Kaut kad forumā tel. uzrakstīju, parādīšu. Pusdienlaikā 1,5kW, ~10-11m2. Nekā jauna jau tur nav, zināmas lietas. Internets pilns ar foto, enerģijas ievākuma grafikiem. Nav svarīgi, kur katrs iegādāsies tehniku, svarīga ir sapratne par saules izmantošanas iespējām mūsu dzīvē. Zināmā mērā ceļš uz nelielu neatkarību, tekošo izdevumu samazināšanu.
_mājas siltinām, naudu ieguldam. Pat no bankām aizņemamies. Tā pati energo neatkarība, neskatoties uz cenu. Nezināmai nākotnei par godu.

EZISS adresi davai, lai varam aizbraukt un faktus konstatēt. Pie tam pusdienlaiks neinteresē interesē ap 17-18 kad to elektrību vajag. Pusdienlaikā man sēžot Latvenergo kantorī elektrību no saules nevajag.

Vakarā gan nekā daudz nebūs. Padodos.

Man gan elektrību vajag cauru dienu - arī tad, kad mājām neesmu ne tuvumā. Pa dienu gan saldētavai jāstrādā, gan iepriekšējā dienā izlietoto karsto ūdeni var uzsildīt. Vakarā jau tik tādi sīkumi paliek - spuldzītes (ap 50W), PC (ap 30W) utt, par tiem var arī Latvenergo €10 mēnesī samaksāt.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 01/04/2014 17:27, labojis binary.

Lai kāds parāda ka šodien pusdienlaikā varēja ūdeni uzsildīt un apkuri palaist no saules enerģijas, lai nosauc adresi kur to var redzēt es noteikti aizbraukšu apskatīties. Iepriekšējā dienā izlietoto silto ūdeni arī var nelaist kanalizācijā bet rekuperēt enerģiju atpakaļ un sauli tam nevajag un nemaksā tas tūkstošus un būs tas lētāk nekā ar sauli sildīt.

Fedja, davai konkrēti par rekuperēšanu, cik maksā agregāts, cik % atgūsti un attiecīgi atmaksāšanās laiks? Man gan liekas, ka redzējsi Tu neesi ne saules enerģiju ne rekuperēto no kanalizācijas.

Skatos atkal pāris lapas piedrāklētas ar nevaidzīgu informāciju. Tā arī neesmu sagaidījis atbildes uz sev uzdotiem jautājumiem. Visa sarakste šeit notiek virspusēji, bez jebkādiem pierādījumiem un pamatojumiem, tikai uz teorijam. Tā vien liekās, ka lielāko daļu šeit eksistē tikai pragmatiķi- teorētiķi vai arī zemas klases mājamatnieki, kuri ar sagrābstītajām zināšanām virtuālajā vidē, pasniedz to kā savu.

Vēlreiz atkārtošos, kur jūs liekiet saražoto enerģiju, kura vajadzīga tad kad saule to nedod?
Vēlāk vēl, tencinu...

-BuvePats- Kurš no Jūsu uzdotajiem jautājumiem nav atbildēts?

