Vēja ģeneratori - nav viennozīmīgas atbildes. Ļoti svarīga vieta. Mazjaudas vēja ģen. uz jumta kores neko nesaražos. Man domāt, tas pats gaidāms no vertikālās ass brīnumiem turbulentās gaisa plūsmās. Uz kārtīga masta, jau ar būvatļauju utt., izmaksas 10k€ un uz augšu - tad ko ražos. Zemniku saimniecībai varētu derēt. Vai pēc saražotā pašizmaksas konkurēs pv paneļus, nezinu. Kuram būtu reāli dati par konkrēta vēja ģeneratora saražotām kwh Latvijas teritorijā. Vēja rozes ir tāds statistikas fufels, kā no tā dabūt kwh?? Akumulatoru lādēšanai nepieciešami specifiski mppt kontrolieri, vēja ģeneratoram un pv panelim nedaudz atšķirīgi. Kas, jūsuprāt, Jums ir pieejams? Šo jomu normāla tehnika mūsu reģionā apkārt nemētājas, arī Vācijā. Par tehnikas izmaksu atkrišanu - tas vēl jautājums. Mana doma - maksimāli izmantot saražoto ar minimālu ''pārstrādi''. Sāciet ar to pašu silto ūdeni un tad visu pārējo. Vai Latvenergo nav? Man šķiet, grozies kā gribi, sevišķi lētāk par Latvenergo nebūs. Vējš + saule varētu noderēt rudenī+ziemā. Ātri apniks čakarēties ar akumulatoriem, palaidiet mazu pilotprojektu. Tam ekonomiskā efektivitāte būs 0, vienīgi pieredze. Viss arī atkarīgs no saimniecības lieluma un patēriņa ritma, vispār jāsāk ar kādus, cik un kad energo resursus vajag. To zinot var sākt domāt kā vajadzīgo iegūt. Pilnīga autonomija tikai ar šiem instrumentiem nebūs lēta un arī droša + vēl vajadzēs dīzeļģeneratoru.

Pats pagaidām neplānoju konkurēt ar Latvenergo/gāzi par jebkuru cenu. Jābūt maksimāli ellastīgam mērķu un līdzekļu izvēlē pozitīva rezultāta sasniegšanai - finansiālai konkurēt spējai.

Janiss2, palasiet šo un to par akumulatoriem. Taps skaidrāks ko drīkst, ko ne, kādas ir dažādu tipu īpašības. Tajā skaitā uzlādes/izlādes cikli, strāvu/spriegumu ierobežojumi, novecošanās utt.. Sāciet ar tiem, kuri Jums piejami. Nav universāla ''akumulatora'', tās ir ļoti personificētas būtnes.

Eziss - ieskaties privātajās ziņās, aizsūtīju jautājumu.

Vēja ģeneratori man šķiet ir pavisam nerentabls pasākums. Varbūt tās lielās turbīnas, kuras šur tur ir, kaut ko arī panāk, bet mazās ir bezcers pilnīgs, jo izmaksas uz vienu rotoru pārāk lielas un kā pareizi atzīmēja arī vietas izvēle. Braucu regulāri garām vienam privātmājas rotoram un ne reizi neesmu redzējis viņu griežamies. Lielās dzirnavas ir riktīgi augstu, dažas uz pakalniem un tik un tā griežas nu tā, ne pārāk jau stabili. Pieļauju, ka mazās dzirnavas liec kur gribi, bet stabilā vēja plūsmā nevar nonāk dēļ tā ka zemas.
Manuprāt pie šādu summu investīcijām tad jau labāk ir saules panelis kombinācijā ar siltumsūkni.

Jauns 250W saules panelis var maksāt no 0,53 EUR/W bez PVN, ar noteikumu, ja ņemsi paletēm! Tas būtu 250x0,53=132,50 + PVN. Ja netā ir atrasts, kas lētāks, tad tas ir kāds ļoti sen ievests un varbūt pat lietots ķīnietis, jo no 2013.gada ir noteikta minimālā importa cena saules paneļu W/p! No šī gada 1.aprīļa minimālā importa cena būs 0,56 EUR W/p + PVN. Nekas lētāks nepaliks!
Ja grib iegūt maksimāli lielāko efektu no saules baterijām, tad elektrību ir jācenšas iztērēt saulainajā laikā uzreiz (ūdeni sildīt, kondicionieris utt.) Atdodot to tīklā ekonomija ir vair tikai ap 40%, jo būs par OIK un ST tarifu jāmaksā tik un tā.
Saules baterijas atšķirībā no kolektoriem spēj ražot arī bez tiešās saules (lietus un mākoņu laikā). Tikai tad ir jābūt attiecīgam bateriju skaitam, lai atdzīvinātu invertoru.
Izmantot akumulatorus nav ekonomiski.
Ja grib sildīt ūdeni, tad saules kolektori sanāk 1/2 lētāk nekā ja ražo elektrību ūdens sildīšanai. elektrību vieglāk uzstādīt. Vajag tikai Ekonomikas ministrijas atļauju un ST nomaina skaitītāju.
elektronikai, kas darbojas ar saules baterijām var nopirkt arī garantijas talonu līdz 25 gadiem. Vai tas vajadzīgs, nemācēšu teikt, jo zinu, ka manos 6 gados ko nodarbojos ar saules lietām, vēl neviens SMA un FRONIUS invertors nav nobeidzies.

