Nu es te piemēram par to nolietojumu ilustratīvi.
Divas lietas - malkas katls un saules panelis.
Katlam nolietojuma % nezinu, bet domāju, ka tie varētu būt 15 gadi kaut kur. Faktiski katls strādās tikmēr kamēr nebūs caurs un viņa saražotā enerģija un efektivitāte būtiski nemainīsies no gadu skaita. Tātad viņam ekonomiskajā aprēķinā enerģijas ieguvumu var vilkt konstanti garumā visu 15 gadu laikā un atskaitīt tikai kaut kādus remonta izdevumus praksē, un teorētiski viņu norakstīt 15 gadu laikā pa 0 vērtību.
Panelim nolietojums ir lielāks un viennozīmīgi arī saistīts ar efektivitātes samazinājumu. Nevar novilkt konstantu ieņēmumu līkni kā katlam ar saražoto enerģiju. Tas nozīmē, ka paneļa aprēķina vērtību samazina vai nu efektivitāte, vai līdzekļi, kuri jāiegulda, lai efektivitāti uzturētu, resp nolietojuma summa.
Diskonts. Diskonts ir aktuāls tāla atmaksas termiņa ieguldījumiem, bet principā ir aktuāls jau sākot no kādiem 5 gadiem. Pie esošās ekonomiskās situācijas šis faktors nav ievērojams, bet reāli ar savu 3-5% diskonta likmi ir jārēķinās. 10tajā gadā šīs likmes apmērs jau ievērojami samazina ienesīgumu. Tā ir salīdzinoši teorija, bet reāli biznesā viņu rēķina, jo viņa ir reāla un reāli samazina. Galu galā banku % arī ir reāli nevis iluzori, kā mēs to darām rēķinot kredītu.

Binary - daļa tavi apsvērumi ir pareizi, daļa nē. Tas, ka aprēķinā ir jāliek iekšā nolietojums ir viennozīmīgi. Par diskonta likmi arī - tā ir jāietver, tikai ne tādā izpratnē kā tu mini par naudas notrallināšanu - tu to uzskaiti pie plusiem, bet aprēķinā tas ir mīnuss.
Stāsts ir par to, ka šīs lietas netiek atspoguļotas aprēķinā par paneļu ienesīgumu un viņas būtiski ietekmē rezultātu.

Malkas katlam tak arī nevar novilkt konstantu *izdevumu* līniju - būs ne tikai remonti, bet arī malciņu jāgādā un kaut kur jāglabā, skursteni jātīra, cirvi jāasina, turklāt tam visam jāvelta savu laiku, kurš arī nav gluži bezizmēra.

Par naudas notrallināšanu - ja naudas nav, tad, protams, rēķini kā gribi, bet naudas kā nebūs, tā nebūs. Bet ja nauda ir un tiek tērēta, tad visu es tur pareizi atspoguļoju - jautājums ir, uz ko tā nauda tiks notrallināta. Vienā gadījumā tas būs jauns (jaunāks) auto, kurš prasīs ieguldījumus un galu galā pārvērtīsies par lūzni bez pievienotās vērtības visā savā kalpošanas laikā, citā gadījmā tas būs ceļojums, kurš tāpat izplēnēs mēneša laikā pēc atgriešanās dzimtenē, vēl citā gadījumā tās būs saules baterijas, kuras dos kaut kādu nebūt pievienoto vērtību turpmākajos gados.

No ekonomiskā aprēķina viedokļa tu protams nepareizi atspoguļo naudas ieguldīšanas aprēķinu. Aprēķinu balsta nevis uz to, ka salīdzina konkrētu ieguldījuma ienesīgumu ar neienesīgākām lietām (ceļojums un luksusa auto), bet gan salīdzina ar ienesīgākām. Šajā gadījumā izmanto diskonta likmi, kas vienkāršotā formā ir valsts vairāku gadu obligācijas % + vēl kaut kādi mazāki nieciņi. Reāli tas nozīmē, ka tu vari naudu ieguldīt vērtspapīros un iegūt garantēto %, vari ieguldīt paneļos. Ja pēc 10 gadiem obligācija tev atnesīs vairāk $$ par paneli, tad paneļa projekts ir neienesīgs, jeb pielīdzināms ceļojumiem vai radošai darbnīcai - sauc kā gribi. Tieši tāpēc diskonta likme ieguldījuma aprēķinā tiek veikta ar mīnusa zīmi.

