Tik nevajag aizmirst, ka šiem tur ārzemēs pakalpojumi maksā arī ofigetj - bērnudārzs, skola, zobārsts, auto serviss utt.
Protams uz to algu līmeni - paika veikalā, kas maksā tik pat cik šeit vai lētāk - proporcija pret algu ir savādāka, to pašu var teikt arī par attiecību pret elektrību, drēbēm. Bet tur iespējams vēl mistiski nodokļi par apsaimniekošanu utt.
Bet ja pieņemam, ka investējam 800 eur, 1kw paneļiem(bez aķiem).
Cerība ir ka šie sildīs boileri no aprīļa līdz oktobrim. 6-7mēneši X 100kw ~ 100 EUR.
Un ja ir zināms, ka boilers ir piedzīts pilns, tad dušoties var rītā vakarā - kas nozīmē sildot ar elektrību tas būtu vairāk par 100kw/mēn.
Investējam 800EUR un pēc gada "saules banka" atdod 100 eur % no depozīta. (peļņa 12% gadā).
Pēc 8 esam pa nullēm, īpašumā ir paneļi ir mazāk barots LE, un cerams tie paneļi vēl būs spējīgi kko ražot nākotnē.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------

> Nav ekonomiski izdevīga… Tai pat laikā, pēc
> JanisJanis teiktā, 20m² (štrunta 3kW) paneļi
> jau februārī (vismaz atsevišķās februāra
> dienās) saražo tieši tik, cik es ikdienā
> iztērēju ūdens sildīšanai.

Nu bet neviens jau neapgalvo, ka baterijas neražo elektrību. Jautājums, cik tev izmaksā viena kwh, ja ieguldījumus sadali ar 10 gadu laikā saražoto elektrības apjomu. Kāpēc desmit, tāpēc, ka tā ir saprātīgi attiecībā uz riskiem. Uzsveru - ieguldījumi tirgus cenā!!!


> Tātad ēku siltināšana nav ekonomiski
> izdevīga? Ceļu remontēšana arī nav?
> Lauksaimniecība (un vispār jebkāda veida
> bizness) arī 100% gadījumu ir ar negatīvu
> bilanci? Medicīnas pakalpojumu izmantošana arī
> ir ekonomiski neizdevīgs pasākums? Kaut kā
> neizklausās ticami. Dīvaina loģika.

Tava loģika patiešām ir dīvaina. Ekonomisko izdevīgumu rēķina, salīdzinot alternatīvas. Baterijām alternatīva ir enerģija no tīkla. Remontētam ceļam alternatīva ir neremontēts ceļš, kas mazina ekonomikas apjomus valstī. Tātad remontēts, ja tas ir ceļš ar adekvātu noslodzi, ir ekonomiski izdevīgs. Bet, ja remontēsim ceļu uz viensētu 15km garumā, tad gan nebūs ekonomiski izdevīgi. Līdzīgi kā uzturēt lauku skolas ar divpadsmit bērniem. Ekonomiski izdevīgi ir palaist skolas autobusu.

Un, jā, ēku siltināšanas ekonomiskais izdevīgums ir diskutabls, vismaz attiecībā uz privātmājām. Es no siltināšanas ieguvu 40% kurināmā ekonomiju (it kā wow!), kas gada griezumā dod 300Ls ietaupījumu, bet siltināšanā ieguldīju 6000Ls. Tātad pēc divdesmit gadiem sākšu taupīt!? Ja man fasāde nebūtu bijusi no bēdīga paskata ķieģeļa, bet gan no dzeltenā leišu, tad siltināšana noteikti nebūtu notikusi. It sevišķi jāņem vērā, ka nauda šodien ir vērtīgāka par naudu nākotnē, bet par siltināšanu ir jāmaksā šodien.


> > Gribu redzēt kā tu dziedāsi kad
> > elektroenerģijas cena turpinās kāpt.
>
Kad kāps, tad arī redzēs, nedomāju, ka paneļi ir deficīts, bet patreiz nav ekonomiski izdevīgi.

