Skurstenis plānojas mājas R galā, pagaidām tik nezinu, korē vai blakus korei, līdz tam vēl neesam tikuši. Kamīns plānojas zem kores, bet skursteni arhitekts ieteica netaisīt korē. Par to, vai taisīt D vai Z pusē no kores, komentāru pagaidām nav bijis. Ja taisīs Z pusē, tad skursteņa ietekmei uz jumta D plaknei vajadzētu būt minimālai (vai nekādai) arī tad, ka vakars tuvojas.

Karoga masts Z pusē, tas netraucēs.

Par kokiem pagaidām nav zināms, ko nākotnē izdomāsim. It kā vēji no D puses ir gana bieža parādība, no R puses arī…

Nekas cits it kā nevarētu traucēt.

1) Pilnīgi visa jumta plakni diez vai sanāks nosegt - pēc paredzamās jaudas un paneļu izmēriem der parēķināt cik gabalus liks - kādu laukumu konkrētos gabarītos tie aizņems - vienā, divās rindās vai kādā citā salikumā - piem. imitējot jumta logu grupas - lai paneļu salikums pēc iespējas vairāk vizuāli piederētos pie ēkas būvapjoma un paša jumta plaknes formas un gabarītiem (proporcijām)...

2) Un no tā izejot man šķiet - arhitekts fasādes projektējot - par to pašu naudu - pie reizes lai arī paplāno - nav taču grūti datora bildītēs uz jumta samest konkrētu izmēru un atšķirīgas krāsas taisnstūrīšu kombinācijas...

P.S.Šis gan ārpus tēmas - bet interesanti kāds arhitektam bija pamatojums - ieteikumam netaisīt skursteni jumta korē ? Tā vairs neviens nedara vai tas ir vecmodīgi vai vēl kas cits...
nu patiesībā jau tiešām ir foršāk, ja dūmeņa korpuss atsedzas lielākā apjomā - ja tas atrodas nostāk no kores...

Zodčij, nav ne paredzamās jaudas, ne paredzamo paneļu izmēru. Pagaidām ir tikai "būtu forši kādreiz", bet tas būs nevis tagad, būvniecības laikā, bet kaut kad nākotnē, kad uznāks luste tam pievērsties. Pagaidām tās būtu liekas izmaksas un lieks čakars, jau bez tā ar daudz ko jāpamanās tikt galā… Nepiemērota slīpuma jumtu gan bija bail uztaisīt, bet nu izskatās, ka tam nevajadzētu sagādāt problēmas.

Skursteņa novietojumam pamatjoums bija saistīts ar jumta konstrukciju un/vai materiālu izmaksām, nu vairs precīzi neatceros, par to pāris vārdus pārminām "tā starp citu" pirmajā tikšanās reizē, runājot par kamīna novietojumu. "Vecmodīgi", "tā vairs neviens nedara" un tml gan netika minēts. Kāpēc tāds jautājums? Un kā būtu pareizāk / vienkāršāk / drošāk / lētāk taisīt - korē vai blakus korei, pieņemot, ka kamīns ir mājas galējās sienas vidū?



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 06/07/2015 19:11, labojis binary.

Skurstenis korē ir labākais variants, jo mazākas iespējas tecēt ūdenim un mazākā apjomā. Korē nav problēmu ar vilkmi. Materiālu izmaksas nespēju iedomāties ko tas var sadārdzināt - varbūt par 70 cm būs garāks, bet tas neko naudā daudz neizteiks. Cita lieta, ka skurstenis pie centrālapkures īsti necentrējas vairs, jo katlu telpas ir pie mājas ārmalām normāli. Bet kamīnam centrs ir labākais variants.

1) Pareizākais un praktiskākais dūmeņa novietojumam - kā saka Vilnis - kores vidū - vismaz tas ir ekspluatācijā visdrošākais variants - tradicionāli pie mums parasti tā arī centušies darīt...bet citādi - nav jau viennozīmīgas atbildes - varbūt kādi konstruktīvi, varbūt dizainiski apsvērumi liek dūmeni novietot citur...

