Ko jūs visi bezpajumtnieki un martelli dusmojaties ka nevarat atļauties mitekļus atbilstošus saviem ienākumiem? Metiet tos darbus pie malas un nāciet strādāt par celtniekiem, būs gan mājas gan ceļojumi pašiem, gan skolas un bērnudārzi bērniem. Celtniekiem nemaz tik mazi tie ienākumi nav, jums jau arī patreiz viņi nav lieli.

=> Uldim
Es nedusmojos. Es konstatēju faktu un rīkojos atbilstoši. Esmu savā neilgajā mūžā arī pats vienu māju laukos uzcēlis un zinu, kāds darbs tas ir. Man 150m2 māja ar visu vides labiekārtošanu (2004-2008) un zemi 4ha izmaksāja 50kLs. Tas ar visu dārgo apdari/logiem/durvīm, par kuru runā Bezpajumtnieks. Tirgū šādi īpašumi iet pa 100-120. Tas, kurš var turēt šādu īpašumu ilgtermiņā, gala beigās arī paņem virspeļņu 100+%. Un turēt var tas, kam ir nauda (atšķirībā no 3 bērnu ģimenes pat ar ļoti labiem ienākumiem).

Tas, kas mani aizskar, ir nesamērīgais NĪN, jo pretī tu par šādiem maksājumiem nedabū praktiski neko vai ļoti maz. Parādiet man tos daudzos jaunos bērnudārzus / skolas / ceļus / kultūras pasākumus / drošību utt, kas būtu piekrītoši par šiem maksājumiem. Nav nekas pret kolektes samešanu, ja var redzēt rezultātu. Bet nevar taču.

Vai kāds insaiders var pateikt kā banku meitas tiek galā ar ļoti daudzo īpašumu nodokļiem? Kā viņi atspoguļo šos maksājumus bilancē, jo pretī peļņas nav (īpašumi gadiem netiek pārdoti..)? Vai viņi nenodod ēku / dzīvokli ekspluatācijā un tādējādi maksājumi ir simboliski? Vai varbūt šis ir iemesls kādēļ cenas turas nesamērīgi lielas, jo gala beigās jau kādam tie nodokļi + īpašuma cena būs jāsamaksā? Un starpnieki tikai spēlē līdzi šai cenu ruletē...

Atliek tik dibināt partiju nākamajām vēlēšanām. Un kā te iepriekš teica, ar tādām vadlīnijām, ievēlēšana garantēta. Bet jāpiekrīt, ka situācijas normalizēšanai vajag laiku. Ar laiku sapratīs, kas ir un kas nav labs. Gan cilvēki, gan valsts. Varbūt vajag lai nomainās vairākas paaudzes.

Bet situācija tomēr laikam mainās uz labo pusi, vismaz es tā ceru.
Nopirku zemi pirms gada, uzbūvēju karkasu. Netālu no manas zemes ir pierīgas ciematiņš ar 'labajos' laikos būvētām gandrīz simts mājām, vienādām. Ir tādas, arī, kas labajos laikos iesāktas un nav pabeigtas. Zemi pārdod vai nu izmisušie vai arī dārgi. Parunājot ar kaimiņu zemes īpašniekiem, kuri pirka zemi identisku manai labajos laikos, viņi samaksāja 4-7 reizes vairāk un protams, ka tagad viņi nav gatavi laist zemē cenu. Nodoklis par zemi - minimālais. Līdz ar to var gatavoties, ka apkārtējie, kas nopirka dārgo zemi to nepārdos, bet arī pašiem nebūs naudas būvēšanai.
Ir daži zemes gabali, kuriem pārdevēji cenu samazina. Tādi netālajā apkārtnē, pagājušā gada laikā bija kādi 4. Un pagājušā gada laikā, 1 māja pilnībā pabeigta, 3 pabeigts karkass.
Līdz ar to cik redzu situācija ir tāda, ka ja ir cilvēks ar atbilstošiem ienākumiem un vajadzībām, tad meklē par saprātīgu cenu zemi.
Pēc tam jau būvē to ko vēlies un izskatās ka būvē 1-2 gadu laikā, lai varētu dzīvot. Netiek būvētas pilis, bet cilvēki sākuši domāt racionālāk.

