Par saules paneļiem un invertoriem un to veidiem zinu, kas un kā, esmu instalējis saules paneļu sistēmas, bet tas bija pasen.

Jānis Zomerfleds

Lauku īpašumā tiek celta ēka, kurā no patērētājiem būs tikai apgaismojums, vilkt elektrības kabeli līdz turienei nav īsti ērti un patālu, tāpēc plānots saules paneļus ar akumulatoriem.

Arī dzīvojamā mājā plānots instalēt saules paneļus, pagaidām ka pilotprojektu, lai pēc tam ko līdzīgu realizētu pie jaunas mājas būvniecības. Tāpēc arī gribu saprast, ja likumīgi instalēt varēšu pats, tad variants ar paralēlo ST pieslēgumu būtu labāks, ja nē tad nav problēmu sadalīt lielākos patērētājus un pieslēgt atsevišķi pie ST tīkla, un pārējo pie autnomās sistēmas ar akumulatoriem, jo pašlaik mājā notiek remonts. Galīgi bez ST arī nevaru, jo īpašumā ir 7kW lentzāģis. Ieteikumi par izdevīgumu un atpelnīšanu ir lieki, jo viss ir skaitīts un rēķināts, skaidrs ka tie ir gadi, mīnusi utt.

Miervaldis
Ja patērētāji ir tikai apgaismojums un esi nobriedis uz akumulatoriem, tad tur viss ir kārtībā, ST nav nekādas daļas.
Par dzīvojamo māju. Ja notiek remonts un esi gatavs nodalīt lielos patērētājus un mazajiem speciāli likt atsevišķu sistēmu, tad var veidot sekojošu sistēmu, kurai nemaz nevajag visu papīru darbu un ST saskaņojumus.
Proti: PV - akumulatoru lādētājs - akumulators (ups) - invertors (ja nepieciešams) - patērētāji.
Lielajiem paliek ST pieslēgums kā līdz šim. Abu sistēmu iespējamā saskares vieta - akumulators (ups).
Šādas sistēmas izveidei ST un ekonomikas ministrijai nav nekādas daļas, jo nekas ST tīklā nevar tikt iepludināts.
Par saslēguma variantiem uz ātro ir 2 varianti.
1. ātrākais un vienkāršākais ir slēdzis, kas vienkārši atslēdz mazos patērētājus no PV sistēmas un pieslēdz pie ST. Mīnus tas, ka ne visu saules enerģiju izmantosi, bet lētākais.
2. ir 220V akumulatoru lādētājs, kas uztur akumulatorā dzīvību tad, kad nav saules. Lampiņas spīd, visi laimīgi. Vienkārši, bet vajag automātiku, kas atslēdz šo lādētāju brīdī, kad no saules sāk nāk elektrība un pārveides procesā (220 uz akumulatoru) būs zudumi.

Jānis Zomerfelds

Paldies par ieteikumiem, nebiju iedomājies, idejas labas. Ir pieejama laba 3 fāzu input 220v->48v ups sistēma ar minimālu zudumu, automātiku + akumulatoru uzlādes/ izlādes kontroli + vadību no datora. Netieku gudrs, kā to integrēt visā šajā pasākumā...

Miervaldis

Nekas nav tik labs, kā uz papīra zīmēta shēma, lai saprastu un izdomātu kā visu slēgt.

