Un, lai garajos gaisa vados neaugtu leģionāri un nez kas vēl, ieplūstošo gaisu mitrina nevis ar tīru ūdeni, bet ar piešprici (kā arī citur, piemēram, turku pirts tvaika pūtējā)... Un tas man, vismaz pagaidām, liek būt par rekūperācijas noliedzēju.

Lai varētu lasīt, vajag arī ko palasīties :)
Lasām
24/11/2009 15:28
ja ārā ir nulle un 80% gaisa mitrums, tad paceļot t par katriem 10 grādiem, mitruma saturs nokrīt 2 reizes
25/11/2009 12:37
Karsts vai auksts ķermenis telpā NEVAR gaisu sausēt vai mitrināt, tik, cik to ūdens molekulu tajā gaisā ir, tik arī ir
======
Nepagāja ne 24 stundas. :D
[www.meteo.lv]

Ja reiz lasam, tad lasam līdz galam:
"Karsts vai auksts ķermenis telpā NEVAR gaisu sausēt vai mitrināt, tik, cik to ūdens molekulu tajā gaisā ir, tik arī ir. Bet tas attiecas tikai uz apkuri, kas nemaina gaisu telpā - ", citāts no posta 12:37
Links uz meteo ir labs, sanāk, ka tagad, pie +5, 64% RH Rīgā, sasildot šādu āra gaisu līdz 22 oC, mitrums sanāk 22% RH, ja ārā būt -10 grādi pie mitruma 64%, tādu sasildot līdz 22 sanāk 7% mitruma!!! Tā kā ziemā sauss gaiss telpās nav nekāds brīnums, un jo mazāk mēs viņu no āra ņemam, jo labāk.

Nepiekritu aaaa. V.Krumins no LU Fizmatiem realos objektos (dzivoklos un birojos) veica eksperimentus un pieradija ka islaicigas ara gaisa porcijas caur atvertu logu paaustina telpas mitrumu par 5..10%. Tas nozimee ka ja ir verami logi, tad var izbegt no maksligas mitrinashanas. Protams tas atkarigs no ventilacijas razhiibas utt.

aaaa
Labi brauksim no pakaļas ķēķa. :D Tev ir elektriskais apkures katls, kurš gaisu nemaina. Tātad "karsts vai auksts ķermenis telpā NEVAR gaisu sausēt vai mitrināt, tik, cik to ūdens molekulu tajā gaisā ir, tik arī ir" un aaaa sēž tādos mitruma procentos, kadi nu māju būvējot istabā iebūvēti ;) Un nekāda gaisa mitruma % pazemināšanās paceļoties temperatūrai, staipot kvēlojošus klučus, radiatorus vai siltās grīdas nav iespējams, jo "cik to ūdens molekulu tajā gaisā ir, tik arī ir".
Atrunas ar ventilāciju, vēdināšanu pie tāda uzstādījuma neiztur kritiku, jo tiek mēģināts salīdzināt vienas sistēmas darbību laboratorijas apstākļos ar otras darbību dzīvē.
Tātad praksē pie jebkuras apkures sistēmas gaisa apmaiņa telpās notiek tik un tā. Cik lielā apjomā un kādā veidā, tas jau ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, kurus lieku reizi nav jēgas uzskaitīt. Katrā konkrētā gadījumā tie atšķiras.
Inese pareizi ir novērojusi, ka gaisu vairāk sausina karstākas virsmas. Un tas ir pavisam vienkārši izskaidrojams. Kāpēc tad pats vienmēr esi bļāvis par tvaika barjeras iestrādāšanas nepieciešamību. Kādi tad procesi tur notikās? Tvaika migrācija no karstākās uz aukstāko zonu. Nu tad gaisā notiek tas pats. Pie karstākas virsmas ir pietiekoši karsts, lai mitrums, tvaiks vai ūdens (sauc kā gribi) migrētu uz aukstāku zonu. Karstā virsma ap sevi veido supersausu gaisa masu. Pārējais gaiss, kas aizņem telpas tilpumu uz kādu brīdi paliek mitrāks. Bet tā kā gaisa apmaiņa telpā notiek nemitīgi, tad šis koncentrētais mitrums paliek aizvien mazākātilpumā un tiek paātrināti izvēdināts, jo mazākā tilpumā vairāk ūdens. Ieplūstošais gaiss tiešām ir par izvadīto sausāks. Tam klāt piejaucas supersausais gaiss. Rezultāts ir sauss gaiss. Tas protams vienkāršoti, jo šie procesi notiek paralēli, gaisa plūsmas kursē pēc fizikas likumiem, viss maisās kopā, viss notiek.
Kas notiek ar zemākas temperatūras virsmām. It kā jau viss tas pats, tikai visa tā ūdens migrācija notiek daudz, daudz lēnāk, jo nav tik krasu temperatūru atšķirību. Līdz ar tomitrums mazinās daudz lēnāk.
Kā tad vienkāršākajā variantā žāvē mitras telpas? Pastiprināti karsē u pastiprināti ventilē.
Pieliec roku pie jotulenes, pie radiatoriem ar tvaika apkuri, pie radiatoriem ar augstu siltuma nesēja temperatūru, ar zemu temperatūru, pie podiņu krāsns, pie siltās grīdas, pie dažādiem el.sildītājiem - ar spirāli, eļļu, utt. Sajūti atšķirību.
Lai sajustu atšķirību, kā migrē ūdens, paņem divus bleķa ķipīšus ar ūdeni. Vienu uzliec uz jotulenes, otru uz siltās grīdas. Ķipītis uz jotulenes radīs īslaicīgu pastiprinātu mitrumu, bet ātri paliks sauss, un telpa arī ātrāk paliks sausa. Ar siltajām grīdām pats saproti - ķipīti neuzvārīt :) Kad nu iztvaikos, tad iztvaikos.
Jotulenes virsma karsta un kačigarē visu laiku. Podiņu krāsns virsmas temperatūra noteikti ir zemāka. Un vidēji zemāka arī par radiatoriem ar karsto siltumnesēju. Arī "apaļās" krāsns virsmas vidējā temperatūra būs krietni zemāka par centrālās apkures radiatoru virsmas t. Tāpēc jau es iepriekš jautāju par buržujkām un podiņu krāsnīm. Un ja jau tam tvaikam ir spiediens, ko rada temperatūru starpība, tad mitruma migrāciju krāsnī arī nevar izslēgt. Cik lielā mērā kuram materiālam ir cita lieta. arī apalajām ktrāsnīm visapkārt nav no metāls. Netici? Uzrāpies krāsnsaugšā ;)
Nu bet ja man šitais kopējais funktieris nav pareizs, un tādi procesi nenotiek, tad mierīgi to tvaika barjeru savā mājā lēnām vari raut laukā :D

