Pārrēķinājos - nevis 6 centi pie rēķina, bet 6%, kas būtu 1.7 centi klāt pie elektrorēķina 2014. g. Bet būtību tas nemaina.
Valsts privātajiem garantēja iepirkuma cenu, privātais ar biznesa plānu aizgāja uz banku, banka redz valsts garantēto summu un izsniedz kredītu. Firma uzstāda paneļus atgūst savu naudu, atdod naudu bankai ar %, papildus iegūst peļņu un to visu procesu apmaksā iedzīvotāji ar paaugstinātu elektrorēķinu. It kā nekas jauns, tas pats kas mums ar mazajiem hesiem un vēju un biogāzi.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet nu par to pašu Vāciju - 2014 gadā vidējais
> iepirkuma tarifs 33 centi par kwh!! Apmaksā
> Vācieši. Nu pie tādām cenām var likt paneli
> nedomājot. Vai Latvija var? :) Mums jau raud par
> mazajiem hesiem un zaļo komponenti.

Interesanti… Iepirkuma tarifs - tas ir tas, kas mums ir kaut kādi 5 centi? Ja tā, tad wikipēdija laikam melo, jo tur minēts, ka Vācijā 2014. gadā elektrība gala lietotājam izmaksāja 30.42 centus, ieskaitot visus nodokļus u.c. - tas, kas mums ir tie 16 vai cik tur centi (16.34952 manā gadījumā).

Nedomāju, ka wikipedia melo, tā tas arī ir. Droši vien, ka tie 33 bija tie, kas mums 5 centi. Kur tu saskati ko interesantu? Iepirkuma tarifs nešaubīgi tika dāsni subsidēts.

Es saprotu, tevi laikam mulsina, ka starpība ir maza starp 33 un 31 centu. :) Taču, štelle ir tāda, ka šajos 31 centos elektrības ražošana un pārvade sastāda 7 centus. Principā tā super rupji ņemot godīgi būtu ja paneļnieki saņemtu 7 centus - tāda ir ražošanas cena kwh. Nu un tagad padomā par starpību 33 un 7 centi. Vai 90 miljonu valstī tas ir maz vai daudz. :)

Nē, mani nemulsina starpība starp 33 un 31 centu. Mani mulsina tas, ka iepirkuma cena "plikai elektrībai" ir lielāka nekā elektrības gala cena, kura sastāv gan no elektrības iepirkuma cenas, gan no nodokļiem, gan LV gadījumā arī no citām "cenas komponentēm" (par Vāciju nezinu).

Nu binary, par to jau ir tas stāsts, ka Vācijā šī iepirkuma cena ir ļoti dāsna un savulaik bija pat 50 centi. Es nezinu fineses, bet pēc visa spriežot Latvijā iepirkums pa 5 centi ir gana godīgs (li nebūtu nauda jāvelk ārā no līdzcilvēku kabatām). :) Es esmu parasti diezgan piesardzīgs jautājumos kritizēt tādu vai citu valsts nozares darbinieku. Nav gluži tā, ka tur sēž idioti un visi gudrie atrodas forumā. Gan jau viņi labi apzinās kāda problemātika ir Latvijas enerģētikā. Protams koruptīvais līmenis mums ir bišķi lielāks kā rietumos, bet nav arī kazahstāna.
Jātaisa sistēma tā, lai tā darbojas pie 5 centiem. Ja nesanāk tātad nekas cits neatliek kā vēl pagaidīt kamēr krīt paneļu cenas un aug efektivitāte. Pozitīvi ir tas, ka turīgie vācieši par saviem līdzekļiem iesilda tirgu un dzen paneļu cenas lejā, tas dod iespēju, ka mēs varēsim tikt pie saprātīga risinājuma - cerams.

Didzisp
Par astronomiskajiem cipariem vari pārliecināties Latvenergo mājas lapā, kur var redzēt arhīvu un aktuālo. cik tērēja un tērē tagad utt. Diezgan izbrīnīts būsi, kad darba dienās ziemā un vasarā elektrība patēŗiņš sevišķi daudz Latvijā neatšķiras. Viss notiek 100-200 MW robežās un tieši pusdienas laikā ir visi pīķi. Tas laikam saistīts ar to, ka visi slēdz tējkannas iekšā.