Ekonomiski izdevīgi būtu slēgt Latviju par iegūto nopirkt pāris debesskrāpjus kādā megapolē un dzīvot nost.

specs

Tas, ka šobrīd mazam patērētājam tas nav izdevīgi (par to vēl ir jāstrīdas), nenozīmē, ka tā tas būs vienmēr. Latvijai un Lietuvai elektrības patēriņš ir lielāks, nekā ražošanas spēja. Kamēr šāda bilance saglabāsies, pastāv ļoti lieli riski, ka vienu rītu Tev mājās elektrības vairs nebūs. Parasti tas notiek karstā vasaras dienā, kad visi saslēdz ventilatorus, kondicionierus, ūdens dzesētājus utt. Tad cenas biržā aiziet debesīs, bet lielākoties to neviens nemana, jo kompensē to visu ar lēto AES elektrību no Krievijas.
Šobrīd mana un Tevis grūti pelnītā nauda visu laiku aizplūst citu valstu elektrības ražotājiem. Lielos apjomos tas ir jālabo valstij veicot plānu un stratēģiju izstrādi, bet katrs no mums zina, kādi saimnieki esam savā valstī. Ja ir plāns un stratēģija, tad meklē naudu, bet šobrīd daudziem Latvijas iedzīvotājiem nauda lieki apput zviedru banku kontos un nevienam par to galva nesāp! Diemžēl, tiem, kam ir nauda, izmaiņas cenās nebūs tik sāpīgas, kā tiem, kas "māk" rēķināt ekonomisko izdevīgumu.

Saule meklē joprojām saimnieku! :)

Jāni - ieliec, lūdzu, excel failu ar paneļu atmaksu ar pāris versijām (uz teiksim 20 gadiem, ja pieņemam ka tas ir paneļu kalpošanas laiks):
1) versija kad visa paneļu elektroenerģija tiek patērēta mājā,
2) un versija, kad patērēts tiek vidēji 50% no saražotā.
Savādāk mēs te ar dakšām pa ūdeni braucam, viens saka atmaksājas, otrs - neatmaksājas. Ar tādu excel failu varētu katrs sev pamodelēt kas sanāk un nonākt arī pie slēdziena par to cik kW paneļu jauda būtu optimāla.
Tas būtu lietderīgi, jo tagad diskusija ir neauglīga.

Un varbūt arī izmaksu daļai var pielikt 3 pozīcijas par 2, 4 un 6kw sistēmu - kopīgās uzstādīšanas izmaksas + iekārtas - viss "līdz atslēgai".

Man domāt, ka ziemā valsts pašpatēriņš ir lielāks kā vasarā.

[www.ast.lv]

Jānis Zomerfelds, par to elektības patēriņu, karstā vasaras dienā, būsi laikam amerikāņu internetā salasījies. latvijā nekas tāds nav novērojams. Mums nav tik karsts klimats un attieccīgi nav vajadzīgi konfdicionieri. Visādā ziņā, pareizi uzbūvētā privātmāja, koniccionieris nafig nav vajadzīgs. Tas gan tiesa, ka Latvijā elektības nepietiek, bet tā ir daudzās valstīs un par to gan nevajadzētu satraukties. Citur nav jūras, ostu un jāimportē dzeramais ūdens. Šī pasaile ir ļoti dažāda. Lai kā arī būtu, pie mums, ne jau ar saules baterijām var kompensēt elektroenerģijas iztrūkumu. Paskaties pa logu, nu kāda saules enerģija :)

Didzisp

Tas, ka elektrotīkls nenodrošina elektrību vasarā darba laikā, nav nekāds jaunums valstī! Tāpēc ST maina transformatorus un līnijas tur, kur elektrības patēriņš tikai kāpj.
Diemžēl privātmājas nav tās, kas veido elektrības patēriņu valstī. Izbrauc un paskaties, kur vasarā pazūd mūsu nauda (elektrība)!
Par to, ka daudzās valstīs nepietiek elektrība ir tieši jāuztraucas! Daudz kur pasaulē tiek slēgtas AES, jaunajās neviens negrib investēt (Francija, Čehija, Krievija, Somija) stāv projekti, kam nevar atrast sponsorus. Vācija, Japāna pilnībā no AES ir atteikušās. Šveice ar vairs necels jaunas un kad esošās izbeigsies kaut kur elektrībai būs jārodas. Attiecīgi lai viņi dzīvotu, pirks lēto elektrību par augstāku cenu no vēja, saules un kaimiņu AES, Nez ar ko mēs varēsim konkurēt, ja lētā elektrība sāks plūst citos virzienos? Enerģētiskā neatkarība ir visu ekonomisko pamatu pamats! Ja ar sauli nevar nodrošināt elektrību, tad jau Vācija melo, ka šī brīža uzstādītā jauda spēj 100% nodrošināt saulainajā laikā valsts patēriņu. Tas ka saule viena to nespēj ir skaidrs katram domājošajam. Tāpēc šāda mēroga problēmas risina valsts līmenī. Bet mēs šajā līmenī vispār neko nerisinām. Statistikā grūžam savus HES kā videi draudzīgo, pievelkam statistiku, kā to vajag, bet paši vasarā elektrību biržā pērkam pat 4 reizes dārgāk, kā tā maksā pie kaimiņiem.

