priekš spk
Tu pats ar tur biji ;) priekš aaaa atsauksmēm ar ģeldēs
[www.building.lv]
Es gribu redzēt, kā Tu dodprātīgi katru mēnesi no saviem ienākumiem ieliec cūciņā :D santīmus priekš jauna tostera un tējkannas, apģērba un mēbelēm. Latus jau veļasmašīnai, autommobīlim, siltumsūknim un mājai un visam citam, kas ar laiku nolietojas. Ja tā nedari, tad amortizāciju neveic...
priekš aaaa
Iepriekš minētajā buldurēšanā kādā no lapām esmu arī kaut ko pļurkstējis par Tava pēdējā komenta tēmu ;)

Nu redz, izrādās tas siltuma skatītājs interesē daudziem :)

daudziem? nosauc trīsus gabalus.

piedošan. gribēšu fio, p.k., dz. vietu (deklarēto), apavu izmēru, u.c. datus.

EjTak: Te galīgi nevietā ir tā tava filosofiskā spriedelēšana par amortizāciju.
Ja es kā gala lietotājs bez liekiem 8000 Ls kabatā sev gribu uzlikt ss, tad man jāņem kredīts un rezultātā man 10 gadus no vietas apkure ar siltumsūkni izmaksās ap 150 Ls mēnesī - visu cauru gadu. Tas ir tas reālais gala cipars, ko es maksāšu par komfortu. Viss - nekāda cita varianta te nav - es maksāju mēnesī tik un tik, punkts.
Pēc Tavas teorijas sanāk, ka nauda ir kaut kas abstrakts, un ieguldījums vispār tāda fikcija vien ir. Pēc šīs teorijas sanāk, ka, ja es uzlieku hektāru ar saules baterijām, tad man vispār apkure un siltais ūdens cauru gadu ir par pilnīgu velti.
Un salīdzināt ar tosteri vai televizoru ir galīgi garām. Televizoru var skatīties tikai pa televizoru, savukārt siltu māju var dabūt dažādos veidos. Un nu galīgi nav tā, ka tas ss man mēnesī izmaksās 20Ls, nebūt ne, tie būs tie paši 150 Ls. Vienkārši brīnumu nav un par visu ir jāmaksā.

aaaa, atvaino, bet rēķināt pēc visaugstākajām patēriņa kredīta likmēm ir apmēram tikpat muļķīgi, kā pieņemt lēmumus pēc vācu lidostā iepirktiem žurnāliem :) Nezinu, kuru un kādu galu lieto tu, bet es piem. naudu aizņemos zem 6%, un ss darbības laiku paredzu uz 20 gadiem. Ja tie būs 15 gadi, tad +10 Ls mēnesī, ja māzāk, nu tad izmaksas strauji pieaug.
EjTakTu, par grāmatvedīb - amortizācija ne vienmēr veido uzkrājumu jauna iegādei, tā atspoguļo nolietojumu, vērtības samazinājuma apjomu. Kā (un vai) šo samazinājumu kompensēt, jau ir cits jautājums. A tu tikai tekošo maksājumu (cash) metodi atzīsti?

Nu beidz, spk, viena otra banka depozītam virs 6% piedāvā, tad jau, ja tu vari aizņemties zem 6%, kaķa-sviestmaizes mūžīgais dzinejs sanāk:))

carpenter, nu bet protams, ka piedāvā, ir arī fondi, kas piedāvā 30% un vairāk, neesi redzējis tādus piedāvājumus? Un neesi redzējis piedāvājumus piem. 1%(vai mazāk) + euribor hipotekārajiem kredītiem? Kā tu domā, kāpēc bankas visu sev pieejamo naudu nesagrūž fondos un nepelna daudzkārt vairāk? :)

