Vilnis

Sēdies "5". Tieši tā arī būs. Elektrība plūst, tur, kur to tērē. Ja no baterijām nāks, tad no ST ņems mazāk. Ja pāri paliks, aizies tīklā. Tā kā invertori ražo tādu elektrību, kādu uzstāda invertora iestatījumos (ST noteiktais standarts), tad neko nejutīsi iekārtu darbībā. Jutīsi tikai skaitītāja griešanas ātruma samazināšanos, kad spīdēs saule. Pie vienas mājas var likt sauli, vēju, ģeneratorus ar motoriem un ko tik vēl nē. Galvenais, lai standartu un maksimālo jaudu ievēro.

Akumulatoru 1000 cikls ir jau noiets. 1000 cikli ir uz 5 gadiem, jo ziemā tur nekas nenotiks. Tagad nopietni ir 5000 un vairāk cikli.

Nu nu un kur tad ir tie akumulatori, kuri tur 5000 ciklus? Varbūt Tavā telefonā, kuram bača pāris gados beigta, vai laptopā? Viss tas ir reklāma, jo neviens klients jau neskaita ciklus un neseko akumulatora kapacitātes kritumam. Kad autiņa starteris vairs negriežas, pērk jaunu akumulatoru, kad mobilais telefons vairs netur dienu, pērk jaunu telefonu. Kautko jau akumulators turēs arī pēc 5000 cikliem, jautājums, cik procentus no jauna kapacitātes. Vot to reklāmā nepiemin. Būtībā viss ir vienkārši, ja parādīsies jauna tipa akumulatori, tad tie vispirms būs mobilajos telefonos. Pagaidām nekā tāda nav un Iphone jālādē vismaz reizi dienā, bet kad parādās jauns modelis, vecā bača arī vairs dienu netur.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Būtībā viss ir
> vienkārši, ja parādīsies jauna tipa
> akumulatori, tad tie vispirms būs mobilajos
> telefonos.

Nav ne tuvu viss tik vienkārši. Mobilajos telefonos vajag aķus, kas maksā pēc iespējas mazāk, sver pēc iespējas mazāk, ir uzlādējami pēc iespējas īsākā laika posmā. Vai tas aķis turēs 500 vai 5000 ciklus, tas ir mazsvarīgi.

Tā starp citu - gadus 5 atpakaļ Stenforda Universitātes pētnieki prezentēja aķus, kuri pēc 44'000 cikliem saglabāja 83% savas kapacitātes.

Zinātnieki visu laiku kautko prezentē. Viņiem jāatskaitās par izlietoto naudu. Cita lieta, vai tos izgudrojumus ir ekonomiski izdevīgi ražot rūpnieciskos apmēros. Realitātē mēs sēžam pie vairāk kā simts gadus vecas svina skābes akumulatoriem, jo tie ir vislētākie. Lai kām arī būtu akumulatoru attīstību bīda mobilās ierīces, jo to ir miljoniem, bet saules enerģiju uzkrāj tikai retais.

Nu tu sēdi pie simts gadus veciem svina skābes akumulatoriem. Es, savukārt, sēžu pie litija aķiem, kurus var droši uzlādēt 10 minūtēs un izlādēt kaut 1-2 minūšu laikā, nekaitējot aķim. Savukārt mašīnā es lietoju aķus, kuri bez lielām bēdām kalpo 8-10 gadus (fig tu sagaidīsi no sava simtsgadīgā aķa, ka tas nokalpotu kaut 5 gadus bez jelkādām apkopēm).

Jānis Z.
Akumulatoru 1000 cikls ir jau noiets. 1000 cikli ir uz 5 gadiem, jo ziemā tur nekas nenotiks. Tagad nopietni ir 5000 un vairāk cikli
----------------
derētu arī painteresēties cik tādi aķi maksātu ? cik pēc tam būs utilizācijas izmaksas ? un vēl tāda lieta ko te neviens nepiemin ka tos aķus ,pēc drošības standartiem, derētu turēt atsevišķā telpā, kur būtu vismaz viens elektriskajiem ugunskrēkiem paredzēts ugunsdzēšamais aparāts, un kur bērniem piekļuve būtu neiespējama. Ja tie ir litija aķi ,tad arī eksplozijas riski nav zemi, sevišķi Ķīnas izstrādājumiem, nedod dies ja kas tāds notiek ,ka neviena nav mājās.

