Neesmu es saules paneļu pārdevējs.
Lai daudz te neizplūstu, te ir mani dati, mans patēriņš no 400 - 600 kWh. Maksimāli cenšos izmantot saules enerģiju dienas laikā. Instalāciju veicu pats.

Paneļi 3kw 1200 eur
Invertors 500 eur (tīkla invertors)
Rāmis 200 eur ( rāmis uz zemes)
Montāža (3 dienas, 2 cilvēki)
Vadi 100 eur
Pieslēgums, formalitātes pie ST 200 eur.

Nu tik sāksies tagad apriešana un kritika.

Pēc cipariem šāds variants izskatās daudz maz normāli, lai gan es personīgi sev vēlētos nedaudz vēl uz leju.
Man ir tikai šāds jautājums. Man ir 3f un vasarā saules laikā man reāli strādā ledusskapis un kaut kādi saimniecības instrumenti - 1f rokas instrumenti, un 3f instrumenti (zāģi, nosūcēji, metināmais, kompresors). Vēl sievietēm tējkanna. Vai tas 500eur tīkla invertors korekti var nodot savu enerģija šādā iekšējā tīklā bez blaknēm - resp. motori normāli griežas, startējas utt.

Kur 3kw pārdod par 1200Eur?

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pēc cipariem šāds variants izskatās daudz maz
> normāli, lai gan es personīgi sev vēlētos
> nedaudz vēl uz leju.
> Man ir tikai šāds jautājums. Man ir 3f un
> vasarā saules laikā man reāli strādā
> ledusskapis un kaut kādi saimniecības
> instrumenti - 1f rokas instrumenti, un 3f
> instrumenti (zāģi, nosūcēji, metināmais,
> kompresors). Vēl sievietēm tējkanna. Vai tas
> 500eur tīkla invertors korekti var nodot savu
> enerģija šādā iekšējā tīklā bez blaknēm
> - resp. motori normāli griežas, startējas utt.

Man ir vienfāzes invertors, nekādu problēmu tas neradīja. Griezās gan lentzāģis, gan kompresors, gan metināmais aparāts.


Xyz:

29-565-134, ja ņemsi uzreiz vairāk, varbūt arī lētāk sarunāsi. (negribu nevienu nereklamēt, bet ja jau prasa). Protams paneļi nav jauni. Bet es personīgi ar savu Fronius tīkla invertoru no 1Kw paneļu izspiedu jūlijā vidū 970w, kas salīdzinoši daudz priekš šiem paneļiem.

Miervaldis47
Bet es personīgi ar savu Fronius tīkla invertoru no 1Kw paneļu izspiedu jūlijā vidū 970w, kas salīdzinoši daudz priekš šiem paneļiem.
----------------------------
kāds sakars tavam tīkla inventoram ar to ko tu izspiedi no paneļa ??? Labāk padalies datos cik tu izspiedi no saviem paneļiem sākot no Novembra un beidzot ar Aprīli, vēlams pa mēnešiem.

domāju ka jonu katlu tirgoņi ir izmiruši, izrādās nē. Šamie tagad sabāzuši visu kopā - savam ''ekonomiskajam'' jonu katlam pievienojuši paneļus u vēl siltumsūkni . Cik saprotu ka pa šo brīnumu var uzzināt , varbūt arī aptaustīt, izstādē ''Māja '' kura vēl iet šodien un būs vēl rīt.
Šeit i citāts no viņu mājaslapas, ko viņi rekomendē cilvēkiem kuri vēlas optimizēt savus apkures izdevumus :
'' Divi sistēmas STAFOR COMBI termodinamiskie paneļi pilnīgi nodrošina dzīvokli vai nelielu māju ar karsto ūdeni (izmaksas sastāda aptuveni 0,20Ls/0.29€ par 200 litriem uzsildīta līdz 55°C karstā ūdens) un apkuri (izmaksas sastāda aptuveni 0,25Ls/0.36€ par m² mēnesī) pavasarī un rudenī. Savukārt ziemas laikā maksimālās slodzes brīdī, vai momentā, kad tiek patērēts liels daudzums karstā ūdens, darbam pieslēdzas jonu katls, ātri atjaunojot nepieciešamo siltuma plūsmu.''
Žēl ,ka nav iespējas aiziet.

Miervaldis47

Ar kādu domu uzstādīji 3 kW paneļus 1kW inventoram? Tas nekad vairāk nespēs iedot, kā 1 kW. Pat pie normālas saules ir pārslogots un reāli neražo to, ko paneļi spēj iedot.