Nav nopietni, mūsu klimatā, likt uzsvaru uz saules enerģiju. Es vēlreiz saku, paskaties pa logu, nu kur tā saule ir? Daudz cerīgāk ir ar vēja elektrostacijām. Tās gan jēga celt tikiai jūras krastā. Lai gan pie Ventspils parks esot bankrotējis. Visa pamatā ir ekonomika. Nu nevar saules, vēja un mazo elektrostaciju iegūtā enerģija konkurēt ar lēto elektrību no TEC, lielajiem HES un AES. latvenergo neinteresē, ka saule nespīd, vai sausa vasara un upīte izžuvusi, viņiem vajag pastāvīgu enerģijas avotu, bet saule nu točna tā nav.

Nu Jāņa vienkāršotajam skaidrojumam par enerģiju negribētu piekrist - viss nav tik vienkārši un viss savā starpā ir saistīts.
Ja ņemam Vāciju, tad ir paradokss, ka saules paneļu uzstādīšana palielinās tieši proporcionāli valsts atbalstam uz iepirkšanas tarifu. Precīzi kā mums Latvijā ar biogāzi, mazajiem hesiem un vēju. Tikmēr kamēr valsts subsidē iepirkuma tarifu, tikmēr paneļi rullē, tiklīdz tas nenotiek ir kritums. Šobrīd cik saprotu, tad lielais bums Vācijā ir beidzies un pieauguma līkne iet uz leju. Mums tādu subsīdiju uz tarifu nav - secinājums - milzu optimismam nav pamata. Vācijā nevar ar sauli nodrošināt visu valsti šobrīd - tas drīzāk ir mārketings. Bet noliegt to nevar, ka saules īpatsvars enerģijā Vācijā ir ļoti ievērojams, katrā ziņā lielāka ietekme nekā mūsu mazajiem hesiem.
Par lēto enerģiju. Tā nebūs patiesība, ka AES ir lieta no kuras atkratās. Jā, pēc Fukušimas negrib to lietu, bet ja tirgus prasīs, tad būs, jo nav labāku alternatīvu uz doto brīdi. Un vispirms būvēs valstīs, kurās ir mazāka pretestība. Baltkrievijā laikam būs un varbūt, varbūt Lietuvā.
Bet pats galvenais uz ko liek vislielākās cerības ir kodolsintēze un uzlabotie AES. Kodolsintēze ir relatīvi tālā nākotnē, bet nu ap 2030 jau lietas varētu sākt kustēties. Kodolsintēze ļoti iespējams varētu noslaucīt visus pāŗējos enerģijas avotus ar vienu vēzienu. Tas gan neizslēdz to, ka par posmu līdz šai tālajai nākotnei neko nevajadzētu darīt. Visu joprojām izšķir izdevīgums.

Apskatījos par to Vācijas paneļu jaudu. Saulainās nedēļas nogalēs, kad valstī neliels patēriņš, tad paneļi var nodrošināt max 50% no tajās dienās patērētā. Nu 50% nav maz, bet jāsaprot, ka tā ir saulainā brīvdiena, kad arī patēriņš elektrībai ir vismazākais. Tātad labs mārketings. :) Darbadienā, kad kabeļi noraustās, tad tā saule nostāsies savos 10% saulainā laikā un būs pie nulles ziemā. Un vidēji tad būs kādi 6% gada griezumā, kas nav maz protams. Mums mazie Hesi man šķiet kaut ko tamlīdzīgu ģenerē.

