"Horizontālo kolektoru "līdz atslēgai" pirms 1.5 gadi man ieraka pa 5.3 EUR/m (500 m trubas""

Tai ierakšanai vajag traktoru un trubas. Pirmais maksā atkarība no čakara ~ 300 Eur un trubas 100m 90 eur(?) [www.buvserviss.lv]

Bet nu jā - var jau būt baltrocīts un pasūtīt visu līdz "atslēgai" un maksāt 2 800E firmačiem.

lai Tev veicas ar šādu precīzu tāmi pašam ierakt un saštellēt "līdz atslēgai".

Mazliet papildināšu: vajag traktoru (2 dienas manā gadījumā), trubas (500 m), propilēnglikola šķīdumu (ap 200 l), pāris mucas, sūkni, visādus mazākus štrumus, pāris cilvēkus uz 2 dienām, vēlams ar kaut kādu pieredzi līdzīgos darbos, vai vēlmi un laiku jāties pašam. Nu un plus apsaiste (savi knifi)

Jā, zinu, ka to var izdarīt pats. Es nevaru/negribu.

Mana atvaļinājuma dažādošanai pilnībā pietika ar kaujas lauka sakārtošanu un apzaļumošanu, par ko, ja pērk no firmačiem, arī var pāris taukšķus nolocīt.

Gribētos domāt, ka esmu "pelēkrocīts" :)

Par zondes apvienošanu ar ūdeni nebiju līdz šim dzirdējis. Pirmā doma - ja nu "tfu tfu tfu" zondei rodas sūce, tad ne tikai apkure, bet arī ūdens momentā kļūs nelietojams. Lai arī kāds tas propilenglikols eko-šmeko, vietās, kur tas nolīst zemē, zāle nodzeltē (pieredze).

Par apzaļumošanu, man pārāk īsa pieredze. Zāle aug. Kaut kādi augļu koki/krūmi vismaz pirmajā gadā arī nenomira vēl :) Gan jau te vecie SS buki var labāk pastāstīt, kas viņiem izaudzis, kopš šī topika pirmsākumiem. Es gan priekš sevis domāju, ka centīšos nestādīt virsū neko, kas dzen trakas saknes dziļumā.

Rokot kolektoru ciet un līdzinot klajumu traktors vandās pa virsu apraktajam kolektoram tā, ka maz neliekas. Kolektoram tas nekaitēja. Tā, ka ja vien neiebuksēs tos 1.x metrus dziļumā, tad kolektoram domājams nekaitēs.

Meliorācijas esamība vai neesamība plānotās rakšanas vietā, imho, varētu būt visai svarīgs jautājums/nezināmais, kas var ietekmēt gan izvēli, gan izvēles realizāciju un izmaksas. Man tādas nav.

Vertikālajiem esot divi veidi - viens ir tā zonde, kur ir viens urbums (vai vairāki, ja ar vienu nepietiek), kur urbumā ir slēgta cilpa - šķidrums (tas tavs propilenglikols) aiziet lejā un nāk atpakaļ, pa ceļam to atpakaļejošo sasildot. Otrajā variantā ir urbumu pāris, kur starp urbumiem 15-20 metri - pa vienu urbumu rauj augšā ūdeni, pa otru urbumu gāž atpakaļ tai pašā ūdens slānī. Kaut kādu daļu tā ūdens var izmantot patēriņam, pārējo - atgriež atpakaļ dabā (mazliet atdzesētu). Otrajā variantā nekādam propilenglikolam nevajadzētu būt. Nu tas tā - pēc pāris lapās rakstītā. Vēl atšķirība varētu būt kaut kādos dabas resursu nodokļos (pirmajā variantā slēgta sistēma un nav nodokļa, otrajā variantā varētu būt kaut kāds nodoklis), bet par šo konkrēti nezinu.

Meliorācija pēc kartēm esot tik dzīvojamās mājas vietā. Potenciālajās kolektora lauka vietās it kā nevajadzētu būt.

Par traktoru, kas to visu aizraka - jā, tiešām, to visu ierīko tak arī kaut kāda smagā tehnika, kas tam visam brauc pāri… Tad jau nevajadzētu būt problēmām, ja retu reizi gadā pabraukāsies pāri ar kādiem traktoriem.

par drenāžu var uzzināt melioracija.lv, ja jūsu teritorijā tā ir sazīmēta. Visur vēl nav

Uz kolektora lauka kokus, krūmus un citus ēnu metošus augus neiesaka stādīt. Jo aizkavētā saule samazina zemes uzsildīšanu. Ja kārtīgi sasaldēs grunti, tad līdz Jāņiem ledus lejā stāvēs.

ints45, tur arī skatījos. Ir arī izņemti tehniskie noteikumi no Zemkopības ministrijas (tur, šķiet, bija iekļauta identiska karte). Bet nu dati tur ir no 1972. gada, svaigāka informācija par konkrēto vietu viņiem gluži vienkārši nav pieejama, tāpat arī dabā drenāžas izvietojums var atšķirties no kartē redzamā.

