeklējuma neiegūsi.
Es izvēlējos otru variantu - pasūtīju no skandināvijas kādus 15 māju katalogus, no tiem ap 10 katalogi 1-3nedēļu laikā bija manā paskastītē pilnīgi par brīvu.
pie tam tie katalogi ir A4+ formāta ap 100lpp biezi kur katrai mājai ir savs atvērums ar plānu, iekšas/āras bildēm un citām bildēm.
protams var skatīties arī online katalogus, bet tomēr rokāsturamais variants ir daudz jēdzīgāk.

tikai vienmēr paliek jautājums - vai mūsējie koka karkasa māju ražotāji spēj uzbūvēt šādu atbilstošā kvalitātē [www.gotenehus.se] [www.flickr.com]

un vēl ko pamanīju - zviedrijā daudzviet izmanto lokšņu siltumizolāciju kas ir uzreiz 150/200x600x2500 mm liela viena gabala loksne, tādējādi nav vairāku savienojuma šuvju kas rada kārtējos defektus siltinājumā. mūsējie vairumā izmanto kas standartā pieejams pie vairumtirgotāja. bet nu tas laikam dēļ tā ka apjomi ir tik mazi, ka neviens šeit neved iekšā lielās dimensijas.

...... Wrote:
-------------------------------------------------------
> bet kad apskaties, pat normālu
> līdzenu grīdu ielikt nespēj,

Mana pēdējā pieredze liecina, ka nedrīkst ņemt tā saucamos Мастер на все руки, jo tad ir pilnīga žopa, latviski izsakoties.
Mājā man bija koka grīdu licējs, flīzētājs, santehnikas licējs, kas katrs darīja tikai to un neko citu. Grūti pat atrast, ko sliktu par viņiem pateikt :)
Dzīvoklī bija sākotnēji minētais personāžs. Pilnīgs pī pī pī.

rbm, par to izolācijas lietu es ar esmu domājis. Visi kā mantru skaita, ka tajā 600 mm spraugā starp statņiem jābāž pa gabaliem tā kvadrātveida vate. Un lai neveidotu spraugu tad visādos pamīšu rakstos jāliek divas kārtas.

Bet kāpēc gan lai es nevarētu attīt rulli (kas ir lētāk) vai kaut kur dabūt milzu loksni un iekārt viņu starp statņiem visā stāva augstumā? Vai viņš satrūks pats no sava svara, vai kādi citi apsvērumi? Lūdzu praktiķu komentus...

rbm, vēl man lūgums - ja ir pie rokas, tad padalies ar linkiem, kur tos katalogus prasīji. Gribu izmēģināt visu!

Noderēs i man, i citiem ļaužiem, kas netic dzīvei bez tūjām, biezpiena apmetuma, PVC un brūnā koka žoga starp betona stabiem.

Nevaru iedomāties kā tādu 2.5 metrus garu loksni normāli iebūvēt karkasā, to nesabojājot. Viņa lieksies un lūzīs. Standartā ir 600x1200mm taisnstūra gabali, kas manuprāt ir diezgan parocīgs un ērts izmērs. Vēl ir garumi 1400 un 1500, bet tie diezgan specifiski jau.
Es nesaprotu arī kāpēc cepiens par šuvēm, jo gaiss tur ir stāvošs un nekādai kustībai (gaisa) nevajadzētu būt (siena sanāk kā sendvičs, kur ir vairākas gaisu norobežojušas kārtas). Līdz ar to šuves principā neko daudz neietekmē. Efektīvāk ir galvu lauzīt par ventilāciju/rekuperāciju, logiem, durvīm, utml.

Kā nav nozīmes spraugām? Tad jau izolāciju vispār var nelikt - gaiss taču nekustīgs! Par vati nezinu, puķiku toč var pasūtīt citos izmēros, bišķ dārgāk, bet toties kas par kaifu! Es ņēmu 1x2m loksnes, blākš blākš un gatavs :D

pamats topošais, izlasi lūdzu manu tekstu vēlreiz. Es runāju par šuvēm, nevis spraugām. Protams, ja atstāsi plaukstas platuma spraugu, tad tas kaut ko var ietekmēt, bet dažos milimetros nekāda gaisa kustība praktiski nebūs.

Es caur šo saiti [www.byggahus.se] gāju pēc kārtas visos ražotājos, skatījos un kur patika sūtīju katalogus. no pirmajiem 20 linkiem kādi 5 toč atsūtīja daļai ir pieejams online katalogs.

to E
ražotnēs karkasu parasti būvē guļus "uz galdiem" un kur tur problēma pārvietot lielo/biezo loksni attiecīgā biezumā. ja paskatīsies youtube ar somu/zviedru māju ražotņu automatizācijas līmeni un mūsu "flagmaņiem", tad raudāt gribas par to cik te viss bēdīgi ar standartizāciju un optimālu darba ražīgumu. izbraucam tik uz to ka var pa lēto darbiniekus dabūt.

lūk links [youtu.be] uz to kā omatalo (somu māja) ražo savas būdas. 46.sek redzams arī lielais paroc