Kurš te saka, ka uzsvars ir uz sauli jāliek? Paskaties pats internetā, cik šobrīd ražo Latvijas vēja ģeneratori! Saules nav tik daudz tīklam pieslēgtas, tāpēc neko tur vispār nerāda. Tikai HES, TEC un koģenerācijas.
Tātad par elektrotīkla uzbūvi.
Tīklā ir pamatbāzes patēriņš, ko nodrošina mūsu Latvenergo ar HES, TEC un mazajiem ražotājiem. TEC un mazie ražotāji ir atkarīgi no gadalaika, kad var saražot lētu elektrību. TEC un koģenerācijas stacijām jāspēj pārdot arī siltumu, bet mazie HES ir vajadzīgs lietus vai sniegs.
Atkarībā no gada laikiem veidojas patēriņš, kas ir saistīts ar apkārtējiem apstākļiem. Rudenī vējš, bet apkure vēl nevajag, tāpēc to segmentu nodrošina vējš, jo vairāk pūš, jo vairāk ražo. Saulainajā laikā sāk strādāt saule, jo karstāks, jo vairāk elektrības tiek patērēts tieši dzesēšanai, tāpēc šo segmentu sedz saule. Tas pats ir pavasarī, kad saules vēl maz, bet iepūš kāds jautrāks vējelis. Savukārt apkures periodā, kad TEC un koģenerācijas sāk siltumu tirgot, tad lētā elektrība nāk no viņiem.
Vislētākā uzkrājumu veidošana elektrībai ir HES un to šobrīd arī dara Latvenergo un mazie HESi. Tātad ja līst lietus un pūš vējš, tad HES ir iespējams piebremzēt, ja nu vējš ražo daudz. Saulainajā laikā arī var ūdeni uzkrāt, tikai ne mazajos HES.
Par elektrības cenas konkurenci. Šobrīd lielie elektroparki spēj elektrību ražot arī lēti un pat lētāk kā TECi. Par vēju precīzi nezinu, bet spriežot pēc elektrības cenām Dānijā, vējainā laikā tur elektrība nemaksā neko.
Tāpēc atkārtoju,valsts līmenī, tātad Latvenergo, ir jāizstrādā patēriņu kartes, shēmas, sauciet kā gribiet, kurās var redzēt, kādi ir patēriņi atkarībā no apkārtējiem apstākļiem. Redzot šod datus var lasīt kopā, kādas jaudas, kādi resursi dod un tā mēs novēršam katru gadu desmitos miljonos mērāmus lielus naudas pārskaitījumus citām valstīm. Tā nauda paliek šeit pat un silda mūsu ekonomika.
Ir tikai jāņem citu valstu kļūdas vērā. Piemēram šajā biznesā nedrīkst darboties ofšori un ar tiem saistītas firmas. Ir jāgarantē cena, par kādu konkrētu laiku tiks iepirkta elektrība. Nodokļu politiku nevar mainīt katru sestdienu pēc pirts. Bet vai mēs to gribām?

Nu valstiskā līmenī protams, ka ir jārēķina un cerēsim, ka visu sarēķinās.

Bet nu par to pašu Vāciju - 2014 gadā vidējais iepirkuma tarifs 33 centi par kwh!! Apmaksā Vācieši. Nu pie tādām cenām var likt paneli nedomājot. Vai Latvija var? :) Mums jau raud par mazajiem hesiem un zaļo komponenti.

Nu ekonomiku vajag sildīt, bet vai beigās nesanāk tā, ka tarifu subsidē, lielāko daļu paneļu naudu nosūta Ķīnai un finālā vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs paliek mīnusā ilgtermiņā un īstermiņā?

Tāpēc es ļoti gribu redzēt exceli ar ieguvumiem bez subsīdijām. Ja tas iet kaut ar nelielu plusu, tad liekam! Vai vismaz saprast, kuros gadījumos ir plusiņš - ja neder visiem, tad kuram tieši der.

Tam excelim arī ir ļoti svarīga nozīme saprast otro lietu - kādai jābūt paneļa cenai Eur/kwh, lai rentētos likt. Paneļu cenas iet uz leju un arī ies uz leju, jautājums kad jāsāk pirkt.

Vācijas paradoks ir vēl interesantāks, ja visu tabulu redz. Kad maksāja 40-50 centus/kW, tad pieaugums bija tāds pats, kā tagad, kad ir 8 centi/kW. Kā cenas sāka iet lejā atbalstam, tā uzreiz palielinājās pieslēgumu skaits. Tagad pēc jaunajiem likumiem pieaugums ir vispār nekāds, jo lielos parkus slēdz tikai pēc lejupejošas izsoles pie tīkla un ofšori ir izslēgti. Uzstādītie 40 GW nav vairs daudz līdz paredzētajiem 50 GW līdz kuram tur gadam. Ar atbalsta sistēmu tika izrauta nauda no banku kontiem, kur tie apputēja un iepludināta valsts ekonomikā. Par tiem procentiem saulainajā laikā vēl paskatīšos, bet Vilnim laikam taisnība, jo Vācijas patēriņš ir ap 120 GW. Tātad ap 33-35% darba laikā un vairāk % brīvdienās.
Par AES, paskaties dziļāk, kādi reaktori plānoti un neuzceltie stāv. Ja tādām valstīm kā LAtvijai un Lietuvai nevajadzētu piegādāt elektrību, tad ne Baltkrievijā, ne Lietuvā, ne Kaļingradā vai Somijā neviens nedomātu par AES. Kaļingradu pats Putins apstādināja, somi tur kā jaunas meitenes te atsakās, te atkal cels. Nupat paziņoja, ka cels, bet jaunākās paaudzes (laikam 5) reaktoru, kāda vēl nekur nav. Francijā vēl nav 4 paaudzi pabeiguši, kaut bija jau 2011.jāpalaiž. Čehijā stāv 2 neuzcelti, Lielbritānijā arī.