Tātad rezumējot formula panelim ir šāda:
- paneļu uzstādīšanas un palaišanas izmaksas,
+ naudas ieguvums no paneļiem
- paneļu nolietojums
- diskonta likme

Ja kaut kurā gadā šai naudas plūsmai parādīsies + vērtība, tad tas ir gads, kad paneļi atmaksājas, ja pluss neparādās vispār, tad ieguldījums ir ar zaudējumiem.

Visi rēķina un skaita, kas ir pareizi, bet nevar arī aizmirst tādas lietas kā elektroenerģijas cenu svārstības, kas noteikti nebūs zemākas, jo no vienas puses ES zaļi domājošie airvien vairāk centīsies uzspiest neizmantot kurināmo elektroenerģijas ražošanai, kas piesārņo gaisu ar izplūdes gāzēm. No otras puses skaisti, ka tiek veidoti starpsavienojumi un mainītas turbīnas HESos. Bet tas viss var stipri ietekmēt cenas, un stipri šaubos ka tām būs tendence samazināties.
Lielākā problēma kā jau te daudzi minējuši ir elektroenerģijas uzkrāšana, bet pie akumulatoru, bateriju kapacitātes, kvalitātes palielināšanas ir sagaidāmas pārmaiņas, jo līdz ar tehnoloģiju attīstībam viedtālruņu, elektroauto, dažādu citu bezvadu ierīču izmantošanas tā kļūst par problēmu nr1. kas jārisina. Un līdz ar to arī enerģijas uzkrāšanai gaidāmi risinājumi.

Kur var čīkstēt un raudāt, ka firma par dārgu prasa par saules sistēmu uzstādīšanai. Tāpāt var raudāt par degvielas cenām un ceļiem, tas kaut ko mainīs? Tad nebrauc ar auto, pērc velo vai piedāvā risinājumu.
Kā pirkt pēdējos iPhonus pa 800 eur, tā cilvēkiem nauda atrodās, kā jāiegulda līdzekļi teiksim pat savā energoneatkarībā, tā viss ir par dārgu, atmaksas n-tajos gados utt.
Vasarā jau bija gadījums, kad pa nakti skrēja pie manis kaimiņi prašņāt telefonu palādēt un dikti brīnījas, kāpēc man gaisma mājās ir, TV, un ledusskapis strādā, kaut gan visā pagastā elektrības jau 12h nav.
Naudas plūsmas un atmaksas termiņi... sen jau skaidrs ka labākais ieguldījums ir izglītībā un tad tālāk jau būs vismaz skaidrs kā ar naudu rīkoties.
Bet Rolex jau ar saviem 5.5k eur, jau tāds mākoņu stūmējs vien ir, jo gan jau ka saules paneli nemaz redzējis nav.

Otra lieta, kuru nākamajos gados Latvijas patērētājs varētu izjust uz savas ādas, ir Energoefektivitātes direktīvas ieviešana , kurai var būt ietekme uz enerģijas galaproduktu cenām. Pēc būtības energoefektivitātes direktīvas ieviešana izdarīs to, ko līdz šim nespējām izdarīt paši - būsim spiesti dzīvot „zaļāk", arī ja tas nozīmēs, ka tarifiem jāpieaug.

Cerams, ka arī saulītei prieks, ka visiem ir iPhoni un Rolexi, un tāpēc tā ziemā spīdēs vairāk...

binary, tikai nestāsti, ka 2007 gada lapķepa baterija tur kā jauna un ar to var normāli, bez raustīšanās, skatīties Yotube HD video. lūk te arī būs morālā novecošana. Ja par saules bateiju novecošanu, tad pēc pāris gadiem, paskaties, kā izskatās depiņā pirktās dārza led lampiņas ar saules baretiju augšā. Saules baterija paliek tāda miglaina un vairs nav tik efektīva. Saules radiācija, putekļi un no gaisa nākošā ķīmija dara savu.