Binary, autiņos kaŗeizi lielākoties izmanto skābes svina akumulatorus. Tie ir modernizēti, bet būtībā tādi paši, kā pirms simts gadiem. Jā, zināšanai, ja litija akumulatorus trauji uzlādē, tā darbamūžs samazinās par 50%. Tas parasti instrukcijā rakstīts kautkur apakšā un ar maziem burtiņiem :) Litija akumulatori nav nekur vairāk par 1000 cikliem tikuši. Lai gan, varbūt tas tiek darīts speciāli, jo nevar tak pieļaut, ka akumulators kalpo mūžīgi. Ko tad ražotājs iesāks, bizness tak nevar apstāties. Vēl, svina skābes akumulatori kādreiz telefona centraļēs kalpja trīsdesmit un vairāk gadus, tākā nemaz tik slikti tie nav. Tie gan stāvēja barbloka buferī un izlādēti tika ļoti reti. Tai pat laikā, sausie svina akumulatori datora UPS tur labi ja piecus gadus un tādos pašos apstākļos kā telefona centrālēs. Domāju, ka ražotājs ir piestrādājis, lai tie trīsdesmit gadus nekalpotu. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir taču tehnikas progress :)

Mazliet atgriežoties no teorijas pie prakses...
Ja es nevēlos ieguldīt lielas summas visās iepriekš minētajās saules enerģijas padarīšanās, bet nedaudz paeksperimentēt. Piemēram, interesētu atsevišķi ņemts solārais ūdens boileris, kas pavasaros un vasarā varētu ražot silto ūdeni lauku mājā. Iespējams pat darbotos kā 220v boilera priekšsildītājs. Ķīnietis alibabā piedāvā līdzstrāvas 12v 300W TENu ūdens boilerim par kādiem 25$. Pieņemsim, ka atradīšu 80l boileri, kurā to TENu ieskrūvēt. Jautājums nr1 - kāds saules panelis man ir jāiegādājas, lai tādu boilerīti daudz maz veiksmīgi darbinātu un cik tas maksā?
Jautājums nr2 - vai starp saules paneli un boilera TENU ies tikai 2 vadi vai arī liekams kāds kontrolieris vai vēl kāda gudra ierīce?

Ja nu kāds palaida garām tad:
Tīkla invertoram nav svarīgi cik jaudīgas ierīces tiek izmantotas, tātad ja jums ir 2 kW tīkla invertors varat kaut vai lentzāģi 10kW laist un strādāt. Tīkla invertors sinhronizējas ar fāzi un pludina tik enerģijas cik tajā momenta pieejams no saules baterijām. Elektrības atslēguma gadījumā, tīkla invertors arī atslēgsies ( tā jabūt normālam invertoram). Kā jau Jānis bij teicis, mazākās sistēmās 1f invertors, lielākās 3f. Uz katru fāzi nav ekonomiski izdevīgi likt pa invertoram.Tīkla invertoram būs daudz lielāks lietderības koeficents.

Bateriju /akumulatoru invertoram ir noteikts cik jaudas tas var pavilkt 2kW, 3kW, 4kW.
Ar šiem invertoriem viss ir nedaudz sarežģītāk, tāpēc ka jāievēro akumulatoru uzlādes spriegums, strāvas utt., pie kādām temp. kāds uzlādes spriegums. Ja kāds domā ka var uzlikt akumulatorus un aizmirst, tad tā nav.Ir stingri jāseko tiem līdzi, savādak to ciklu skaits krasi samazināsies. Ja liek 24v, 48v sistēmas tad jāliek arī izlīdzinatāji, lai baterijas uzņemtu vienādu enerģijas daudzumu.
Runājot par dzīvojāmas telpās izvietotiem akumulatoriem, noteiktus AGM akumulatorus var kaut vai virtuvē likt ( protams to nedarītu), tie neizdala nekādas gāzes, un ir diezgan droši ekspluatācijā.