Cilvēki sākuši domāt par to starpību ko 'gribu' 4 guļamistabas, katru 20 kv.m, biroju, halli, utt. un to kas nepieciešams. Arī es pašā sākumā uztaisīju sarakstu starp 'gribu' un 'vajag', sanāca 250 kv.m pret 150 kvm. Kas uz būvēšanas izmaksām un termiņiem sanāk par trešdaļu lētāk.

No pieredzes. Pag.gad braucu garām vienai ēkai, kas cēlās. Līdz ziemai paspēja uzlikt jumtu - principā mūris ar jumtu. Un skatos, sludinājumā parādījies tirdzniecībā - 50000ls.
Ok, parēķinām - zemes cena tur zem 10000, bet apaļosim uz 10, materiāls zem, bet apaļojam uz 10, visi darbi projekti utt krietni zem 10, bet apaļojam. Sanāk 30t, nu nosliktu peļņu cilvēks grib - 20t par 3 mēnešiem. Ja pats taisījis, tad drīzāk pat 30t. Un nemetīs viņš cenu zemāk, ja nav bankas kredīts. Jo, nek.īp.nodoklis tur varētu būt daži desmiti latu gadā...
Es uzskatu, ka tas ir tāds cūkas efekts - kad cūka ir badā un liec viņai ēdienu cik vien gribi, viņa ēdīs un ēdīs un ēdīs, kamēr pārsprāgs. Liela peļņa būtu bijusi arī 10t (33%), klasiski rūpniecības peļņa svārstās 3-7%, 25% jau skaitās laba mazumtirdzniecības peļņa...Tā kā sistēma ļauj gaidīt visus 40% un vairāk, tad arī nekas nemainīsies.
paskatieties Rīgā - kaudze ar graustiem, tai skaitā, vietās, kur zeme maksā 1 mlj un vairāk. Bet, ja nodoklis viņam ir 1000 gadā, viņš tur to graustu un gaida kārtīgu pircēju.
Domāju vairumam ciematu iedzīvotāju nav sveši kaimiņi, kas audzē suņuburkšķus (labākajā gad.). Un kas? Viņam ir izdevīgāk pat sodu nomaksāt, kā pļaut!
Kamēr pagasts sēž telpās un šķiro papīrus, nevis reāli apbraukā savu novadu, labāk arī nepaliks, lai gan manuprāt viņiem ir ieroči cīņai ar šādiem (ne)īpašniekiem.

paga, paga, aaaa!
davai mušas atsevišķi, gaļu atsevišķi.
pirmkārt jau nevajag atsevišķu gadījumu ar koka zāģēšanu jaukt ar SISTEMATIZĒTU reketu, ko sauc par nīn. savukārt būvatļaujas, saskaņošanas, projekti u.t.t. ir instruments kā panākt konsensu, instruments, kas darbojas sabiedrības labumam un protams, ka ierobežo individuālās izpausmes. (cita starpā par vienreizēju samaksu. varētu pastrīdēties par samaksas lielumu, bet tas nav tik būtiski)
un kā mēs redzam no prakses, tad pamatotas un saprātīgas normas nāktu par labu visiem. vismaz netiktu saceltas pilis, kuras pēc tam nav iespējams ne apsildīt ne apkopt.
turklāt normas darbojās arī tad, kad nīn nebija.

par infrastruktūru mēs maksājam gan tieši (el., ūd., kan.) gan pastarpināti caur ienākuma nodokli, kas nonāk pašvaldībās, gan kā transporta nodokli, par ko mēs pretī saņemam treknu pigu bedru veidā.