Interesanti būtu uzzināt kādas garantijas paneļiem dod piegādātāji. Ņemot vērā, ka viņu būtība ir darboties vismaz 10 ja ne 20 gadus tad kādu efektivitāti un kādā laika posmā garantē. Ja piemēram ražotājs garantē, ka 10 gadu laikā saglabāsies 90% efektivitāte, tad jau būtu pamats drošākam aprēķinam. Ja var kaut ko garantēt uz 15 gadiem tad jau pavisam jauki. Savādāk, ja garantija ir tikai mūsu standarta 2 gadi, tad risks iekrist ir liels. Sanāk, ka 5 gadā par savu naudu var sanākt ņemt un mainīt to pasākumu, kas nepavisam nav labi. Un garajām garantijām no svara ir arī tas, vai piemēram ķīnas ražotājs pēc 5 gadu darba nepazūd no tirgus ar visu life time garantiju. :) Katrā ziņā ir ko padomāt pirms pirkt.

''bateiju novecošanu, tad pēc pāris gadiem, paskaties, kā izskatās depiņā pirktās dārza led lampiņas ar saules baretiju augšā. Saules baterija paliek tāda miglaina un vairs nav tik efektīva.
Saules radiācija, putekļi un no gaisa nākošā ķīmija dara savu''


Tāda sajūta, ka Didzisp noteikti ir pētniecības grupas sastāvā LU Cietvielu fizikas institūtā..''No gaisa nākošā ķīmija''- sasodīts, dienas citāts, laikam jāpieraksta.
Noteikti var salīdzināt 1$ dārza led lampiņas, ar saules baterijām no normāla ražotāja.

Nu depo baterejas neko netur, tas ir fakts. Lai gan pieļauju, ka uz jumta šad tad var arī nākties uzkāpt, jo ar putekļiem mums virsmas pārklājas gan. Pilsētās jo īpaši, bet laukos arī tā ir. Kaut kādi putekļi pa gaisu cirkulē un lietus viņus tā vienkārši nenomazgā.
Bet tas ka efektivitāte paneļiem zūd, tas gan nav nekāds jaunums. Kaut kur lasīju, ka 10 gados par saviem 20% var nokristies. tas laikam arī stipri atkarīgs no ražotāja.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Interesanti būtu uzzināt kādas garantijas
> paneļiem dod piegādātāji. Ņemot vērā, ka
> viņu būtība ir darboties vismaz 10 ja ne 20
> gadus tad kādu efektivitāti un kādā laika
> posmā garantē. Ja piemēram ražotājs garantē,
> ka 10 gadu laikā saglabāsies 90% efektivitāte,
> tad jau būtu pamats drošākam aprēķinam. Ja
> var kaut ko garantēt uz 15 gadiem tad jau pavisam
> jauki. Savādāk, ja garantija ir tikai mūsu
> standarta 2 gadi, tad risks iekrist ir liels.
> Sanāk, ka 5 gadā par savu naudu var sanākt
> ņemt un mainīt to pasākumu, kas nepavisam nav
> labi. Un garajām garantijām no svara ir arī
> tas, vai piemēram ķīnas ražotājs pēc 5 gadu
> darba nepazūd no tirgus ar visu life time
> garantiju. :) Katrā ziņā ir ko padomāt pirms
> pirkt.
Nav vajadzīgs pat Ķīnas ražotājs ir bijis diezgan daudz gan Japānā, ASV, gan citur piemēri, kad pēc 4-6 gadiem ražotājs bankrotē un viss, un tie bija lieli spēlētaji saules paneļu tirgū.
Domāju ka lielākā daļa paneļu ražotāju arī nodrošinās to 80-90% atdevi 10-15 gadu laikā, bet varu iedomāties procesu kad tev atdeve samazinās līdz 70% un tu sūti paneļus ražotājam uz pārbaudi, kurš to testē pus gadu un beigās pasaka, ka nepareizi esi ekspluatējis.
Pēc 15 gadiem, tavus paneļus varēs jau muzejā likt.

Nezinu kāds lietus tev nenomazgā, man lietus noskalo tā kā es pats nekad tā nenomazgātu. Protams ka pārklājās ar putekļiem, bet esmu testējis ka noskalojot no putekļiem ( kas bija sakrājušies diezgan labā kārtā uz paneļiem) var iegūt ap +2-3%, kuru dēļ es noteikti nemazgātu tos katru dienu.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> binary, tikai nestāsti, ka 2007 gada lapķepa
> baterija tur kā jauna un ar to var normāli, bez
> raustīšanās, skatīties Yotube HD video. lūk
> te arī būs morālā novecošana.