Skatos - dzīve lēnām plūst un nemainās. Veči, iekarsuši mērīties ar Latvenergo, nu jau krietni sasparojušies. Nepietiek ar 220V lampiņām / kāda vaina 12V?/, šaus klāt lentzāģi.
Jauki būtu uzzināt ko tuvāk par 220V X 3 / 48V UPS, cik noprotu, ar jaudu 7kW un vairāk. Kādi akumulatori tam zvēram? Cik kWh ietilpība, svars, cik ilgi var nodrošināt 7 kW izejā? Cik stundas dienā tas zāģis strādā - 8, vairāk? Ja visu darba dienu, tad 7kW PV un miers. Zāģis nonstopā ar standarta invertoru. Rīta/vakara/dikstāves pārpalikumi boilerī, gan ar citu sajūgšanas kontrolieri, neatkarīgu no tīkla. Kad zāģis nestrādā, PV silda ūdeni. Ekonomiski efektīvākais risinājums. Nekādus UPSus, akumulatorus - ekonomiskais stulbums. Par UPSiem. Lai novērtētu pielietošanas iespējamību un lietderību jāizlasa konkrētā modeļa tehniskā dokumentācija. UPS nav tas pats kas invertors, atšķirīgas darbības loģikas un iekšējie elektriskie slēgumi. Šaubos vai ko jēdzīgu varēs sakombinēt. Serveru barošana un PV sajūgšana ir dažādas lietas. Lai precīzāk ko rekomendētu, pilnībā jāzin patērētāju ēšanas paradumi, vēl kaudze citu faktoru.

Apgaismojumam 220V ir diezgan bezjēdzīgs pasākums. Invertors, pat dārgs, tukšgaitā patērē 0,5-0,7A, t.i. 7-15w, tīrās sinusoīdas vēl vairāk. Tik pat cik 2-5 vidējas jaudas ledi. Loģiski būtu apgaismojumam atsevišķi vadi, pārveidotājam 220v>12V lietderības koeficients ~95%. Tā zudumi būs mazāks ļaunums kā drīpelēt pustukšu akumulatoru. Kad tāds murgs varētu atmaksāties, nestādos priekšā. Patērētās jaudas nelielas, izmaksas iekārtām lielas.

Pirmkārt labi būtu tikt skaidrībā par katra iespējamā PV slēguma saražotās un nodotās slodzei kWh pašizmaksu. Tas krietni saīsinātu laiku dažādu risinājumu lietderības analīzei. Nesaskatu loģiku sauklim "par katru cenu". Man ir aizrādīts - es nezinu Pv cenu. Daudzi neapmierināti, par lētu nopircis. Kādam problēmas ar krāniņu? Es vienkārši spēlējos smilšu kastē un priecājos cik forši sanāk. Kāpēc būtu jāpārmaksā? Tāpat jau kaimiņi domā - krutais, sakrāmējis saules baterijas, naudu nav kur likt. Te tāda pati publika?

Es sildu 160L ar 1,5kW jaudas PV sistēmu, tas ir apšaubīts. Ja apskata šo ziemu un pavasari, tad daļēji taisnība skeptiķiem. Šogad ir ārkārtīgi daudz mākoņu, tie arī TP ietekmē negatīvi. Iepriekšējie divi gadi bija daudz saulaināki. Apmākušajās dienās 1,5-2,5kWh nav daudz, tikai kompensē boilera zudumus. Apkures sezona turpinās, PV snauda vēl nav sāpīga. Man šī projekta uzdevums - nodrošināt privātmāju ar silto ūdeni neapkures periodā. Gaidīšu kā veiksies aprīlī..

Par jau apnikušo ūdens sildīšanu. Nesaprotu, kāpēc visi sāk ar akumulatoriem, 220V, ar lietām par kurām gaužam maz sajēgas. Par maz ir izlasīt reklamās bukletus, kaut kādām teorētiskām zināšanām arī jābūt. Tajos bukletos ne viss ir pateikts, aiz skaistiem saīsinājumiem ne vienmēr tas, ko iedomājamies mēs. Savukārt pilnībā nenoliedzu 220V projektus, nesteidzoties analizēju situāciju, dažādus risinājumus. Var iegūt pozitīvu ekonomisko efektu, diemžēl ļoti nelielu. Tā uz "dullo", 220V un miers, nekas labs nebūs.

Neviens jau necepjās, ka esi pārāk lēti nopircis. Arī automašīnas ir jaunas ar garantiju un ir lietotas pēc 3 gadiem par puscenu, par kuru garantiju uzņemies pats. Pērk arī vecākas, bet remontē paši. Abos gadījumos pircēji ir apmierināti. Arī galdnieks pats sev taisa mēbeles un viņam sanāk lētāk, kā veikalā pirkt.

