Es ventilāciju taisisu tadu ka ieteica Didzisp!
Apaksejai un augsejai aizejosai lukai jabut savienotai viena ventilacijas truba vai var but divas dazadas trubas? jo ventilacijas caurumi pagaidam ir ta, ja sienu skatas plakne tad pa diognali viens no otra, tas ir augsejais ar apaksejo aizejosa gaisa ventilacija! augseja man sanak ja liek atseviski tad ne garaka ka 1m!

Kā jau rakstīju 30/09 12:56, "Praktiskā būvniecība".
Man Novika raksti un grāmatas patīk tieši ar to, ka tur var atrast arī senāku tehnoloģiju aprakstu, bet jaunāko labprātāk meklēju rietumos tāpēc, ka informācijas viņi kaut vai ekoloģiskajā domāšanā ir vairākus gadus priekšā mūsu jaunizceptā kapitālisma būvniecībai, kas neskatās tālāk par dažiem gadiem un atļaujas koplietošanas liftā arī pačurāt.

Augšējai un apakšējai ventilācijai nav jābūt savienotai un var arī būt divas trubas virs pirts(diez ko jau neizskatīsies virs pirts tas trubu mežs). Es gan tam neredzu nekādu jēgu, jo augšējai un apakšējai ventilācijai vēlams atrasties tālākajā pērtuves vietā attiecībā pret krāsni. Līdz ar to nav problēmu abas ventilāvijas atveres savienot.
Es gan neko jaunu Novika grāmatās neatrodu un labāk informāciju meklēju krievu grāmatās(rietumos izdotas grāmatas par pirtīm kautkā nav nācies atrast) un internetā. Diemžēl Latvijas internetā par pirtīm nekā nopietna atrast nevar.

pienakosam ventilacijas caurumam vajag but pie pasas gridas, aizejosam ari? un augsejam prieks vedinasanas 10cm no griestiem vai tas nav tik butiski, galvenais ka vispar ir?

ja man tas trubas ies pa aru, tas ir trubam tiek klat gan aukstums gan vejs tas neiespaidos vilkmi? man izlaist pa aru ir visvienkarakais variants citu gruti iedomaities, varbut ar laiku rinki tai trubai uztaisu karobku, protams ja tas iespaidos vilkmi!?

Tak nav svarīgi tie centimetri, vajag saprast to pašt ventilēšanās būtību. Izplūstošā augšējā ventilācija var būt pašos griestos, var būt sienā, galvenais lai tā būtu iespējami tālāk no krāsns. Tā pat ir ar apakšējo ventilāciju. Ja plikas ventilācijas trubas atradīsies ārā, tad ventilācija netiks traucēta, jo starp pirts telpu un āru ir ļoti liela temperatūru starpība. Būs gan cita problēma. Siltas un mitrais gaiss saskarsies ar aukstajām bleķa trubas sieniņām un uz tām veidosies kondensāts.

ventilacija uztaisita, vilkme ir, tad jau tam ir jastrada, ka paredzets! tagad ir ta ka ir pagajis apmeram menesis kops uzmureeta krasns! pamazaam kurinajam pa vienam klepim, soreiz izkurinajaam pa 2 un tagad krasns apaksa ir dazas plaisas suvees izveidojusas. Kapec ta? Un otra pusee kur ir durtinas, lai uzmestu garu iekurinasanas saakumaa gaazas duumi. Tomeer kad jau iekuras kartigi, tad vairs nenaak!

Pat, ja plaisas būtu radušās dēļ vāji sasieta pamata vai pārāk "trekniem" māliem, "klēpis" malkas tomēr izklausās par šerpu. Es būtu sācis kurināt ar iekuriem vai dažām sīkām pagalītēm, kādas vasarā mēdz lietot plītī.
Citāts no grāmatas "Krāsnis un pareiza kurināšana" (Racionalizācijas institūts, 1943): "Krāsni žūšanas laikā nedrīkst stipri kurināt. Jākurina vairākas reizes dienā ar MAZU malkas daudzumu, pilnīgi atverot aizbīdni un durvtiņas. Var arī kurināt ar dažām resnām pagalēm, kas gruzd pamazām".
No gara metamām durtiņām dūmi lien ārā tikmēr, kamēr skurstenī nav radusies vilkme.

tad launakasi kas var notikt no ta ka tur tas plaisas ir? vai vnk skatu boja? tad ar kadu malkas daudzumu man turpinat kurinat(zavet) krasni? un cik ilgi lidz tam kad var normali iet pirti?

Jebkura nevajadzīga plaisa mazinās krāsns lietderību. Augstāk minētajā grāmatā ieteikts plaisas blīvēt ar speciālu krāsns tepi vai liesinātiem māliem.