Loti saprotu Bezpajumtnieku, man pirms 2 gadiem bija lidzigs jautajums sev uz kuru sekoja pilniga bezatbilde. Paris buvnieki man gribeja iestastit, ka ta nu tas ir un tur neko padarit, pats neuzcelsi uttjp. Bet tad apskaidriba naca pati par sevi. Cik nu tev laiks un iespejas atlauj, ir pasam jakustina sparinini un jastrada buvlaukuma. Citi smiesies, smiknas un teiks, ka ofisa lampas tev pratu ir atnemusas, bet tas ir vienigais cels uz brivibu. Jo ja tu izvelesies iet 100% bankas kredita celu tad sagaidi, ka tava briviba tiks atnemta un visu naudu tu atdosi buvniekam. Nobal ari smiekli par muzigo buvlaukumu, ja apjaut parada ietekmi uz gimeni, ja kadreiz ar naudam kaut kas aizet greizi.

Mans merkis ir uzcelt acij un sirdij tikamu, funkcionalu, kvalitativu, energoefektivu, taisnstura formas divstavu maju par max 100.000 EUR. Iecereta majas platiba ir ~180 m2.

Zemes plekjis kaut kur meza pljavaa nav risinajums, vietai ir jabut pienemamai attaluma zina. Ierekini auto un ar to saistitas izmaksas gada griezuma, ka ari patereto laiku ko esi atnemis darba devejam, sev un gimenei kamer parvietojies no Siguldas uz Vecrigas biroju. Tas nav ekonomiski izdevigi.

FYI: Bezpajumtnieks ir bijis pie pareizaa DNB cilveka, tads ir vinu cipars ko vini dod cilvekiem ar lidzigiem ienakumiem. Un nevajag labak iet pie tada kas dod kreditu 190k EUR, tev vinus tiesam nevajag. Ari ar visiem 2300Ls/menesii ienakumiem.

Labprat uzzinatu ka tu atrisinaji savu retorisko jautajumu.

Piena paka, jautājuma risinājums pagaidām izskatās kā pusgrausta ar lielu zemi iegāde pa 60 kilolatiem mežiņā, kurš vēl ir Rīgas pilsētas admin teritorijā. Rekonstrukcija maksās vēl tikpat. Komplektā ir patiešām liela zeme, kurai ja izdosies nošķērēt kādu gabalu un pārdot, tad daļa naudas atnāks atpakaļ un es būšu ielīdis definētajos 100 000 LVL.

Lai pa tādu naudu es iegūtu savu 150 m2 māju mana iecere ir esošajam mūra objektam nogriezt ar lielu fleksi otro stāvu (pamati nav priecīgi par esošo konstrukciju), šur tur piebetonēt, uzlikt jumtu uz pirmā stāva mūriem un no ārpuses apģērbt ar koka karkasu, kurā ir saštopēta vate.

Kāpēc projekts ar tik daudz x un galvassāpēm? Mans secinājums ir identisks Tavam, ka paša darbaspēka un ģimenes amatnieku maksimāla mobilizācija spēj to ekseli padarīt puslīdz pieņemamu. Tā ir vienīgā lieta, kur var taupīt, jo flīzes no mana žēlā stāsta lētākas nepaliek. Bet šis scenārijs neiet cauri tukšā pļavā, kamēr pusgrausts man piedāvā telpas darbnīcai, noliktavai, elektrību utt, kur iespundēt sievastēvu uz nākamo pusgadu un pašam nokaifot 6 nedēļas atvaļinājuma. Tieši tāpēc jaunie elementi būs kokā, jo sanaglot piecas latas pēc darba var, bet uzmūrēt 10 blokus nav tik forši.

Nu un ārprātīgi ambiciozos sapņus par sabiedrisko transportu, normālu piebraucamo ceļu, pilsētas inženiertīklu pieslēgumiem un citām augstas klases ekstrām - tos es esmu atmetis. Kas gan es esmu, lai paģērētu tiesības uz ūdensvadu vai ceļu. Tie lai paliek turīgajiem aizlaisto īpašumu saimniekiem pilsētā un ss.lv pārdevēju kopienai.


Kaut kas jau beigās iznāks. Bet tas joprojām neatcels topika problēmu, ka man par šo visu būs krietni jāpārmaksā gan attiecībā pret saviem un apkārtējo ienākumiem, gan salīdzinājumā ar kapitālistu zemēm.

To Bezpajumtnieks

bet attālums līdz autobusa pieturai,ejams ar kājām? Vissvarīgākais parametrs. Ja tikai ar autiņu, tad jau tie ir lauki un tur jau viss lēts.

Bezpajumtniek, tas objekts ir Vecdaugavā/Vecāķos pie dzelzceļa ar hektāru meža?

Bezpajumtnieks - lai veicas. Bet nu viegli nebūs. Ja darbs ir standarta - katru dienu 5 dienas nedēļā, tad pēc tā varētu reizem būt grūti motivēties vēl ņemt āmuru rokā. Nākamos vairākus gadus būvniecībai būs jākļūst par Tavu dzīvesveidu, hobiju un izklaidi. :D Lai kaut kādos sakarīgos termiņos būtu redzama gaisma turneļa galā.

Man liekas, ka labāk būtu bijis ārpus Rīgas administratīvās teritorijas, jo Rīgā visi saskaņojumi sarežģītāki.