2) No kores atbīdītam dūmenim ne tikai lietus vairāk skādē (ūdens jau notek) - bet nenovēršami veidojas "sniega kabata"....amerikāņi (varbūt arī citi) ietaisa tādu kā divslīpu mazjumtiņu šķērsām pamatjumta plaknei starp dūmeņa, kas daļēji novērš problēmu - mums it kā nav pierasts, bet vispār tā laikam ir vērts darīt....
3) Par paneļu izkārtojumu padomāt ieteicu, jo vēl "gaišā atmiņā" gadījums : kāds jaunais cilvēks bija tā aizrāvies ar domu par saules paneļiem - tieši elektrības radīšanai, pie tam apgalvojot, ka viņš tās lietas perfekti pārzinot - ka pieprasīja dzīvojamo māju kā milzu - garu 10x20m baraku ar vienslīpu jumtu!!! ......kad virspusēji "pastudēju" dažādu info par tēmu - konstatēju, ka a) cilvēks neko nejēdz...b) pat uz tāda korpusa divslīpu jumta varēja uzlikt 3x vairāk, kā privātajam būtu rentabli...(diemžēl galīgi neatceros ciparus - kuri pierakstīti kaut kur noklīdušā bloknotā)

P.S. Vienkārši interesēja pamatojums ieteikumam nelikt dūmeni kores vidū - droši vien tad jumta konstrukcija tiek plānota, vai arī pirmā brīdī iedomāta - ar nesošu kopturi korē, kuru pārtraukt nav prātīgi...

Vilnis_Radio, Zodčij, lai nečakarētu saules bateriju topiku, atļāvos "pārcelt diskusiju" par manu skrusteni un apkuri uz savējo topiku - [www.building.lv] ;)



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 06/07/2015 23:06, labojis binary.

Zodčijs Wrote:
-------------------------------------------------------
> 3) Par paneļu izkārtojumu padomāt ieteicu, jo
> vēl "gaišā atmiņā" gadījums : kāds jaunais
> cilvēks bija tā aizrāvies ar domu par saules
> paneļiem - tieši elektrības radīšanai, pie
> tam apgalvojot, ka viņš tās lietas perfekti
> pārzinot - ka pieprasīja dzīvojamo māju kā
> milzu - garu 10x20m baraku ar vienslīpu jumtu!!!
> ......kad virspusēji "pastudēju" dažādu info
> par tēmu - konstatēju, ka a) cilvēks neko
> nejēdz...b) pat uz tāda korpusa divslīpu jumta
> varēja uzlikt 3x vairāk, kā privātajam būtu
> rentabli...(diemžēl galīgi neatceros ciparus -
> kuri pierakstīti kaut kur noklīdušā
> bloknotā)

Tik ļoti aizrāvies neesmu. Vienīgais, ko šobrīd gribas - piemērota slīpuma jumtu, lai vēlāk ar to nebūtu problēmas, JA saņemšos tos paneļus uzstādīt. Neatkarību no Latvenergo noteikti neplānoju sev nodrošināt :) Māja ~ 10x14 metri, plānojums piemērots nevis paneļiem, bet tā, lai pašiem ērti un patīkami. Jumta logu nebūs, pret tiem man ir zināmi aizspriedumi…

Tagad tik sāku domāt - vai uz jebkura jumta var tos paneļus likt? Kas varētu radīt problēmas? Jumta konstrukcijas izturība, segums, latu biežums un izmēri?

Leņķis Latvijas apstākļiem ekonomiski izdevīgākais esot 41 grāds (ir vesels pētnieku komandas pētījums veikts). Vai celtnieki spēs uzlikt precīzi, šaubos. Ja uz uzstādīšanu būs, tad ar laiku tas nedaudz mainīsies, tāpēc plus mīnus 41-45 grādos jātrāpa.
Par bateriju aizēnojumu piekrītu. Tas ir svarīgi, ja izvēlas lētā gala baterijas. Jaunākajos modeļos, kas ir dārgāki minimāla aizēnojuma problēma vairs nepastāv. Kādreiz pat nokritusi lapa sačakarēja visu efektivitāti panelim un cilpai, bet tagad pat skurstenis vairs nav tik liels ienaidnieks!

Noēnojuma efektu neviens nav atcēlis. Arī paneļu dārgajam galam, ar iebūvētu kontrolieri, ir tieši tādas pat problēmas ar jaudas kritumu. Nedaudz tiek vinnēts uz kopējo jaudu, kāpēc, tā jau ir cita runa. Šāda tipa paneļi nav populāri dēļ augstās cenas. Mūsu apstākļos to pielietošanai nav ekonomiskas jēgas. Arī stresot par dažiem grādiem +/- nav nekādas jēgas, goglē viss uzrakstīts.

