aaaa, tagad paskaties uz šo jautājumu no citas puses. Kāds labums ir bankai saņemt 1/5 no aizdotās summas ar ļoti vājām cerībām atgūt visu pārējo? Kāds labums ir bankai no tā, ka es esmu viņai parādā 4/5 no aizdotās summas nu jau bez ķīlas? Padomā tā riktīgi, savādāk šķiet, ka emocijas tevī ņem virsroku pār aprēķinu, bet baņķieriem ar emocijām tā pašvakāk.

Es uz to visu skatos nedaudz globālāk. Katras valsts iedzīvotāji dzīvo tieši tik labi, cik daudz viņi ražo, jo viss, ko mēs par naudu pērkam, ir kaut kur saražots. Un nauda tak ir preču ekvivalents. Nu lūk, mēs Latvijā, gandrīz neko neražojam (nu po boļščomu ščotu), bet pērkam mēs ļoti dauzas lietas. Neloģiski, ne - izrādās ne - vienkārši citas valstis mums šīs mantas ir aizdevušas (naudas veidā caur bankām). Tā nu mēs būtībā dzīvojam svešos labumos. Uz aizdoto naudu ir balstītas ļoti daudzas nozares - mazumtirdzniecība, būvniecība, pakalpojumi, valsts sektors - visi galu galā no tā barojas. Vienā brīdī nauda no citām zemēm var pārstāt nākt. Sāk brukt visa ķēdīte - veikalos pērk mazāk, būvē mazāk - veikalnieki un būvnieki nevar samaksāt uz krīta paņemtos dzīvokļus, nodokļi ienāk stipri mazāk, valsts kasē nav naudas, ko izmaksāt valsts sektorā strādājošajiem algas. Kas ir nākošais būtībā vienīgais iespējamais solis - pareizi, lats jādevalvē. Valdībai nav citas izejas. Tā kā hipo-kredīti lielākajai daļai iedzīvotāju ir EUR valūtā, pēkšņi par dzīvokli būs jāmaksā nevis 450Ls, bet gan 1200Ls, jo kurss jau vairs nebūs fiksēts. Alga ta nepalielinās, jo arī firmačiem nebūs naudas, ko maksāt EUR ekvivalentos. Parādās ļoti īsā laika sprīdī vājprātīgs daudzums kredītu nemaksātāju. Banka saprot, ka zaudēts jau ir un kā ir ierakstīts jebkurā hipo-kredīta līgumā, īpašums tiek atņemts. Banka krīzes situācijā vadās nevis pēc maksimālās peļņas principa, bet gan pēc minimālo zaudējumu principa un pārdod atsavinātos NĪ izsolēs (jo banka pat fiziski nevar ne paturēt ne apsaimniekot īpašumus). Bet tādu Nī ir ļoti daudz un neviens tos nepērk - cenas katastrofāli krīt. Un atkal lētos dzīvokļus sapērkas cilvēki ar līkiem deguniem un sprogainiem matiem - lai vēlāk atkal tos dārgi pārdotu. Bet vidusmēra letiņš kā ir vergs tā paliek. Ekonomika atdzīvojas tikai un vienīgi pateicoties ražošanai, bet tirgus ir tā piesātināts ar precēm, ka ražot kaut ko konkurētspējīgu ir ļoti grūti. Atkopšanās process var būt ilgs un ļoti nepatīkams.

Njā, tādā sētā dzīvojam- padauzas, vergi un targaši- mūsu ekanoomikas stūrakmens. Mēs mīlam šo valsti-muhahā.

bet viņi nav vainīgi pie tā, ka tādi kļuvuši. viņus rūpīgi vadīja uz to, turot aiz rociņas.
[www.building.lv]

tagad atskatoties uz 3 - 4 gadu senu pagātni, var droši teikt, ka kreditēšanas bums bija labi izplānots pasākums latvijas ekonomikas piebeigšanai un iedzīvotāju skaita samazināšanai.

aaaa, kad tad iestāsies tas "pēc tam" tavuprāt, kad tie betona-putuplasta strazdubūri kļūs dārgāki, ka varēs pa dārgo pārdot? Pārdot tos dārgāk varēs tikai tad, kad atkal iepludinās naudu, bet iepriekšējie pludinātāji jau būs veiksmīgi bankrotējuši, minimizējot zaudējumus. Citi lohi atradīsies, ja? :) Man patīk tava globālā teorija - sprogainie izģērbs blondos, pēc tam utainos, tad sarkankaklainos, un tad tos, kam dvieļi ap galvu, vai bik savādākā secībā, un tas viss - caur betona strazdubūru tirgošanu dievzemītē :D