Nē, baterija tiešām nav kā jauna. Patiesībā oriģinālajai baterijai 2012. gada sākumā veiksmīgi nosvilināju kontrolieri (iesācēja neuzmanība), tās vietā nopirku kaut kādu lēto repliku, ar kuru kādu pusstundu-stundu var nostrādāt (arī oriģināli vairāk par pusotru stundu nevarēja strādāt). Man gan darbā ar laptopu ir tā īpatnība, ka 99% laika baterija stāv pilnībā uzlādēta, jo laptops tiek lietots piesprausts pie tīkla - saproties, darbu ar laptopu spēju organizēt tā, lai varētu iztikt bez elektroenerģijas uzkrāšanas :D Arī solar power sistēmu neviens neliek aprīkot ar akumulatoriem (vēl vairāk - iesaka no tā izvairīties), līdz ar to akumulatoru nolietošanās/novecošana pa lielam atkrīt - gan laptopa, gan solar power sistēmas gadījumā.

Youtube gan labāk nepiesauc, jo tas pārmetums reāli izskatās pēc kārtējā "neprotu lasīt" - minēju tak, ka laptops strādā tik pat uzticami kā pirkšanas brīdī, tātad tos pašus uzdevumus veic tik pat labi. Neviens tak negruzīs solar power sistēmā firmwari, kurai vajag 3x jaudīgākus dzelžus nekā bija pieejami pirkšanas brīdī. Un HD video, starp citu, uz tā mana laptopa arī bez raustīšanās var skatīties.

Vilnis Radio

Interesanti sanāk, ka zini piemēram, ka Lielbritānija grib nogriezt atbalstu saules bateriju elektrības ražotājiem, jo it kā tas ir viens no neefektīvākajiem atbalsta veidiem. Bet nezini, kāpēc tas tā ir. Tam nav nekāda sakara ar saules starojumu attiecīgajos platuma grādos. Tam visam ir 2 galvenie iemesli.
1. Saules bateriju saražoto enerģiju ir jāspēj ātri nomenedžēt. Tā ir jāpārdod, kad tā tiek ražota, tāpēc kaut kam citam ir jāpārstāj ražot elektrību. Nu tad iedomājies, kas notiek, ja piemēram Latvijā visus hesus apstādinātu vai tiem, kam ir AES, jānomet daži reaktori mierā. Tam ir vajadzīga ļoti inerta elektro apgādes sistēma, kas spēj "norīt" lielus enerģijas daudzumus. Šveice piemēram pumpē ūdeni uz kalnu ezeriem, kad elektrības ir par daudz. Vācijā saulainajā laikā no tīkla atslēdz TECus. Viņi to spēj nomenedžēt. TEC īpašnieki šobrīd piedāvā daļu viņu biznesa nopirkt.
2. Galvenais iemesls ir tas, ka valstīs, kur ir atbalsta programmas saules elektrības ražošanai, neviens nebija domājis, ka tik lielos apmēros tas notiks. Atšķirība laikam ir Vācija, kas pateica, ka uzstādīs 25 GW jaudu. Attiecīgi ir saradušies onkuļi, kam naudas ir daudz un gatavi ieguldīt PV laukos miljardos mērāmas summas, lai spētu tirgot elektrību kaut vai par 0,04 EUR kWh. Tas viss ir super, ja neizrādās, ka nauda un paredzētie nodokļi no tā visa aizplūst uz ofšoriem. Valsts bilancē rodas iztrūkums! Tāpēc jau vairākus gadus atbalsti tiek visur griezti un ja nekļūdos, tad ārzonā reģistrēts uzņēmums Vācijā vispār pie tīkla nevar pieslēgties šobrīd.

Par saules bateriju spēju ražot spēju pēc 20 gadiem, vismaz mani visi pieejamie ražotāji dod 20-25 gadu garantijas, ka baterijas strādās ar 80% pēc šī laika. Vai šie paši brendi būs pieejami arī pēc šiem 20 gadiem ir cits jautājums. viņi tur viens otru pārpērk, bankrotē un visādi citādi ņemas, kā jau lielajā biznesā. Nolietojums pašām baterijām nav tik liels, lai to rēķinātu baigās bilancēs uz 1 kW sistēmu. Tas ir interesanti tikai onkuļiem ar naudu!