nīn ir nelikumīgs!
nevis īsti godīgs vai vēl kāds nebūt. principā nevienam nav noslēpums, ka nodoklis ieviests, lai būtu ko samaksāt aizjūras izredzētajiem par to, ko nofenderējuši vietējie izredzētie. un maksātājs ir: [zarubezhom.com]
tāpat kā nodoklis dienesta transportam. arī pvn elektrībai, apkurei.

lai tie jūrmalas grausti labāk stāv. iespējams tie ir pēdējie vietējo bastioni.
pabeidzot šo nodokļa tēmu vēl piebildīšu, ka neviena partija pati to neatcels. vajadzīgs neatslābstošs spiediens no apakšas. tādēļ sāciet piepildīt informatīvo lauku ar šo domu.

piemēra pēc, pirms pāris mēnešiem radinieks valmierā nopirka bankas izsolīto māju par nepilniem 30 k. vajadzīgs kosmētiskais.
varam iedomāties stāstu, kas ir aiz šī gadījuma. tai pat laikā labi, ka māju iegādājas vietējais nevis kāds konfūcija pēctecis.
un valmierā ir kultūra, sports, skolas, labs atmosfērs un līdz nacionālajai operai tikai par stundu tālāk kā juglā dzivojošajiem.

Bankas var pieturēt īpašumus un gaidīt normalu pircēju, jo kredīta procentos nomaksātā summa, ko bankai maksā aizņēmējs gadā ir lielāka nekā NĪN par doto īpašumu.
Somijā ir pilns ar kredītmaksātājiem, kuri nedzīvo kredītā paņemtos mitekļos (90.gados), bet arvien maksā kredītu. Tāpēc ir aizdomas, ka 2005-2007. gadā banku veicinātais NĪ burbulis ir apzināta rīcība peļņas gūšanai, kas notika ar valdības atbalstu, vai arī varstvīru savtīgu motīvu dēļ. Ne velti Hansabanka, SEB pārdeva savus nekustamos īpašumus vecrīgā 2006.gada beigās (NĪ cenu pīķa laikā), jo pēc 3 mēnešiem 2007.g martā tika pieņemts likums par kredīta izsniegšanu tikai pret oficiālajiem ienākumiem un NĪ cenas sāka krist lejā.

"Tāpēc ir aizdomas, ka 2005-2007. gadā banku veicinātais NĪ burbulis ir apzināta rīcība peļņas gūšanai, kas notika ar valdības atbalstu, vai arī varstvīru savtīgu motīvu dēļ" - aizdomas?'
tā ir pārbaudīta shēma, tādi burbuļi pūsti jau agrāk argentīnā, zviedrijā, tai par somijā, pēdējos gados dievzemītā, krievijā, spānijā un droši vien daudz kur citur par ko neesam informēti. jā, ari ķīnā.

Par NĪN - kā jau minēju iepriekš ja vari dzīvot savā ipašumā un nekomunicēt ar ārpasauli tad NĪN nav vajadzīgs, taču tā nav ! kaut vai tas pats pieminētais Mārasciems - viņš neradās tuksā veitā un ipasņeiki no tā izbarucot izmanto citus īpašumus ! Tas ka viņs nav diferencēts ir tāpēc ka ir pārlieku sarežgīti to administrēt un "skaldīšana' var aiziet bezgalībā līdz prasībai uzskaitīt cik reizes es izeju uz ielas un ar cik smagu mašinu pa to braucu. Ja ceļs vai citas komunikācijas ir pivātas tad visi uzturēšanas izdevumi arī ir privāti ne publiski no pašvaldības budžeta, pašvaldībai var uzdāvināt to zbūvēto ceļu, bet tad tas viņai arī būs ziemā jātīra. Šeit pārdodot atkal darbojas pretējas intereses - ja "burkānu lauku" sadala apbūves gabalos, uz izbūvē ceļu, tad tā platība vai nu jāņem arā no pardodamās vai jāpardot kā domājamā daļa, Pārdevējs protams negrib skirties no tā ko var paņemt no pircēja un vai nu pieskaita šo summu pie konkrētā zemsgabala paceļot cenu, vai attiecina arī uz ceļa platības daļu tāpat visu sadalot uz " galviņām - suuma nemainās no saskaitāmo kārtības. Un daudzi pircēji kas civillikumu rokās nav turējuši iekrīt pardevēja izliktajās "lamatās" jo ar kopipašumu kaut ko var darīt tikai savstarpēji vienojoties vai arī gadiem tiesājoties par sadalīšanu !