Latvenergo ir.Protams, ka pagaidām konkurēt ar Latvenergo arī īpašas domas nav, bet arī izteikumi ''Vēja ģeneratori man šķiet ir pavisam nerentabls pasākums'' nav īsti vietā, ja tas nav testēts personīgi. Ir hibrīdkontrolieri, kas pieļauj gan saules paneļu, gan vēja generatoru pieslēgšanu. Skaidrs, ka nebūvēšu 10kw sistēmas , bet gan testa variantus, arī ja nebūs plānotā rezultāta stipri nabadzīgāks nepalikšu.Kā jau šeit kāds bij minējis, kā pirkt jaunu iPhone visiem nauda atrodas, bet kad jādomā par alternatīvu enerģiju sāk skaitīt katru eurocentu. Pilotprojektu tulīt būvēs man pazīstama firma savos objektos vējš+saule, tad arī no tiem varēs izpētīt, kur tiem kādas kļūdas vai ieteikumi, visu apskatīt, un paralēli sākt domāt ko un kā labāk darīt. Nesaskatu nekādu stipru čakaru ar akumulatoriem - testēšana, nomaiņa. Saules paneļi + siltumsūknis ir tiešām labs variants, bet jāsaprot, ka jaudas arī pienācīgas ir jānodrošina. Gāze + saule+ vējš + vajadzības gadījumā Latvenergo, kā variants man piesaista visvairāk.

Janisss2 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Latvenergo ir.Protams, ka pagaidām konkurēt ar
> Latvenergo arī īpašas domas nav, bet arī
> izteikumi ''Vēja ģeneratori man šķiet ir
> pavisam nerentabls pasākums'' nav īsti vietā,
> ja tas nav testēts personīgi. Ir
> hibrīdkontrolieri, kas pieļauj gan saules
> paneļu, gan vēja generatoru pieslēgšanu.
> Skaidrs, ka nebūvēšu 10kw sistēmas , bet gan
> testa variantus, arī ja nebūs plānotā
> rezultāta stipri nabadzīgāks nepalikšu.Kā jau
> šeit kāds bij minējis, kā pirkt jaunu iPhone
> visiem nauda atrodas, bet kad jādomā par
> alternatīvu enerģiju sāk skaitīt katru
> eurocentu. Pilotprojektu tulīt būvēs man
> pazīstama firma savos objektos vējš+saule, tad
> arī no tiem varēs izpētīt, kur tiem kādas
> kļūdas vai ieteikumi, visu apskatīt, un
> paralēli sākt domāt ko un kā labāk darīt.
> Nesaskatu nekādu stipru čakaru ar akumulatoriem
> - testēšana, nomaiņa. Saules paneļi +
> siltumsūknis ir tiešām labs variants, bet
> jāsaprot, ka jaudas arī pienācīgas ir
> jānodrošina. Gāze + saule+ vējš + vajadzības
> gadījumā Latvenergo, kā variants man piesaista
> visvairāk.

Mazie vēja ģeneratori sevi nav pierādījuši un lielākie invertoru ražotāji vairs nepiedāvā invertorus vēja ģeneratoriem. Tāpēc jāmeklē hibrīdi un tālie austrumi. Vējš ir tur augšā, Ltvijā tas ir 70 un vairāk metros, kas var ko iegriezt un saražot.
Cik esmu braukājis pa Latviju un redzējis mazos-zemos ģeneratorus tie parasti vai nu negriežas vai griežas lēnu. Vēja ģeneratoram ar vēja palīdzību ir jāpārvar elektrotīkla radītā pretestība, lai sāktu ražot, tāpēc reti kurš mazais ģenerators spēj ko saražot vējos līdz 10m/sek. Tukšgaitā tie var griezties pat ļoti skaisti, bet kā pieslēdz tīkla, tad tie spārni sāk spēcīgi lēnāk griesties.