Pārlasījos, no 1 kW paneļu izspiest 970 W ir optimāls rādītājs. 980 jau būtu perfekti :D

rolex

Jonu katli ir tādi paši katli kā gāze vai malka, tikai tērē elektrību. Nekur tie nav izmiruši un tos joprojām uzstāda tur, kur citu variantu nav. Uzturēt ar zemu temperatūru mikroklimatu mājā kur ilgi neviens neuzturas, gāzes nav, malku neviens vai granulas nepienesīs, bet siltumsūkni nav kur uzlikt. Piemēra, daudzdzīvokļu mājā ar malkas apkuri. Kuram kaimiņam zem loga liksi siltumsūkņa ārējo bloku? Jonu katls + centrālapkures kamīns/plīts ir vienīgā iespēja.

Pag, ja ir 1f invertors, tad viņš visu liek uz 1f? Bet ja man patērētāji saslēgti pa dažādām fāzēm 3f? Un lielākie patērētāji protams ir 3f? Vai man sistēmā nevajadzētu 3f invertoru?

Ir 1f invertori un ir 3 fāzu invertori. Ja 1f ir pieslēgs 1 fāzei, tad elektrību pludina tikai tajā. Tāpēc ir varianti, likt 1x3 fāzu vai 3x1f. Fiziku neviens nav atcēlis. Elektrība starp fāzēm nepārlec. Savukār ir invertori SMA SB 240. Tam liek tikai 1 paneli un kaut rozetē pludini. Izmaksās iegūtais kW sanāk dārgāk nekā 1,3 kW likt uzreiz.

Jānis Zomerfelds Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ir 1f invertori un ir 3 fāzu invertori. Ja 1f ir
> pieslēgs 1 fāzei, tad elektrību pludina tikai
> tajā. Tāpēc ir varianti, likt 1x3 fāzu vai
> 3x1f. Fiziku neviens nav atcēlis. Elektrība
> starp fāzēm nepārlec. Savukār ir invertori SMA
> SB 240. Tam liek tikai 1 paneli un kaut rozetē
> pludini. Izmaksās iegūtais kW sanāk dārgāk
> nekā 1,3 kW likt uzreiz.

Pirmais jāutājums:"..Ja 1f ir pieslēgs 1 fāzei..." Kautkāda mistika. Vai tad 1f var pieslēgt 3 fāzēm?
Otrs jautājums: "...Elektrība star fāzēm nepārlec..." Trīsfāzu variantā pārlec gan: Star jebkuru fāzi ir spriegums. tātad "pārlec" Tas būs līnijas spriegums. Ja tiek realizēts atsevišķi 3 gab ar 1f, tad ir svarīgi: Nulvads kā tāds tiek ieviests? ja ir, tad nulvadi tiek savienoti, sazemēti. Un tā kā savstarpēji 1f inventori nav sinhronizēti, tad līnijas spriegums var būt no 0 līdz tuvu 400V! . Tātad nedrīkst nekādā veidā slogot savstarpēji 2 fāzes savstarpēji, jeb likt slodzi uz līnijas sprieguma, jo nav realizēts trīsfāzu fāzu nobīdes lenķis... Paskaidrojiet tuvāk....nesaprotu. Varbūt kāds saprot?

Rx

1. Šausmīgi atvainojos, 1f ir 2 reizes uzrakstīt, pareizi būtu bijis: "Ja ir pieslēgts 1 fāzei."
2. Nekas nekur nepārlec, ja 1f tiek izmantots, tad pārējās divas fāzes paliek bez. Ja izmanto 3f invertoru, tad to slēdz klāt 1L,2L,3L,N,PE. Un pludina visās iekšā. Protams tos neizmanto 1 kW sistēmām.
Ja grib uzstādīt lielu sistēmu, tad parasti izmanto 3f invertorus. Ja jumta virsmas ir dažādos leņķos, tad lietderīgāk ir likt 3 x 1 fāzu invertorus. Katrai plaknei savu. Nekas tur nav jāsinhronizē. Katrs savai fāzei. Nulle un zeme cik zinu visur ir viena. Nekas jauns netiek ieviests. No invertora nāk 230V/400V. Lai nepārprastu starp L un N ir 230V, bet starp L un L ir 400V.

Domājams, ka katrs no invertoriem sinhronizējas no pienākošās fāzes, tādēļ īpašām problēmām nevajadzētu būt.