Vispār par tiem leņķiem - kāda tur ""pētnieku"" komanda, kaķim jāsmejās, sarēķināt var ar vidusskolas zināšanām ģeometrijā un matemātikā. Latvijā gan vajag '"pētnieku" komandu....

Jautājums Eizss:
Saražotā līdzstrāva tādā pašā voltāžā tiek pievadīta boilera tenam?
Vai boilerim ir parastais tens vai līdzstrāvas "speciālais"="pa dārgo"?
Vai invertoru izmantošana ir ekonomiski izdevīga, ja plāno saražoto elektrību izmantot boilera sildīšanai, kurš vasaras mēnešos ir lielākais patērētājs(pat dīkstāvē).
Cik jaudīgus saules paneļus vajadzētu 80L boilerim? Vēlams lai paneļi varētu darboties no marta/aprīļa - oktobrim.
Ņemties gar saules kolektoriem laikam nesanāks, jo māja ir pabeigta un trubas vilkt negribu. Bet vienu kabeli nolaist no jumta līdz boilerim, nav problēmu.

LVĢMC ir izveidojis saules radiācijas atlantu:
[lvgmc.lv]
Kam patīk filofozēt par saules radiācijas daudzumu varēs to darīt ar pamatojumu

Sveiki visiem, esmu papētījis saules bateriju tirgu Latvijā, ta kā bija doma uzlikt 3500kwh sistēmu.Gribu padalīties ar secinājumiem. Esmu saņēmis vairākas tāmes un varu pateikt ,ka šis pasākums Latvijā ir pilnīgi garām. Izplatītāji jums (man) stāsta pasakas par 10-12 gadu atmaksas laiku. Bij arī tāds frukts ,kurš cītīgi man stāstīja ,ka saražoto enerģiju es nodošu Sadales Tīklā par to pašu cenu ,par ko es saņemu no viņiem(16 eur centi) ,tas ir ka man maksās arī par OIK un SD pakalpojumu. Tātad man gada patērīņš (2015g.) bija 7245kwh. Kā piemēru minēšu vienu no piedāvājumiem -5950eur ar pvn par 3500kwh sistēmu, kura gadā varētu saražot 3225kwh.Esmu precīzi izskaitļojis pa mēnešiem paneļu efektivitāti, tādejādi saprotu kad un cik elektrības tiks saražots. Pie esošajiem tarifiem strādājot neto variantā ar Sadales Tīklu , atmaksa šādai sistēmai būs 26 gadi. Rodas jautājums vai šādam pasākumam vispār ir jēga mūsu valstī? jābūt pilnīgi zaļam mecenātam ,lai ko tādu pirktu mūsu valstī. Papētīju saules sistēmu cenas UK. Jā apmēram ,tās pašas cenas, bet ja paskatās ko no tā subsidē tur valsts , tad kļūst skaidrs ekonomiskais pamats tādu uzstādīt. Vai piemēram Vācijā iepirkšanas cena no solāro sistēmu īpašniekiem ir 33 eur centi pr 1 saražoto kwh - Latvijā starpības cenā starp patērēto enerģijas kwh un nodoto tīklā nav nekādas (apmēram 6 eiro centi).Kā noprotat esmu atmetis šim projektam ar roku, bet tik un tā nesaprotu tos (ja tādi vispār ir), kuri pērk un uzstāda sev šīs sistēmas Latvijā.

Es jau domāju, kas tad nu, saules enerģijas faniem šīberis aizgājis ciet vai. Janvārī jau viņi parasti klusē kā prtizāni, jo saules ta nav :) Atmostās , kā uzspīd marta pirmā saulīte, tā ar putām uz lūpām tiek aiztāvētas saules baterijas. Labi, ka rolex pielecis, ka pasākums pilnīgi garām.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
Labi, ka rolex pielecis, ka pasākums pilnīgi garām.

Šitais tas pats kā pateikt, ka vieglā automašīna nekam neder, jo redz nevar pārbraukt pāri upei, airu laiva taču labāka.... :D

Jāsaprot kādos gadījumos saules baterijas ir finansiāli izdevīgas.
Piemēram, gadījumā, ja saražotā elektrība būtu lietderīgi izlietojama tās ražošanas brīdī, sistēma atmaksātos 10 gados. Vēl, ja šo pasākumu uztvertu par hobiju un instalāciju veiktu pats, plus nesaistītu ar Latvenergo tīklu, atmaksāšanās būtu vēl ātrāka.