Gribētos palūgt komentāru par to, ka saules kolektors sanāk uz pusi lētāk. Es te tā provizoriski rēķinu un īsti vēl netieku skaidrībā. Abi varianti tiek izskatīti tikai kā ūdens sildīšana.
Man sanāk apmēram šādi - kolektoru gadījumā uz 4m2 zemākā cena tikai uz materiāliem sanāktu kaut kas ap 1300eur, bet tur tā kā prasītos vēl upsis sūknim. Nu tas sanāktu tad teiksim 1500eur. Ņemot ne ķīnas paneļus šis skaitlis jau jūtami pieaug, nu teiksim pat līdz 2000 un uz augšu.
Saules paneļiem es saprotu, ka man vajag tikai solāro tenu un paneļus!? Cik tad tos paneļus vajadzētu lai būtu 4m2 kolektoru ekvivalents? Pie 3kw paneļu jaudas tas cipars sanāktu ap 1800eur.

Jānis Zomerfelds - Tad tomēr ir jautājums, vai personīgi ir testēti vējā generatori, un no kurienes info ka vējš Latvijā ir tikai 70 m. Varbūt braucāt tieši tad, kad bija pilnīgs bezvējš un nav fakts, ka piemēram noteiktā vietā tika izmantots pareizas konstrukcijas vēja generators. Par saules paneļiem arī gāja runa, kad nav jau Vācija un mums tās saules ir mazāk, bet beigās izrādījās ka vidējā saules starojuma intensitāte Latvijā ir 1100 kWh/m² gadā, kas ir pat vairāk nekā Vācijas centrālajā daļā, kur plaši tiek izmantotas dažādas solārās sistēmas.

Lai saprastu ir jāsāk ar matemātiku.

4m2 labi kolektori pie saules intensitātes 1000W/m2 stŗādā ar 3kW/h jaudu.

Ar 4x250W saules baterijām pie 1000W/m2 tas ir 1 kWh.

Tātad lai iegūtu tādu pašu daudzumu enerģijas, ko ražo 4m2 labi kolektori pie 1000W/m2 ir vajadzīga 3x lielāka bateriju sistēma. Šeit arī rodas cenu atšķirība.

4m2 kolektori sasildīs 200-250 litrus bez emocijām 160-180 dienas gadā.
4x250 saules baterijas sasildīs 100-150 litrus, ja saule būs 1000W/m2.

1000W/m2 esmu redzējis maksimāli 8 dienas vienā gadā dažas stundas. Tā kā ar baterijām saražots tiks daudz mazāk kā ar kolektoriem, ja nepalielina bateriju skaitu!
.

Janisss2
Braucot uz darbu nākas braukt garām 3 mazajiem vēja ģeneratoriem. Pie 1 man ir piekļuve un redzu, kas lācītim vēderā. Vējam tā pat kā saulei ir karte un var redzēt gada vidējos vēja ātrumus konkrētos augstumos. Diemžēl zemie vēji Latvijā pūš gadā vidēji 4-5,5m/sek un tikai augšā ir vējš kas pūš gandrīz vienmēr un spēcīgāk, ko mēs uz zemes nejūtam. 70 m ir tikai turbīnas augstums, propellera augstums ir virs 100 m.
Saule Latvijā vidēji ir 850-950 kW/m2 gadā, rēķinot pēdējos 30 gadus.

Es vados pēc moto: Nav sliktu tehnoloģiju, ir neveiksmīgi risinājumi!

Ok, pēc rakstītā es saprotu, ka 4m2 kolektoru ekvivalents tad būtu 12x250w, kas cenas izteiksmē sastādītu tad kaut kur ap 2200 eur. Ar sakarīgiem kolektoriem tā pati cena vien sanāktu, tikai rezultātā vieglāka montāža un nav sūkņu un nav jāveido jumtā cauruļu caurumi un likt es varu uz dažādu ēku jumtiem nevis koncentrēties tikai īsākajā punktā pie boilera. Kur tad slēpjas kolektora priekšrocība?

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ok, pēc rakstītā es saprotu, ka 4m2 kolektoru
> ekvivalents tad būtu 12x250w, kas cenas
> izteiksmē sastādītu tad kaut kur ap 2200 eur.
> Ar sakarīgiem kolektoriem tā pati cena vien
> sanāktu, tikai rezultātā vieglāka montāža un
> nav sūkņu un nav jāveido jumtā cauruļu
> caurumi un likt es varu uz dažādu ēku jumtiem
> nevis koncentrēties tikai īsākajā punktā pie
> boilera. Kur tad slēpjas kolektora
> priekšrocība?

Teorijā priekšrocības nevar atrast, jo katram ir kas pozitīvs un negatīvs. Ir jāzina situācija, kurai ir vajadzīgs risinājums un tad var likt abas sistēmas vienu otrai pretī.

Situācija ir siltais ūdens. Pielikt tenu vai pieslēgt 2 vadus no kolektora apsaistes.