Es gan negribu apgalvot, ka esmu saules bateriju invertoru speciaļists, bet no elektrības gan šo to saprotu. Nu nevar trīs vienfāzu inverterus likt katru pie savas fāzes. Tad nevienu trīsfažu elektromotoru nepalaidīsi un vispār lieli sūdi var sanākt ar jebkuru trīsfāzu patērētāju. Rx pareizi saka, tad starp fāzēm var būt daudz vairāk par 380V. Trīsfāzu sistēmā jaļiek trīsfazu invertors. No otras puses, 1kW saules baterijai likt galā tādu invertoru ir smieklīgi. Katrā fāzē sanāk 330W. Nē, kafija sdzirnaviņas jau pavilks :) Viss tas, pie tik mazām jaudām, ir smieklīgi!

Ja ir milzīgi akumulatori, tad inventoram var būt arī lela izejas jauda ( lielāka kā vienlaicīgi saņemamā jauda no saules)., jo ne jau visu dienu vajag tādu , lai visu dienu zāģetu, ēvelētu, ar 3fāzu elektromotora iekārtām . Jauda ir viens rādītājs, enerģija jau cits. Bet īslaicīgi lielas jaudas inventors gan var noderēt. Labi ka ir trīs fāzes, bet 3fāzu dzinējus praktiski izmanto arvien mazāk. Un, domāju, retais taisīs lielas jaudas saules bateriju sistēmu, lai kādreiz, varbūt to izmantotu, ja ir pieslēgums pie sadales tīkla, vai tāda nepieciešamība ir reta ( iedarbina lielas jaudas škidrā, gāzes ģeneratoru, kas ir daudz loģiskā, nekā uzturēt tādas pat maksimālās jaudas saules bateriju sistēmu.Jāņem vērā, ka akumulatorus ieteicams izlādēt tikai līdz pusei, pat mazāk, lai palielinātu to dzīves cilklu skaitu. Protams jālieto dziļas izlādes akumulatori....Un, ja inventors paradzēts attiecīgai jaudai, tad nepārtraukti maksimālo jaudu ilgu laiku nevar noņemt. Lielāko tiesu ir laika ierobežojums pie maksimālās jaudas. Tātad, ja grib nepārtraukti noņemt attiecīgu jaudu, jāliek inventors ar jaudas rezervi aptuveni 20%.

Par akumulatoriem aizmirstam un tos nav jēgas apskatīt.
Mani interesēja cits jautājums par tiem invertoriem un slēgumu. Man būtu izdevīgi, ja ir teiksim tas 3f invertors un paneļi nu nezinu cik, bet pieņemsim 3kw.
Mani interesē tāds variants. Mani 3kw paneļi kaut ko ražo, ko nepatērēju, to dodu atpakaļ tīklā kaut pa 5 centi. Kad ieslēdzu 4kw motoru, tad daļu no viņa tēriņa nosedz panelis un pārējo pievelk klāt no ST. Rezultātā man starpība uz motoru nav - strādā tieši tikpat labi kā pa tiešo pie ST. Protams, ka nepārtraukti man nekas negriežas, bet vasaras mēnešos ieslēdz to un šo, tad citu galdu un finālā kādi 80eur mēnesī nokurinās. Nu ja no tiem 80 ietaupītos kādi 60eur, tad jau būtu interesantāk. Šobrīd man lielākais patērētājs ir 4kw, būs arī 7 vai 11, bet tas darbosies ļoti epizodiski. Visvairāk man apēd 4, 3 un 2 kw un 1kw motori.

Ja neapskata akumulatorus, tad apskatīt tikai paneļus nav nekāda jēga. Ko? Gaidīsi sauli lai iedarbinātu motoru? Un ja arī kāds iepērk saražoto elektrību, jāsaprot, ka jāmaksā par sadali: Kā par saņemšanas sadali, tā par piegādi Kāpēc maksāt Jums par elektrību 5 centi, ja var par tādu pašu cenu to pārdot Jums. Kur paliek sadales tīklu daba apmaksa?.

Kaut cik izmaksas kopums redzams kaut vai te: [nsi.lv]
Bez darba izmaksām, bez PVN. Un, mans akcents uz akumulatoriem: ciklu skaits 1000! Cik gadā dienu? 365. Tā vien ir, ka intensīvi lietojot 2-3 gadiem. Ja nelieto, tad vairāk.

Vēl jāņem vērā, ka jebkuru "ķīnieti" inventoru sadales tīkli neņem pretī, jo ir atzīto inventoru saraksts: [www.sadalestikls.lv]
2kW atzītais maksā virs 1100Euro.