Jāni, par noēnošanu no krūmiem, kokiem - laba piezīme, nebiju aizdomājies. Tātad biezi krūmi atkrīt… Kā ir ar visādām puķēm? Aug, neaug? Aug vēlāk nekā citur? Zied švakāk?


info Wrote:
-------------------------------------------------------
> Boileris man ir atsevišķs Dražice 300 l (par
> mazu toč nav, bet mazākiem bija švakāki
> čūsku virsmas m2).

Par tām čūskām ir lasīti bēdu stāsti… Kā ir ar siltumsūknī iebūvētajiem boileriem - tiem arī ir līdzīgas problēmas?

Nav nekādu problēmu ar augšanu uz kolektora. Vienīgais ieteikums nestādīt lielus kokus (neattiecas piem. uz ābelēm).

tik daudz muļķību un mītu vienuviet, kā parasti, var sastapt tikai diskusijās par siltumsūkņiem un it īpaši par horizontālajiem kontūriem.

it kā virs kontūriem neaugošā zāle un puķes, ēna no krūmiem un augļukociņiem, līdz jāņiem sasalusī zeme, ar mašīnām saspiestie kontūri (par saspiestiem ūdensvadiem, kanalizācijām un sliekām neviens nesatraucas).
fobija no kaut kā novietošanas virs kontūra (man ir uz kontūra uzbūvēta pirts) u.t.t. ir brīžam smieklīga.
līdzvērtīgi ir tikai stāsti par levitējošiem putekļiem un pampstošajām kājām uz siltajām grīdām.

šajā diskusijā tas ir izcilāts vairākas reizes.

v_t, diemžēl nav tik daudz laika, lai izlasītu >1760 šīs diskusijas ierakstus, kur lielākā daļa ir spams.

Ienācās info, ka mani 960m horizontālā kolektora tiek palielināti līdz 1100m, siltumsūkņa nepieciešamās jaudas samazinātas no 11 kW līdz 9.6 kW, kā arī potenciāli iegūstamais siltuma daudzums no viena m² zemes samazināts no 12W līdz 10W (zemi gruntsūdeņi, mālsmilts)… Nemācēšu gan teikt, cik pamatoti ir šie skaitļi - neprotu to matemātiku.

Tāpat ienācās informācija par vertikālā kolektora izbūvi (2x 120m), kam cena sanāk ja ne tāda pati, tad vien par kādu 1k augstāka nekā horizontālajam. Arvien vairāk sliecos vertikālā kolektora virzienā. Vēl tik jātiek skaidrībā ar to vertikālo kolektoru veidiem, ieguvumiem, trūkumiem.

vienkāršais aprēķins, kas darbojas arī manā gadījumā pie zemiem gruntsūdeņiem smilts gruntī ir tāds, ka vienam m2 apkures laukuma vajag 3 reizes lielāku zemes kontūra lauku.
maniem 170 m2 vajag 510 m2 zemes. apmēram tā arī ir, reāli nedaudz mazāk kā 500 m2. kontūrs palielā dziļumā un viss notiek.
kā jau te liku iekšā ss monitora rādījumus, teni apkurē nepiedalās, tikai lai reizi mēnesī uzkarsētu boileri līdz 62 grādiem.
ierakt kontūru nav nekāda mikroķirurģija.

v_t, 10 gadi - nav maz… Tā bildīte ar rādījumiem gan ir pazudusi. Tev kaut kādu ģeoloģiju arī noteica (t.i., konkrētu grunts sastāvu, blīvumu un ko tur vēl)? Varbūt vari padalīties? Kāds ir sienu pīrāgs? Cik jaudīgs SS? "Palielā dziļumā" ir tie 1.5m vai vairāk?