Iespamošu internetā sagrābstītu info par saules enerģijas uzkrāšanu. Skaidrs, ka standarta variants ir akumulatori, kaut vai tie paši winston battery (LiFeYPO4), piemetot manām vajadzībam 5kwh dienā sanāca ka vajag kādus 20 gab >60Ah. Iespējams, ka aprēķins nav precīzs, bet aptuveni tā sanāca. Vel jau atkarīgs jo patēriņa pīķiem, jo vienmērīgak lieto jo mazāka varētu būt rezerve, un atkarīgs no paneļu laukuma, saules stundām utt.. Diezgan liela investīcija, bet šie aķi varētu kalpot ~10 gadus.
Vēl cilveki domā par enerģijas uzglabāšanu saspiesta gaisa formā, bet tas nebūs DIY projets, jo sasniegt lielu spiedienu ar lētiem risinajumiem nav iespejams. Tur ir 3 pakāpju kompresija ar ūdens iešprici. Redzēs vai un kad tāds nonāks tirgū, cik maksās.
No prakses, youtubā ir redzets risinajums, ka liekā elekrība no saules paneļiem darbina "HHO šūnu" jeb ūdens dalītaju brauna gazē (iespejams, ka tad nofiltrē tīru ūdeņradi, lai tas nesavienotos atpakaļ ar skādekli uzglabāšanas tvertnēs) un gāzi uzglabā lielos balonos (tādos, kādi ir auto gāzes uzpildes stacijās). Vīrs (pats būdams inženieris) tur uzkrāj šo gāzi ilgtermiņam- ziemai, tad ar to apkurina maju un tāpat ražo elektrību kad nepieciešams (netminos gan kādu tieši veidu viņš izmantoja vai ūdeņraža šunu vai grieza kādu turbīnu sadedzinot). Bet rezumejot. Ir labi ka ziemā siltums no vasaras "ražas", slikti -izmaksas un bīstamība.
Vēl. ir projekts saules vai vēja enerģiju konservēt gravitacijā- uztaisa urbumus zemē, virs kuriem liek motoru/ģeneratoru un tonnīgu atsvaru trosē. Kad vajag enerģiju atsvars tiek laists pazemē, tas griež ģeni., kad enerģija paliek pāri, motors velk atsvaru uz augšu. Tas protams nav individuāls risinajums, varētu derēt kādam enerģiju ražojošam uzņēmumam, jo urbumem jābūt 100m un vairak un attiecīga diametra, nostiprinātiem utt.. bet es tikko iedomajos, ka to pašu varētu realizēt virszemē, tikai ar mazaku lietderību- uz slīpas virsmas. Izmaksas būtu mazākas. Laukos, kur ir vieta un reljefs to varētu diezgan viegli realizēt, kur nav reljefs, var uztaisīt gaisa vagoniņa principu ar trosēm.
Ja pie mums nebūtu ziema, varētu taisīt baseinu sistēmu, kur nepatērētā enerģīja pumpētu ūdeni uz augstākiem " dīķiem" un pie patēriņa udens grieztu turbīnu pārvietojoties uz zemāko dīķi.
Tomēr šobrīd laikam reālākāis individuālais uzkrājēs ir akumulatori, kas salāgoti ar patēriņa un uzlādes jaudām.

Nu nezinu nezinu 10 gadi aķiem diez vai kāds par to ir pārliecinājies praksē ?!??! Un pat ja tā būtu tad jāņem vērā cik tādi maksā !
enerģiju iegūt taču nav pašmērķis !
Palieku pie jau izteiktā viedokļa, ka nākotne ir kombinētajām sistēmām - kad nav saule - pūš vējjs vai ūdens nepārstāj tecēt !

Man personīgi vēja ģeneratori nesimpatizē, savukārt dīķos ūdens ar tecēšanu "neaizraujas". Tuvākā upe ir kaut kāda pusotra kilometra attālumā, un tai pašai gandrīz var pārlekt pāri - diez vai no tādas varēs normāli saražot elektrību "visam rajonam" (tai skaitā ziemā). Tā ka nekādu dižo nākotni "saule-vējš-ūdens" kombinācijai savā pusē nesaskatu, drīzāk "saule-latvenergo-ģenerators".

Runājot par 10 gadus kalpojošiem aķiem - auto akumulatori mēdz tādus pigorus darīt (pat maximā nopērkami)…



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 03/04/2014 11:21, labojis binary.

To binary:

Es nerunāju par kādiem unikāliem eksemplāriem, bet ražotāja garantētu un praksē pārbaudītu produktu! Automašīnas eksplutācija var būt dažāda.! Cik zinu akumulatoriem ir noetkts uzlādes izlādes ciklu skaits, savukārt normālā lietojumā mājsaimniecību elektro patēriņs nozīmē šī cikla atkārtošanos ikdienas, tā nav ārkārtas ieslēgšanas kā UPS vai analogas sistēmas !

Viestur, nav tie nekādi unikālie eksemplāri. Vienkārši vairums cilvēku pērk lētus struntus un pēc tam brīnās, ka tie kalpo 3x un 5x mazāk nekā par 50% dārgāka manta. Ja produkts kalpotu atbilstoši ražotāja garantijām, tad Latvijā vidējais auto parka vecums būtu 3-4 gadi, nevis 15, labs produkts kalpo krietni ilgāk nekā ražotājs garantē, tāpēc ražotāja garantijas nav vērts piesaukt, ja vien tas nav vismaz 25 gadus vecs uzņēmums, kas dod mūža garantiju savai precei.