arre Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mazliet atgriežoties no teorijas pie prakses...
> Ja es nevēlos ieguldīt lielas summas visās
> iepriekš minētajās saules enerģijas
> padarīšanās, bet nedaudz paeksperimentēt.
> Piemēram, interesētu atsevišķi ņemts
> solārais ūdens boileris, kas pavasaros un
> vasarā varētu ražot silto ūdeni lauku mājā.
> Iespējams pat darbotos kā 220v boilera
> priekšsildītājs. Ķīnietis alibabā piedāvā
> līdzstrāvas 12v 300W TENu ūdens boilerim par
> kādiem 25$. Pieņemsim, ka atradīšu 80l
> boileri, kurā to TENu ieskrūvēt. Jautājums nr1
> - kāds saules panelis man ir jāiegādājas, lai
> tādu boilerīti daudz maz veiksmīgi darbinātu
> un cik tas maksā?
> Jautājums nr2 - vai starp saules paneli un
> boilera TENU ies tikai 2 vadi vai arī liekams
> kāds kontrolieris vai vēl kāda gudra ierīce?

Iespējams kāds jau bija teicis, bet nu labi. Pieslēdzot pa taisno vaidus pie tena, tena pretestības rezultātā paneļi nespēs darboties normāli. Vēl vajadzēs termostatu, maiņstrāvas boilera termostasts ātri vien nobeigsies.Lai uzsildītu 80L boileri līdz 60 grādiem vajag ap 4-5kw enerģijas, ar 300w tenu tas būs 15h. Nu labi, ja pat tie nav 60 grādi, bet mazāk, neaizmirstam ka pie mazākām ūdens temp. var sākt vairoties baktērijas- leģionellas, nu ja gribās stipri eksperimentēt tad var. Ir dažādas gudras ierīces un ir kontrolieri. Gudrās ierīces būs dārgas, ar kontrolieri var mēģināt, bet nu ne jau ar 12v un 300w tenu priekš 80L boilera.

Miervaldis47
Runājot par dzīvojāmas telpās izvietotiem akumulatoriem, noteiktus AGM akumulatorus var kaut vai virtuvē likt ( protams to nedarītu), tie neizdala nekādas gāzes, un ir diezgan droši ekspluatācijā.
----
protams ka var arī gultā viņus likt, līdz brīdim kamēr korpuss neieplaisās no pārslodzes un saturošais skābi elektrolīts neizlīs kādam uz ķermeņa, jo mazliet drošāki viņi ir tikai , salīdzinoši ar litija aķiem, no pašaizdegšanās vai eksplozijas puses.

Miervaldi 47, tā arī neesi atbildējis uz zemāk minēto jautājumu. Padalies a saviem novērojumiem cik ta tava 3kw sistēma saražo no Okt/Nov līdz Aprīlim, būtu intresanti saprast. Bet nu saprotu ja tur viss i tik bēdīgi, tad šādus neērtos jautājumus var arī ignorēt.

citāts Miervaldis47
Bet es personīgi ar savu Fronius tīkla invertoru no 1Kw paneļu izspiedu jūlijā vidū 970w, kas salīdzinoši daudz priekš šiem paneļiem.
rolex
kāds sakars tavam tīkla inventoram ar to ko tu izspiedi no paneļa ??? Labāk padalies datos cik tu izspiedi no saviem paneļiem sākot no Novembra un beidzot ar Aprīli, vēlams pa mēnešiem.

Sakars ir lietderības koeficentam tīkla invertoram, kas ir ap 95-98%.

AGM akumulatoros elektrolīts ir absorbēts stikla šķiedrās un tā sauktās hēla baterijas, kur elektrolīts tiek iebiezināts līdz hēlveida masas ar selikahēlu (tehnoloģija saucas GEL). Esmu bijis tik negudrs ka gadījies arī izjaukt šādus AGM akumulatorus. Tā kā nekas tev tur neizlīs, maksimums želejveidīga masa sāks plūst ārā ļoti lēni. Korpusi šādiem akumulatoriem ir ļoti izturīgi un tos var novietot gan guļus, gan sāniski, kā vēlies.