Vilnis

Par bankām un tās kontos esošo naudu man ir savs stāsts. Tad, kad bankas kaut kur investē, aizdod vai citādi iegulda, tad naudu nopelna ierobežots skaits cilvēku. Kad valsts rada mehānismu, kad ieguvējs ir plašs iedzīvotāju skaits, tas ir pavisam cits teātris un ekonomiskais teātris. Piemēram es paprasīju bankai apgrozāmos līdzekļus, lai varētu kāpināt apgrozījumu, lai samazinātu cenu. Banka man parādīja figu un pateica, ka lai es vēl ceļu apgrozījumu un tad viņi padomās. Paradokss. Prasu līdzekļus, lai palielinātu apgrozījumu, bet banka saka, atrod pats to naudu. Kam man tādas bankas?
Ko izdarīja vācieši? Vienkārši privātajam sektoram ļāva izdarīt to, ko pie mums grib, lai valsts dara. Bet valstij nav ne naudas, ne sajēgas, ko lielu izdarīt. Tāpēc mums ir mistiskas kvotas ar par trīskāršiem iepirkuma tarifiem utt.

Par atbalsta cenām Vācijā, man liekas, ka lasāt kaut ko nepareizi. 2012.gadā mazie uz jumtiem ražotāji saņēma ap 0,24 EUR, bet lielie parki ap 0,22 EUR/kW. Līdz 2012.gadam cenu noteica gadam vai ceturksnim, bet pēc tam cenas sāka krist uz mēnešiem. 2012.gadā privātmājas īpašniekam elektrība maksāja dārgāk, nekā par to saņēma elektrības ražotāji. Šodien elektrības cena nav mainījusies, bet elektrību iepērk no 0.08 līdz 0,12 EUR kWh.

Vācieši dzīvo labi un kad veic aptaujas par elektrības nākotni, tad gandŗiz 75% ir gatavi maksāt vairāk. Galvenais, lai AES un ogļu TEC Vācijas teritorijās vairs nav. Nabagiem kā mums, ir pilnīgi pofig, ka tikai kuņģi piesisti.

Neaizmirsīsim, ka AES izstrādātā materiāla glabāšana maksā ļoti lielu naudu. Attiecīgi, ja šo atkritumu nav, tad ieekonomēto naudu var pludināt un pārmaksāt par elektrību cik nu tas ir iespējams. Rezultāts ir viens. Daudziem ir darbs un ienākumi!

Iepirkuma cena 5 centi ir pilnīga ņirgāšanās, tāpēc jau pie mums neviens paneļus tik plaši neuzstāda.
Kā maksāt OIK, kas aziet lielo vīru kabātās tā visi klusē un nesaka ne vārda, bet kā tas tiktu novirzītas kaimiņam, kas šos līdzekļus iztērēs nopērkot no otra kaimiņa kartupeļus, tā visi sāk bļaut ka negrib maksāt par citu uzstādītajiem saules mikroģeneratoriem.
Noteikt pielsēgumam max 5kw mājsaimniecībām un iepirkt vismaz par 2/3 no cenas , nevis 1/3 kā tagad.

JZ: tu tomēr jauc fundamentālas lietas. Tas ka paņem naudu no visiem iedzīvotājiem un pasākumu realizē privātie nav panākumu atslēga vai kaut kāds meistarstiķis. Tā var izdarīt jebko - ieviest valstī nodokli 5% no ienākumiem un zemniekus subsidēt lai tie ražo tikai biodīzeli un atteikties no importa. Ar ko tad šis pasākums atšķiras no mūsu tik ļoti peltās zaļās komponentes un dubultajiem tarifiem vējam un mazajiem hesiem? Tas ir tikpat labs pasākums savā būtībā - pat labāks (jo lētāks iedzīvotajiem). Latvija var! Bet vai vajag?
Protams, ka vācieši nav dumji, taču izdomāt šaurā lokā, ka saule visu aizvietos? No kurienes tāda pārliecība? Vāciešiem ir iedzīvotāju atbalsts un rocība. Mums nav un es personīgi būtu kategoriski pret paaugstinātu elektrorēķinu tāpēc vien ka kādam fantastam ir ienācis prātā - hops spiežam uz sauli, vienalga cik tas maksā. Lai ko tādu realizētu ir jābūt priekšnoteikumiem - Latvijā ar sauli nav izcili, nav mums vietējo saules paneļu ražotāju. Kur tad tas efekts būs? Ar ko mēs varam sacensties pret Kaliforniju vai Āfrikas ziemeļiem?
Par bankām. Ok, tev ir negatīva pieredze. Ir citi kam tā ir pozitīva - izdzīvo stiprākais.
Šis citāts ir demagoģija "Nabagiem kā mums, ir pilnīgi pofig, ka tikai kuņģi piesisti" Jābūt ir reālistiem un jārēķina. Ja nesanāk jārēķina savādāk un jāskata kas cits izdevīgāks.