Cik zinu, akumulatoru uzlādes-izlādes cikls ir no teju pilnīgas izlādes līdz pilnīgai uzlādei. Piemēram, lead-acid bačām tas ir pieņemts par 500-800 (jā, tev taisnība, tas ir "noteikts"). Mājas vajadzībām akumulatoru jāņem ir ar rezervi - negribas taču, lai pl.22 "pazūd elektrība". Tas nozīmē, ka nebūs pilnu uzlādes-izlādes ciklu. Tāpat mājas apstākļos akumulatoriem var nodrošināt piemērotu temperatūru, tā ka kopumā ņemot, mājas apstākļos akumulatori tiks lietoti saudzīgā režīmā - daudz saudzīgākā nekā, piemēram, zem auto kapota. Atliek vien izvēlēties akumulatorus, kas spēj nodrošināt nepieciešamo strāvu un kas nenobeigsies no vecuma.

Dārgi? Jā, droši vien… Bet nu ja gribas vakarā izmantot pa dienu saražoto elektroenerģiju, lai varētu cept gaļu uz elektriskās plīts, tad nav daudz variantu. Laikam tāpēc man idejiski simpatizē "saule-latvenergo-ģenerators" variants bez liekiem akumulatoriem. Apgaismojumu un sīkās elektroierīces (PC, TV un tml) varētu likt uz akumulatora gadījumiem, kad latvenergo pazūd uz ilgāku laiku, tik nez vai šo būtu jāsajūdz ar kopējo mājas elektrotīklu.

Par bačām, tās ir Litija vai tamlīdzigu jonu dziļas izlādes bačas:
[en.winston-battery.com]
dzīves cikls 5000 uzlādes pie 70% izlādes.

Par gravitācijas akumulatoru pa zemi, izrādās jau ir uztaisīts :) [www.youtube.com]

To binary:

Nav jēga runāt kaut ko abstrakti, mēs taču esam praktiski cilvēki ne teorētiķu forums. Ja jau runā par akumulātoriem tad jāsauc konkrēti fakti ! Es piemēram zinu savu pieredzi - neņēmu ne lielveikalā ne to lētāko - Mans DETA atjūdzās pēc trijiem mēnešiem un tirgotājam tas nebija pārsteigums, garantijas saisības protams tika pildītas, taču tikai noteiktā apjomā un neviens man nekompensēja " iestumšanas vai piepīpēšanas grūtības" !
Man skolā mācija, ka garantijas termiņs nebūt nenozīmē, ka kaut kas nevar saplīst, tas ir termiņs kurā parādās defekti kurus nevar konstatēt ražošanas procesā !
daži ražotāji sevi pozicionē dodd saviem izstrādājumiem " mūža garantiju" taču kļūdaini ir domāt ka tas nozīmē ka' šis ierīces kalpos mūžigi ! Ražotājs šim iekārtām nosaka konkrētu "mūža" ilgumu un to arī garantē !

:)
Nu, tad kaut kas uz diskuss pusi sāk vilkt. Tas priecē...Gribot vai negribot, tomēr esiet nonākuši līdz akumulēšanas veidam. Tie visi piemēri ar gravitācijas u.c. ir Einšteina fantāzijas sapņi, kuru lietderības koeficients no sausā atlikuma =0. Par pamatu tiek nosaukts akumulators. Tad kāds ir aprēķinājis, cik kw/h izmaksā akumulētā strāva no akumulatora un cik izmaksā strāva kw/h ņemot to no Latvenergo tīkla? Skatos, te ir matemātiķi kā vēži. Pirms aprēķiniet, der apzināties, ka ne kādi automobīļu akumulatori nenokalpos 9-10gadus, bet būs "miruši" jau pēc pusgada. Un visas mikro ģenerācijas, ko jūs miniet saule-vējš- ūdens ir smilšukastes spēles.
Pie tēmas...Kā viens no alternatīvās enerģijas ieguves veidiem mājsaimniecībām var pastāvēt tikai mainot Latvenergo nosacījumus. Tie būtu- lieko dienā saražoto elektroenerģiju laist kopējā zemsprieguma tīklā un atļaut to izmantot laikā kad mikroģenerācijas stacijas to neražo. Kaut vai piekrītot neto aprēķinam, ka Latvenergo neko neiepērk, bet dod apmaiņai saražoto kwh skaitu, tikai pie nosacīijuma, ka elektrības tarifs netiek sadalīts komponentēs, bet tiek noteikta stingra piegādātā kwh cena. Tas ir tāpat, kā maksājot par ūdeni, par pastu. Neviens pasta rēķins atsevišķi neatdala izmaksas par velosipēda ekspluatāciju. Ūdens apgādes saimniecības arī atsevišķi neatdala ekpluatācijas izmaksas maģistrālo cauruļvadu remontam, bet tiek veidots vienots aprēķins pakalpojumam. Pie šāda nosacījuma vēl var eksistēt alternatīvā enerģija. Bet pamats paliek kopējais el. enerģijas tīkls.
Un šo var panākt tikai izdarot spiedienu uz Latvenergo, nesadalot komponentes, bet nosakot tīru 1kwh cenu. Es šeit saskatu tīrāko patērētāju tiesību pārkāpumu. Man nav jāmaksā par izdevumiem, kuri sastāda piegādātāja pakalpojuma cenu. Izdevumi ir jāatrēķina no peļņas, nevis otrādi.
Un šo var panākt tikai alternatīvās enerģijas ieviesēji, ja ne pa vienam, tad apvienojot spēkus biedrībās, asociācijās u.c. dibinājumos. Tikai tad kāds viņus uzklausīs. Spiediens ir izdarāms arī uz Ekonomikas ministriju, jo viņi nepilda ES direktīvas par atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā. Tiek radīti šķēršļi, lai tikai netraucētu monopolistam.
Pagaidām...Man nav ne saules baterijas, ne akumulatori, ne ģeneratori, bet ir klusa cerība, ka kādreiz šis noslēpumainais alternatīvās enerģijas tirgus būs sakārtots tā, kā es to redzēju Austrālijā, pat ar visiem Latvenergo akreditētiem tīkla kontrolieriem.
Vēlāk vēl, tencinu...