Nēesmu teicis ka lietoju lietotos paneļus, tikai rakstīju par iespējamajām cenām, paneļu īpašībām.

Pēc zibens spēriena neviena firma neko nemainīs, visi elektriskie defekti 90% gadījumu būs lietotāja vainas dēļ. Šobrīd lodējumu un citu PV izgatavošanas defektu varbūtība ļoti niecīga. PV jāpērk saulainā laikā - vizuāla kontrole un elektriskie tukšgaitas/īsslēguma mērījumi ar parastāko testeri. Praktiski 100% gadījumu atbrāķēsiet bojātu PV paneli, kā arī varēsiet novērtēt parametru izkliedi. Pirms ko darāt ''par pilnu programmu'', kārtīgi izlasiet līgumu, Jūsu izredzes ko atsist no uzstādītāja būs ļoti niecīgas. Runa par profesionāli sastādītu dokumentu un pareizi noplombētu sistēmu.

Kādas garantijas nepieciešamas stikla gabalam? Ko man dos 2 gadu garantija pērkot to par dubultu izstrādājuma cenu? Firmai puse paneļu divu gadu laikā sabojājas? Trešajā gadā atlikušo PV nomaiņa uz mana rēķina. Man ieekonomētie līdzekļi ļauj uzstādīt vēl vienu sistēmu bonusā. Tie PV nemaz tā ''nelūst'', trīs gadi neko nav sabojājuši. Neslikti. Sludinājumos 250W klases jauni paneļi maksā ap 150€, lietoti - ~130€ un zemāk. Atsevišķos gadījumos neilga garantija.Tālāk Jūsu izvēle.

Ja runa par auto - tieši reizē 3+ gadi, rūpnīcas defekti novērsti. Kādas vēl problēmas. Lukturi nav saliekti pēc pēdējās modes, atkal krāniņš traucē? Nopērc jaunu, pēc gada - diviem tāpat viss par savu naudu, vai tad tagad autiņiem 10+ gadu garantijas periods . Ja nemāk nopirkt un lietot, tad viss būs dārgs un lūzīs.

Jaukas Lieldienu pārdomas!

Ko tu te ņemies ar savu krāniņu? Citi pērk jaunas iekārtas bet citi lietotas - tas atkarīgs no pircēja ienākumiem, pieredzes, iespējām un iemaņām. Un atziņa, ka jātestē saulainā laikā PV paneļus tikai nozīmē, ka ''lēts'' nozīmē brāķētie Ķīnas paneļi, tāpat, kā lētās LED lampiņas. Sapērcies vairāk, lai būtu ko mainīt. Ja ir čeks, tad vari pēc garantijas mainīt, ja pērc apejot PVN, tad risku uzņemies pats. Vispār jau pieklājīgi pilsoņi nelielās ar to, ka var kaut kur iegādāties preces bez PVN un uz tā rēķina izdodas samazināt savas izmaksas (arī savu vecāku pensiju, bērnu skološanu utt).
Starp citu, tā saucamie ''firmači'', jeb uzņēmumi, kuri pārdod iekārtas un uzņemas servisa saistības, nepārtiek no Taviem maksātajiem nodokļiem, kā minēji 29.03.2015 19:14., bet kopā ar ražotājiem uztur valsts budžetu utt. Būtu vēlama izpratne ne tikai par PV paneļu izmantošanu, bet arī par nodokļu sistēmu.
Par salīdzinājumu ar saules kolektoriem. Lai salīdzinātu, jābūt līdzīgai izvēlei. Ņemam divus lētos saules kolektorus pa 225 EUR (bez PVN) , automātika 70 eur, sūkņu stacija 150 eur, vara caurules ar izolāciju 50 eur, izplešanās trauks un šķidrums vēl 50 eur. Stiprinājumi ap 50 eur, siltummainis 100 eur, visi ventiļi u.c. max 50 eur. Kopā sanāca 970 EUR bez nodokļiem ietverot arī stiprinājumus. Pārējo veiks jebkurš santehniķis, arī atrodot vietu, kur nolaist no jumta divas caurules. Un sasildīs 200 litrus nevis 160 litrus.