Bez problēmām, kāda jau starpība, paneļi man jau uzlikti. Neesmu no tiem, kas baidās ka tulīt apries, vai sapņo ka saules paneļi ražos vairāk, no maniem aprēķiniem novirzes nav liela, bet toties dati no prakses, nevis no teorētiķu aprakstiem. Tas kWh daudzums dienā vidēji dotajā menēsī. Leņķis paneļiem ap 55 grādiem.

janvāris februāris marts aprīlis
3.35 6.17 8.31 9.23
maijs jūnijs jūlijs augusts
13.15 13.78 13.63 12.83
septembris oktobris novembris decembris
7.35 5.03 4.08 2.58

Es domāju ka jābūt skaidrs, ka ziemas mēnešos nekāda saules elektrostacija nesanāks.

hmm...paldies, paliek mazliet skaidrāks, tagad saprotu ka tomēr nav tik skaisti tā kā reklāmās stāsta. Sanāk ka mākoņainajās dienās , tie paneļi neko neražo vai arī ražo tik niecīgi maz ka to nav vērts nemaz pat pieminēt.

Neredzu sakarību starp mākoņainām dienām un maniem datiem.

Sakars tāds , jo vairāk gaismas , jo vairāk ražo, ziemā nekas liels tur nav.
Ja tos tavus ciparus saliek kopā, ta sanāk ka tava 3kw sistēma ražo vairāk (3,03Kw) nekā fiziski spēj , nezinu bet kaut kā izskatās dīvaini. Tā vai savādāk , pa mēnešiem apmēram sakrīt (man tomēr sanāca mazāk) ar to ko es teorētiski biju izskaitļojis 3,5kw sistēmai.

Jau laikam 5 reizi saku, ka ar aprēķiniem jābūt piesardzīgam , kamēr neesi nonācis līdz lauka izmēģinājumiem. Saule paneļu azimuts, invertors, leņķis, paneļu savienošanas kārtība, kabeļu šķērsgriezumi un garums, savienojumi, ēnojumi, tas viss iespaido visus skaitļus loti stipri.Ja pusē no parametriem būs kļūdas, saražotās enerģijas daudzums krasi samazināsies un atkal tad varēs bļaut, ''ka es tak teicu ka saules paneļi Latvijā nekam neder.''

Tomēr izskatās , ka laikam skatīšos saules kolektoru virzienā nevis saules baterijas. Respektīvi man tā visa padarīšana vajadzīga lai pazeminātu apkures izmaksas' ko man apgādā 8kw zemes siltumsūknis uz 150m2 apsildāmo platību + silda ūdeni.
Redzu ka ar tām baterijām var riktīgi ''iegrābties'', kā tu saki leņķis ,invertors + cenas utt. un ja vēl pieliiek klāt to neprognozējamo Sadales Tīklu ar to neto sistēmu , tad i galīgs čau. Vismaz ar kolektoriem tu neesi atkarīgs no visādiem Sad.T ,OIKiem utt. kuri tik vien grib kā tevi apčakarēt, uzliec vakuuma kolektorus + siltuma akumulatoru un tur arī glabā siltumu pa velti.

Rolex, viss jau labi, bet arī saules kolektors ziemā ir praktiski mierā. Cerēt, ka no tā tiks kāds labums apkurei, ir nauivi. Jā, vasarā varēsi ūdeni sildīt uz nebēd, bet ziemas vidū nekā nebūs. Liec tur vakuma vai nanotehnoloģiju kolektorus, saules ta nav un, ja arī spīd, tad dažas stundas un pie paša horizonta.

rolex

Kas par siltumsūkni Tev ir?

rolex Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tomēr izskatās , ka laikam skatīšos saules
> kolektoru virzienā nevis saules baterijas.
> Respektīvi man tā visa padarīšana vajadzīga
> lai pazeminātu apkures izmaksas' ko man apgādā
> 8kw zemes siltumsūknis uz 150m2 apsildāmo
> platību + silda ūdeni.
.............................................................
Kā savdabīgs papildinājums tieši zemes siltumsūkņu apgreidošanai dzirdēts saulessūknis ar saviem algoritmiem pie T400 vakuumnieka. Galvenā fīča liekas tajā, ka šis salīdzinājumā ar parasto ūdens kolektoru, spēj dot izmantojamu pienesumu sistēmai arī zemās temperatūrās, pārslēdzoties uz zemes kontūra piesildīšanu un COP palielināšanu kopumā. Bet, nu vispirms obligāta matemātika.