Jānis Zomerfelds, kur Tu rāvi to šausmīgo patēriņu karstā laikā? Nu nav pie mums tāda patēriņa kā Amerikā uz kondicionieriem. Faktiski, karstā dienā, nav nekāda pieauguma, jo visi tinās sauļoties uz jūriņu, tauta ir atvaļinājumos un strāva spatēriņš tikai samazinās. Patēriņš pieaug rudenī, kad nav vēl ieslēgta apkure un tiek dzīvokļi sildīti ar elektrību. Nu nav mums tā kā attīstītajās un siltajaš zemēs. īsternībā, karstā saulainā svētdienā nafig to saules saražoto elektrību nevienam nevajag. Drūmā oktobra pēcpusdienā vajag, bet tad saules nav. Vēja ģenerātori atmaksājas tikai jūras krastā, kur vējš visu laiku pūš. Valsts vidienē gaidīt rudens vētras vai pavasara vējiņu nav nopietni. Tā monstrozā iekārta tad nekad neatmaksāsies. Par piemājas vējdzirnaviņām ar 1-2kW jaudu es vispār nerunāju. Tās der tikai kurmu atbaidīšanai :) Mazie HESi ir izmiekls un tikai sačakarē dabu. Nekādu nopietnu daudzumu elektrības tie nesaražo. Nu nav mums tik daudz to upju, kuraas spētu dot enerģiju. Mazie HES ir Kalvīša un viņa partijas biedru silīte, no kā baroties uz pārejo elektrība spatērētāju rēķina. Vajag tak saprast, ka Latvijā nav un arī nebūs resursu, lai saražotu vajadzīgo daudzumu elektroenerģijas. Tā ir tīra matemātika.

Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------

> Ar atbalsta sistēmu tika izrauta nauda no banku
> kontiem, kur tie apputēja un iepludināta valsts
> ekonomikā.

Šis ir interesants citāts. Būtu jau labi, ja tikai izrautu naudu no banku kontiem - tas būtu nesubsidētā versijā. Galvenā problēma ir tāda, ka paneļu biznesu reāli finansēja visi Vācijas iedzīvotāji solidāri. Piemēram 2014. g. dēļ saules paneļiem elektrocena patērētājam palielinājās par 6 centiem, kas ir 20% palielinājums pie rēķina.

Ja to pārnes uz Latviju. Vai es būtu priecīgs maksāt par elektronerģiju 20% dārgāk, lai kaut kas kaut kur uzstādītu saules paneļus un izvilktu naudu no konta un gūtu sev peļņu? Es neesmu drošs, ka tas ir baigi izdevīgi, jo īpaši Latvijā, kur jau tā sūkstās par katru pielikto centu.

Starp citu tāda filosofiska atkāpe par banku kontiem. Banku konti nav gluži zeķe. Vairāk vai mazāk, bet tā nauda, kura tiek izvietota bankās un dažādos fondos ieplūst ekonomikā šā kā tā - tas tikai notiek ar finansistu starpniecību un vairāk vai mazāk saprotamiem tirgus likumiem. Nav tā, ka bankā nauda apput. Piemēram, kredīti uzņēmumiem, privātajiem, akciju pirkšana, riska fondi utt. Tādā attīstītā valstī kā Vācija nav baigo finanšu problēmu, ka bankas nevarētu atrast labas ieguldīšanas formas.

Tas ka Vācijas politikas veidotāji piespieda daļai naudas ieguldīties saules paneļos pats par sevi nav nekāds sasniegums. Ja nebūtu tādas valsts iniciatīvas, tad tā pati nauda ieguldītos kaut kur citur un arī darītu labu darbu bez valsts līdzdalības, tikai tas notiktu uz privātā riska principa. Protams valstij šad tad ir jāiejaucas, bet nu teikt, ka tas ir baigi labi - arī nevar. Faktiski tā slidena robeža, jo otrā galējība ir plānveida ekonomika, kuras piemēru PSRS mēs labi zinām - kur pāris veči izdomāja kur celt fabriku un cik ha ar kukurūzu ir jāapsēj. To vēl nākotnē analizēs, cik šī solārā politika bija laba vai slikta, bet skaidrs jau ir tas, ka Vācijas plāni par 2050 gadu un solāro enerģiju ir tikai pieņēmums. Neviens vēl īsti nezin kas būs ar enerģiju teiksim tajā 2040 gadā. Tā ir tāda spēle.