Ja tā pilnīgi precīzi pieiet lietai par cenu, tad man ir 2 tāmes uz kolektoriem manam gadījumam un tur ir cenas 2800 un 2700, tiesa ar 3x2m2, toties abiem iekšā vecā parauga 45W+ sūkņi.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Situācija ir siltais ūdens. Pielikt tenu vai
> pieslēgt 2 vadus no kolektora apsaistes.
>
> Ja tā pilnīgi precīzi pieiet lietai par cenu,
> tad man ir 2 tāmes uz kolektoriem manam
> gadījumam un tur ir cenas 2800 un 2700, tiesa ar
> 3x2m2, toties abiem iekšā vecā parauga 45W+
> sūkņi.

Tas aptuveni 300l karstā ūdens. Man pie lodžijas mētājas kolektors kas izmaksāja labi ja 400euro ar visu sūkni un automātiku. Boilers (parastais) jau bija. Uzsildīt varu tos pašus 300 litrus.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Situācija ir siltais ūdens. Pielikt tenu vai
> pieslēgt 2 vadus no kolektora apsaistes.
>
> Ja tā pilnīgi precīzi pieiet lietai par cenu,
> tad man ir 2 tāmes uz kolektoriem manam
> gadījumam un tur ir cenas 2800 un 2700, tiesa ar
> 3x2m2, toties abiem iekšā vecā parauga 45W+
> sūkņi.


Cik litru boileris? Kāds ir čūskas virsmas laukums, kur slēgt klāt var kolektorus?

500L mucā ir iekšā 100L ūdens muca, apkārt sistēmas ūdens, čūska pa vidu un čūska apakšā, katrai čūskai 1.7m2 laukums.

Elektrotena gadījumā es uztaisītu nelielu tvertni-cilindru, kurā iekšā tens un tvertnes izvadi pievienojas čūskai. Attiecīgi ar pašteci tā čūska siltu un man nebūtu jāmetinās speciāli iekšā un arī vienkāršāk tenu mainīt ja vajadzīgs.

Tas viss ieslēgts pie malkas katla ar paralēlu 1000L mucu, kuru vasarā acīmredzot būs jāaizver.

Par vēju: Mārupē gadu mērījām jumta korē - vidējais ātrums 5 m/s. Ar tādu ātrumu nekāda efektivitāte, tas ka griežas no 2m/s vēl nenozīmē, ka tur ir kāda atdeve. Varbūt tikai piejūrā.
Saules Kolektora un saules PV paneļu efektivitātes/naudas attiecība ir 1:2. Saules kolektora enerģija ir uz pusi lētāka, bet sarežģītāk uzstādāma. Visādas caurules, santehnika , parasti vajag speciālistu.
Elektrība it kā saprotamāka - divi vadi un visur var izmantot. Var arī paši uzstādīt. Tur arī dažiem sanāk lētākas izmaksas. Ja paši taisītu saules kolektoru un lodētu caurules - izmaksu attiecības saglabātos.
Visiem kuri liek paši saules PV paneļus esiet uzmanīgi ar jaunajiem skaitītājiem. Ja vecās skaitītāju ripas bremzējās un pat atpakaļ griezās, tad viedie skaitītāji pat saskaita klāt.
Kas attiecās uz sistēmām PV paneļi plus akumulatori, tad kW/h cena sanāk 25-25 EUR/centi, kas ir dārgāk par Latvenergo.

Tad jau no Mārupes mērījumiem var spriest par visu LV...Cik augsta kore, mežs blakus, citas ēkas?

Vilnis Radio
Tātad par 500 l kombinēto boileri. No teorijas ir nepieciešami 10m2 kolektora laukuma, lai šādu daudzumu ūdens uzsildītu katru dienu. Pieņemu, ka tik daudz netērēsiet un var tikt cauri arī ar 3 x2,5 m2 kolektoriem. Ja šo boileri gribat dienā sildīt ar elektrību, tad tas būs jautrs pasākums. Proti, lai 500l uzslidītu līdz 50 grādiem ir vajadzīgi 23 kW elektrības. Tātad, ja saulainā dienā 1 kW iekārta vidēji saražo 3-5 kW (var arī vairāk, bet tas būs pārāk optimistiski) ir vajadzīga vismaz 4kW iekārta, lai labās dienās tādu daudzumu sagatavot. Pārējo ir jāspēj kompensēt Latvenergo vai malkas katlam.
Ja mājās jau ir šāda sistēma, kā Jūsu gadījumā 500+1000, tad es ieteiktu domāt tikai un vienīgi par kolektoriem, jo 4x2,5 kolektori ir jau iekārta (var likt arī lielāku), kas būtiski samazina arī apkures izmaksas pavasarī un rudenī. Man ir uzstādītas vairākas kolektoru iekārtas, kas darbojas kopā ar apkures atbalstu. Saulainās dienās siltumsūkņi, gāzes vai granulu katli slēdzas ārā, bet malkas gāzu ģenerācijas katli tikai gruzd, jo kolektori spēj uzsildīt ūdeni un nodrošināt apkuri.