p.s. Kā vienu no galveniem nosacījumiem Latvenergo piedāvājumam mikroģeneratoru stacijām, aizmirsu piebilst, ir izmaiņas neto aprēķinam. Neto aprēķins ir jāveic nevis reizi mēnesī, bet reizi gadā.

Šodien Kruspunktos bija A Žīgurs un vinš manuprāt ļoti profesionāli kliedēja dažus mītus un to derētu saprast !.
Viņš loti pareizi norādīja ka jo lielāka sistēma jo vieglāk to balansēt, kas ir elektroapgādes pamatā un tās specifiskā īpašiba ģenerācjai ir jāatbilst patērinam ! Līdz ar to jebkāda veida autonomizācija un lokālā akumulācija padara visu sistēmu stipri dārgāku un nedrošāku.
Tas pats par Latvenergo peļņu - analogai Igaunijas kompānijai ar mazāku apgrozījumu pēņa ir vairāk kā divas reizes lielāka kā Latvenergo ! Vai esat kaut ko dzirdējuši par to ka igauņi ceptos par to ka viņu ražotājs diktē cenas vai pelna uz nabagiem !
tas pats par elektroenerģijas tirgu - tas ka centraltirgū simts tirgotāji tirgo viena vairumtirgotāja pārdotos banānus vai tomātus nav tirgus, tirgus ir tad ja šos banānus vai tomātus piegādā dažadi vairumtirgotāji no dažādām zemēm !

Atcerieties arī par tādu lietu, kā paša akumlātora lietderību, nav iespējams no viņa dabūt ārā visu, ko esam viņā iespieduši iekšā !!!!!
Un jo vecāks akumlātors, jo mazāk no viņa mēs spējam dabūt laukā.

Esmu darbojies ar tām Winston cellēm. Pat slogojis tās pie 700V ar 25kWjaudu, tā kā pieredze ir. Tāpat celles jūk, nevienmērīgi uzlādējas un silst, kā jebkurš akumulators. Celles jāslēdz virknē un tad milzīga problēma ir to vienāda uzlādēšanās. Vajag BMS(bateriju menedžmenta sistēmu), kas kontrolē uzlādes procesu un izlādi. Kā bišku pardaudz izlādē vai vienu celli nedalādē, tā cellei pipec. Vārdu sakot, nav tur nekādu brīnumu. Ciklu daudzums ir atkarīgs no izlādes dziļuma un izlādes strāvas. Nu neies tak neviens mājā uzstādīt milzu aķus, lai tos izmantotu tikai teiksim par 30%. Skaidrs,ka spiedīs ārā ''pēdejo suliņu'' pa mazāko naudu. Pie tādiem režīmiem reāli tie ir 1000 cikli, jeb trīs gadi. Neticiet reklāmai, vienmēr vajag lasīt visu,kas apakšā maziem burtiem rakstīts :)