Par cenām un peļņas % - tā ir aksioma , ka cel par savu naudu tad ilgtermiņā tevi uztrauc tikai pastāvigie maksājumi - NĪN un uzturēšanas izmaksas, ja par aizņemtu naudu tad jāceļ ātri, jo ja celsi 10 gadus, tad arī jau 10 gadus maksāsi par aiznemto, bet lietošanas labumus pilnā mērā vēl nebūsi izmantojis. Attīstišanas un būvnievcības cikls diemžēl ir garš, naudas cena liela un tāpēc arī peļnai jābūt atbilstošai - vinnēt var tikai īstermiņa spēlētāji vai tādi kam ir milzīga aizmugure un var riskus sadalīt - vai kāds var nosaukt kādu izņēmumu , kas darbojās treknajos gados un turpina to tagad ?!??!?!?

Bezpajumtnieks, nezin savu vietu skalā Wrote:
-------------------------------------------------------
> Starp citu - pirms pāris dienām iegāju DnB un
> apvaicājos par savu kredītspēju pie šādiem
> ienākumiem (man ir absolūti nevainojama
> vēsture, neviena kredīta).



Vismaz rietumnieku ieskatā (no kurienes nāk bankas), šī ir slikta vēsture (vēl sliktāks laikam ir tikai hronisks nemaksātājs). Ja būtu pagātnē pārdesmit laikā (nekavētu un ne pirms termiņa) atmaksātu kredītu un kredītkartes (nejaukt ar LV izplatīto būtībā debeta variantu) intensīva lietošana vairāk par 10 gadiem, attieksme varētu būt pavisam citādāka. Kaut te ir LV un, iespējams, vērtējums (nedaudz) atkāpjas no šiem pasaules standartiem.

Paradokss - dabūt 4.kredītu pie 3 esošiem ir vieglāk nekā pirmo.

Paradokss - dabūt 4.kredītu pie 3 esošiem ir vieglāk nekā pirmo.

Nav jau nekāda paradoksa - veikalu taču arī neinteresē " naudīgi tūristi", kas tikai skatās, bet neko nenopērk ! ! !

Bezpajumtniek!
Esi bijis ne pie tā cilvēka DNB:) Pēc tevis teiktā speriežot - 2 pelnītāji (teiksim 1500 un 800 mēnesī) un trīs bērni, ja NAV kredītu un kredītkaršu (šis ir būtiski), varat paņemt ~190 TEUR kredītu ar maksājumu ~850 EUR/mēnesī (~600 Ls). Ar atlikušajiem 1700 Ls 5 cilvēku ģimenei (340 uz galviņu), jau nu būtu jādzīvo ĻOTI labi. Arī sporta pulciņi un Eiropas ceļojumi (ne 5*) sanāk.

Nu fakts ir tāds, ka ir jāreķinās ar mājokļa izmaksām, kas sastāda līdz 1/3 no ienākumiem, bet tas ir normāli. Turklāt rēķini, ka ne viss tas aiziet izdevumos, arī pēc 25 gadiem tev būs jau izmaksāta māja ar savu vērtību. Turklāt ja tu šobrīd īrē, tad tev tik un tā ir izdevumi.

P.S. ja vajag labu speciālistu DNB, raksti e-pastu, es iedošu kontaktus...

Pastāstiet man, lauķim, kas ir "burbulis"? Vai tas nav "labā DNB speciālista" darba auglis?

Viesturs470
ko īsti gribēji pateikt komentā 11:53?
sajauci vienā putrā nīn ar privātajām lietām, un kas no tā būtu jāsecina?