Par apkures laukumu - tur man arī līdz galam nav skaidrs, kā rēķināt.
Tas plānojums apmēram šāds (dienvidi augšā) - [content31-foto.inbox.lv]
Tas gan ir vecs variants, ir mazliet pamainījušies izmēri (garums, platums), tā lielā telpa kļuvusi šaurāka, lai siena būtu vienā līnijā ar pretējo sienu.
Tas ir pirmā stāva plānojums… Otrais stāvs ir mansards bez jelkādām starpsienām (faktiski mājas sienas no grīdas līmeņa ir kaut kādus 3.2m, pēc tam sākas 42° jumts, līdz ar to mansarda līmenī ārsienas ir tikai mājas galos). Lai arī mansarda stāvā aktīva dzīvošana nav paredzēta, tai lielajai pirmā stāva telpai nav griestu, tāpēc faktiski tai ir kopīga gaisa telpa ar visu mansarda stāvu.
Nu lūk… Tad skaitās, ka apkurināmā platība ir tikai pirmā stāva platība (jo mansardā nav paredzēta aktīva dzīvošana)? Jebšu klāt jāskaita arī mansarda stāva platību (jo mansarda stāvam ir kopīga gaisa telpa ar pirmo stāvu)?

Kā vispār ir - vai tādas atvērtas telpas gadījumā siltums no pirmā stāva siltajām grīdām aizies līdz tam mansarda stāvam? Apkurnieki centās iestāstīt, ka siltās grīdas lielāko efektu dodot ~pusotra metra augstumā, augstāk tas siltums īpaši neceļoties… Kārtējais mīts, puspatiesība vai patiesība (kuru varētu pamatot, piemēram, ar gaisa sastāva un līdz ar to arī blīvuma atšķirībām dažādos līmeņos)?

No personīgās pieredzes zinu vismaz 2 mājas, kurās ir pa 800m caurules ieraktas. Vienā mājā tās ieraktas mežmalā, kur sauli pilnībā nosedz egļu mežs. It kā grunsūdeņi augsti, bet vasarā no zemes nāk -2 grādi. Arī sniegs tur nokūst visvēlāk. Atrakām un caurules smukā ledus klucī guļ.
Otrā mājā uz kolektora ir rožu un ogu krūmu lauks. Viss aug un ir laimīgi, tikai no kolektora plusi tikai jūlijā parādās.
Saules neapspīdēta kolektora risks ir realitāte.

ģeoloģiju netaisīju, rokot pamatus konstatēju, ka apakšā ir tīra smilts un zemi gruntsūdeņi. arī topošie kaimiņi apstiprināja. kontūru rakt salīgu traktoru, kaimiņš atnāca palīgā patīt lielo caurules rulli. traktorists bija centīgs un raka turpat 2 metru dziļumā. sieva uztaisīja dažas bildes un tur var redzēt kā es stāvu tranšejā, kas pāri galvai. ss firmā mani baidīja, ka tādā dziļumā es kontūru kā sasaldēšu, tā viņš nekad vairs neatkusīs, bet dzīvē ir tā, ka līdz augustam tas sasilst līdz +16!!! un februārī/martā +3. kādu gadu ir bijis arī +2. un tā katru gadu.
ar kontūra rakšanu mežā ir kā tajā anekdotē, kur vīrs banānus apkaisa ar sāli un met pa logu laukā, jo viņam, redz, sālīti banāni negaršojot. mežs, droši vien, kontūram nav tā labākā vieta.
ja kolektors jūlijā vēl ir sasalis, tad noteikti kaut kas nav pareizi izdarīts. banālākais iemesls ir tāds, ka apkurināmajai platībai kontūrs ir par mazu, vai katru dienu mazgā ar siltu ūdeni vairākus ziloņus.

ja mansardam ir kopīga gaisa telpa ar pirmo stāvu, tad protams, ka to jārēķina klāt pie apkures platības. joku par siltajām grīdām un 1,5 metru siltuma celšanos nebiju dzirdējis un piedzīvojis arī ne, jo tā būtu īstenība, tad man ar augumu virs 1,8 m bārdai būtu jābūt apsarmojušai.
siltās grīdas (radiant floors) izstaro zemas intensitātes infrasarkano starojumu, bet no liela laukuma. infrasarkanais starojums sasilda apkārtējos priekšmetus, konstrukcijas, tie silda saskarē esošo gaisu. starojums pats gaisu nesilda. radiatoriem ir mazāks laukums bet augstāka temperatūra, attiecīgi augstākas intensitātes starojums un straujāka gaisa sildīšana un tā kustība telpā.

dzīvoju guļbūvē ar mansardu, kopā 170 m2, sienas nesiltinātas, grīdā 10 cm puķika + atstarotājs, griestos 20 cm vates + atstarotājs. ss 10 kw.
abos stāvos siltās grīdas, flīzes un lamināts 50/50

Uzreiz saku, ka neesmu siltumsūkņa lietototājs, bet vienu gan es neesmu sapratis- kāpēc jāņem no zemes siltumsūkņa -2 vai +2 grādi, ja ārā ir +7 vai plus 12, vai jūlijā +30? Varbūt taisiet otru SS kontūru no melnās plastmasas trubas pa šķūnīša perimetru vai žoga sētu (pārspīlēju) un lietojiet laimīgi no marta līdz novembrim. Attiecīgi vairāk siltuma paliks, ko no zemes paņemt ziemā, COP lielāks un Latvenergo rēķins mazāks. Var pievienot vēl ķīniešu kontrolieri no aliexpress par padsmit eiro, kas skatās kurā kontūrā temperatūra augstāka un no tā ņem.