Nez ko tie saules noliedzēji tik aktīvi ņemās un mēģina iestāst savu PAREIZO viedokli :>
Didzim parasti neviens nemēģina iestātīt ka piecas satelītgalviņas ir izvirītbība un tam nav nekāda ekonimika pamatojuma :>

Es te reiz rēķināju, ka man viss pasākums ar teorētiskajiem cipariem atmaksājas kautkas ap 15gadiem. Tad pieliku klāt mājas novietojumu un to ka saule nespīdēs visu laiku, kas samazina efektivitāti un palielina atmaksāšanos.
tad piemetu ka pamatapkure būs gāze un sapratu - saules baterijas kā variants varētu iet cauri malkas un granuli lietotājiem, kam pavasaris-rudens periodā ir problēmas ar katla ekspluatāciju - pārāk maza nonemama jauda, nestandarta katlu darbibas rezimi, darba un atraka apkures ierices nolietosanas.
tad ja skaita klāt šo problēmu likvidēšanu, tad jā varbūt arī atmaksājas likt saulesbaterijas/kolektrus uz jumta, jo tad pieskaitot hipotētisku katla nolietošanos atmaksājas pasākums zem 10 gadiem.
citādi pie šī brīža situācijas ir vērts ieguldīties vienīgi ja atkal eiropa vismaz pusi nofinansē....

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

to rbm...
Jā aprēķinos bieži vien ļoti daudz pieņēmumu.Un to dēļ šāds stāsts:
Slavenais itāļu fiziķis Fermī savā laikā ļoti skurpolpzi tika izrēķinājis savas dzīvojamās ēkas sultumzudumus - bilanci. Un nonācis pie secinājuma, ka viņam otrā stikla ielikšana mājas logos neatmaksāsies. Taču sieva un bērni turpinājuši sūdzēties par aukstumu telpās - tas ir Itālijā.
Un uz kādiem ziemassvētkiem mājiniekiem Fermī izskatījies ļoti sašļucis. kad tie beidzot no viņa izvilinājuši atbildi, tad fiziķis bija spiests atdzīties, ka viņa aprēķinos ieviesusies kļūda - komats nebijis īstā vietā un tādejādi otrā stiklotā rāmja ielikšana nebija ilgi jāgaida.
Te ir saruna par pieņēmumiem par malkas, daļēji granulu katlu sūri grūto īso mūžu?

Malkas katlam nu galīgi vienalga, rudens, ziema vai pavasaris, mainās tikai sadedzinātās malkas daudzums. Ja siltuma akumulators, tad vispār viss pofig.
Pam pa ram, es tak nestāstu nevienam, ka mani hobiji ir ekonomiski pamatoti. Tik pat labi, savu naudu varētu nodzert krogā. Runa ir par to, ka cilvēki liek saules baterijas cerot ietaupīt, jo pakļaujas negodīgai reklāmai un pašiem nav tehnisku zināšanu. Tas tak cilvēkam, kurš fizikas stundas bastojis, ir brīnums, ka saule dod elektrību un par to nav jāmaksā. Nu kruta, tikai saules Latvijā nav tik daudz, lai, saules bateriju sistēmā, ieguldītā nauda atmaksātos. Cerēt uz kautkādām dotācijām ir tāda pati cūcība, kā zagt španungu no kāpņu ttelpu komunālās elektrības. Kapēc pārejiem cilvēkiem jāmaksā par kāda "hobiju" izmantot saules baterijas.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kapēc pārejiem
> cilvēkiem jāmaksā par kāda "hobiju" izmantot
> saules baterijas.

Kaut vai tā paša iemesla dēļ, kura dēļ pārējiem ir jāmaksā par to, ka TEV tiek (tika) pievilkts internets, elektrība, gāze, ceļš, izbūvēts / ierīkots veikals tavas dzīves vietas tuvumā, izstrādāts / attīstīts tava auto modelis utt utjp.

Paies gadi 10-20, un tās saules baterijas arī pie mums būs spējīgas atmaksāties saprātīgā laikā. Vienīgie priekšnosacījumi - mazliet jāattīstās gan tehnoloģijai, gan domāšanai. Lai šie priekšnosacījumi izpildītos, ir nevis naudu krogā jānotriec (mūsdienās gan populārāk ir ar nodzertu mūli stāvēt lielveikalā pie kases ar pāris divlitru aliņiem), bet reāli kaut ko jādara.