Obelix. Par saulaino laiku. Ne brāķētie. ne nebrāķētie paneļi gluži vienkārši jāpārbauda, nav jau uzreiz jāstellē augšā. Pārbaude aizņem 2-5 min/panelis.. Tam nav nekāda sakara ne ar Ķīnu, ne ar nodokļiem, bet lai būtu pārliecība ka viss ir ok. Vai tad bez nodokļiem neko nedrīkstu darīt savā saimniecībā? Un es nemaz nelielos, ka nemaksāju pvn. Tikai rakstu ka iespējams nopirkt bez firmu uzcenojuma, un tas nebūt nenozīmē pvn. Ja man nevajag Jūsu pakalpojumus un 2 gadu garantijas, tad iegādājos pa tiešo no ražotāja vai privātpersonas. Pērkot no Jums, kā es uzzināšu kādi nodokļi nomaksāti, kādi nē? Cenas ko esmu nosaucis daļēji ir arī no ražotāju piedāvājumiem, Vācijā visas cenas ir ar pvn privātpersonai. Pērku savām vajadzībām, ne tālākpārdošanai. Es Jums piedāvāju ko nopirkt no manis?

Par saules kolektoriem. Piedāvātās cenās iekļauties, pat pērkot internetā, būs diezgan pagrūti, vismaz man. Un sildu 160L tāpēc ka nav 200L, arī 200L sasildītu, ja būtu. Siltuma zudumi vidējas klases boilerim 160L vai 200l stipri neatšķiras. Nu pieņemsim, kolektoru vai pv paneļu sistēmas materiālu izmaksas praktiski neatšķiras, atšķiras ierīkošanas darbietilpība. To divu cauruļu siltumizolācija nemaksā 5 centi, bet esmu redzējis putnu sačakarētu, vēl tas viss pa māju jāizvelk.
Cik maksās tas santehniķis ar/bez nodokļiem?

Nenoliedzams pluss pv sistēmām - pilnīgi autonomas, nekādas atkarības no 220V, nekādu problēmu ar lieko enerģiju karstajās dienās, aizbraucot atvaļinājumā. Ierīkot esošā būvē arī daudz vieglāk. Gan jau vēl ko varētu sadomāt.

Lietotājs izvēlas sev pieņemamo risinājumu un stutē augšā. Noteicošo faktoru sarakstā pasūtītāja ego nav pēdējā vietā. Tā runāšana - tikai nabagi tā dara, vai tad tev naudas trūkst, nevari nopelnīt utt. - mīļa zombēšana. Lēti nopirki, tad jau pvn nesamaksāji. Neaizmirsīsim ka celtniecības firmas ir lielākie pvn ''ekonomētāji', aplokšņu algu grozītāji, ja paskatās tv un palasa avīzes. Tā kā jautājums - kas ir kas , paliek atklāts.

Vienmēr būs cieņā tie , kuriem ir pacietība, prasmes un laiks izurbties visam cauri un pēc tam padalīties ar citiem, lai uzlabotu kopējo pieredzi un izvairītos no nevajadzīgām kļūdām. Tas ir arī pamats šim forumam. Katram arī vajadzība pēc sava līmeņa servisa un atbalsta. Patiesībā pirmie jau tikai dullie uz savas ādas pārbauda jaunumus un dalās pieredzē. Es tikai gribēju pateikt, ka ne visi taisīs paši un arī ne visi pirks gatavu risinājumu. Daudz kas atšķirīgs no brīvā laika un prasmēm.
Par visu jaukāk būtu ja mūsu ''mīļais'' Latvenergo+Sadales tīkls iepirktu privāti saražoto elektrību ar attiecību 1:1, bet viņi stāv kā mūris. Un arī valsts atbalsts mājsaimniecībām tuvākajā laikā paredzēts tikai saules kolektoriem. Laikam sākot ar 2016. gada martu.