Tas ka mūsu ST negrib laist tīklā jaudas, kas stipri šūpojas atkarībā no saules intensitātes ir tikai loģiski uzņēmumam kurš ir monopolists un neko nedarot arī var pelnīt gana labi. Saliki vadus uz attiecīgo jaudu un kūko līdz vētrai. Pieslēdzot esošai sistēmai citus ražotājus viņiem ir jāsāk strādāt katru dienu.

Par saules baterijām un muzejiem. Šobrīd neredzu nekādus iemeslus, lai šajā frontē kaut kas mainītos. Elektrības jaudas attīstītajā pasaulē ir gana, tāpēc neviens nedzenas, lai ar paneli dabūtu 45% vai visus 90% saules starojuma. Tādi paneļi ir un par tiem jau runāja pirms 5-7 gadiem solot tirgū tos laist 2012. gadā. Neesmu redzējis vēl. Tāpēc domāju, ka šī brīža paneļi vēl ilgi tiks ražoti un ražotāju investīcijas sevi atpelnīs ar uzviju.

Jānis Zomerfelds Wrote:

> Par saules bateriju spēju ražot spēju pēc 20
> gadiem, vismaz mani visi pieejamie ražotāji dod
> 20-25 gadu garantijas, ka baterijas strādās ar
> 80% pēc šī laika. Vai šie paši brendi būs
> pieejami arī pēc šiem 20 gadiem ir cits
> jautājums. viņi tur viens otru pārpērk,
> bankrotē un visādi citādi ņemas, kā jau
> lielajā biznesā. Nolietojums pašām baterijām
> nav tik liels, lai to rēķinātu baigās
> bilancēs uz 1 kW sistēmu. Tas ir interesanti
> tikai onkuļiem ar naudu!

Tad galvenais jautājums, kurš nodrošinās šo garantiju, ja uzņēmums būs bankrotējis?
Aprēķina vismaz pamatus, kā ražotājs spēj prognozēt šos 80%? tas aprēķins un nolietojums baterijām tik tiešām ir aptuvens, un prognozēt pēc 25 gadiem kau kādu atdevi( vienalga vai tas saglabās100% vai 90% vai 70%) saules panelim un to nolietojumu ir diezgan amizanti.

Tas, ka prognozes par veiktspēju ir tikai pieņēmumu un simulācijas rezultāts, tam jau jābūt ir skaidram. Kurš tad turēs 20 gadus savu produktu saulē un gaidīs? Neviens, liks kompjūteram visu nosimulēt un viss.
Par garantiju ir tā pat. Grib no saules 20, ražotājs to dod. Grib no mašīnas ražotāja 7 gadus vai 200k km un ražotājs to dod. Ja ar to ir vieglāk dzīvot, tad garantiju var dot visam un mūžīgu. Ir jābūt reālam. Neviens nevar 100% paredzēt nākotni. Piemēram Latvijas VW pārstāvis atsakās no sniegtajām garantijām, bet tā pati mašīna aizbraukusi uz Vāciju saņem visas garantijas bez žagošanos.

Te nu ir mazliet nianse, kuru nevar salīdzināt ar auto vai jebkuru citu ilgtermiņa investīciju preci par kurām ir skaidrs nolietojuma % un ar ko varētu rēķināties.
Saules paneli nevar remontēt, to var tikai nomainīt vai samierināties ar faktiskajiem parametriem un tas saknē maina aprēķinu. Ja garantija reāli nozīmē - "varbūt būs, varbūt nebūs, uzzināsi kad samaksāsi" ir maigi izsakoties nekorekta, jo īpaši situācijā kad jau tā uz robežas ir tā atmaksāšanās. Un tā nav pircēja problēma. Korekti šo risku ir jāizskaidro pirms naudas maksāšanas. Vai pārdevēji šo risku izskaidro? Nu vismaz 2 ar kuriem es esmu runājis, par šo garantiju tēmu un ilgmūžību vispār neminēja un visa saruna faktiski balstās - a priori viss būs štokos, mW un m2 un koncentrējas tieši uz detalizēto tāmi nevis blakussaistībām. Ok mani tas neskar, jo es nemētājos ar nK tikai balstoties ticībā vai intuīcijā. Var jau būt, ka tas ir normāls mārketings konkrēti saules paneļu biznesā, kurš tikai tagad uzņem apgriezienus un praksē tehnoloģijas nav iztestētas, bet kaut kā tas neraisa baigo uzticību :)