Līdz jāņiem kontūrs ledus klucī varētu būt ja tas ir ierakts pa seklu un ir reāli apaudzis ar ledu.

Aldiss

Zemes siltumsūknim ir ierobežojums maksimālajai temperatūrai, ko var izmantot, lai freons pildītu savu funkciju un kompresors nedabū galu.
Katrs grāds, par kuru siltāks freons, ir aptuveni 2% ekonomija elektrībai, bet nevar būt siltāks par aptuveni 20 grādiem (nezinu par pilnīgi visiem SS). Tātad plastmasas caurule gar šķūni nederēs. Savukārt atbildot uz pirmo daļu par temperatūrām, kāpēc ņemt zemes siltumsūkni, ja var izmantot gaisa siltumsūknis. Sākotnējā uzstādīšana lētāka un tagad ir SS, kas darbojas pat līdz -25 grādiem ārā.
Savukārt "laimīgajiem" kolektoru īpašniekiem, lai celtu temperatūru un samazinātu elektrības izdevumus ir saules kolektori, kas zemi "silda". Vasarā tie pa tiešo silda ūdeni, bet pēc tam darbojas ar zemes kontūru. Nav lēts prieks, bet ekonomējot elektrību, tas atmaksājas.

v_t, ja reiz liela daļa "sajūtamā siltuma" ir nevis silta gaisa, bet gan IR starojuma veidā, tad varbūt man tas mansards tomēr nav jāskaita pie apkurināmās platības (vismaz ne pilnā apmērā)? Pieņemot, ka mansarda stāvā nevajag tādu pašu komfortu kā pirmajā stāvā, jo nav plānots tur pastāvīgi uzturēties (un ja kādreiz savajadzēsies to siltumu, tad būs iespēja to nodrošināt vai nu ar pirmā stāva kamīnu, vai ar lielas platības radiatoriem).

Par to, ka siltās grīdas silda ierobežotā augstumā - [www.concretenetwork.com]
Tur arī minēts, ka siltās grīdas nodrošina 24°C grīdas līmenī, 20°C acu līmenī, 16°C pie griestiem. Citos resursos tā atšķirība starp grīdu un griestiem nav tik liela, bet nu tomēr - raksta, ka pie griestiem ir vēsāks nekā pie grīdas.

Mežmalas man te nav un nebūs, ēna varētu būt no atsevišķiem kokiem, krūmiem, kaut kādiem apstādījumiem. Vispār esam diezgan atklātā vietā, kur kokus pašiem jāaudzē, lai dabūtu kaut kādu ēnu vai aizvēju.

Ir kaut kāda metadoloģija (vispārīgas formulas), pēc kā aprēķināt, cik W no m2 zemes var dabūt horizontālā kolektora gadījumā? Jebšu tas viss balstās uz "ņuh, čuj i poņa"?

Ir kādam pieredze ar horizontālajiem kolektoriem, kas ierakti vairāk kā 2m dziļumā?

Kā ir ar tiem vertikālajiem, kas pumpē ūdeni? Ir te kādam reāla pieredze ar viņiem? Pagaidām neko daudz nav sanācis atrast - vien to, ka teorētiski tādi pastāv un tos teorētiski var ierīkot…

Jāni,
Paldies par izsmeļošo atbildi.
Manas pārdomas bija ne tik daudz par tiem, kuri ir izvēles priekšā kādu apkures veidu izvēlēties, bet gan par tiem, kuri ir ierīkojuši zemes SS un viena vai otra iemesla dēļ nav apmierināti ar rezultātu. Kādam kolektora laukums par mazu, kādam apkures platība par lielu, bet vēl kādam kūdras grunts mežmalā sasalusi vai par seklu ierakts. Tad nu mans pārspriedelējums bija par to, kā ar šķietami vienkāršiem līdzekļiem un nelielām izmaksām, izbūvējot otru virszemes kontūru, var vai nevar atslogot par brangu naudu izbūvēto pazemes SS kontūru.