Miervaldis47 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Noteikt pielsēgumam max 5kw mājsaimniecībām un
> iepirkt vismaz par 2/3 no cenas , nevis 1/3 kā
> tagad.

Tas ir domāts paneļiem vai elektrības pieslēgumam? Ja otrais variants, tad neies krastā - tur pat elektriskā plīts nesanāk, nemaz nerunājot par "boileris + tējkanna + gludeklis" vai da jebkādu citu ikdienā lietojamu kombināciju.

'Šodien elektrības cena nav mainījusies, bet elektrību iepērk no 0.08 līdz 0,12 EUR kWh."
Nu šis moments skaidri un gaiši apliecina, ka tie saules parki ir atmaksājušies to īpašniekiem un viņi šobrīd var atļauties pārdot par šādu cenu. Lai gan būtu nevis teikt atmaksājušies, bet gan tos ir apmaksājuši patērētāji ar paaugstinātiem elektro rēķiniem no saviem makiem nevis apputējušajiem kontiem. :)
"Kad valsts rada mehānismu, kad ieguvējs ir plašs iedzīvotāju skaits, tas ir pavisam cits teātris un ekonomiskais teātris."
Tagad ja izanalizē šo ekonomisko teātri un plašo loku tad:
1) ieguvējs ir paneļu īpašnieks no sākuma ar mazu naudas plūsmiņu un vēlāk projekta beigās jau tā nauda sāk nākt ievērojami,
2) ieguvēji ir paneļu ražotāji no Ķīnas, varbūt arī kāds vietējais vācu uzņēmums, bet laikam jau vairāk ķīnieši
3) ir darbinieki kuri uzstāda paneļus un apkalpo - tie ir vācieši
4) nopelna bankas, kuras izsniedz kredītu paneļu iegādei
5) pārējie iedzīvotāji iegūst tikai to ka viņi dzīvo zaļāk, ekonomiski viņi neko neiegūst, tīri zaudējumi
Kur te parādās superekonomiskais efekts un efektivitāte?

Efektivitāte un ekonomiskais efekts ir tad, kad uzņēmums aiziet uz banku paņem krītu, izveido ražotni, nodarbina darbiniekus un neņem nekādu valsts naudu (lasi caur palielinātiem elektrorēķiniem).

Tas, ka es nesaprotu fundamentālas lietas ir skaidrs.
Tava versija Latvijā darbojas un visi maksā, lai labi dzīvotu daži desmiti. Šāds turīgu iedzīvotāju skaits nespēj nodrošināt patēriņu, lai nopelnīt spētu arī citi, kas nav pie siles. Tāpēc arī tiek pelts OIK, jo labumu saņem 90% laikam Latvenergo un atlikušos 10% daži privātie. Reāli valsts ir ieviesusi nodokli, ko nosaukusi par OIK, jo nauda aiziet atkal valsts budžetā. No turienes ekonomika tā diez ko neieplūst.

Vācijā 80 miljoni iedzīvotāju un 1,5 miljoni PV sistēmu. Bilance 1:53. Mums tas viss nedraud, jo mēs tak mākam rēķināt.