priekš aaaa
nu varēji jau pašķirstīties pa tām lapām vēl, par resursu pieejamību, projekta izmaksām, sievasmāti :) utt. Protams, ka nauda ir abstrakts jēdziens, jebšu, ja labāk patīk - surogāts. Ēst šamējo nevar, siltāk no šamējās nepaliek, jo grūti ar to banknoti apsegties ;) Izmaksas var būt visdažādākās. Vienam nauda ir, otram kāds augļotājs aizdod uz mazākiem procentiem, trešam uz lielākiem. Viens lielu daļu darba izdara pats, jo viņam nojēga par darāmo, nav bailes par sava darba rezultātu. Var arī uztaisīt kādu talku, ja labas attiecības ar citiem ļautiņiem. Tādejādi, gan iztērējot savu laiku, bet ietaupot pieejamos vai nepieejamos līdzekļus. Cits maksā darboņiem, kuri lāgā atbildību nenes un nodokļus nemaksā - tā vienkārši atkal dotajā momentā sanāk lētāk. Varbūt gan tas nākotnē atkožās. Cits atkal ņem zolīdu firmu ar visām garantijām un nodokļiem. Kamēr šamējie rukā pats var turēt kājas gaisā, vai gluži otrādi rukāt savu šepti vēl vairāk, lai atgūtu ieguldīto.Viens naudu iegūst strādājot, cits mantojot, krāpjoties, zogot... Varu vēl turpināt līdz apnikumam. Tā kā par sākotnējiem ieguldījumiem runājot - tās izmaksas katram ir dažādas. Un tāpēc šo būšanu apskatu vairāk filozofiskā plāksnē.
Nedaudz konkrētāk varam salīdzināt ekspluotācijas izmaksas. Taču atkal - kāda māja, kādi risinājumi, cik kvalitatīvi tā šarmanka iebūvēta, noregulēta. Kādas pašam prasības pēc siltuma, svaiga gaisa, utt.
Nu nevar visu arkarotīti ieliet. Un nav vajadzības nevienu pārliecināt. Vēro, domā. Izvēle ir tikai katra paša ziņā ;)

priekš spk
Tev taisnība, ka amortizācija var izpausties dažādi. Un Tu takš taisies to šarmanku pēc pārdesmit gadiem svinīgi uzspridzināt. Redz, ta Tev būtu tā amortizācija, lai nenosaltu. No skaļā blīkšķa takš vairāk atrakcija, ne siltums :D Mašīnai arī ir amortizācija, lai sitieni mīkstinātos un gaita līdzenāka. Tad kāpēc man sēdēt tačkā, dauzīt dibenu pretzemi un domās samazināt tačkas vērtību? ;)
Ja mēs taisāmies kredītus ieskaitīt amortizācijā, tas takš nebūtu smuki. Kāds ta nu kuram tas kredīts ir, kādi procenti, noteikumi, utt. Latvijā tāda dīvaina situācija. Neskatoties, ka lats cieši piesaistīts eiro, katrai valūtai % likme savādāka. Tātad latam % augstāki, itkā kļūst nevērtīgāks, jo inflācija, utt. A piesaiste taču vēl pastāv. ļautiņiem palēnām naudas masa palielinās, lai segtu to pašu inflāciju. A kurs pret eiro ta tāds pats un eiro % likmes mazākas. Tā kā bija un vēl aizvien ir iespēja variēt. Vecie kredīti jau tās pašas inflācijas dēļ palikuši vieglāk atmaksājami. Par tiem, kas vēl dolāros, vai tugrikos ņēma vispār nerunāsim. Tur dažam labam jāatdod par ceturto daļu mazāk nekā aizņēmies. Protams tādas izdevības, kā 90.gadu sākumā nez vai būs. Un ja būs, tad vairums tāpat aizlaidīs garām. Tad dažs labs aizņēmās krievu rubļos, sākās hiperinflācija, parādījās repšiki. Pēc gada cilvēki atmaksāja kredītus vienas algas apmērā. A maksāt ta taisījās regulāri, vismaz 10 gadus ;)