p.s.
Lielās krāsnis arī kurina tik pāris stundas diennaktī. Pārējā laikā viņas gaisu pastiprināti nerij ;)

Hey, bet 40 Ls jau ir tik pat lēti vai lētāk kā kurināt ar dabasgāzi? Tad nafig visu ru gāzi un visi uz "zaļo" apkuri SILTUMSUKNIS.
Ir dzirdēts, ka privātmājām dabasgāzes izlīdzinātais maksājums mēnesī ir 100 vai pat bišku virs 100 Ls. Dzīvoklis ap 60 m2 ~ 30 Ls dabasgāzē uz mēnesi aiziet.
Inese x, kurā siltumsūkņu izplatītāju firmā strādājam?

dzincha, un cik tad, tavuprāt, siltumsūknim būtu jānotērē? :)

Dzincha,
manis pēc vari arī neticēt, ne jau man Tevi jāpārliecina. Kurini ar ko gribi. Krauj malku, kurini ar gāzi vai ko citu. Bet ja gribi lētāk, padalījos, jo Tu jautāji. Ja neinteresē lietotāja viedoklis un pieredze, tad nevajadzēja nemaz jautāt. Un vēl Tu spītīgi negribi parakāties gadu vecās diskusijās, kur šis izmaksu jautājums sen jau aprunāts un Tu redzētu, ka man nebūt nav brīnumainākais ss. :)
Bet var jau arī ar ss nokurināt pāri par 100 Ls mēnesī un vairāk, ja māja nav labi nosiltināta! es jau aprakstīju, par cik grādiem man samazinājās heatcurve tikai pēc tam, kad visas šķirbas gar logiem aizdarinājām. Un vēl ir bezgala daudz veidu, kā var tērēt vairāk! ;)
Bet ar gāzi ir tā, ka tā apkure stabili ir dārgāka par ss. Zinu labi, jo man brālim dzīvoklis ar gāzi kurināms, tad nu varu salīdzināt. Un Tavi cipari jau tieši to arī pierāda.
Kāpēc tavupāt ss skaitās zaļais un alternatīvais? vai tāpēc, ka tērē enerģijas vairāk, nekā ar gāzi kurinot??? Un jāsaka, ka gāzes apgurei vēl viens mīnus -- vadu vajag, kas pievada to gāzi! ;) Laikam tāpēc visa Latvija nekurina ar gāzi, ka ne visur tas iespējams! ;)

Cik būtu jābūt rēķinam??? Nu 40 Ls par 150 m2 izklausās "saldi".
Kaimiņiem arī ir zemes ss un ar + 18 iekštelpās uz ~ 160m2 tā vien aiziet 60 Ls.
Tagad jau arī varētu piekrist, kad ārā ir 5-10 grādi, bet kas notiek pie -10 ...-15.
Kāds ss ir Inesei x un kāds zemes kontūrs? Uz radiatoriem zemes ss laikam ir garām.