Tā zemā iepirkuma maksa ir jaunajiem parkiem. Vecie ražo par tiem pašiem 0,50, ja 20 gadu līgumi nav beigušies. Spēles noteikumi ir tādi. Valsts ieguvums vienkāršs. Ar nenopirkto gāzi, oglēm, naftu valstī paliek nauda, lai veicinātu citas lietas.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Miervaldis47 Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Noteikt pielsēgumam max 5kw mājsaimniecībām
> un
> > iepirkt vismaz par 2/3 no cenas , nevis 1/3 kā
> > tagad.
>
> Tas ir domāts paneļiem vai elektrības
> pieslēgumam? Ja otrais variants, tad neies
> krastā - tur pat elektriskā plīts nesanāk,
> nemaz nerunājot par "boileris + tējkanna +
> gludeklis" vai da jebkādu citu ikdienā lietojamu
> kombināciju.

Nē, tas domāts tīri mikroģeneratora pieslēguma jaudai, saules paneļu parks ne lielāks kā 5kw mājsamniecībām.

Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tas, ka es nesaprotu fundamentālas lietas ir
> skaidrs.
> Tava versija Latvijā darbojas un visi maksā, lai
> labi dzīvotu daži desmiti. Šāds turīgu
> iedzīvotāju skaits nespēj nodrošināt
> patēriņu, lai nopelnīt spētu arī citi, kas
> nav pie siles. Tāpēc arī tiek pelts OIK, jo
> labumu saņem 90% laikam Latvenergo un atlikušos
> 10% daži privātie. Reāli valsts ir ieviesusi
> nodokli, ko nosaukusi par OIK, jo nauda aiziet
> atkal valsts budžetā. No turienes ekonomika tā
> diez ko neieplūst.
>
> Vācijā 80 miljoni iedzīvotāju un 1,5 miljoni
> PV sistēmu. Bilance 1:53. Mums tas viss nedraud,
> jo mēs tak mākam rēķināt.

Precīzi, plus «Latvenergo» iepirkumā par Rīgas hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu rekonstrukciju uzvarējusi Francijas enerģētikas kompānija Alstom Hydro France.. «Latvenergo» ar «Alstom» ir sadarbojies jau līdz šim!!! - «Alstom» vārds ir iesaistīts «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas krimināllietā.Saskaņā ar apsūdzību laika periodā no 2007.gada augusta līdz 2010.gada jūnijam tikuši doti kukuļi par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis ap 0,63 miljoniem eiro.

Skaidrs, ka Latvenergo negrib, lai saules enerģētika ( kaut arī maza daļa), bet ienāktu tirgū. Tas jau bija skaidrs pēc likuma par iepirkuma cenas noteikšanu no mikroģeneratoru īpašniekiem.
Nesaprotu ar ko nodarboojas mūsu LU cietvielu fizikas institūts, kau arī finansējumi tur tiek iepludināti? Kur problēma ražot saules paneļus pie mums LV, kā to dara Lietuva? ( skaidrs ka daļu komponentes nāksies iepirkt)

Pirms kāda laika Latvijā bija uzņēmums un iekārta ar kuru domāja ražot "plēves". Nu izskatās, ka tā arī viss nobeidzies, jo pēdējais ko dzirdēju, ka iekārta ir atradusi jaunu saimnieku.

Ja tā padomā, tad kas vainas esošajai sistēmai?
Kāpēc mēs nevaram pagaidīt teiksim līdz panelis nokrīt līdz 20 centiem par W?

Vilni var sēdēt uz krāsns un neko nedarīt un pat nedomāt, kur ņemt tos 80 miljonus, ko mēs katru gadu par elektrību pārskaitām igauņiem, krieviem un somiem. Kad šeit viss nobeigsies savā nāvē, tad elektrību atslēgs, jo nevienam te tā vairs nevajadzēs. Āmen!

Nu pag, neraudi par nāvi - tā vēl pagaidīs.

Labāk pasaki kādai jābūt paneļu cenai privātmājai Latvijā, lai būtu pa nullēm 10. gadā pie iepirkuma 5 centi un 8 centi.

Problēma, ka lielākais patērētais ir pilsētas un nav jau kur fiziski izvietot paneļus.
Privātais tak vinemēr var izvēlēties sēdēt tikai uz malkas un nevienam neko nemaksāt.

Gludeklis/plīts/boileris/gaisma - tas viss ir aizvietojams ar bez-elektrības agregātiem.
Ir čakars to visu smuki realizēt, lai ir 99% uptime, bet ja ir sastādīts grafiks - siltais rītā/vakarā, LED gaisma vakarā no SP/accu.. un t.t.