Nevajag Dievzemīti nolikt kaut kādā zemeslodes nabas vietā. Pasaulei mūsu problēmas rūp tikpat, cik mums rūp problēmas, piemēram Sumatrā vai Zimbabvē. Ja krīze būs šeit, un tā nupat jau vairs nav izbēgama (pie patreizējā R-Eiropas patēriņa līmeņa bet Āfrikas ražošanas līmeņa plus energocenām), tad citus tas praktiski neskars un tie no mums novērsīsies, jo ar neveiksminiekiem neviens nedraudzējas.
Betona putuplasta būriem nav jākļūst dārgākeim kā tie ir šobrīd. Tāpēc jau krīze ir krīze nevis tirgus svārstības. Tie, kam krīzes brīdī būs nauda, tie varēs nopirkt īpašumus par smieklu naudu, bet pārdot jau gadus vēlāk stipri dārgāk. Protams, ka atkal attīstīsies kreditēšana, bet tad jau reāli kā visā rietumu pasaulē - naudai būs jābūt segumam no ražošanas - produktu, jeb ekvivalentu naudā radīšanas. Tātad kredītus ņems cilvēki, kas strādās reāli ražojošos uzņēmumos ar stabilu algu. Rietumu pasaulē biznesa cilvēks nozīmē to, ka viņam pieder firma, kas kaut ko ražo vai palīdz ražotājiem utt. Pie mums biznesa cilvēks ir tāds, kas visu dienu braukā riņķī ar smalku mašīnu, runā pa mobiļņiku un staigā ar mazu somiņu. Tie ir būtībā parazīti, jo pērkot un pārdodot tu nekādu produktu neradi, bet dzīvo uz kāda cita rēķina. Kad dzīvoju ārzemēs, būtībā 90% pazīstamo cilvēku strādāja reālos uzņēmumos, kas kaut ko radīja. Katrs Latvijā var paprasīt savā radu un draugu lociņā - cik cilvēku reāli strādā ražojošos uzņēmumos - daži - un tas, lūk, jau vairs nav normāli. Tekošā konta deficīts tikai aug, es to reāli iztēlojos kā vienu lielu somu, kurā naudu var ielikt (nauda ienāk no kredītiem, ES nauda, ražošana orientēta uz eksportu) un izņemt (imports, degvielai un 99% visu citu preču, ārzemju braucieni). Jau 15 vai vairāk gadus mums tekošā konta deficīts ar katru gadu pieaug - tas nozīmē, ka nauda no somas (valsts kopumā) tiek vairāk izņemtā kā tajā ielikta. Vienā brīdī tās tur vairs nav, vai ir nepietiekami, lai izpildītu budžeta prasības. Un tad var vai nu aizņemties, vai pārdot zeltu, vai devalvēt latu. Pirmie divi, neko kardinālu valstī nemainot ir īstermiņa risinājums. Pēdējais reāli nozīmētu stipri mazāku valstī dzīvojošo pirktspēju, tātad arī importu, bet ir pozitīvs ražošanai. Lai nu kā - tuvākie gadi garlaicīgi nebūs. Mans personiskais viedoklis - kāpēc tas viss tā attīstās (vai neattīstās) ir tikai un vienīgi valsts nevajadzīgā birokratizācija. Kad valsts beigs uzņēmējiem traucēt, tā momentā viss attīstīsies.

aaaa, labi, pārgājām no iespējamām veselības problēmām pie politinformācijas. Tu no vienas puses apgalvo, ka viss ir slikti un lats nogāzīsies vairāk, kā 2 reizes, bankroti, īpašumi pa lēto un tā, un visi novēršās no lūzeriem. No otras - tad tos īpašumus sapirksies tie, kam būs nauda (hmm, tie, kas novērsušies vai ...), uzbliezīs baigo ražošanu, kur rukās nobankrotējuši vietējie pa lēto, un tad pārdos īpašumus pa dārgo. Kam tad? Vietējiem, kas strādā pa lēto vai? :)

nepārdos. nojauks.

Neviens te neko nebliezīs, pašiem vien mums tā putra būs jāizstrebj, ko esam savārījuši. Jebkuri ārzemnieki ar naudu mūs redz tikai un vienīgi kā potenciālu peļņas vietu (redzēja arī dodot kredītus), bet nupat jau vairs neredz (nekvalificēts un dārgs darbaspēks, speciālistu jebkurā jomā vienkārši vispār nav, energoresursi tuvu eiropas cenām). Paši mēs to ražošanu attīstīsim, jo cilvēkam ir tāda daba - strādāt un negulēt, bet tas nav pāris gadu process, diemžēl.

aaaa, un tu būtu tas putras strēbējs un ražošanas attīstītājs? Jeb tev pateicīgāka pozīcija - komentētājs un viedokļa stumdītājs? :) tu pat lēmumus pieņem pēc vācu žurnāliem! :D