Jūs arī esiet gatavi strādāt par velti, kopā ar Latvenergo un Sadales tīklu? Neviens neko par pliku paldies tāpat nedarīs. Ar to elektroenerģijas stumdīšanu tehniski nav tik vienkārši, pie zināma jaudu balansa pat apgrūtinoši. Šis process nekad nebūs par velti. Kāda būtu taisnīga samaksa? Vismaz kopējā bilancē jānovāc OI komponente un samaksa Sadales tīklam pie kWh atdošanas. OI ir absurda jau no ieviešanas brīža. Nevajag aizmirst, ka valstij tas viss absolūti neinteresē, savējie jau pelna.

Nejauši ieraudzīju lieljaudas kondensatoru akumulatoru piedāvājumu, Ķīnā. Vienas uzkrātās kWh pašizmaksa ~0,016€. Tīri jauks skaitlis, Tuvojas revolucionārs brīdis - 6,7 mēneši gadā pilnīga energoautonomija, saules elektroenerģija būs lētāka nekā vietējā virszemes 1kWh, pašizmaksa varētu būt 7-9 eirocenti kilovats. Sistēma neprasīs nekādu tehnisko uzraudzību vai apkalpošanu. Vēl ir kaudze ''bet'', taču progress ir būtisks. Šobrīd 5kWh akumulators svērtu 1,5 tonnas, cena 80000$, uzlādes ciklu skaits 1000000+. Pie mana patēriņa atmaksātos 350 gados. No kondensatora resursa izlietota 1/14 daļa. Amizanti. Pakombinējot akumulatora izmaksas varētu būt arī 40000$. Vēl nedaudz pacietības!

Par OIK piekrītu - pilnīgs sviests, jo tā jau nav zaļā enerģija, bet 2/3 no OIK sastāda piemaksa Latvenergo gāzes sadedzināšanai, lai mums tam būtu lētāka elektrība. Par to visi runā klusiņām.. [www.la.lv]

Redz, poļi piedāvā gatavu ūdens sildīšanas sistēmu ar PV paneļiem: paneļi, kontrolleris, tenis.
[www.selfa-pv.com]

Augstākminētais ir interesants... bet nav vienkāršāk apgaismojumam palaist savu līniju no accu/pv + dumpot pārpalikumu no PV uz boileri? Plus automātika pārslēgties uz full-ST.

Lieta interesanta līdz brīdim, kad noskaidro, cik daudz enerģijas vajag lai uzsildītu 100, 200 vai lielāku daudzumu ūdens teiksim līdz 60 grādiem.

Labvakar visiem kam saules paneļi un iespējam grib ko palabot savā mikroģeneratora sistēmā.
[www.immersun.co.uk]
Tiem kam pašam nav laika, vai varbūt tiem kam pietrūkst kāda specifiska zināšna, vai var tiem kas var investēt uzreiz gatavā risinājumā un luste uz eksperimentiem.
Labs risinājums kā daļu enerģijas dabūt 1:1 nevis esošajā netto uzskaitē 1:3 Latvenergo labā.
Kaut ko līdzīgu kombinēju pats(man 3F, tā kā bišku sarežģitāk, bet pa biškam iet uz priekšu. Domāju uz Jāņiem varēšu padalīties ar rezultātiem)

Eziss, jautājums tev kā cilvēkam, kurš ar manāmu entuziasmu pieiet šai lietai - kāds būtu optimāls jumta leņķis saules bateriju uzstādīšanai? Internetā atradu ļoti aptuvenu "Latvijā 30-45 grādi", bet nu tas diapazons kaut kā baisi liels izskatās. Jumta plakne vērsta +/- D virzienā.

Binary. Ideāli ap 43 grādi, +- 10 grādi kopējo ieguvumu praktiski neietekmē.

Skaidrs, paldies par info!

Leņķis no pieredzes nav liela problēma. Procesu ļoti ietekmē nelieli daļēji apēnojumi. Tie ir ļoti nevēlami, pat karoga masta, skursteņa utt. ēnas.