Viesturs470
ko īsti gribēji pateikt komentā 11:53?
sajauci vienā putrā nīn ar privātajām lietām, un kas no tā būtu jāsecina?

Tas ka jebkurš nodoklis var tikt uztverts kā lieks un nepamatots, taču procesi jāskatās kopsakārībās ! komentāros jau tika pieminēts, ka dažadās valstīs ir dazādas sistēmas - vieni ar nodokļiem pārdala 90% citi 10 %.
Un ar privātajām lietām tam ir tiešs sakars - vari dzivot meža vidū viensētā, taisīt privātus ciematus un pat pilsētas, tikai tad neprasi kā autors lai skola, bērnudārzs un darba vieta būtu noteiktā pieejamībā, bet pats to organizē un finansē savā privātajā teritorijā, bet ja gribēsi spert, kāju ārpus tās nāksies prasīt cita īpašnieka atļauju !
Civillikuma terminoloģijā runājot ikviens privāts īpašnieks ir arī kopipašnieks kādai savas valsts daļai un par tās funkcionēšanu ir spiests maksāt !

Tam vai manam viedoklim kāds piekrīt vai nē nav nozīmes - to vai citu esošo situāciju var mainīt - vienīgā problēma sapulcināt pietiekami daudz domubiedru !

Vienstāvs!
Ja mēs jautājumam pieejam no teorijas, tad, protams, palielinoties piejamajam naudas daudzumam apritē - gan pamatotam (banku kredīti, aizbraucēju atsūtītie līdzekļi, uzturēšanās atļaujas un eksports), gan nepamatotajam (Eiropas centrālās bankas un ASV u.c. valstu "naudas drukāšana"), tiek veicināta inflācija, jeb cenu celšanās. Tajā skaitā arī NĪ. Burbuļi ir bijuši, ir un būs. Vienīgais ko tu vari, ir prātīgi rēķināt un censties izmantot ekonomiskā cikla lejasdaļu, lai pirktu un būvētu, un augšējo daļu - lai pārdotu.
Pasaule tā ir iekārtota - cenas (ilgākā laikā) visu laiku ceļas. Un cilvēkam atliek vai nu pieņemt šo sistēmu, vai dzīvot "mežā".
Cita lieta, kas veido būvniecības izmaksas, protams, ir materiālu cena, ko īpaši nesamazināt (ja nu max 15-30%, ja noņemt uzcenojumus). Celtnieku (nerunāju par būvinženieru un ļoti augstas kvalifikācijas speciālistu) algas virs 700 LVL mēnesī, manuprāt, nav pamatotas. Un tas, ka par dienas darbu tiek iekasēti 200 LVL darbā, ir pilnīgi garām. Tad nu lūk tas arī ir tas, kas veido (attiecībā pret valsts vidējo algu) augstas māju cenas.
Par piedāvājumiem pierīgā virs 180 TEUR un Rīgā virs 225 TEUR vispār uzskatu, ka tās ir cerības pamatīgi nopelnīt vai arī atsist neprātīgi iztērēto treknajos laikos, kam pircēju vietējā tirgū atrast būtu jābūt ĻOTI grūti.

ja abstrahējamies no politikas, "ģeopolitikas" un ekonomiskām interesēm un paskatāmies uz jautājumu par pieejamiem zemes gabaliem un mājām, tad mans viedoklis, kas sakņojas paša pieredzē zemes (mazāk mājas) meklēšanā pēdējo 3 gadu ietvaros:

1. zemes cena pa pierīgu ir tieši atkarīga no iepriekšējos gados saparcelēto gabalu skaita, piemēram Mārupe,Ķekava, pieJelgava ir daudz sadalītu pļavu ar dažādas pakāpes infrastruktūru bet tā kā gabalu skaits ir mērāms virs simts, tad ir arī piedāvājums. Turpretī tādās vietās kā Carnikava, Ādaži, Sigulda kur parcelēšanas bums sākās vēlāk un daudzi projekti iestrēga detālplānojumu stadijā pieejamo zemes gabalu skaits ir daž desmiti, kā rezultātā cenas tiek turētas vairākus gadus no vietas.
Protams arī vietās ar mazu piedāvājumu parādās "ātrie" piedāvājumi kas tiek realizēti 1-3mēnešu laikā, bet šiem gabaliem parasti ir steidzamības raksturs, kad saimniekiem nepieciešams iegūt operatīvi naudu un tad arī parādās reālās cenas.
2. kāpēc nav tiešām labu māju piedāvājumu gan no cenas, gan apdares un iekārtojuma viedokļa? cik tad vispār ilgi Latvijā ir saprotams kas ir kvalitatīvs remonts - tas kas būvēts līdz 1987.gadam ir būvēts ar tā laika materiāliem un "ko varēja nospert darbā", tas kas būvēts posmā 1987-1994 ir 300+m2 pilis bieži vien ar nekādu vai to pašu "ko varēja nospert apdari". reģipsis, plastmasas paneļi un putuplasts, kas spilgti attēlots objektos ar 1996-2000 gada remontiem. tālāk sākās 2003.gads ES eiforija un kulminācija 2007/8 treknie gadi - mājas pa 250m2, biezpiena apmetums un citas augstākminētās pozīcijas.
ko no šitā var rezumēt - tikai mazs procents būvēto objektu iekrīt kategorijā nav "EIROREMONTS", trekno gadu haltūra vai padomju laiku mājas. tālāk šo mazo procentu var dalīt atkal ar kārtu, jo tie kas būvēja priekš sevis ja vien banka jau nav atņēmusi vairumā gadījumu sakostiem zobiem turas pie savas "dzimtas mājas" jo tāpat šobrīd ieguldītos līdzekļus neatgūt.

P.S. zemāk piemērs ar objektu kas iekristu kategorijā laba māja ģimenei. Izsolē banka savāca par 48000 Ls, tagad pārdod par 120000Ls un tas ar visu to ka ir tikai sienas zem jumta, toties infrastruktūras tuvums, skola utt...

Kungi un dāmas. Kas tad tagad skaitās laba, jeb skaista fasādes apdare, ja biezpiens ir zem katras kritikas? :)

pat ja cilvēks dzīvo meža vidū, un neiziet ārpus savas īpašuma robežām, piekopj naturālo saimniecību, viņu tāpat sodīs ar nīn, kuru viņš nespēs samaksāt, kļūs par parādnieku un beigās patriekts no sava īpašuma.

ja viņš gribēs no sava īpašuma iziet, tad viņam jāvienojas ar kaimiņu, nevis jānoplēš nīn.
un par visām infrastruktūrām mēs jau maksājam tāpat, gan ienākuma nodokļa veidā, gan maksājot par pakalpojumu gan pvn.

Nja varu vismaz daļēji piekrist autoram, piemēram, arī LV pārdod karkasenes kantoris, kas saucās [www.nordichomes.lv].

Skatamies piemēram Lapsās viņu māju:
[www.ss.lv]
Platība 118 m2, bet tā kā džeki netālredzīgi ir ielikuši mājas plānu, tad saskaitot visu kopā sanāk, ka iekštelpu platība reāli ir 73,6 m2, pārējie ~44 ir lievenis, terase un auto nojume, kuru izmaksas kaut kā nešķiet nenormāli augstas. Kopējā cena 125 382 €. Ja rēķina uz 118 m2, tad sanāk vēl puslīdz OK 1062 EUR/m2, ja rēķina reāli iekštelpu platību, tad ir 1703 EUR/m2.
Un tas pie nosacījuma, ka tā ir rūpnieciski būvēta karkasene ar elektrisko (tātad viszemākās ierīkošanas izmaksas) apkuri.
Tā vien liekas, ka cilvēkiem naudu ļoti vajag.

paturpinot iepriekšējo ierakstu te ari piemers ar kanidatu uz "ģimenes māju" tik cena atkal neadekvāta [amberreal.lv]